Eseja.
“Revolūcija apspiesta. Vai pilnīgs cerību krahs?”
Revolūcija ir krasas, lēcienveida, būtiskas pārmaiņas sabiedrības attīstībā. Revolūcija Latvijā ilga no 1905.-1907. gadam. Tajā piedalījās plaši sabiedrības slāņi. 1905. gada 13. janvārī notika demonstrācija Rīgā, tā izveidojās, jo pienāca informācija par 9. janvāra notikumiem Pēterburgā.
Galvenokārt cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus. Visi gribēja mainīt visu uz labo pusi. Latvijas tautai nepatika: pārkrievošanas politika, tas, ka valsts pārvaldes sistēmu pārveidoja pēc Krievijas parauga, sliktais zemnieku stāvoklis un Vācu muižnieku privilēģijas, zemās algas, garā darbadiena, sociālo garantiju trūkums u.c. Latvijā vēlējās: latviešu valodu, lielākas darba algas, īsāku darba dienu, zemnieku stāvokļa uzlabošanos, atņemt muižnieku privilēģijas, iegūt izglītību u.c.
Pēc revolūcijas Latvijā, tomēr, bija arī pozitīvi rezultāti. Daudzās pilsonisko brīvību jomās cara valdība piekāpās- ticības, apziņas un vārda brīvības pulcēšanās un biedrošanās brīvības tika nedaudz paplašinātas. Skolās tika atļauts vairāk lietot latviešu valodu, izveidojās daudzas spilgtas personības, kas kļuva par valsts dibinātājiem un politiķiem. Pēcrevolūcijas periodam bija raksturīga īpaši strauja rūpniecības attīstība. Tika dibinātas vidusskolas un arodskolas, Rīgā neilgā laikā tika uzceltas 20 modernas skolas.
Pēc revolūcijas bija arī negatīvi rezultāti. Latviešu tauta slikti darīja dedzinot muižas. No 1095 Vidzemes un Kurzemes muižām nodedzinātas un sagrautas tika 459 muižas. Tādā veidā viņi iznīcināja daudz arhitektūras paraugu. Pēc revolūcijas daudzi cilvēki tika sodīti bez tiesas, tika noslepkavoti simtiem cilvēku. Tika nodedzinātas vairāk nekā 300 zemnieku māju. Daudzus revolucionārus ieslodzīja cietumos un izsūtīja uz Sibīriju. Sodīto vidū bija arī ļoti daudz tautskolotāju, jo tie bija aktīvi pretestības organizētāji.
Manuprāt, revolūcijas apspiedums nav pilnīgs cerību krahs. Pēc manām domām, cerība pastāv vienmēr. Galvenais nevajag padoties, vajag cīnīties par savām tiesībām. Katram cilvēkam ir tiesības uz labāku dzīvi!