Recenzija

Recenzija par raidījumu „Kas notiek Latvijā”

Tēma – Kas notiek satiksmes ministra vadītajā lauciņā pasta un autoceļu jautājumos.

Raidījums notika 2008. gada 9. aprīlī.

Raidījuma dalībnieki:

• Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs LPP/ LC

• Artis Kampars – partijas „Jaunais laiks” domes priekšsēdētājs un saeimas deputāts

• Ivars Krauklis – Latvijas pasta vadītājs

• Tālis Straume – valsts ceļu valdes priekšsēdētājs

• Andris Lapsiņš – A/S „ACB” pārstāvis

• Juris Naudžuns – Rīgas Tehniskās universitātes ceļu un tiltu katedras profesors

• Aino Salmiņš – Latvijas pašvaldības savienības padomnieks

• Aigars Krūms – Savulaik pasta valdes loceklis

JL uzskata, ka Šlesera neprofesionālā rīcība, pieļaujot Latvijas Pasta faktisko maksātnespēju, ra

a
adījusi papildu izdevumus nodokļu maksātājiem. Savukārt Valsts kontroles atzinumā konstatēti būtiski pārkāpumi budžeta līdzekļu izlietojumā Satiksmes ministrijā.

Artis Kampars par Šlesera darbību. Šleseram ir daudz neizdarīti darbi, piemēram, digitālās televīzijas centra likvidēšana, kas var būt par pamatu 2,2 milj. Ls zaudēšanai. Viņš nepareizi izlieto līdzekļus. 2004. gadā Šlesera partija strādāja ar peļņu, tas ir, 4 gadu laikā 12 milj. latu. Kampars uzskata, ka Šlesers visu ir sabojājis un aizstāv Kraukli.

Ainārs Šlesers aizstāv sevi. Viņš neatbild tikai par ceļiem un pastu. Šajā nozarē strādā 15000 tūkstoši st
t
trādājošo. Kad viņš kļuvis par ministru, tad dzelzceļā atalgojums bijis 300 lati, pēc reorganizācijas bija 20% pieaugums, tātad 600 lati. Dzelzceļam vairs šobrīd nav parādu. Aviācijā šogad strādā ar 22% pieaugumu. Pastam pieder 160 nodaļu, bet vairāk nekā 500 nodaļu īrē. Viņš šīs 500 nav aizvēris ciet, tā
ā
ātad tas ir uz labu. 2004. gadā Latvija pasta apgrozījums ir 26,3 milj. latu, 2005. gadā 31,6 milj. latu, 2006. gadā 38,3 milj. latu un 2007. gadā 44,1 milj. latu. Aināra kungs netic, ka ir zaudējumi, jo ir palielināti ienākumi. Pastniekam vidējais atalgojums 2004. gadā bija 157 lati, kas ir minimālā samaksa. Izmaksas algās ir palielinājušās no 16 miljoniem līdz 29 miljoniem. Tātad par 14 miljoniem latu maksā algās vairāk nekā tas bijis iepriekš. Mīnusi sāk parādīties 2005. un 2006. gadā. A. Šlesers uzskata, ka, ja valdība nebūtu dotējusi līdzekļus, tad nebūtu tādi zaudējumi.

Kampars par Šleseru. Viņš uzskata, ka Šlesera darbība esot bijusi tikai negatīva, jo 2004. gadā bija 0,2 milj. zaudējumi, 2005. gadā 1,5 milj. zaudējumi, 2006. gadā bija 4,87 milj. zaudējumi un paredz, ka 2008. gadā būšot 12 milj. zaudējumi.

Šlesers atbild, ka līdz 2004. gadam Latvijā esot bijis bezdarbs un ci
i
ilvēki bija gatavi strādāt arī par minimālo atalgojumu.

Artis Kampars stāsta, ka Ainārs Šlesers Latvijas Pasta sakarā nav darbojies efektīvi, savukārt Satiksmes ministrs stāsta par iespējamiem risinājumiem. Kampars uzskata, ka Šlesers nav spējīgs vadīt valdošo procesu. Šlesers aizstāvoties saka, ka Škodova kungs gribējis atlaist daudz darbiniekus, bet Šlesers ieminas, ka tikšot ietaupīti 1,2 milj. latu.

Autoceļu jomā atbildes uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu ir sniedzis gan ministrs, gan autoceļu apsaimniekošanas valstiskais menedžeris „Latvijas valsts ceļi”, strauji virzot tās uz tēmu par ceļu uz
z
zturēšanu un neprivatizēto vienoto valsts ceļu uzturēšanas uzņēmumu. Faktiski tāds vēl viens pasts, kuram var paaugstināt kvalitātes un kontroles prasības, un kuram var veicināt konkurenci. Protams, tagad, kad ir noslēgti līgumi uz septiņiem gadiem, to ir daudz grūtāk novērst. Bet līdzās uzturēšanai lielākais valsts un Eiropas fondu finansējums plūst ceļu būves un atjaunošanas jomā. Protams, finansējums Latvijā šajā nozarē ir nepietiekams, lai atrisinātu uzreiz visas problēmas. Taču valsts kontrole savā revīzijā akcentē gan konkurences trūkumu un savdabīgo viena pretendenta dalību daudzos konkursos, gan necaurspīdīgas un nekonsekventas valsts iepirkumu un to uzraudzības procedūras, kā arī nepilnības ceļu remontu plānošanā. Šādu darba stilu nevar novērtēt ne kā labu un profesionālu, ne kā atbildīgu pret vēlētājiem un sabiedrību. Valsts Kontrole savā revīzijas ziņojumā pārmetusi Satiksmes ministrijai to, ka valsts autoceļu uzturēšanas jomā konkurence Latvijā ir faktiski likvidēta, kā arī to, ka ministrija nav izstrādājusi kārtību par iepirkumu plānošanu, veikšanu un uzraudzību.

Artis Kampars atklāj, ka viņam ir zināmi pašvaldību vadītāji, kuriem piedāvāts iestāties Latvijas Pirmajā partijā, lai tiktu salaboti Latvijas ceļi viņu pārvaldītajās teritorijās. Turklāt satiksmes ministrs uzstāj, lai Jaunā laika atklāj šo cilvēku identitātes, vienlaicīgi apsūdzot A. Kamparu melos.

Secinājumi

Demisiju rosinājuši izteikt opozīcijā esošās partijas “Jaunais laiks” deputāti un pašlaik izskatās, ka viņu iniciatīvu varētu atbalstīt vien bijušie Jaunā laika darbinieki, kas pirms neilga laika partiju pameta. Šajā gadījumā JL sabiedrotais nebūs arī opozīcijā esošais „Saskaņas centrs” , bet valdību veidojošo partiju Saeimas deputāti pavisam noteikti balsos pret. Manuprāt, var droši prognozēt, ka šoreiz A.Šlesers nezaudēs ministra vietu, lai gan pamatojumi demisijas pieprasījumam ir pavisam konkrēti – uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un „Latvijas Pasta” smago finanšu situāciju balstīti.

Veicot šo darbu, es personīgi ieguvu ieskatu valsts dzīvē un tās ekonomikā, konkrētāk, par valsts ceļiem un pastu. Uzzināju daudz jauna. Man patika skatīties un analizēt šo Dombura vadīto raidījumu „kas notiek Latvijā”. Manuprat, šo raidījumu turpmāk paskatīšos biežāk, jo citreiz ir interesantas tēmas – man saistošas. Šādus raidījumus vajadzētu likt skatīties, lai cilvēks, šajā gadījumā es, vairāk uzzinātu kas tad īsti tajā Latvijā notiek.

Leave a Comment