Reproduktīvā veselība

1. Reproduktīvās veselības jēdziens – likums. Reproduktīvā veselība nozīmē visu jautājumu loku, kas saistīti ar seksualitāti, reproduktīvā veselība ir cieši saistīta ar cilvēka zināšanām par veselību, tajā skaitā par seksuālo veselību. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe ir dzemdību palīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic ārstniecības persona. Valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dz

z
zemdību palīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi.

2. Reproduktīvās veselības ietekmējošie faktori.

3. Sievietes dzimumorgānu anatomija un fizioloģija. Sievietes organismā sintezējas sievišķie dzimumorgāni- estrogēni un progesterons, kuri savstarpēji mijiedarbojoties nodrošina menstruālā cikla ritmiskumu un grūtniecības norisi. Dzimumorgānu anatomija- kaunuma lūpas, klitors, vulva- sievietes ārējie dzimumorgāni, vagīna/ maksts- elastīgs kanāls- kas stiepjas no dzemdes kakla līdz maksts atverei, dzemdes kakls, dzemde- muskuļains orgāns, endometrijs, olvadi- savieno olnīcu un dzemdi, olnīcas- divi dziedzeri, olšūna- reproduktīva šū
ū
ūna, endometrijs- dzemdes sieniņu iekšējais pārklājs, urīna izvadkanāls. Aizsargfunkcija- lielā un mazās lūpas, maksts sienas, dzemdes kakls. Dzimumakta nodrošināšana- lielas, mazas lūpas piebriest, maksts sienas- lubrikants, dz. kakls- sekrēts. Fizioloģija- bērnības periods- 9-10 gadi; pubertātes periods- 10-11 un 17-18, mainās ārējais izskats, apmatojums, se
e
ekrēcijas galvas smadzenēs, ko izdala hormonus; dzimumbrieduma periods- ilgst ~ 30 gadi- menstruācija; pārējais periods- pēc 40 gadiem- izsīkst olnīcu funkcijas- menopauze.

4. Sievietes reproduktīvās funkcijas ietekmējošie faktori. Tie varētu būt narkotiskās vielas, smēķēšana, vecuma anatomiskās izmaņas- samazinās iegurņa muskulatūras tonuss, samazinās kaunuma apmatojums, samazinās maksts izmēri, maksts sieniņas plānākās, samazinās dzemdes un dzemdes kakla izmēri, samazinās orgasma intensitāte, samazinās seksuālā tieksme, medikamenti.

5. Vīriešu dzimumorgānu anatomija un fizioloģija. Nozīmīgākais vīrišķais hormons ir testosterons- rodas sēkliniekos un vajadzīgs spermas izstrādāšanai. Vīrišķās dzimumšūnas ir spermatozoīdi. Lai spermatozoīds izveidotos, vajadzīgas apmērām 70 dienas. Tie nevar attīstīties normālā ķermeņa temperatūrā, tāpēc tie atrodas ķermeņa vēsākajā vietā- sēklinieku maisiņā. No sēkliniekiem spermatozoīdi pa vadiem nokļūst sēklinieka piedēklī un tur nobriest. Ejakulācijas laikā, muskuļiem saraujoties, spermatozoīdi nokļūst sēklas vadā un tad urīnizvādkanalā, sk
k
karot sēklas pūslīšus un prostatu, tie rada šķidrumu, kas veido spermas lielāko daļu. Dzimumorgānu anatomija- urīnpūslis- dobumveida orgāns, kas uzkrāj urīnu, urīna izvadkanāls- pa kuru no ķermeņa izvada urīnu un spermu, prostata ( priekšdziedzeris)- zem urīnpūšļa, izdala šķidrumu, kas sajaucoties ar spermatozoīdiem veido spermu, sēklvads- izvada no sēkliniekiem spermatozoīdus, dzimumloceklis- dzimumorgāns, pa kuru tiek izvadīta sperma un urīns, erekcija- asins pieplūdums dzimumloceklī, gatavība dzimumaktam, ejakulācija- spermas izšļākšanās, sperma- balts, pienveida šķidrums, ko ejakulācijas laikā izvada no dzimumlocekļa, sēklas pūslīši- divi dziedzeri ab
b
bās pusēs urīnpūslim, izdala šķidrumu, kar ir spermas sastāvā, sēklinieku maisiņš- ādas apvalks, kurš satur sēkliniekus, atrodas tieši zem dzimumlocekļa, sēklinieki- divi ovāli orgāni, kas atrodas sēklinieku maisiņā, tie izdala testosteronu un spermatozoīdus, spermatozoīdi- vīrieša reproduktīvas šūnas, priekšādiņa- aizsargā dzimumlocekļa jutīgo daļu, ko sauc par dzimumlocekļa galviņu. Fizioloģija- pubertātes vecums- 12 gadi vēlāk neka meitenēm. Sēkliniekos sākas aktīva dzimumhormona veidošanos. Aug dzimumorgāni, muskuļi, pollūcija- spermas noplūšana, testosterona ražošana liek zēnam palikt par vīrieti.

6. Vīriešu reproduktīvās funkcijas ietekmējošie faktori. Vīrieša ķermeņa iekšpusē ir vadu un dziedzeru sistēma, kam ir būtiska loma vīrišķo dzimumšūnu radīšanā un izvadīšanā. Vecuma seksuālas un psiholoģiskās izmaiņas- pagarinās laiks seksuālai uzbudinātībai, medikamenti, narkotiskās vielas, smēķēšana, spermas kvalitāte, impotence, antihigiēniski apstākļi, stress.

7. Infertilitāte – nespēja radīt pēcnācējus. Neauglība. Ir grūtniecības neiestāšanos dzīvojot regulāru dzimumdzīvi vairāk ka vienu gadu. 20-25% grūtniecība iestājas mēneša laikā, 75%- 6 mēnešu laikā, 84%- viena gada laikā. Labāk palikt stāvoklī līdz 24 gadu vecumam. Neauglības faktori- 20%-vīr neauglība, 30-40%- abu partneru, 60-70%- siev neauglība- anovulācija, kaut kāda nesaderība. Vīriešu faktori- testikulāra nepietiekamība, urogenitāla infekcija- 6,6%, iedzimta anomālija- 2,1%, endokrīni bojājumi, vīriešu ģenitālā trakta nosprostojums, antispermālās antivielas, varikocele- paplašināti sēklinieki, medikamentu lietošana, stress, erektīva disfunkcija- 1,7%, idiopātiski- nezināmi- 75%. Prognostiskie faktori: neauglības ilgums, primārā (nav bijis bērns), sekundārā, spermas analīze, partneres vecums. Vīrišķo hormonu veidošanos: hipotalamus, pitnitārais dziedzeris, virsnieres, testikuļi, seksuālā anamnēze, audzējs, palielinātas krūtis, azoospermija- nav dzīvu spermatozoīdu, ologozoospermia- spermat- <20%, astenoozspermija- spermat- <50%, iemesli- nav testikuļu, trauma, medikamentu lietošana, sistēmas slimības. Nav reali ar medikamentiem uzlabot spermas kvalitāti. Erektila disfunkcija- nespēja panākt pietiekošo erekciju, lai būtu dzimumakts.

8. Ģimenes plānošana. Metodes būtība balstās uz fizioloģiskām izmaiņām sievietes organismā menstruālā cikla laikā. Izmantojot dažādu metodiku ir iespējas noteikt menstruālā cikla auglīgo periodu, kura laikā ir jāatturas no dzimumattiecībām vai jālieto kāda cita, nehormonāla metode. Metodes: Ķermeņa bazālās temperatūras metode- Metodes princips balstās uz ķermeņa temperatūras paaugstināšanos progesterona ietekmē. Pēc ovulācijas progesterona līmenis paaugstinās, kas izsauc nelielu ķermeņa temperatūras kāpumu. Temperatūra paaugstinās par 0.2-0.5 grādiem un tāda saglabājas līdz nākamajām menstruācijām. Kalendārā metode- sastāv no skaitliskiem aprēķiniem, izmantojot datus par iepriekšējo menstruālo ciklu garumu, var lietot tikai tad, ja menstruālais cikls ir regulārs. Dzemdes kakla gļotu metode- metodes princips balstās uz izmaiņām dzemdes kakla gļotās estrogēnu ietekmē. Simptotermiskā metode- metodes būtība balstās uz visu iepriekšminēto metožu kombināciju. Metožu priekšrocības: nav objektīvu blakusparādību, nav nepieciešami papildus materiāli ieguldījumi, iespējams iegūt papildus zināšanas par norisēm menstruāciju laikā. Trūkumi: zema kontraceptīvā efektivitāte; ir nepieciešams ilgstošs apmācības laiks, lai spētu pareizi izvērtēt datus; novērojumi ir jāveic katru dienu; nepieciešama partnera sapratne un sadarbība; dažādu faktoru ietekmē, simptomi un pazīmes var mainīties, samazinot metodes efektivitāti.

9. Galveno pretapaugļošanās metožu raksturojums. Hormonālā metode- ir visefektīvākais līdzeklis, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības. Pārstājot lietot hormonālo kontracepciju, sieviete var atkal palikt stāvoklī. Neaizsargā pret seksuāli transmisīvajām slimībām, tādēļ jālieto prezervatīvs. Barjera metode- paver iespēju sievietēm , kuras negrib izmantot hormonālo kontracepciju. Var traucēt baudai un sajūtām. Citas metodes- dabiskas metodes, sterilizācija.

10. Atgriezeniskās un neatgriezeniskās pretapaugļošanās metodes

11. Dabiskās pretapaugļošanās metodes. Dabīga ģimenes plānošana- zems uzticības līmenis- 91-97%. Šī metode balstās uz ķermeņa novērošanas metodes, kas palīdz noteikt auglības un neauglības periodus menstruālā cikla laikā. Trūkums- netiek ņemtas vērā menstruālā cikla svārstības. Daži apstākļi dzīvē ietekmē menstruālo cikla ritmu, tādā veidā padarot neiespējamu auglīgo un neauglīgo dienu noteikšanu. Metode ar izņemšanu- tikai 90% uzticamība. Vīrietis izņem savu dzimumlocekli no vagīnas pirms ejakulācijas.

12. Barjermetodes- Vīriešu prezervatīvs- 93% efektīvs, lateksa vai polieturāna apvalks, kas tiek uzvilkts uz dzimumlocekļa erekcijas laikā. Kad ejakulācija ir notikusi, vīrietim prezervatīvs ir jāpatur uz dzimumlocekļa, lai nepieļautu sperma iekļūšanu vagīnā. Sieviešu prezervatīvs- 95% efektīvs. Polieturāna apvalks, kas tiek ievietots sievietes vagīnā. Intrauterīnā ierīce- 99,5 % efektīvs. Mazas plastmasas un varas, parasti T veida ierīce, kuru ārsts ievieto dzemdes dobumā. Atkarībā no tipa, tā var palikt dzemdē līdz pat 10 gadiem. Diafragma plus spermicīds- 98% efektīvs. Kupola formas aplis no gumijas vai silikona, kas ievietots vagīnā, radot barjeru starp vīrieša spermu un dzemdes kaklu. Diafragmu jāievieto pirms dzimumakta un jāaizmanto kopā ar spermicīdu, to jāatstāj makstī vismaz sešas stundas pēc dzimumakta. Dzemdes uzmava plus spermicīds- 91% uzticams. Gumijas vai silikona izstrādājums, līdzīga diafragmai. Jāievieto pirms dzimumakta un nedrīkst atstāt ilgāk par 48 stundām.

13. Hormonālās pretapaugļošanās metodes- Progestīna tabletes- 99,6 % uzticams. Satur tikai progestīnu, Jālieto viena tablete katru dienu, arī mēnešreižu laikā, bez 7 dienu pauzes. Dzemdes sistēma- 99,9% efektīvs. Maza T veida formas ierīce ar progestīnu saturošo cilindru, kas ar ārsta palīdzību tiek ieviests dzemdē. Implants- 99,95 % efektīvs. Maza plastmasas caurulīte, kurā ir progestīna rezervuārs, tā tiek ieviesta augšdelmā ar nelielas operācijas palīdzību, kuru veic ārsts, ir efektīvs trīs gadu laikā. Injekcija- 99,97% efektīvs. Satur tikai progestīnu vai arī estrogēna un progestīna kombināciju. Injekcijas veic ārsts vien reiz vai trīs reizes mēnesī. Kontracepcijas plāksteris- 99% efektīvs. Satur estrogēnu un progestīnu, tas tiek nofiksēts uz vēdera, augšstilba, sēžamvietas, augšdelma. Hormoni izdalās vienmērīgi, nonāk asinsrites sistēmā caur ādu. Plāksteri jāmaina reizi trīs nedēļu garumā, jāievēro vienas nedēļas pauze. Vaginālais riņķis- 99%. Satur estrogēna un progestīna kombināciju un sieviete pati to ievieš vagīnā. Var palikt organismā trīs nedēļas, tad sieviete pati to izņem. Pēc vienas nedēļas jāievieto jauns riņķis. Avārijas kontracepcijas līdzeklis- ja tablete tiek iedzerta 72 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta, grūtniecības risks samazinās vismaz par 75%.

14. Ķirurģiskās metodes- Sieviešu sterilizācija- 99,9% efektīvs. Ķirurģiskā procedūra, kuras laikā tiek bloķēti vai pārgriezti olvadi, tā lai olšūnas nevarētu saskarties ar spermu. Vīrieša sterilizācija- 99,99%. Ķirurģiskā procedūra, kuras laikā tiek pārgriezti spermas kanāli. Pēc operācijas vīrietim vēl aizvien notiek ejakulācija, taču tajā nav spermas. Tā neietekmē dzimumdzīvi.

15. Aborts, dzemdības. Aborts- ir operācija, grūtniecības pārtraukšana, un to drīkst veikt tikai ārstniecības iestādēs, veic ārsts ginekologs. Grūtniecības sākumā auglis ir ieligzdojies dzemdes sieniņā. Aborta laikā augļa aizmetnis tiek atdalīts no dzemdes sieniņas un izvadīts ārā caur maksti. Līdz 12. nedēļai abortu var veikt ar ķirurģiskajām metodēm: ar vakuuma palīdzību- ar speciālo instrumenta palīdzību auglis tiek „izsūknēts” ārā, lietojot īpašu asu instrumentu, auglis tiek mehāniski atdalīts un izvadīts ārā. Aborts var ietekmēt nākamās grūtniecības norisi- palielinās risks grūtniecības neiznēsāšanai, ārpusdzemdes grūtniecībai. Ja aborts tika veikts sievietei ar neizārstētu dzimumorgānu infekciju, ievērojami palielinās neauglības risks. Dzemdības ir fizioloģisks process, kas rodas sarežģītu nervu sistēmas un citu pārmaiņu ietekmē grūtnieces organismā. Dzemdības ilgst 38- 42 nedēļas. Dzemdību laikā no dzemdes dobumā tiek izstumts auglis, placenta un augļa ūdens. Dzemdībām sākoties, rodas neregulāras, vieglas sāpes, pēc tam ritmiski un regulāri sāk attverties dzemdes kakls- dzimumlocekļi tiek sagatavoti dzemdībām. 3 periodi. 1.sākas regulāras dzemdību sāpes, 10-12 stundas ilgst, kuri dzemdē pirmo reizi, bet otro ilgst- 6,8 stundas. Pakāpeniski atveras dzemdes kakls. Atveras līdz 15 cm. Kad dzemdes kakls ir atvērts, pārplīst augļa apvalki un noplūst augļa ūdens. 2.periods. Māte augļu izstumj laukā. Vispirms piedzimst bērna galviņa, tad pleci un beidzot pārējais ķermenis. Mazuli uzliek jaunajai mammai uz krūtīm, kas ir ļoti svarīgi. Šis periods ilgst 1-2 stundas, pēc atkārtotām dzemdībām- 45 min. 3.periods. jeb placentārais- sākas pēc bērna piedzimšanas. Vajag piedzemdēt placentu, ilgst 30 minūtes. Pēc tam ir pēcdzemdību periods, turpinās 6-8 nedēļas. Dzemdību pazīmes- dzemdes kakliņš pakāpeniski kļūst īsāks un plastiskāks, kontrakcijas ir regulāras un laika brīži starp tām samazinās, pārārdās asiņaini izdalījumi.

16. Menstruācija. Ir sievietes reproduktīvā procesa sastāvdaļa. Katru mēnesi sievietes organisms sagatavojas iespējamai grūtniecībai- to sauc par menstruālo ciklu, kad olšūna gatavojas apaugļošanai- savienoties ar spermatozoīdu. Parasti min 28 dienu ilgu ciklu, bet tas var atšķirties. Menstruālo ciklu veido 4 fāzes, kas norisinās mainoties hormonu līmenim: pirmsovulācijas fāze- 6-13 diena- dzemdes sieniņas iekšējais apvalks sabiezē, veidojot endometriju, kas nodrošina apaugļotai olšūnai barošanos; ovulācijas fāze- 14 diena- olšūna ir pilnīgi nobriedusi, olnīca to izvada olvadā, ja tajā ir sperma, tad notiek apaugļošana; pirmsmenstruālā fāze- 15-28 diena- progesterons sagatavo dzemdi iespējamai grūtniecībai, ja apaugļošana nav notikusi, tad olšūna sabrūk un uzsūcas; menstruālā fāze- 1-5 diena- dzemdes kakls paveras, lai ļautu menstruālajam šķidrumam, ko veido asinis un noārdījies dzemdes endometrijs, izplūst no dzemdes. Cikls ilgst 3-7 dienas.

17. STS. Seksuāli transmisīvās saslimšanas (STS) ir tās, kuras var tikt pārnēsātas no vienas personas otrai seksuāla kontakta rezultātā. Sifiliss- Tā rada nesāpīgu čūlu. Sifiliss ir ļoti lipīgs šajā čūlas stadijā. Rodas viena vai vairākas čūliņas- uz dzimumorgāniem, makstī, uz sēkliniekiem; anālās atveres rajonā; uz pirksta (ja inficēšanās notikusi masturbācijas laikā); vēdera priekšējās sienas; mutē, uz lūpām, mēles (ja inficēšanās notikusi orālā seksa laikā). Tā ir nopietna slimība un var apdraudēt dzīvību. to ārstē ar penicilīna grupas antibiotikām un ārstēšanas rezultativitāte atkarīga no slimības stadija. Gonoreja- Gonoreja ir bakteriāla infekcija, kurai sākotnēji nav simptomu. Vēlāk rodas dedzinoša sajūta urinējot, dzeltenīgi izdalījumi no maksts, dzimumorgānu apsārtums un dedzināšana, kā arī nieze un dedzinoša sajūta maksts apvidū. Neārstēta gonoreja var novest pie nopietnas iegurņa infekcijas uroģenitālā trakta iekaisuma. Tas draud sievietei ar neauglību. Gan sievietei, gan vīrietim šāds stāvoklis var izsaukt septicēmiju, artrītu, meningītu un jaundzimušā aklumu. Gonoreja ir relatīvi plaši sastopama, taču ir ārstējama ar antibiotiku terapiju. Trihomonoze- Trihomonas ir mazi parazīti, kas primāri tiek pārnesti tiešā dzimumkontakta ceļā. Sievietēm slimība galvenokārt rada maksts iekaisumu, kas var tālāk izplatīties uz dzemdi. Simptomi ir nieze, izdalījumi (parasti zaļgani un putojoši), dedzināšana urinējot, bieža urinēšana un sāpes dzimumakta laikā. Dažām sievietēm nav simptomu. Grūtniecēm raksturīgas priekšlaicīgas dzemdības un infekcija var tikt nodota bērnam. Vīriešiem parasti nav simptomu, taču dažkārt novēro urīnizvadkanāla iekaisumu un baltus izdalījumus no dzimumlocekļa, kā arī urīnpūšļa un prostatas apvidus iekaisumus. Trihomonoze veicina HIV izplatīšanos. Ārstē ar antibiotikām. Hlamidioze- ir bakteriāla infekcija, kuras simptomi ir līdzīgi gonorejai. Vairumam sieviešu nav simptomu, taču slimība tiek viegli pārnēsāta. Bieži vien šī saslimšana paliek neārstēta un var radīt olvadu nopietnu bojājumu, kas noved pie neauglības vai priekšlaicīgām dzemdībām. Vīriešiem hlamīdijas var radīt ģenitālā trakta infekciju. Var ārstēt ar antibiotikām. Vīrushepatīts – “dzeltenā kaite” ir vīrusu ierosinātas infekcijas slimības, kuras norit ar dažādas pakāpes aknu bojājumiem. Atkarībā no vīrusa, kas izraisa slimību, izšķir vairākus hepatīta veidus, no kuriem izplatītākie ir: vīrushepatīts- A, B, C, D. Dzimumceļu herpes- ir vīrusa saslimšana, kas rada apsārtumu un čūlas uz ģenitālijām vai mutē. Kad vīruss nokļūt organismā, tas nav aktīvs 3-7 dienas. Šai laikā nav simptomu un vīrusu arī nevar pārnēsāt. Izpausmes parādās, kad sākas nieze un sprēgāšana un rodas apsārtums. Rodas čūlas. Tās parasti ir ļoti jūtīgas un nenoiet no 1-2 nedēļām. Vīruss ir lipīgs no niezes parādīšanās līdz pilnīgam sadzīšanas procesam. Grūtniecēm ir risks inficēt bērniņu dzemdību laikā, kas savukārt var radīt encefalītu (smadzeņu iekaisums), kas vairs beigties letāli. Ārstē ar pretvīrusu ziedēm.

Leave a Comment