Raiņa dzejoļa analīze
„Lauztās priedes”
Vējš augstākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja –
Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,
Ne slēpties tās spēja, ne muguru liekt:
”Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara, –
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta.
Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!…”
Un augstākās priedes pēc lūzuma
Par kuģiem no ūdeņiem iznira, –
Pret vētru lepni cilājās krūts,
Pret vētru cīņa no jauna dūc:
” Brāz bangas tu, naidīgā pretvara, –
Mēs tāles sniegsim, kur laimība.
Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, –
Mēs sniegsim tāles, kur saule aust!…”
1. Kādu noskaņojumu rada teksts? Kādas pārdomas un vērtējumu tas izraisa?
Dzejolis liekas pilns patriotisma un apņēmības nepadoties. Rodas sajūta, ka tā ir kara dziesma, kad karavīri dodas kaujā, kurā nav lielas izredzes uzvarēt.
2. Kas tekstā tiek attēlots?
Domāju, ka dzejolim ir liela saistība ar politiku un tās ietekmi uz tautu. Kā jau visās cīņas ir cilvēki, kuri stājas pret visu kā priedes pret vētru un ar cerību sirdīs stājas pret lodēm. Visas cīņas ir par varu vai nu valdīs priežu mežs, vai zilā jūra, bet dziļākā nozīmē dzejolis stāsta par varu valstī un 1905. gada revolūciju. Lai gan katrā cīņā ir gan uzvarētājs, gan zaudētājs nekas nepazudīs un radīsies no jauna kā fēniks no pelniem.
3. Liriskā „Es” attieksme pret tematu.
Liriskais „Es” ir gatavs cīņai kaut arī bojā gājuši viņa draugi vai cīņu biedri, kuri ir bijuši cerību pilni mainīt naidīgo pretvaru. Liriskais „Es” ir gatavs ar pēdējiem spēkiem stāties tai pretī un likt tai pretī visu naidu, kas tajā slēpjas katrā šūnā, līdz pat sirdij. Liriskais „Es” saprot to, ka pat neveiksmes gadījumā viņš celsies jau citā veidolā , bet savā garā tas cīnīsies vienmēr. Liriskais „Es” apņemas sasniegt laimību, kur saule aust par katru cenu un neskatoties uz naidīgo pretvaru, kura viņus šķeļ un lauž.
4. Liriskā „Es” pārdzīvojumi un izpratne par laiku un telpu.
Liriskais „Es” pārdzīvo sagrautas ilūzijas un nemainīgu apņemšanos tomēr tās sasniegt par spīti visam. Tiek aptverta diezgan plaša telpa – no kāpām līdz tālēm. Tāpēc domāju , ka problēmas lielums bija visai liels.
5. Kas raksturīgs valodai?
Dzejolis sastāv no 4 pantiem. Atskaņas ir tikai katra panta pēdējās divās rindiņās. Katrs pants ir kā cēliens, kas sastāv no diviem pantiem. Pirmajā daļā norisinās cīņa, kura ir zaudēta, bet neviens nevēlas padoties, bet otrajā daļā cīņa turpinās jau ar jauniem spēkiem, kuri radušies bojā ejot vecajiem spēkiem, un atkal šie spēki apsolās sasniegt mērķi par jebkuriem līdzekļiem.
6. Kas raksturīgs kompozīcijai?
Dzejolī ir daudz personifikāciju , jo priedēm nav muguru, kuru liekt un to zaros nevar slēpties naids. Ir arī epiteti, kuri raksturo cīņas sīvumu un nemirstošo cerību.
„Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, –
Mēs sniegsim tāles, kur saule aust!…”
7. Kādi autora vai laikmeta nosacījumi ir būtiski ietekmējuši teksta rašanos?
Tā kā dzejolis sarakstīts 1905. gadā tad tam noteikti ir ļoti liela saistība ar šā gada revolūciju. Sakarā ar demonstrantu apšaušanu Asiņainajā svētdienā Pēterburgā Latvijas sociāldemokrāti Pēterburgas strādnieku atbalstam 12. janvārī Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Pirmie atsaucās Pārdaugavas strādnieki. 13. janvārī streikam pievienojās gandrīz visu Rīgas rajonu strādājošie, notika plašas demonstrācijas un mītiņi (tajos piedalījās apmēram 60 000 strādnieku). Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas atklāja uguni. Izcēlās panika. Tika nogalināti vairāk nekā 70 un ievainoti 200 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Tomēr strādnieku pretestība nebeidzās. Protesta mītiņi un demonstrācijas sākās arī Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Krāslavā un Daugavpilī. Ar 13. janvāra notikumiem Rīgā sākās 1905. gada revolūcija Latvijā.