Cilvēki un putnu gripa
Cilvēkiem, kas inficējušies ar cilvēkiem bīstamo gripas paveidu H5N1 parasti konstatēti tādi simptomi kā drudzis, klepus, iekaisis kakls, muskuļu sāpes, un retos gadījumos nopietnas elpošanas problēmas un pneimonija, kas var būt fatāla. Infekcijas nopietnība ļoti liela mērā ir atkarīga no inficētās personas imūnsistēmas un no tā vai kāds no ģimenes jau bijis pakļauts infekcijai (šādā gadījumā inficētajai personai varētu būt izstrādājusies imunitāte pret H5N1). Neviens nezin vai tieši šie vai kādi citi simptomi liecina par inficēšanos ar cilvēkiem bīstamo H5N1 gripu.
Cilvēku miršanas risks no šīs augsti patogēnās N5N1 putnu gripas ir augsts. Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas dati liecina, ka 60% no gadījumiem, kad infekcija klasificētā kā H5N1, ir fatāli. Vjetnamā pieredzēts gadījums, ka zēns ar H5N1 cietis no smagas caurejas, kurai sekojusi pēkšņa koma, bez jebkādām elpošanas orgānu problēmām vai gripas simptomiem. Ir izpētīti dažādi proteīnu un peptīdu līmeņi cilvēkiem, kas inficēti ar H5N1 gripas vīrusu. Konstatēts paaugstināts tāda proteīna daudzums, kas ir ciešā sakarībā ar audu iznīcināšanu inficētajos apvidos, kā arī paaugstinātu līmeni citu proteīnu un peptīdu. Gripas vīrusa paaugstinātais proteīnu un peptīdu grupas līmenis ir saistīts arī ar gripas simptomiem ieskaitot drudzi, drebuļus, vemšanu un galvassāpēm. Audu bojājumi saistībā ar patogēno gripas vīrusa infekciju var kļūt par galveno nāves iemeslu.
Pirmo reizi no putnu gripas cilvēks gāja bojā 1997. gada maijā. Tas notika Honkongā. Upuris bija trīsgadīgs zēns, viņa plaušas sabruka, aknas atteicās darboties, smadzenes pietūka, galu galā apstājās nieru darbība. Toreiz ārsti nespēja identificēt jauno vīrusu. Pēc trim mēnešiem holandiešu zinātnieki atklāja, ka vainojams A tipa gripas vīruss ar ģenētisko formulu H5N1, kas bija konstatēts putniem, bet nekad nebija inficējis cilvēkus. Tajā pašā gadā Honkongā no infekcijas cieta 24 cilvēki, no tiem 6 mirušie.
Otrais gripas vilnis pāršalca Dienvidaustrumāziju 2003. gadā. Simptomi tie paši, taču šoreiz jau 68 mirušie no 200 kopā inficētajiem cilvēkiem. Trešo reizi cilvēki ar putnu gripu cīnījās 2004. gadā Indonēzijā- 47 inficētie no tiem 20 mirst. 2005. gadā bīstamā infekcija sasniedza cilvēkus un putnus Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Šeit bija 5 mirušie un 13 inficētie, bet visā pasaulē cilvēki sāka uztraukties par tālāku rīcību.
Līdz 2006.gada janvārim ar augsti virulentu vīrusu tipu (HPAJ H5N1) deviņās Dienvidaustrumāzijas valstīs ar trim miljardiem iedzīvotāju ( Kambodžā, Ķīnā, Indonēzijā, Taizemē un Vjetnamā u.c.), jau bija saslimuši ap 150 cilvēku, no tiem aptuveni 80 miruši. Šis vīruss nepāriet no cilvēka uz cilvēku. Cilvēki inficējas nonākot tiešā saskarē ar slimajiem mājputniem, ēdot termiski neapstrādātu putnu gaļu, saskaroties ar aptraipītiem materiāliem, asinīm, fekālijām. Nav pierādījumu, ka cilvēks saslimst, kontaktējoties ar savvaļas putniem.
Iemesls, kāpēc putnu gripa parasti nav bīstama cilvēkiem, meklējams vīrusa molekulārajā uzbūvē. Vīruss iekļūst šūnā, pieķeroties pie sava veida roktura tās apvalkā. Šis rokturis putnu un cilvēku šūnām piestiprināts nedaudz atšķirīgi, tāpēc putnu vīrusi lielākoties nevar pieķerties cilvēka šūnām. Taču viena no ļaunākajām gripas īpašībām ir tās spēja mainīties. Cilvēka gripas vīrusa apvalks spēj pārveidoties tik lielā mērā, ka mūsu imūnsistēma vairs nepazīst iepriekšējās sezonas vīrusu , savukārt putnu gripas vīrusā var veidoties mutācijas, kas tai ļauj pieķerties cilvēka šūnas rokturim.
Zinātnieki secinājuši, ka vīruss apgūst spēju inficēt cilvēku, par starpnieku izmantojot cūkas. Tomēr tagad zinātnieki nākuši klajā, ka tieši H5N1 pats spēj iekļūt cilvēka šūnās bez mutācijām. Daudzi zinātnieki centušies šo gripu sasaistīt ar bīstamo Spānijas gribu.
Līdz šim vienīgais, kas aizturēja gripas izplatīšanos bija tas, ka H5N1 nepāriet no cilvēka uz cilvēku. Neviens nezin, cik nopietna būs nākamā cilvēku gripas pandēmija, taču līdzekļu pret to ir maz, tāpēc pastāv risks piedzīvot globālu katastrofu.
Pagaidām H5N1 tik tiešām vēl nespēj pāriet no cilvēka uz cilvēku- un varbūt nekad arī nespēs. Pasaules Veselības organizācija ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk gaidāma jauna gripas pandēmija. Jautājums ir tikai, vai mēs būsim tai gatavi.
Riska grupas
o Cilvēkiem, kas tādus putnus kā vistas, pīles un zosis tur tuvu savai mājvietai, nav pamata pārmērīgam satraukumam, tomēr viņiem jāapzinās risks. ievērot vietējo veterināro iestāžu norādījumus, jo īpaši par to, ka putni jābaro un jādzirda slēgtās telpās .
• Arī citiem cilvēkiem, kas regulāri nonāk saskarē ar mājputniem, piemēram, fermu strādniekiem, veterinārārstiem vai tiem, kas nonāk saskarē ar savvaļas putniem, piemēram, medniekiem, putnu vērotājiem, arī jāapzinās risks un jāievēro piesardzības pasākumi.
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir izstrādājis detalizētas vadlīnijas par to, kā aizsargāt riska grupas cilvēkus un tos, kas dzīvo vai dodas uz rajoniem, kur atrasti inficēti putni. Valstu iestādes sniegs atbildes uz visiem jautājumiem.
Varbūtība, ka citi sabiedrības locekļi varētu nonākt saskarē ar inficētiem putniem, ir ļoti maza.
Cilvēku gripas pandēmija.
• Nav iespējams paredzēt, kad izcelsies nākamā pandēmija (t. i., plaša un smaga jauna cilvēku gripas vīrusa epidēmija, kas aptver visu pasauli), nedz arī kurš vīruss to izraisīs. H5N1 putnu gripas attīstība vai mutācija cilvēku gripas formā ir viens no iespējamiem scenārijiem.
• Pašlaik putnu gripu izraisošais vīruss (H5N1) parastos apstākļos nepāriet no cilvēka uz cilvēku.
• 20. gadsimtā bija izcēlušās trīs pandēmijas: 1918. – 1920. gadā, 1957. gadā un 1968. gadā. Eksperti brīdina, ka jauna pandēmija var izcelties jebkurā laikā. Tādēļ ES un tās dalībvalstu valdības, Pasaules Veselības organizācija un citas ANO struktūras pastāvīgi gatavojas šādai varbūtībai.
• Vakcinācija pret sezonālo gripu neaizsargās cilvēkus pret iespējamo jauno (vēl nezināmo) pandēmijas vīrusu, jo ikviena gripas vakcīna ir izstrādāta konkrētam vīrusam.
• ES un dalībvalstu iestādes ir izstrādājušas ārkārtas rīcības plānus cilvēku gripas pandēmijas gadījumiem, lai spētu strauji reaģēt uz to ietekmi uz cilvēku veselību. Šajos plānos paredzēti tādi pasākumi kā ieteikumi sabiedrības veselības jomā (agrīna slimnieku izolēšana un masku valkāšana), nodrošināšana ar pretvīrusu līdzekļiem, vakcīnu izstrāde, ārkārtas pasākumi veselības aprūpes sistēmās, starptautiska koordinācija utt.
Drošības pasākumi Latvijā
2006. gada sākumā arī Latvijā tika noteikti dažādi drošības pasākumi. Daļa no tiem tika attiecināta tikai uz kādu konkrētu laika sprīdi, daži ieviesti uz ilgāku laiku. to visu uzdevums ir pasargāt Latviju no putnu gripas pēc iespējas ilgāk un pretējā gadījumā iztikt ar iespējami maz sekām:
– Uz Latviju attiecas visi Eiropas Komisijas ieviestie drošības pasākumi, kas neļauj Eiropas Savienības teritorijā ievest dzīvus mājputnus, to gaļu, olas, neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas, neapstrādātas nomedīto putnu trofejas un dzīvus putnus, kas nav mājputni. Tas nozīmē, ka arī caur Eiropas Savienības ārējās robežas kontroles punktiem, kas atrodas uz Latvijas robežas, nedrīkst ievest augstāk minētās preces no valstīm, kurām Eiropas Komisija noteikusi ierobežojumus.
– Kopš 2005. gada rudens ir aizliegta mājputnu izstāžu un tirgu organizēšana.
– Tika apzinātas paaugstināta riska putnu novietnes Latvijā. Par tādām ir atzītas aptuveni 30 novietnes. Šajās novietnēs tika ieviesta ātrās brīdināšanas sistēma, kas nosaka, ka īpašniekam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam par jebkādām izmaiņām putnu veselībā, produktivitātes, un/vai ēstgribas samazināšanos.
– Lai pasargātu mājputnus no iespējami inficētiem savvaļas putniem, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Ministru Kabinets ir noteica mājputnus turēt telpās vai apstākļos, kas nodrošina neiespējamu mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem. Noteikumi bija spēkā no 2006.gada 9.marta līdz 31.maijam, t.i. līdz laikam, kad Latvijā atgriezīsies visi gājputni. Ļoti iespējams, ka šo likumu atjaunos arī šogad uz gājputnu atgriešanās laiku.
– Pārtikas un veterinārais dienests regulāri veica putnu gripas monitoringu, tas ir, laboratoriski izmeklēja noteiktu skaitu putnu, lai noskaidrotu vai atsevišķu putnu sugu populācijā necirkulē putnu gripas vīruss. Regulāri tika izmeklēti arī atrastie beigtie savvaļas putni, kas rada aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu.
Individuālie drošības pasākumi
Lai arī vairumam cilvēku risks saslimt ar “putnu gripu” ir tuvs nullei, dažu piesardzības pasākumu ievērošana var vēl vairāk samazināt risku saslimt ar šo slimību. Daži no tālāk minētajiem pasākumiem ir universāli un palīdz izvairīties no saslimšanas arī ar citām infekcijas slimībām:
o Ja jūs redzat mirušu vai slimu putnu, neaiztieciet to.
o Pēc iespējas ātrāk informējiet par to tuvāko Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
o Brīdiniet savus līdzcilvēkus, lai viņi nekādā gadījumā neaiztiek slimus vai mirušus putnus.
o Neļaujiet līdzcilvēkiem spēlēties ar putniem un nest tos uz mājām.
o Vairākas reizes dienā rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas, zāļu ieņemšanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām.
o Izvairieties no pieskaršanās ar rokām savām acīm, degunam un mutei, nelieciet zīmuli vai pildspalvu mutē.
o Ja pēc kontakta ar slimu vai mirušu putnu Jūs esat saslimis ar drudzi, klepu vai sāpošu kaklu, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet viņu par to, kas noticis.
Padomi cilvēkiem, kuri tur putnus piemājas saimniecībās
o Nelaidiet putnus mājās.
o Pārklājiet jaunus un jau esošus ievainojumus un nobrāzumus uz ādas ar ūdensizturīgu plāksteri un uzvelciet cimdus, pirms sākt darbu ar putniem. Ja darba laikā esat guvis ievainojumu, nekavējoties rūpīgi nomazgājiet brūci ar ziepēm un noskalojiet zem tekoša ūdens.
o Nepieļaujiet putnu uzturēšanos tuvu dzeramā ūdens ņemšanas vietai (akām).
o Ja Jūs savā putnu barā redzat slimus vai mirušus putnus, neaiztieciet tos paši. Iespējami ātri informējiet veterināro ārstu vai tuvāko Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
o Neļaujiet cilvēkiem un dzīvniekiem kontaktēties ar slimajiem vai mirušajiem putniem.
o Ja neatliekamu apstākļu dēļ jums par putniem jāparūpējas pašiem (piemēram, izolēt vai pārvietot), pirms ierodas veterinārais ārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes pārstāvis, uzvelciet aizsargtērpu:
Halātu vai priekšautu, kas nosedz jūsu augumu,
Cepuri, kas nosedz matus,
Masku vai mitru audumu, kas nosedz muti un degunu,
Aizsargbrilles vai brilles,
Cimdus,
Zābakus.
o Kad esat beiguši darbu ar slimiem vai mirušiem putniem, novelciet aizsargtērpu un iztīriet/notīriet to ar dezinfekcijas līdzekli. Rūpīgi nomazgājiet rokas, pirms Jūs pieskaraties kaut kam citam.
o Atcerieties, ka būri, nojumes un citas vietas, kur ir uzturējušies inficētie putni, ir infekciozas vairākas dienas pēc putnu aizvešanas. Tādēļ ar tiem nedrīkst kontaktēties bez aizsargapģērba, kamēr nav veikta galīgā dezinfekcija un tīrīšana.
o Nelietojiet uzturā slimo putnu gaļu vai tos, kas miruši no slimības, pat ja tie ir termiski apstrādāti; neizbarojiet tos citiem putniem un dzīvniekiem.
o Veselu putnu gaļa un olas nav epidemioloģiski bīstamas, ja vien tiek kārtīgi sagatavotas.
o Ja jūsu ganāmpulkā ir bijuši slimi putni un jūsu ģimenē kāds saslimst ar drudzi, klepu vai sāpošu kaklu, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet viņu par to, kas noticis.
Putnu gripas ietekme uz citiem dzīvniekiem
Lai gan ar putnu gripu slimo galvenokārt mājputni, dažreiz arī zīdītāji(cūkas, zirgi)un jūras zīdītāji mēdz inficēties ar šo vīrusu, jo ja tas noteiktu apstākļu ietekmē transformējas par jaunu sugu, vīruss var pāriet no putniem arī uz mājdzīvniekiem. Lai gan tā ir pilnīga cita suga, tās sekas ir tik pat nopietnas kā sugai, kas apdraud putnus. līdz šim konstatēti gadījumi, kad inficētas cūkas, tīģeri, leopardi, seski un mājas kaķi.
Dažādi dzīvnieki ar vīrusu saskaras dažādi un arī reakcijas ir dažādas:
Kaķi
Pirmo reizi putnu gripa starp kaķvedīgajiem atklāta 2004. gadā Āzija, bet Eiropā pirmā vīrusa mutācija tika konstatēta Vācijā. Tur no putnu gripas 2006. gada martā mira kaķis, kas, kurš uzturējies tuvu putnu fermai. Vēlāk atklāja, ka kaķa nāves iemesls bijis arī cilvēkiem bīstamais H5N1. Vēlāk tika konstatēti vēl vairāki kaķu saslimšanas gadījumi Eiropā. Vairāki no kaķiem izdzīvoja. Saslimuša kaķa simptomi ir gluži līdzīgi slima cilvēka simptomiem. Mājdzīvnieku inficēšanās risks ir ļoti neliels. Kaķu dzimtas pārstāvji ir plēsēji un tie mēdz medīt slimus putnus, tāpēc nav liels brīnums, ka kaķis nomedī un nogalina inficētus putnus. Cilvēki nevar inficēties no slimiem kaķiem, tādēļ nav pamata atbrīvoties no šiem mājdzīvniekiem.
Cūkas
Cūku šūnām ir divu veidu šūnu rokturi- tāds kā putniem un tāds kā cilvēkiem. Šis arī ir galvenais iemesls, kāpēc cūkas inficējas no kontakta ar putniem. Zinātnieki pierādījuši, ka putnu gripas vīruss apgūst spēju inficēt cilvēku, izmantojot tieši cūkas. Cūku šūnas ļauj sastapties cilvēka gripas un putnu gripas vīrusam, tādejādi šo dzīvnieku organismi kļuvuši par sava veida gripas maisītāju.
Peles
Peles tiek izmantotas zinātnisku eksperimentu veikšanā, ar kuru palīdzību pēta tieši H5N1. Un tieši šie eksperimenti pierādīja, ka no visiem putnu gripas paveidiem tieši H5N1 ir visnāvējošākais no visiem cilvēcei līdz šim zināmajiem vīrusiem. Pieticis ar vienu vienīgu šī ārkārtīgi bīstamā vīrusa daļiņu, lai pele, nonākot ar to kontaktā, drīz vien būtu pagalam.
Putnu gripa Latvijā.
Latvijā nav konstatēts neviens no putnu gripas paveidiem, bet par to vai putnu gripa apdraud Latviju ekspertu domas ir dalītas. Jebkurā gadījumā risks pastāv un neviens nevar paredzēt, kad un kas būs. Tāpēc labāk jāsagatavojas jau laikus. Tika izstrādāti dažādi noteikumi, kas pasargātu no slimības tālākas izplatīšanās.
To vai Latvijā būs putnu gripa lielākoties nosaka gājputni, kas atgriežas no citām zemēm. Vairums no Latvijas gājputniem, piemēram, Baltais stārķis, Lauku cīrulis vai Ķīvīte ziemo valstīs, kur putnu gripa ir atklāta, bet tas vēl nenozīmē, ka Latvijas putni apmetas tieši vietā, kur infekcija izplatījusies. Turklāt, ja kāds no gājputniem inficētos, ļoti ticams, ka tas ietu bojā vēl pirms paspētu atgriezties Latvijā. Tas tikai vēl vairāk pierāda, ka putnu gripas vīrusa draudi Latvijai ir nenosakāmi. Varbūtība, ka tā sasniegs Latviju ir tik pat liela kā, ka tā nesasniegs.
Ja putnu gripa nonāktu Latvijā, visu izšķirtu tālākā darbība. Protams, katras valsts primārais uzdevums būtu nodrošināt, lai vīruss neizplatītos tālāk. Latvijas valdība apgalvo, ka rīcības plāns ir izveidots, bet par tā efektivitāti varēsim pārliecināties tikai tad, kad tas tiks izmantots.
Ventspilī risks ir augstāks, jo pilsēta atrodas uz gājputnu ceļa, un pilsētas centra ūdenskrātuvēs visu gadu uzturas daudz pīļu, kurām piepulcējas arī pārceļotājpīles. Ventspilī lielā skaitā ir arī citi ūdensputni, jo blakus ir jūra un Venta. Bez tam putnus piesaista arī labība, ko pārkrauj Ventspils ostā. daudzas no šīm iezīmēm tikpat labi attiektos uz vairākumu Latvijas pilsētu, tomēr Ventspils dome bija pirmā, kas pauda savu neapmierinātību. Pilsētas dome uzskatīja, ka valsts iestādes nepietiekami informē iedzīvotājus, par to kā jārīkojas, atrodot beigtu putnu.
Jau 2006.gada aprīļa sākuma Pārtikas un veterinārais dienests izveidoja divus informatīvos plakātus. Viens no tiem tika izplatīts Latvijas skolās, un sniedza galveno informāciju par putnu gripu skolēniem. Otrs plakāts bija nopietnāks un sniedza galvenos faktus, kā arī mītus par putnu gripas vīrusu. Masu saziņas līdzekļi regulāri apsprieda šo tematu, un iedzīvotāji tika informēti, pat to kā vajadzētu rīkoties, lai pasargātos no putnu gripas.
Tomēr, Pārtikas un veterinārajam dienestam bieži nācās saskarties ar neparastiem gadījumiem, kad cilvēki posta putnu ligzdas, evakuē kanālmalas pīles un ierobežo piekļuves dīķiem, domājot, ka tādā veidā varēs novērst putnu gripas vīrusa draudus Latvijai.
Laiks rādīs, vai Latvijai nāksies izmantot savu rīcības plānu, vai nē. Pagaidām katra pilsoņa galvenais uzdevums būtu neuzsākt paša izdomātus drošības pasākumus, bet ievērot tos, kurus noteikusi Eiropas Savienība un Latvijas valdība.
Putnu gripa Eiropā
Sākotnēji putnu gripa bija tikai Āzijā sastopams vīruss, bet nu tā ir ienākusi arī visā Eiropā, radot bažas daudziem lopkopības nozarē strādājošajiem. Lai arī dažās no Eiropas valstīm tā nav konstatēta, vairākums ekspertu apgalvo, ka agrāk vai vēlāk tā nonākšot ikkatrā valstī.
Jau 2002. un 2003. gadā Eiropas iedzīvotāji uztraucās par līdz šim tikai Āziju plosošās sērgas draudiem. Mēdījos tika pārraidīta informācija un Eiropas iedzīvotājus mudināja ievērot dažādus drošības pasākumus. Dažviet masveidā izkāva mājputnus. Valstīs veica dažādus drošības pasākumus un daudzās fermās tikai uz aizdomu pamata putnus izkāva tā teikt- cilvēku drošības labad. Cilvēki reaģēja dažādi. Vietām uztraukuma nebija vispār, bet citās valstīs aizsāka karantīnu vēl pirms pirmajiem putnu gripas draudiem. Katras valsts valdība izlēma, kā rīkoties un kādus pasākumus veikt. Eiropas Savienības dalībvalstīs tika noteikti vienoti drošības standarti.
Zviedrija
2006. gada 30. janvārī Zviedrijā konstatēja pirmos „agresīvās formas putnu gripas gadījumus”. Ilgi netika vai tiek runāts par H5N1. Protams, tika veikti noteikti drošības pasākumi, bet šajā gadījumā Zviedrijas valdība problēmai piegāja ar atšķirīgu pieeju. Informācija tika sniegti minimāli, bez plašiem gadījuma izklāstiem. Zviedrijas iedzīvotāji izceļas uz pārējo eiropiešu fonu ar savu mierīgumu. Putnu gripa gandrīz nekā nav mainījusi viņu ikdienas ritmu, kas ir apsveicami, jo pamata bažām tik tiešām nav. Tomēr Eiropas Savienība uzskata, ka visām dalībvalstīm vajadzētu sniegt pilnīgu informāciju pārējām valstīm, kā arī pašiem iedzīvotājiem.
Ungārija
2006. gada februāra beigās H5N1 tika konstatēts arī Ungārijā. Šī bija septītā Eiropas Savienības valsts, kuru skārusi putnu gripa. Beigti bijuši trīs gulbji. Slimajiem putniem ekspertīze veikta Anglijas laboratorijas, kur arī konstatēja vīrusa veidu. Sakarā ar Eiropas Savienības direktīvām tika noteikta aizsardzības zona trīs, bet novērošanas zona desmit kilometru rādiusā ap vietu, kur atrasti beigtie gulbji un konstatēts putnu gripas vīruss H5N1. Pēc šokējošajiem jaunumiem visā Ungārijā samazinājās iedzīvotāju pieprasījums pēc putnu gaļas.
Polija
2006. gada 6. martā Polijā apstiprināja cilvēkiem bīstamo putnu gripas paveidu H5N1. Ar to bija inficēti divi gulbji, kas atrasti Toruņas pilsētā, Vislas upes krastā. Sākumā putnus pēc Eiropas Savienības noteiktajām prasībām izmeklēja Polijā, pēc tam putnus nosūtīja tālākai ekspertīzei uz Angliju. Toruņas pilsētā izveidoja krīzes vienību un noteica higiēnas drošības zonu trīs kilometru ap slimo gulbju atrašanos vietu. Šis nebija vienīgais gadījums Polijā, kur nācās saskarties tieši ar cilvēkiem bīstamo putnu gripas paveidu H5N1.
Vācija
Vācijā putnu gripu konstatēja jau februāra beigās. Īpaši uzliesmojumi atklāti Rīgenas salā, Baltijas jūrā. Tieši tur arī no vīrusa H5N1 mira pie putnu audzētavas dzīvojošs kaķis- tas bija pirmais šāda veida gadījums Eiropā un mudināja domāt, ka tā nav vienīgā mutācija, kas pa spēkam šim vīrusam. Kopumā Vācijā no putnu gripas miruši trīs kaķi. Vācijas valdība veica daudz dažādas informatīvas akcijas mēdijos un ne tikai. Rezultātā ikviens Vācijas iedzīvotājs bija informēts par iespējamiem draudiem. Par spīti tam, tikai relatīvi mazs iedzīvotāju skaits ievēroja valdības noteiktos drošības pasākumus. 12% iedzīvotāju pārtrauca lietot pārtikā putnu gaļu un sāka izvairīties, pat baidīties no putniem. Visā Vācijas teritorijā centās stingri ievērot visus Eiropas Savienības noteiktos drošības pasākumus, kas attiecās uz iespējami bīstamo zonu norobežošanas no apkārtējiem cilvēkiem un dzīvniekiem.
Francija
2006. gada 27. februārī Francija saskārās ar putnu gripu un kļuva par pirmo no Eiropas Savienības valstīm, kurā konstatēja putnu gripu mājputnu fermā. Šiem tītariem tika atklāts bīstamais H5N1. Ferma, kurā konstatēja putnu gripas uzliesmojuma, atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no vietas, kur tika atrastas divas beigtas pīles. Nāves iemesls- H5N1. 90% no visiem 11 000 Versajes pilsētas tītariem bija mituši no putnu gripas, pārējie 10 % vienkārši nokauti, drošības apsvērumu dēļ. Pati ar tītariem saistītajai ģimenei slimnīcā noteica karantīnu. Konkrētajā vietā noteica Eiropas Savienības noteiktās drošības zonas. Valstī izsludināja aizliegumu turēt mājlopus ārpus telpām. Francijas iedzīvotāji uz pārējo eiropiešu fona izcēlās ap pārspīlētu uztraukumu. Pēc gadījuma ar beigto kaķi Vācijā, francūži bailēs pameta savus mājdzīvniekus, radot krīzes situāciju daudzajās dzīvnieku patversmēs. Arī putnu gaļas izmantošana uzturā tika pārtraukta.
Krievija
Dažādos Krievijas apgabalos putnu gripas paveidi tika konstatēti jau 2005. gada pavasarī. Putnu gripas vīrusa bīstamais paveids H5N1 2007. gada 17. janvārī konstatēts Krasnodaras reģionā ap 1000 km uz dienvidiem no Maskavas, bet jaunākie inficēšanās gadījumi liecina, ka vīruss pirmoreiz pietuvojies Krievijas galvaspilsētai, kur dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Takā Krievija neietilpst Eiropas Savienībā drošības pasākumi atšķīrās. Krievijas varas iestādes informē, ka jau kopš 2005.gada visās putnu fabrikās tiek īstenoti stingri drošības pasākumi. Piemēram, putnu fabriku strādniekiem aizliegts audzēt mājputnus savās piemājas saimniecībās, kā arī apmeklēt valstis, ko skārusi putnu gripa. Maskavas apkaimes putnu fabrikās paredzēts sākt putnu potēšanu pret putnu gripu. Krievijā vēl nav zināms neviens gadījums, kas apstiprinātu cilvēka inficēšanos ar putnu gripu.
Slovēnija
H5N1 vīrusu Slovēnijā konstatēja 2006. gada martā. Vīrusa klātbūtni apstiprināja pirmās analīzes, ko izdarīja Slovēnijas laboratorijā. Tālākas pārbaudes tiks veiktas Eiropas Savienības laboratorijā Veibridžā, Anglijā. Slovēnijas varas iestāžu amatpersonas uzturēja ciešus kontaktus ar Austrijas kolēģiem, jo novērošanas zona iesniedzās arī Austrijas teritorijā, kur putnu gripas vīruss vēl nav atklāts. Citi gadījumi šajā valstī netika konstatēti.
H5N1
Saistībā ar putnu gripu visbiežāk tiek minēts tieši H5N1, jo tas ir putnu gripas paveids, kuram līdz šim vēl nav izstrādāta vakcīna un tas ir vienīgais cilvēkiem potenciāli bīstamais putnu gripas vīrusa paveids.
H5N1 ir A gripas vīrusa subtips, kas var izraisīt saslimšanu cilvēkam un daudzām citām dzīvnieku sugām. Tā pilnais nosaukums ir HPAI A(H5N1), kas nozīmē ” augsti patogēns A tipa putnu gripas vīruss ar subtipu H5N1 ”, tas arī ir H5N1 gripas izraisītājs.
Pirmo reizi šis vīruss konstatēts 1959. gada Skotijā, kad no tā nomira paliels daudzums vistu. Tagad H5N1 sastapts visos pasaules kontinentos, to skaitā arī Eiropas Savienības valstīs. Tas, protams, nav vienīgais no daudzajiem putnu gripas paveidiem, bet iemesls, kāpēc tas rada satraukumu ir tā bīstamība. Mutāciju rezultātā tas spēj pārveidoties un kļūt bīstams cilvēkiem.
Saskaroties ar šo vīrusu zinātnieki izmanto sev ērtāk lietojamus vīrusa apzīmējumus, kas ļauj precīzi noteikt kur, kam un kad bijis šīs paveids. Piemēram, A/chicken/Nakorn-Patom/Thailand/CU-K2/04(H5N1):
• A norāda gripas veidu (A, B vai C )
• chicken norāda sugu, kas inficēta
• Nakorn-Patom/Thailand ir vieta kur atrasts inficētais
• CU-K2 identificē to no citiem gripas vīrusiem šajā apvidū
• 04 norāda uz 2004. gadu
• H5 norāda uz piekto no daudziem zināmajiem hemaglutīna tipiem
• N1 norāda uz pirmo no daudziem zināmajiem Neuraminidase(proteīna veids) tipiem
H5N1 ļoti bieži tiek iedalīs „augsti patogēnā”(HP) un „zemi patogēnā”(LP). Augsti patogēnas putnu gripas vīruss ir ļoti bīstams un inficēto miršanas gadījumi ir tuvi 100%. Zemi patogēniem putnu gripas vīrusiem ir arī minimāla bīstamība, bet tieši šādi gripas paveidi tiek uzskatīti par visu putnu gripas vīrusu priekštečiem. Pašreiz zināmā H5N1 suga, kas atbildīga par daudzu putnu nāvi visapkārt pasaulei, ir tieši augsti patogēna putnu gripas suga. Statiska liecina, ka 61% no visiem inficēšanās gadījumiem beidzas ar nāvi.
Pastāv arī zemi patogēna H5N1 suga, bet to pārsvarā dēvē par Ziemeļamerikas sugu. Tā pārsvarā inficē savvaļas putnus, bet inficēšanās ir ļoti minimāla un parasti nav redzamas nekādas ārējas pazīmes. Tiek uzskatīts, ka tas pilnīgi noteikti nevar kaitēt cilvēkam. Vienīgais fakts, kas norāda uz bīstamību it tāds, ka šī suga var pārvērsties par augsti patogēnu dažādu ārēju darbību rezultātā.
Nav izgudrot efektīvs līdzeklis pret H5N1, vienīgais preparāts ko izmanto ir tamiflu, kas aizkavē gripas vīrusa izplatīšanos pa inficētā ķermeni. Daudzu valstu valdības nodrošinājās ar šo preparātu pandēmijas gadījumam. Vairums ekspertu apšauba šī preparāta patieso derīgumu, vai tieši nederīgumu ārstējot putnu gripu.
Kopumā, H5N1 izplatīšanās stipri neatšķiras no citu vīrusu izplatības. Putns no putna inficējas ar siekalu, fekāliju arī asiņu palīdzību. Citus dzīvniekus un arī cilvēkus vīruss var inficēt tikai mutāciju rezultātā, tomēr tas nav šķērslis un šī mutācija nav sarežģīta.
Vakcīnas
Vakcīna ir medikaments, ar kuru tiek īstenota profilakse. Turklāt vakcinācija ir viens no galvenajiem un efektīvākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij. Vakcīnas sastāvā ietilpst aktīva viela, kas, veidojot antivielas, ierosina imūnās sistēmas atbildes reakciju (taču ne slimību). Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai – tās sastāvs ir sarežģīts, t.i., tāds, kas visefektīvāk darbojas pret konkrētas infekcijas ierosinātāju. Neviena profilakse nav simtprocentīga! Arī piesardzīgiem cilvēkiem, kas ir vakcinējušies un ievērojuši visus noteikumus, gadās saslimt, bet tas nenorit tik smagā formā.
Imunitāti pret gripu var izveidot mākslīgi, ievadot organismā gripas vakcīnu. Vakcinācijā pret gripu tiek izmantotas dalītās vakcīnas, tas nozīmē, ka vakcīna nesatur visu vīrusu, bet tikai vīrusa virsmas proteīnus hemaglitinīnu un neiromindāzi, kas spēj aktivizēt cilvēka imūno sistēmu. Vakcīna nesatur „dzīvu” vīrusu, tādēļ vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa
Gripas vakcīna satur virsmas proteīnus no trīs dažādiem gripas vīrusiem: divus atšķirīgus A-vīrusa tipus, un vienu B- vīrusa tipu.
Taču gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās, vakcinācija ir jāatkārto.