Vardarbības veidi pret bērnu.

Referāts

Studiju kurss : Transoloģiskā psihoterapija (hipnoterapija) un dzimumaudzināšana
Kursa pasniedzējs : Boriss Doņņikovs
Iesniegšanas datums : 26.11.2007

SATURS

Ievads 3
1. Emocionālā vardarbība pret bērnu 4
1.1 Emocionālās vardarbības pret bērnu izpausme 4
1.2 Cēloņi 5
1.3 Pazīmes un sekas 6
2 Fiziskā vardarbība pret bērnu 8
2.1 Fiziskās vardarbības pret bērnu izpausme 8
2.2 Fiziskās vardarbības cēloņi 9
2.3 Fiziskās vardarbības pazīmes un sekas 10
3 Seksuālā vardarbība pret bērnu 13
3.1 Seksuālās vardarbības izpausme pret bērnu 13
3.2 Seksuālās vardarbības cēloņi 14
3.3 Seksuālas vardarbības pazīmes un sekas 15
4 Bērna pamešana novārtā 18
4.1 Bērna pamešanas novārtā izpausme 18
4.2 Bērna pamešanas novārtā cēloņi 19
4.3 Bērna pamešanas novārtā pazīmes un sekas 20
Secinājumi 22
Izmantotās literatūras un avotu saraksts. 23

Ievads
Mūsdienās Latvijā, tāpat kā citās valstīs, arvien aktuālāka kļūst vardarbības problēma. Sliktākais ir tas, ka vardarbība arvien vairāk tiek vērsta pret aizstāvēties nespējīgākajiem – bērniem. Latvijas Universitātes Klīniskās psiholoģijas katedras un Centra pret vardarbību bērna un ģimenes atbalstam veiktā aptauja atklāja, ka tikai apmēram 50% pusaudžu atzīst, ka nav piedzīvojuši vardarbību, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 23%, psiholoģisku – 14%, bet smagu fizisku vardarbību – 13% pusaudžu .
Mūsu nākotnei, mūsu cerībai tiek darīts pāri – tā ir īstā problēma, kurai jāpievērš liela uzmanība, jāsavāc visi spēki un iespējas, lai atrisinātu to. Seksuālā, fiziskā, emocionālā vardarbība un bērna pamešana novārtā nodara milzīgu ļaunumu trauslai būtnei, tās pilnvērtīgai attīstībai. Rūpes, maigums, mīlestība, siltums, draudzība pret bērnu – pamatelementi, kas nepieciešami bērna iekšējās pasaules harmonijai.
Bērni ir visas cilvēces nākotne. Bet tikai ģimeniskā vidē izaudzis bērns, mīlēts un pienācīgi aprūpēts, ar pašcieņu un pašvērtību, ar pozitīvu vērtību sistēmu ir mūsu īstais pavadonis nākotnē. Mums visiem ir jārūpējas par bērniem, par viņu labklājību, jāveicina viņu garīgā un fiziskā attīstība. Visa sabiedrība ir atbildīga par bērniem, jo no viņiem ir atkarīga sabiedrības nākotne.
Interesei par vardarbības pret bērniem problēmu jābūt galvenokārt tāpēc, ka bērni ir tie, kuriem visa dzīve vēl priekšā, un mums jānodrošina visiem bērniem vienāda iespēja pilnvērtīgai attīstībai un iešanai pa dzīves taku.
„Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.” – tā skan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. panta 2. punkts. Politiķi ļoti noliedzoši ir formulējuši šo teikumu, bet patiesībā ļoti maz tiek darīts, lai nodrošinātu atbilstošu sociālo rehabilitāciju bērniem.
Izdala 4 vardarbības veidus pret bērnu: emocionālā, fiziskā, seksuālā, bērna pamešana novārtā.
Literatūras avoti, kuri tiek izmantoti šajā referātā sniedz pārskatus par dažādām sociālām un psiholoģiskām problēmām, tie ir lielākoties subjektīvi autoru uzskati no pieredzes. Kā arī izmantoja dažādus internēta avotus un centra pret vardarbību „Dardedze” izstrādātos bukletus, jo tur atrada gan teoriju, gan dažādus uzskatus par vardarbības problēmu kopumā.

1. Emocionālā vardarbība pret bērnu
Bērnu tiesību aizsardzības likumā definīcija skan šādi: emocionālā vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai). Pēc autoru domām, nav pilnīga. Analizējot izpētītu grāmatu autorus domas, šo definīciju var papildināt: Emocionālā vardarbība pret bērnu – bērna garīgo vajadzību ignorēšana, pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiskā ietekmēšana, negatīvi ietekmējot viņa emocionālo attīstību.
Herbert M. and Karen V Harper – Dorton savā grāmatā Working with Children, Adolescents and Their Families emocionālo vardarbību pret bērnu iedala divās kategorijās: emocionālā nevērība – pienācīga atbalsta, uzmanības un emocionālas aprūpes trūkums bērnam un emocionālā vardarbība – uzvedība, kas negatīvi emocionāli iespaido bērnu.
Emocionālā vardarbība ir visu pārējo vardarbības veidu pamats.

1.1 Emocionālās vardarbības pret bērnu izpausme

Balstoties uz Dardedzes bukletu par emocionālo vardarbību un apkopojot visus literatūras avotos minētos emocionālās vardarbības izpausmes piemērus, var secināt, ka emocionālā vardarbība pret bērnu var izpausties kā :
• Atraidīšana – neapzinās bērna klātbūtni, bērna vērtību, bērnam liek saprast, ka viņš ir negribēts, nemitīgi raida bērnu prom, apsaukā, nerunā ar bērnu, neapmīļo, bērns tiek vainots visās problēmās, asakas runāt ar bērnu (Buklets: Emocionālā vardarbība pret bērnu)
• Ignorēšana – nereaģē vai neadekvāti reaģē uz bērna emocionālajām vajadzībām, jūtām (izsmej bērnu par dabisko emociju izpaušanu); neizrāda interesi par bērnu, nespēj izrādīt pozitīvas emocijas pret bērnu, nerūpējas par bērna emocionālo labsajūtu; rūpju, uzmanības, atbalsta, pieķeršanos, bērna vajadzību saprašanas un pieņemšanas trūkums. (Buklets: Emocionālā vardarbība pret bērnu)
• Izolēšana, ierobežošana – atņem bērnam brīvību, ierobežo sociālo interakciju ar citiem cilvēkiem, liedz bērniem normālu sociālo vidi, kas var izrāsit depresiju, neļauj iesaistīties aktivitātēs ar vienaudžiem. Viena un tā pati nemainīga vide nenodrošina bērniem jaunus stimulus.
• Terorizēšana – kritizē un soda bērnu, publiski demonstrē bērna negatīvās īpašības, pārmērīgi kritiska attieksme pret bērnu; pauž nereālas ekspektācijas.
• Diskriminācija – nevienlīdzīga attieksme, izturēšanās pret bērniem ģimenē. (Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире)
• Iebiedēšana – draud ar sakropļošanu, nogalināšanu, pamešanu; bērnam iedveš bailes, šausmas, piespiež iebiedējot; ietramdina ar ļauniem gariem. (Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире un Buklets: Emocionālā vardarbība pret bērnu)
• Nevērība/vienaldzība – atļauj bērniem lietot narkotikas, alkoholu, smēķēt, būt vardarbīgiem; pieļauj, ka bērni iesaistās antisociālās nodarbēs; nepienācīgi kontrolē bērnus
• Ekspluatēšana – izmanto bērnus savās interesēs, peļņai, savām vajadzībām
• Noniecināšana – ņirgājas, pazemo bērnu, nodod bērna jūtas, apvaino, izsmej, kliedz, apsaukā, uzvedība, kas grauj bērna identitāti un pašapziņu ( pazemošana, lamāšanās).

1.2 Cēloņi

Visvairāk emocionālās vardarbības cēloņus izdala N. Platonova un J.Platonovs grāmatā Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире . Papildinot tos ar citu autoru domām (Zinovjeva N, Mihailova N.; Krugs E., Daļbergs L., Mersi Dž., Zvi E., Lozano R.), sanāk liels cēloņu skaits, kas var palielināt vardarbības pret bērnu iespēju ģimenē:
• Vecāku vecums (biežāk jauni, vientuļi, nabadzīgi, maz izglītoti)
• Ģimenes lielums un sastāvs palielina vardarbības risku (daudzbērnu, nepilnas ģimenes, ģimenē ir patēvs vai pamāte)
• Vecāku zems pašvērtējums
• Slikta kontrole pār saviem impulsiem
• Problēmas psihiskajā veselībā,
• Antisociālā uzvedība (atkarība no alkohola, narkotikām)
• Problēmas laulībā, darba meklēšanā, bērna audzināšanā
• Nepietiekami daudz informācijas par bērniem, to audzināšanu un augstas prasības pret bērnu, kas neatbilst viņa vecumam
• Bērna nepilnvērtīgums (kroplības, atpalicība, neatbilstība vecāku prasībām, vēlmēm), kas rada vecāku aizkaitinājumu un īgnumu, jo bērni neapmierina viņu cerības, gaidas un viņi mazāk mīl bērnus, mazāk spēlējas ar viņiem.
• Pret vecākiem pašiem vardarbīgi izturējās bērnībā
• Stress
• Finansiālas problēmas
N. un J.Platonovi izdala ģimenes, kur bērns ir pakļauts riskam ciest no vardarbības :
• ģimenes ar autoritāro audzināšanas stilu
• problēmģimenes (nelabvēlīgās, nepilnas, daudzbērnu ģimenes)
• amorālās ģimenes (vecāki pārmērīgi lieto alkoholu, narkotikas un tml.)

1.3 Pazīmes un sekas

Emocionālā vardarbība pret bērnu tiek uzskatīta par vissmagāko vardarbības veidu, jo tā var palikt neatklāta, jo nav acīmredzamu pazīmju un pierādījumu. Emocionālās vardarbības pazīmes izpaužas bērna uzvedībā, noskaņojumā. Analizējot Kruga E., Daļberga L., Mersi Dž., Zvi E., Lozano R., „Dardedzes” speciālistu un Platonovu izdalītas emocionālās vardarbības pazīmes un sekas, autores secina, ka vairākās galvenās pazīmes, kuras var liecināt par vardarbīgo emocionālo izturēšanos pret bērnu, pilnībā sakrīt ar tās sekām:
• Attīstības aizture, atpalicība
• Bērns ir skumjš, noslēdzies, sliktā garastāvoklī, noslēdzas no citiem
• Zems pašvērtējums, pašcieņa, pārlieku paškritisks, „nevajadzības” sajūta
• Sliktas attiecības ar vienaudžiem, bērnam pastāv grūtības attiecību veidošanā
• Emocionāla nestabilitāte
• Bērns neprot skaidri formulēt domu, izmanto žargona vārdus, valoda nabadzīga
• Nav iejūtības saskarsmē, nespēj izpaust emocijas, jūtas
• Pārmērīga pasivitāte, izvairās no dažādām aktivitātēm
• Pazeminātas spējas izpaust sevi, izolēšanās, noslēgtība, mazrunīgums
• Negatīvi izteikumi par sevi, sevis vainošana
• Ātri uztraucas, vāji iztur spriedzes situācijas, bailes kļūdīties
• Uzticēšanos cilvēkiem trūkums, atsvešināšanās no citiem cilvēkiem
• Pašnāvības mēģinājumi vai domas par pašnāvību
• Bēgšana no mājām
• Antisociālā uzvedība
• Pastiprināta trauksme, bailīgums, nemiers, raizes, skumjas
• Depresija
• Miega traucējumi
Tikai šīs 3 bērna uzvedības izpausmes var attiecināt tieši uz pazīmēm :
• Pakļāvīgs, pārlieku paklausīgs
• Bērns meklē citu cilvēku uzmanību
• Bērns ir uzslavu alkstošs
Visi speciālisti apgalvo, ka emocionālā vardarbība atstāj ļoti nopietnas ilglaicīgas sekas uz bērna psihi un emocionālo veselību.
Citējot J. Sokolovu, O.Demuškina izdala divus emocionālās vardarbības seku veidus :
1. „afektīvs” stulbums: vēsums, kopības izjūtas trūkums, nespēja izveidot emocionālās pieķeršanās attiecības.
2. „afektīvā” atkarība: neapmierināma mīlestības alka, pastāvīgas bailes zaudēt pieķeršanos objektu, atkarība un trauksmaina nedrošība.
Mīlestības vārdi, maigi apskāvieni, atbalsts, iedrošināšana, pat cieņa ir sveši vārdi bērniem, kas cieš no emocionālās vardarbības. Emocionālā vardarbība neļauj attīstīties bērna personībai, veidoties pašcieņai un adekvātam pašvērtējumam.
Šī vardarbības veida pazīmju ir daudz, bet tie nav acīmredzami visiem. Ar bērnu ilgi jākontaktējas, jānovēro viņa uzvedība, lai secinātu, ka bērnam tiek darīts pāri.
Nenoliedzams ir fakts, ka emocionālā vardarbība ir vissmagākā no visām vardarbības formām. Bērnībā pazemots, necienīts, nemīlēts cilvēks nespēj izveidot sociālus kontaktus, neuzticas apkārtējiem, jūtas atsvešināts, jo viņa „Es” ir sagrauts un grūti atteikties no vecāku iestāstītā. Ja bērna jūtas pastāvīgi tiek ignorētas vai noniecinātas, viņš būs neprasmīgs sociālās situācijās.

2 Fiziskā vardarbība pret bērnu
Fizisko vardarbību var definēt dažādi un no dažādiem aspektiem, bet tieši fiziskā vardarbība pret bērnu, manuprāt, pilnīgi un precīzi ir definēta bērnu tiesību aizsardzības likumā ( arī „Dardedzes” speciālisti Rokasgrāmatā centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam pilnībā piekrīt tai): fiziskā vardarbība pret bērnu – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu.
2.1 Fiziskās vardarbības pret bērnu izpausme

Fiziskā vardarbība pret bērnu pēc definīcijas ir fiziska iespaidošana, fiziskais posts – miesas bojājumu nodarīšana bērnam, tātad tā var izpausties kā: (Centrs pret vardarbību „Dardedze” Rokasgrāmata centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam Rīga: Dardedze, 2004.)
• Bērna purināšana,
• Iepļaukāšana,
• Pēršana,
• Spārdīšana, speršana,
• Grūstīšana,
• Kniebšana, košana,
• Žņaugšana,
• Sišana ar dažādiem priekšmetiem, dūru izmantošana
• Bērna apdedzināšana ar cigareti/karsto ūdeni,
• Raušana aiz matiem, ausīm,
• Locekļu mežģīšana un piespiešana.
• Draudi ar nazi vai citiem priekšmetiem

Krugs E., Daļbergs L., Mersi Dž., Zvi E., Lozano R. izdala divus sodu veidus, kā izpaužas fiziskā vardarbība pret bērniem :
• Smagi fiziski sodi: sitieni ar priekšmetiem, spārdīšana, apdegumi, sišana, draudi ar nazi vai ieročiem, apslāpēšana.
• Mēreni fiziski sodi: slampā pa gūžām, sišana pa gūžām ar priekšmetiem, iepļaukāšana,, raušana aiz matiem, ausīm, „sapurināšana”, kniebšana.

2.2 Fiziskās vardarbības cēloņi

Visaptverošus fiziskas vardarbības pret bērnu ģimenē cēloņus apraksta N. un J.Platonovi . Viņi izdala riska ģimenes, kurās var notikt fiziskā vardarbība pret bērnu:
• vecāki ir alkoholiķi, narkomāni vai toksikomāni;
• vecākiem ir psihiskās slimības;
• ģimenē ir emocionāli -psiholoģiskā klimata traucējumi (skandāli, ķildas);
• vecāki nav bioloģiski – patēvs vai pamāte
• stresa stāvoklis ģimenē radinieku nāves, bezdarba, smago sociālo apstākļu dēļ.

Kā arī viņi izdala bērna un vecāku personības īpatnības kā fiziskās vardarbības cēloņus .
1. Bērna īpatnības – kroplība, neārstējama slimība, invaliditāte, garīga atpalicība, psihiskas un fiziskas attīstības traucējumi, bērna hiperaktivitāte, impulsivitāte, agresivitāte.
2. Vecāku personības īpatnības – paaugstināts trauksmes līmenis, augsts impulsivitātes līmenis, savu rīcību un uzvedības zems kontroles līmenis, fizisku sodu atzīšana bērna audzināšanā, zems pašvērtējuma līmenis, izglītības zems līmenis, nevēlēšanās audzināt bērnu – spiesti pildīt vecāku pienākumus, cietuši no vardarbības bērnībā (atriebība bērniem par savu sakropļoto, sabojāto bērnību), psiholoģiskās atkarības augsts līmenis un narcisisms, sado-mazohistiskās tendences attiecībās ar bērniem.

Grāmatā „Social problems: a world at risk” tiek minēti bērni, kuri ir pakļauti riskam būt fiziski iespaidotiem:
• Mazi bērni
• Bērni piedzimuši ārpus laulības
• Priekšlaicīgi dzimuši zīdaini
• Bērni, kuri ir izkropļoti vai garīgi atpalikuši
• Dvīņi
• Bērni, kuri nav pievilcīgi
• Bērni, kuri piedzimuši laikā, kad mātei bija depresīva slimība.

Cynthia Grosson-Tower grāmatā Child Abuse and Neglect min septiņus modeļus (kuri ir daudz plašāki, visaptvērošāki), kas ietekmē fizisko vardarbību pret bērnu :
1. Psihodinamiskais modelis
2. Personības vai rakstura īpašību modelis
3. Sociālās mācīšanās modelis
4. Ģimenes struktūras modelis
5. Vides stresa modelis
6. Sociāli -psiholoģisks modelis
7. Garīgas slimības modelis

2.3 Fiziskās vardarbības pazīmes un sekas

Fiziskās vardarbības gadījumā pazīmes noteikti arī var uzskatīt par sekām, bet, pēc autoru domām, sekas ir daudz dziļākas, nopietnākas un ir nosauktas par „posttraumātisko sindromu.”
Apkopojot „Dardedzes” speciālistu [6; 19], N. Zinovjevas un N. Mihailovas [2; 41-42] , A.Mukānes [11; 43], M. Herberta un Karen V Harper– Dortona [9; 51-52] izdalītas fiziskās vardarbības pazīmes, galvenās no tām ir šādas:
Bērns:
• ir kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs pret pieaugušajiem.
• maz smaida,
• ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un citiem bērniem,
• izvairās no paskaidrojumiem
• ir pārlieku piesardzīgs pret pieaugušajiem
• izvairās no fiziska kontakta.
Bērnam ir:
• spilgti izteikts bailīgums
• neadekvātā uzvedība jaunās situācijās, ar jauniem cilvēkiem
• ievainojumi, traumas uz ķermeņa: kāju un roku lūzumi, apdegumi, sasitumi, zilumi, dzēlieni, applaucējumi, galvaskausa ievainojumi, brūces, rētas.
N.Zinovjeva un N.Mihailova, citējot A.Green, nosauc posttraumātisko sindromu par galveno fiziskās vardarbības rezultātu.
Posttraumātiskais sindroms – nervu -psihiskie un uzvedības traucējumi, kas izpaužas kā:
1. Pastāvīga un traucējoša traumas pārdzīvošana: nepatīkamas atmiņas, sapņi, ilūzijas, halucinācijas
2. Pastāvīga izvairīšanās no stimuliem, kas atgādina traumu – domas, jūtas, sarunas,
3. Atsvešināšanās sajūta
4. Dzīves perspektīvas samazināšanās vai tās trūkums
5. Paaugstināts uzbudinājums (satraukums, dusmu uzliesmojumi, hiperaktivitāte, koncentrēšanos traucējumi, neadekvāta reaģēšana – hiperjūtīgums, pārmērīga piesardzība)
6. Grūtības ar aizmigšanu un slikts miegs
7. Sociālās funkcionēšanas traucējumi
Fiziskās vardarbības rezultāti var būt sākot ar nelieliem zilumiem līdz pat slepkavībai. Neapšaubāmi, ka nozīmīgākais posts tiek nodarīts bērna fiziskai veselībai – viņam var būt dažādas sāpes, slikta dūša; mazākiem bērniem fiziskā vardarbība var izraisīt nervu sistēmas darbības traucējumus vai pat novest līdz attīstības traucējumiem. Pēc pārciestas fiziskās vardarbības bērns var būt vai nu pārmērīgi pasīvs, noslēgts vai pretēji – ļoti agresīvs. Bērnam, kas cieš no vardarbības, redzot vecāku agresīvo uzvedību, pašam veidojas agresīvs uzvedības modelis. Kā arī šīs vardarbības veids var būt par iemeslu bērna depresijai.
Salīdzinājumā ar bērnu, kas ir audzināms normālos apstākļos, fiziski iespaidotam bērnam ir zems pašvērtējums, viņš bieži uzskata, ka vardarbība ir pamatota pat taisnīga. No vardarbības cietuši bērni ir pārāk impulsīvi, nespēj izpaust sevi, viņiem trūkst uzticības cilvēkiem.
Īpaši bīstama fiziska vardarbība ir maziem bērniem, kuriem orgāni nav izveidojušies līdz galam, āda ir pārāk jūtīga, kauli ir trausli – fiziskais posts var beigties pat ar nāvi.
Miesas sodi ir bīstami bērniem. Traumas, sakropļojumi ietekmē vardarbīgas uzvedības attīstību un citu problēmu rašanos bērnībā un tālākajā dzīvē.

3 Seksuālā vardarbība pret bērnu

Bērnu seksuālajai vardarbībai dažādi autori piedāvā vairākas definīcijas. Apkopojot dažas no tām – Bērnu tiesību aizsardzības likumā un grāmatā Насилие в семье:особенности психологической реабилитаци minētas definīcijas, autores secina: seksuāla vardarbība pret bērnu — ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās pretēji viņa gribai, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu ar mērķi sasniegt seksuālo apmierinājumu vai labumu.
3.1 Seksuālās vardarbības izpausme pret bērnu

N.Platonova un J.Platonovs savā grāmatā Насилие в семье:особенности психологической реабилитаци izdala kontakta un nekontakta seksuālās vardarbības veidus .
• „Kontakta”:
1. dzimumakts ar bērnu, vaginālā, anālā, orālā veidā
2. manuālais, orālais, ģenitālais vai cits kontakts ar bērna dzimumorgāniem, kā arī bērna erogēnu zonu glāstīšana
3. dažādu priekšmetu ievadīšana makstī vai anusā
4. masturbācija no bērna un pieaugušā puses
• „Nekontakta”:
1. erotisku un pornogrāfisku materiālu demonstrēšana
2. dzimumakta veikšana bērna klātbūtnē
3. kailu ģenitāliju, krūšu vai gurnu demonstrēšana bērnam
4. novērošana, kā bērns veic intīmās procedūras, piespiedu bērna izģērbšana

Eiropas Savienības Padomes Vienotā rīcībā (1997.gada 24.februāris) par bērna “seksuālo izmantošanu” tiek uzskatīti :
• bērna mudināšana vai ietekmēšana, lai tas iesaistītos jebkādās nelikumīgās seksuālās darbībās;
• bērna izmantošana prostitūcijā vai citās nelikumīgās seksuālās darbībās;
• bērnu izmantošana pornogrāfiska rakstura priekšnesumos un materiālos, tai skaitā šādu materiālu izgatavošana, pārdošana un izplatīšana vai to tirdzniecība, kā arī šādu materiālu glabāšana.
3.2 Seksuālās vardarbības cēloņi
Pēc autoru domām, galvenais cēlonis, kas liek pieaugušajam seksuāli izmantot bērnu ir psihiskie traucējumi, jo tā nav normāla, vesela, sabiedrībā pieņemta uzvedība.
N.Platonova un J.Platonovs pie šī vardarbības veida cēloņiem min riska ģimenes, psihes un seksuālās uzvedības traucējumus.
Riska ģimenes:
• ar patriarhāli -autoritāro nostāju
• konfliktģimenes
• nepilnas ģimenes
• ģimenes ar invalīdiem
• nelabvēlīgas ģimenes

Psihes un seksuālās uzvedības traucējumi:
• varmākas vāja psihoseksuālā identifikācija,
• psihoseksuālās attīstības aizkavēšanās,
• varas izjūtas un kontroles trūkums attiecībās ar pieaugušajiem partneriem,
• zems sociālais intelekts,
• zems pašvērtējums,
• neveiksme heteroseksuālajos kontaktos ar pieaugušajiem partneriem,
• psihiskās slimības.

3.3 Seksuālas vardarbības pazīmes un sekas

Seksuālās vardarbības pazīmes noteikti izpaužas izmaiņās gan bērna izskatā, gan uzvedībā.
Pēc grāmatām Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире un Насилие в семье:особенности психологической реабилитаци tās ir:
• infekciju simptomi,
• ģenitalās traumas,
• sāpes vēderā,
• aizcietējumi,
• urīnvadu infekcijas
• traumas, slimības un infekcijas,
• nervu -psihiskie vai somātiskie traucējumi,
• izteikts kautrīgums,
• sevis vainošana,
• izvairīšanās no acu kontakta,
• bailes un raizes,
• depresija,
• bezspēcības, nevarības sajūta,
• negaidīts naids pret citiem kā aizsargmehānisms.
Kā arī tos var papildināt ar Rokasgrāmatā centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam un žurnālā „Sociālais darbinieks” minētām pazīmēm:
• neadekvāti cilvēku zīmējumi,
• nakts murgi,
• emocionālās problēmas: kauna un vainas izjūta, nodevības izjūta, bezspēcība,
• neparasta smarža no intīmajām vietām,
• notraipīta vai asiņaina apakšveļa,
• sāpes kārtojot tualetes vajadzības, sēžot, staigājot,
• asinis urīnā vai izkārnījumos,
• plēsta jaunavības plēve,
• seksuāli transmisīvās slimības,
• iestājusies grūtniecība,
• vecumam neadekvātas seksuālās spēles.
Ļoti grūti ir izdzēst no atmiņas seksuālās vardarbības aktu – upuris vienmēr pārdzīvo, tāpēc bīstamākas sekas ir psiholoģiskās un uzvedības sekas.
Pārdzīvotā vardarbība var izraisīt uztraukumu, kauna sajūtu, miega traucējumus, izziņas spēju traucējumus, depresiju, agresiju dēļ kā bērns vai pusaudzis var sākt pārmērīgi lietot alkoholu, smēķēt, lai tādā veidā remdinātu sāpes. Par kaitīgām sekām veselībai var uzskatīt HIV/AIDS, grūtniecību, invaliditāti.
Platonovi piedāvā posttraumatikus- stresa traucējumus, uzvedības problēmas un personīgus traucējumus uzskatīt kā seksuālās vardarbības sekas.
• Posttraumatiskie stresa traucējumi – nakts murgi, nervozitāte, miega traucējumi, negatīvās domas, pazemināta interese par dzīvi, nākotni, satraukums, bailīgums, kautrīgums.
• Uzvedības problēmas – pārmērīga interese par seksuālām attiecībām, bērni veic seksuālās darbības pret sevi, bērni iesaista citus seksuālajās aktivitātēs.
• Kognitīvās sfēras traucējumi – zems pašvērtējums, sevis uztveršana kā kropļu, vientuļu.
• Personīgi traucējumi:
1. pirmsskolas bērniem – trauksme, internalizācija (noslēgšanās, depresijas, pārmērīga kontrole, bailīgums), eksternalizācija (agresija, antisociālā uzvedība un grūti kontrolējama uzvedība), neadekvāta sociālā uzvedība.
2. skolas vecumā bērniem – bailes, agresija, problēmas skolā, hiperaktivitāte, regresīvā uzvedība, neirotiskā un psihiskā saslimstība.
3. pusaudžiem – seksualizētā uzvedība, riebums pret savu ķermeni, higiēnas neievērošana, depresija, bēgšana no mājām, alkohola pārmērīga lietošana, narkomānija, agresija, prettiesiskās rīcības.

Saskaņā ar H. Remšmidtu ilglaicīgas seksuālās vardarbības sekas ietekmē 3 sfēras:
1. identitātes attīstības un savas dzimuma lomas pieņemšanas traucējumi
2. partnerattiecību traucējumi un seksuālā apmierinājuma pazemināšanās
3. psihiskie traucējumi un slimības

Lielākā daļa bērnu nevar pretoties pieaugušo darbībām vecuma, individuālu – psiholoģisku īpatnību, dažādu atkarību no pieaugušā dēļ. Nevienlīdzīgās attiecības, piespiešana padara seksuālo aktivitāti par vardarbīgu. Izmantot bērnu seksuālās darbībās ir prettiesiski, amorāli un nenormāli. Vecākiem, kas seksuāli izmanto savus bērnus, ir bērna adekvātās uztveres traucējumi.
Seksuālās izmantošanas atklāšana var izraisīt negaidītas emocijas un uztraukumu bērnā, tāpēc tā ir jāveic rūpīgi un uzmanīgi, lai pēc iespējas neatgādinātu bērnam par pārciesto un neradītu viņam papildus traumu.

4 Bērna pamešana novārtā

Pēc autoru domām, lakoniskāku un precīzāku bērna pamešanas novārta definīciju sniedz Bērnu tiesību aizsardzības likums: vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana.

4.1 Bērna pamešanas novārtā izpausme

Bērna pamešana novārtā izpaužas kā nepietiekama uzmanība pret bērna veselības, izglītības, vides, uztura un emocionālajām vajadzībām.
Krugs E., Daļbergs L., Mersi Dž., Zvi E., Lozano R. Piedāvā tādus bērna pamešanas novārtā izpausmes piemērus:
• neatbilstība bērnu aprūpes rekomendācijām,
• nespēja atrast piemēroto ārstēšanas metodi,
• barības trūkums, kas noved līdz badam,
• bērnu pieeja narkotikām,
• neadekvāta aizsardzība no ārējām bīstamībām.
• higiēnas trūkums,
• izglītības trūkums,
• aprūpes, gādības trūkums,
• pajumtes, drošu dzīves apstākļu nepienācīgs nodrošinājums.
„Dardedzes” speciālisti Rokasgrāmatā centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam par bērna pamešanu novārtā nosauc tādu situāciju, kad bērnam nav nodrošināta viņa attīstībai vajadzīga aprūpe un nav apmierinātas viņa pamatvajadzības:
1. nav nodrošināta bērnam atbilstoša un droša dzīvesvieta (nehigiēniski apstākļi (netīrs, auksts), bērnam pieejamas viņa drošību apdraudošas ķīmiskas vielas vai instrumenti;
2. nav nodrošināta vajadzīga medicīniskā aprūpe: regulāras veselības pārbaudes, potes, bērna aprūpe slimības laikā.

Viņi arī uzskata, ka vecāki nolaidīgi izturas pret bērnu, ja:
1. viņi ir nevērīgi pret bērna personisku higiēnu
2. bērns nesaņem vajadzīgo ēdienu pietiekamā daudzumā un kvalitātē.
3. bērns tiek atstāts bez uzraudzības
4. viņi nerūpējas par bērna izglītību
M. Herberts un Karen V Harpers piedāvā piecas bērna pamešanas formas:
1. Fiziska atraidīšana/atstāšana novārtā
2. Emocionālā nevērība
3. Nepietiekama uzraudzība
4. Veselības aprūpes vai medicīniskās palīdzības nenodrošināšana
5. Izglītības nenodrošināšana

4.2 Bērna pamešanas novārtā cēloņi

Šī vardarbības veida cēloņus literatūrā neizdala, jo tie pilnībā sakrīt ar pārējo vardarbības veidu cēloņiem. Kā bērna pamešanas novārtā cēloņus var minēt sociālekonomiskus faktorus :
• Zems ģimenes ienākumu līmenis
• Bezdarbs vai pārslogotība darbā
• Liela ģimene
• Jauni vecāki
• Nepilna ģimene

Vecākiem, kas nevērīgi izturas pret saviem bērniem, pēc Cantwell ir:
1. Zināšanu trūkums bērna vajadzību nodrošināšanā.
2. Spriešanas trūkums novērtējot vai bērns ir slims, atpazīstot, kad bērns nevar rīkoties kā pieaugušais.
3. Motivācijas trūkums.

Bērna īpatnības – kroplība, neārstējama slimība, invaliditāte, garīga atpalicība, psihiskas un fiziskas attīstības traucējumi – arī var būt kā viens no iemesliem, kāpēc vecāki par viņu nerūpējas.

4.3 Bērna pamešanas novārtā pazīmes un sekas

Precīzākas bērna pamešanas novārtā pazīmes autore atrada Platonovu grāmatā un A.Mukānes rakstā :
• Noguris, miegains izskats,
• Sanitāri -higiēniski slikti aprūpēts (neapkopts, netīrs),
• Nieze un citas slimības,
• Tieksme zagt bada dēļ,
• Atpalicība fiziskajā valodas attīstībā,
• Agresijas un impulsivitātes izrādīšana, kas mainās ar apātiju un nomāktu stāvokli,
• Grūtības mācībās,
• Pasivitāte attiecībās ar vienaudžiem, kas ir zema pašnovērtējuma rezultāts,
• Nepiemērots apģērbs,
• Bērns ir izsalcis,
• Neregulāri apmeklē skolu,
• Bieži noskumis, bēdīgs,
• Grūtības saskarsmē vienaudžu vidē.
Pamešanas novārtā sekas, salīdzinājumā ar citiem vardarbības veidiem, vairāk ir saskatāmas bērna izskatā, nekā uzvedībā.

Platonovi sadala pamešanas novārtā sekas atkarībā no bērna vecuma:
• Līdz 1 gadam – fiziskās attīstības aizkavēšanās, atkārtotas infekciju slimības, biežas hospitalizācijas,
• Pirmsskolas vecumā – mazs augums, zems svars, valodas attīstības, uzmanības līmeņa aizkavēšanās, hiperaktivitāte, agresivitāte, impulsivitāte,
• Skolas vecumā – sliktas atzīmes, tieksme būt vienam, sliktas attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem, destruktīvā uzvedība.
Bērnu, pret kuru nevērīgi, nolaidīgi izturas, var raksturot šādi: viņš ir pamests, nepienācīgi kontrolēts, viņam pievērš maz uzmanības.

Secinājumi

Referāta izstrādāšanas laikā autorēm radušies šādi atzinumi un secinājumi:
1. Vissmagākais un grūti novēršams vardarbības pret bērniem veids ir emocionālā vardarbība, jo to ir ļoti grūti konstatēt un tā neļauj bērnam pilnvērtīgi attīstīties un attīstīt savu „Es.”
2. Četru vardarbības veidu izpausmes, formas atšķiras pēc definīcijām – bērns tiek iespaidots dažādā veidā: emocionālā vardarbība – emocionālā iespaidošana, fiziskā – spēka pielietošana, seksuālā – bērna izmantošana seksuālajos nolūkos, pamešana novārtā – nepietiekoša uzmanība un aprūpe.
3. Dažādu vardarbības pret bērniem veidu pazīmes atšķiras. Emocionālo vardarbību var noteikt, pārsvarā, pēc bērna uzvedības īpatnībām. Par fizisko, seksuālo vardarbību un bērna pamešanu novārtā var spriest pēc bērna izskata, ņemot vērā viņa īpašu izturēšanos.
4. Vardarbību cēloņi ir ļoti līdzīgi – sociālekonomiskās īpatnības un ģimenes struktūra, kā arī vecāka un bērna personības īpatnības ir galvenie riska faktori kā bērns var būt pakļauts vardarbībai.
5. Visu vardarbības veidu sekas, neapšaubāmi, ir kaitīgas un grūti novēršamas no bērna dzīves. Tās izpaužas bērna neadekvātā uzvedībā, kognitīvās sfēras traucējumos un emocionālā stāvoklī. Vardarbības seku smagums ir atkarīgs no bērna vecuma, attīstības līmeņa, personības īpatnībām, vardarbības pakāpes, biežuma, attiecībām ar vainīgo
6. Vardarbības upuris ir bērns un viņš nav vainīgs notiekošajā – vecāks ir vienīgais vainīgais, jo, būdams, pieaugošs cilvēks, viņš nespēj pārvaldīt un kontrolēt savas emocijas, adekvāti spriest un uztvert bērnu. Bet parasti bērns sāk domāt un ticēt, ka pats ir vainīgs.
7. Vardarbība pret bērnu ir jāaplūko sociālkulturālajā un psiholoģiskajā kontekstā, kas jāņem vērā vardarbības prevencijā un iejaukšanos procesā.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts.

1) Демушкина О. Социальная работа. Курсовые и рефераты, Ростов-на-Дону: Феникс, 2004 75 – 88 c.
2) Зиновьева Н., Михайлова Н. Психология и психотерапия насилия Санкт-Петербург: Речь. 2003.13 – 14,105 – 108 c.
3) Круг Э., ДальбергЛ., Мерси Дж.А., Зви. Э., Лозано Р. Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире Москва: Весь мир, 2003. 5, 13 – 14, 45,64, 65 – 68, 71-73 c.
4) Платонова Н. Платонов Ю. Насилие в семье:особенности психологической реабилитаци, Санкт-Петербург: Речь, 2004.41 – 44, 46 – 49, 51, 54 – 59 c.
5) Centrs pret vardarbību „Dardedze” Buklets: Emocionālā vardarbība pret bērnu Rīga: Dardedze.
6) Centrs pret vardarbību „Dardedze” Rokasgrāmata centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam Rīga: Dardedze, 2004.15. – 22. lpp.
7) Cynthia Grosson – Tower Child Abuse and Neglect,Boston: Allyn& Bacon, 2002. 72., 73., 76., 77., 92., 93., 100., 101p.
8) Eileen Munro Effective Child Protection,London: Sage Publications, 2002. 50-53 p.
9) Herbert M. and Karen V Harper – Dorton Working with Children, Adolescents and Their Families, Oxford: BPS Blackwell, 2002. 50-53 p.
10) Michael P.Soroka un George I.Bryjak Social problems: a world at risk,Boston: Allyn&Bacon, 1999. 44 – 47 p.
11) Mukāne, A. Kā strādā centrs pret vardarbību „Dardedze” (tabula no Līgas Āboliņas diplomdarba „Sociālā grupu darba metodes ar vardarbībā cietušajiem bērniem”). Sociālais darbinieks. 2002. Nr.3: 43. lpp.
12) Orska, R.: Vardarbība ģimenē. Psiholoģiskā palīdzība neadekvāti aprūpētiem un vardarbībā cietušiem bērniem Rīga: SO”Kopā ar mums”, 2002. 13 – 14. lpp.
13) SDSPA „Attīstība”Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca, Rīga: SDSPA”Attīstība”, 2000. 231. lpp.
14) Latvijas Republikas Saeima. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.Skatīts internetā 22.10.2005 http://www.bernutiesibas.lv/?gr_id=6&id=442 1.pants, 10.-13. punkti.
15) Reķe,V. Lekcijas par savstarpējām attiecībām / ģimeni: «Sava brāļa sargs?» skatīts internetā 22.10.2005 http://www.adventistu.baznica.lv/lv/media_lv.php?type=vol&event=131
16) Eiropas Savienības Padome. Vienotā rīcība. I sadaļa, A, ii) Sk.internetā 22.10.05 http://europa.eu.int/smartapi/cgi/sga_doc?smartapi!celexapi!prod!CELEXnumdoc&numdoc=397F0154&lg=lv
17) Stauža,A. Krīzes centrā „Laipas” sniedz palīdzību no vardarbības cietušiem bērniem.Skatīts internetā 22.10.2005 http://www.ogre.lv/news/12689.html
18) Sociālās palīdzības reformas gadi 10 Nr.4 (2002.IV) sk.internetā 15.12 http://www.socpp.gov.lv/lv/files/Nr4444444444.doc