Aids izcelsme
Par HIV vīrusa šūpuli uzskata Āfrikas kontinenta subsahāras rajonu, kur infekcija sāka izplatīties jau 20. gadsimta 70 gadu sākumā. Āfrika ir vienīgais reģions pasaulē, kur infekcija izplatās gandrīz tikai heteroseksuālu dzimumaktu (vīrietis – sieviete) un vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā.
Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties divdesmitā gadsimta 70 gadu otrajā pusē, bet Latīņamerikā 80 gadu sākumā, galvenokārt, starp homoseksuāliem un biseksuāliem vīriešiem, kā arī narkomāniem.
Austrumeiropā un centrālajā Eiropā HIV infekcija sāka izplatīties 80 gadu beigās un 90 gadu sākumā galvenokārt homoseksuālu dzimumaktu ceļā. Eksplozīvi HIV infekcijas uzliesmojumi narkomānu vidē aizsākās 1995.1996. gadā Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet 1997. gadā arī Baltijas valstīs.
Pirmie HIV AIDS gadījumi
1981. gadā ASV infekciju slimību kontroles centrā – organizācijā, kas apkopo un analizē informāciju par valsts iedzīvotāju saslimstību, pienāca ziņojumi par pieciem saslimšanas gadījumiem ar reti sastopamu plaušu iekaisuma formu homoseksuāli orientētu vīriešu vidū. Šīm divām saslimšanām ir kopīga iezīme – tās skar cilvēkus, kam novēro imūnsistēmas mazspēju kad organisms nespēj cīnīties pret slimībām un audzējiem. Saslimšanas gadījumi tika reģistrēti galvenokārt homoseksuāli orientētu vīriešu, hemofilijas slimnieku un to cilvēku vidū, kuriem tika pārlietas donoru asinis.
Astoņdesmito gadu sākumā ASV ar HIV inficējās un aizgāja boja vairāk kā 1000 hemofilijas slimnieku. Analizējot informāciju par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem, kļuvis skaidrs, ka HIV AIDS eksistējis jau agrāk. Tā piemēram, 1965. gadā Ņūorleānā no Kapoši sarkomas nomira jauns homoseksuāli orientēts vīrietis. Viņa līķautu paraugos, kas bija saglabāti spirtā, tika atrasts HIV.
Arvien biežāk sāka pienākt ziņojumi no citiem kontinentiem par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem intravenozo narkotiku lietotāju un heteroseksuālu personu vidū. Tika secināts, ka saslimšanas gadījumi saistīti ar noteiktu riska uzvedības modeli un aizsargfunkciju novājināšanos. 1981. gadā saslimšanai deva nosaukumu „AIDS”
Ar HIV var inficēties
1. Ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs.
2. No viena vienīga dzimumkontakta ar inficētu cilvēku
3. No inficētām asinīm, asiņu preparātiem, donoru audiem un citiem bioloģiskajiem šķidrumiem, ja tie satur asinis
4. Bērns no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā
Ar HIV nevar inficēties
1. Sadzīves kontaktu ceļā
Sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot
Lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus (telefonu, datoru, dvieli u.c.)
Apmeklējot kopīgas tualetes, baseinus, dušas telpas un ārstniecības iestādes
Lietojot kopīgus traukus
Braucot sabiedriskajā transportā
Saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, iesnām, urīnu, izkārnījumiem ( ja vien tas neskar asinis)
2. Insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā
Cilvēks ir vienīgais hIV pārnēsātājs. Vīrusam nav starpsaimnieka – nokļūstot kukaiņa vai dzīvnieka organismā, HIV iet bojā.
HIV stadijas
1. stadija – vīrusa iekļūšana organismā jeb „loga periods”.
Inficētā cilvēka asinīs ir daudz vīrusu, bet antivielas, kas cīnīsies ar HIV, organisms vēl nav izstrādājis. Šī stadija ilgst apmēram 2 – 3 mēnešus, bet retos gadījumos pat līdz 6 mēnešiem.
Apmēram vienu, divas nedēļas pēc HIV iekļūšanas organismā 50 – 70% inficēto novēro akūtu primāro HIV infekciju kas norit līdzīgi gripai. Paaugstinās ķermeņa temperatūra (1 – 2 dienas), ir drudzis, sauss klepus un citi vīrusu infekcijai raksturīgi simptomi, kas dažu dienu laikā pāriet. Lai cīnītos ar vīrusu, organisms sāk izstrādāt antivielas pret HIV, un vīrusu daudzums asinīs ievērojami pamazinās. Antivielas organismā saglabājas visu atlikušo mūžu. Tikmēr HIV turpina vairoties šūnās, katru dienu saražojot miljardiem jaunu vīrusu. Sākas nevienlīdzīga cīņa starp organisma aizsardzības spējām un HIV. Cilvēks, kura organismā norit šī kauja, to pat nenojauš, jo nejūt nekādas slimības izpausmes. Tikai šī perioda beigās, kad ir izstrādājušās antivielas pret HIV, ar asins testa palīdzību var noteikt, vai cilvēks ir inficējies.
2. stadija – letentais jeb HIV+ periods/
Visa šī perioda laikā, kas var ilgt 6 – 12 un vairāk gadus, turpinās cīņa starp inficētā cilvēka organisma imūnsistēmu un HIV. Šajā laikā cilvēks jūtas un izskatās vesels.
3. stadija – simptomātiskais periods, kura gala stadija ir AIDS.
Pieaugot vīrusu daudzumam organismā un samazinoties organisma aizsardzības spējām, inficētajam sāk parādīties noteikti slimības simptomi. Sākumā visbiežāk novēro:
apetītes zudumu
Novājēšanu
Nogurumu, darba spēju samazināšanos
Drudzi, paaugstinātu temperatūru
Izteiktu svīšanu naktīs, ādas izmaiņas
Hronisku caureju
Uzņēmību par infekcijas slimībām
Palielinātus limfmezglus
Dzīve ar HIV un AIDS
Maldīgs ir viedoklis, ka HIV inficētais cilvēks bezcerīgi nolemts nāvei. Miljoniem HIV inficēto visā pasaulē cenšas paildzināt savu dzīvi un padarīt to saturīgu un pilnvērtīgu. Ja HIV tests uzrādījis pozitīvu rezultātu, cilvēks ir HIV vīrusa nēsātājs, bet tas nenozīmē, ka viņam jau ir AIDS.
Pirmā reakcija uzzinot pozitīvo HIV testa rezultātu, ir atkarīga no tā, cik cilvēks ir bijis sagatavots šādas ziņas saņemšanai. Šeit vislielākā nozīme ir tam, vai saņemta pietiekami kvalitatīva pirms testa konsultācija, kuras laikā kopā ar ārstu ir novērtēta iespēja, ka testa rezultāts varētu būt pozitīvs. Ja aizdomas par šādu iznākumu bijušas jau iepriekš, trieciens nebūs tik spēcīgs, kā tad, ja rezultāts ir pilnīgi negaidīts.
Uzzinot par pozitīvu hIV testa rezultātu, cilvēks pirmajās dienās jūtas kā „izsists no sliedēm”, jūt bailes, skumjas, dusmas, kaunu, vainas apziņu. Jūtoties nevienam nevajadzīgs, viņš var ieslīgt depresijā. Lai cik labas būtu attiecības ar ārstu, lai cik modernus medikamentus saņemtu, par visu svarīgāks šajā laikā ir citu cilvēku atbalsts un sapratne, tādēļ svarīgi atrast kādu uzticības personu – draugu vai tuvinieku, ar kuru iespējams pārrunāt izveidojušos situāciju. Ja tas nav iespējams, nekavējoties palīdzību un atbalstu ieteicams meklēt, zvanot uz diennakts AIDS uzticības tālruni 7543777.
Papildus ārsta nozīmētajiem medikamentiem un psiholoģiskajam atbalstam ieteicami veselību veicinoši pasākumi, kas stiprina imūnsistēmu:
Ieturēt veselīgu diētu un nodarboties ar sportu
Atturēties no alkohola, tabakas un narkotikām
Izvairīties no saaukstēšanās un kontakta ar gripas, sēnīšu u.c. slimniekiem
Kontaktēties ar citiem HIV inficētiem slimniekiem, lai dalītos pieredzē
Apmeklēt ārstu un lietot medikamentus
Inficētā cilvēka veselības saglabāšanai ir svarīgi nepieļaut atkārtotu inficēšanos – jaunas vīrusa devas iekļūšanu organismā. Tas var notikt gan dzimumkontaktos, ja netiek lietots prezervatīvs, gan kontaktos ar svešām asinīm, tādēļ šo notikumu ievērošana cilvēkam ir ļoti nozīmīga