1. 1905. – 1907. gada revolūcija Latvijā – tautas cīņa pret apspiedējiem par savu brīvību.
1. Izskaidrot vārdus – revolūcija, karastāvoklis, soda ekspedīcija. Revolūcija – apvērsums sabiedrības attīstībā. Revolūcija var būt gan mierīga, gan bruņota, ja valsts iekārtas maiņu izcīna ar ieročiem rokās. Karastāvoklis – valdības izsludināts stāvoklis valstī vai kādā valsts daļā, kur kārtību uztur ar armijas palīdzību. Darbojas karatiesa, ir ierobežotas cilvēku tiesības brīvi pārvietoties. Soda ekspedīcija – speciāla karaspēka vienība, kas izrēķinājās ar revolucionāriem.
2. Kāds bija Krievijas impērijas ārējais stāvoklis un Latvijas iekšējais stāvoklis pirms 1905. – 1907. gada revolūcijas? Latvijā bija saspringts iekšējais stāvoklis. Pilsētās strādnieki prasīja palielināt algu, saīsināt darbadienu. Notika streiki lielākajās pilsētās. Krievija sāka karu ar Japānu.
3. Kad un kā sākās revolūcija Pēterburgā un Rīgā? Pēterburgā liela strādnieku demonstrācija 1905. gada 9. janvārī devās uz Ziemas pili lūgt cara palīdzību. Ļaudis ticēja, ka cars ir labs un viņus uzklausīs. Bet karaspēks viņus nelaida pilī un sāka šaut uz viņiem. Par šīs dienas notikumiem uzzināja arī Latvijā. 13. janvārī Rīgā sākās ģenerālstreiks un strādnieki izgāja ielās ar sarkaniem karogiem. Rīgā pie dzelzs tilta demonstrantus sagaidīja karaspēks, kas šāva uz cilvēkiem.
4. Kā revolūcija izpaudās Latvijas laukos? Laukos plašās zemnieku sapulcēs to dalībnieki nolēma nedod nodevas, nemaksāt muižniekiem nomas un izpirkuma maksas, sapulcēs prasīja likvidēt muižnieku varu, atņemt baznīcām zemi, dibināt tādas vietējās varas iestādes, kurās noteicēji būtu zemnieki.
5. Nosaukt bruņotas sacelšanās Vidzemes novadā! Rūjienā, Cesvainē, Tukumā, Lielvārdē.
6. Kāpēc revolūcija cieta sakāvi? Revolucionāriem neizdevās veidot organizētu cīņu pret apspiedējiem, tāpēc revolūcija cieta sakāvi. Cara karaspēks un vācu baroni apspieda revolūciju.
7. Kāda bija 1905. – 1907. gada revolūcijas vēsturiskā nozīme? Revolūcija cieta sakāvi, tomēr Latvijā tai bija arī pozitīvi rezultāti. Daudzās pilsonisko brīvību jomās cara valdība piekāpās – ticības, apziņas un vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības tika nedaudz paplašinātas. Arī skolās latviešu valodu atļāva lietot vairāk.
8. Ko papildus zini par 1905. – 1907. gada revolūciju? 1905. gada tautas revolūcijas notikumu ietekmē izveidojās un izauga daudzas spilgtas personības, kas vēlāk kļuva par Latvijas valsts dibinātājiem un politiķiem. Tieši 1905. gada revolūcijas iespaidā latviešu pašnoteikšanās ideja nostiprinājās tautas apziņā.
2. Latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā.
1. Izskaidrot vārdus – okupācija, bataljons, pulks, zemessargi, pasaules karš! Okupācija – svešas valsts teritorijas ieņemšana. Bataljons – karaspēka vienība, kurā ir apmēram 500 – 800 karavīru. Pulks – karaspēka vienība, kurā ir vairāki bataljoni. Zemessargi – iedzīvotāji, kuri organizējas bruņotai aizsardzībai savu dzīvesvietu tuvumā. Pasaules karš – ļoti liels karš starp vairākām valstīm.
2. Kad sākās Pirmais pasaules karš? Kādi bija kara cēloņi? Cik valstis bija iesaistītas karā? 1914. gada 1. augustā sākās Pirmais pasaules karš, kurā piedalījās 34 valstis. Šīs valstis, sadalījušas divās nometnēs, cīnījās par jaunu zemju iegūšanu un pasaules sadalīšanu.
3. Kāpēc krievu armija sākumā cieta zaudējumus? Krievijas armija bija slikti sagatavota. Kara sākumā armijā iesauktie karavīri nebija apmācīti karot. Trūka ieroču un munīcijas.
4. Kādus Latvijas novadus bija okupējis vācu karaspēks līdz 1915. gada vasarai? Vācu karaspēks bija okupējis Kurzemi un Zemgali.
5. Kādu postu Latvijas iedzīvotājiem nodarīja karš? No Kurzemes, Zemgales un Rīgas bēgļu gaitās devās apmēram 500 000 latviešu. Daudzus bēgļu gaitās ar varu aizdzina krievu karaspēks. Bez dzimtenes un mantas palikušos bēgļus preču vagonos izvadāja pa visu Krieviju. Par saviem bēgļiem sāka gādāt paši latvieši, nodibinot bēgļu apgādāšanas komitejas. No Rīgas tika aizvestas fabrikas iekārtas un mašīnas apmēram 108 miljonu cariskās Krievijas rubļu vērtībā. Tām līdzi devās aptuveni 100 000 Rīgas strādnieku, kurus izmitināja dažādos Krievijas apgabalos, nereti dzīvošanai nepiemērotos apstākļos.
6. Kad un kāpēc tik organizēti latvieši strēlnieku bataljoni? Cik to bija? Cara valdība neuzticējās Krievijas impērijas mazākumtautībām, bet piekāpās latviešu sabiedrības prasībām un piekrita strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku dibināšanai. 1915. gada jūlijā tika apstiprināti bataljonu dibināšanas noteikumi. Bija 9 bataljoni. To izveidoja tāpēc, ka bija naids pret vācu iebrucējiem, vēlēšanās atbrīvot Kurzemi un Zemgali.
7. Kad sākās kaujas Nāves salā? Kad un kā tās beidzās? 1916. gadā Daugavas kreisajā krastā pie Ikšķiles latviešu strēlnieki vairākus mēnešus aizstāvēja zemes teritoriju, kur nosauca par Nāves salu. Kaujas beidzās 1917. gada augustā, Krievu armijas virspavēlnieks ģenerālis Korņilos atdeva vāciešiem Nāves salu, armijas štābs pameta armiju un aizbēga uz Cēsīm.
8. Kad un kur notiek Ziemassvētku kaujas? Kā tās beidzās? Visasiņainākās, smagākās un varonīgākās bija Ziemassvētku kaujas 1916. gada decembra beigās un 1917. gada janvārī Tīreļpurvā. Šajās kaujās bija jāpārrauj ienaidnieka fronte, lai varētu uzbrukt un atbrīvot Jelgavu. Uzbrukums sākās bez artilērijas atbalsta uguns. Ciešot lielus zaudējumus, latviešu strēlnieki bargā salā zem ienaidnieka ložu krusas līdzenā apvidū tomēr guva panākumus. Tika pārrauta frontes līnija un ieņemts stipri nocietinātais vācu Ložmetējkalns. Bet cara ģenerāļi neizmantoja strēlnieku izcīnīto uzvaru – Jelgava netika atbrīvota.
9. Kā Pirmā pasaules kara gaitu ietekmēja Krievijas 1917. gada februāra revolūcija? Kad 1917. gada februārī Petrogradā notika revolūcija un cars atteicās no troņa, izira arī Krievijas armija. Karaspēkā zuda disciplīna. Frontē sākās brāļošanās ar vācu karavīriem.
10. Manas papildzināšanas par šo tēmu! Šajās kaujās krievu armija zaudēja apmēram 30 000 karavīru. Latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 4000 kritušo un ievainoto. Krievijā cara vietā nāca pie varas Pagaidu valdība, kas lika turpināt karu. Armijā un latviešu strēlnieku pulkos daudzi atteicās karot. Notika karavīru demonstrācijas, bija sadursmes ar policiju. Februāra revolūcija atstāja lielu ietekmi uz notikumiem frontē un aizmugurē. Krievijas impērijā sākās jukas, nenoteiktība un dažādu grupējumu cīņa par varu. Karš visiem bija apnicis. Kareivji vēlējās atgriezties mājās.
3. 1917. gada februāra revolūcijas atbalsts Latvijā. Latviešu strēlnieku cīņas Krievijā.
1. Izskaidrot vārdus – boļševiki (lielinieki), padomju vara, autonomija, pilsoņu karš, kreisie eseri, baltgvardi, Iskolats! Boļševiki (lielinieki) – Ļeņina vadītā vairākuma grupa Krievijas sociāldemokrātijā. Mazākuma grupu sauca par meņševikiem (maziniekiem). Arī Latvijas sociāldemokrāti sašķēlās lieliniekos un maziniekos. Padomju vara – lielinieku vara. Autonomija – apgabala tiesības patstāvīgi lemt noteiktus jautājumus. Pilsoņu karš – karš starp vienas valsts iedzīvotājiem, kuri sadalījušies naidīgās nometnēs un cīnās par varu. Kreisie eseri – partija Krievijā, trūcīgo zemnieku interešu aizstāvji, sākumā bija lielinieku sabiedrotie. Baltgvardi – bijušie cariskās Krievijas karavīri, kuri cīnījās pret padomju varu, par Krievijas impērijas atjaunošanu. Iskolats – Latvijas Izpildkomitejas nosaukums krievu valodā – padomju valdība Latvijā.
2. Kad un kāpēc radās Vidzemes Pagaidu zemes padome un Latgales Pagaidu zemes padome? Krievijas tautas ieguva lielāku brīvību. Visur dibināja vietējās pašvaldības – zemnieku, strādnieku un zaldātu deputātu padomes. 1917. gada martā Valmierā ievēlēja Vidzemes Pagaidu zemes padomi. Tā uzņēmās pašvaldības organizēšanu. Rēzeknē ievēlēja Latgales Pagaidu zemes padomi. Krievijas Pagaidu valdība bija spiesta atzīt šīs pašvaldības un rēķināties ar to ieteikumiem.
3. Kad sākās kaujas Nāves salā? Kad un kā tās beidzās? 1916. gadā Daugavas kreisajā krastā pie Ikšķiles latviešu strēlnieki vairākus mēnešus aizstāvēja zemes teritoriju, kur nosauca par Nāves salu. Kaujas beidzās 1917. gada augustā, Krievu armijas virspavēlnieks ģenerālis Korņilos atdeva vāciešiem Nāves salu, armijas štābs pameta armiju un aizbēga uz Cēsīm.
4. Kad notika un kāda bija nozīme Latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām pie Mazās Juglas? Latviešu strēlnieku pulki tomēr nolēma cīnīties pret vāciešiem un ieņēma aizsardzības līniju pie Mazās Juglas. Vairākas dienas strēlnieki aizstāvējās pret milzīgu ienaidnieka pārspēku. Daudzi atdeva savu dzīvību, bet pārējie atkāpās tikai tad, kad saņēma pavēli atstāt ierakumus. Šī varonīgā cīņa ļāva izglābties no ielenkuma XII armijai. Rīgu 21. augustā (3. septembrī) ieņēma vācieši.
5. Kādi divi uzskati 1917. gadā radās par Latvijas nākotni? Kas pauda šos uzskatus? Lielinieki uzskatīja, ka Latvija ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa, kuras iedzīvotājiem nevar būt nekādu pašnoteikšanās tiesību. Mazinieku daļa vairāk aizstāvēja latviešu tautas intereses. Viņi prasīja Latvijai autonomijas tiesības.
6. Kad Krievijā pie varas nāca lielinieki? Kas vadīja lielinieku valdību Krievijā? 1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī) Ļeņins noorganizēja otro bruņoto apvērsumu, kurš izdevās, un Ļeņins sastādīja jaunos lielinieku valdību. Liela daļa Krievijas pilsoņu to neatzina, jo lielinieki nebija varu ieguvušo likumīgā ceļa. Krievijā sākās Pilsoņu karš.
7. Kas notiek Latvijā pēc lielinieku apvērsuma Krievijā? Latviešu strēlnieki apvērsumā nepiedalījās, bet bija lielinieku pusē. Viņi pārņēma varu neokupētajā Latvijas daļa, arī Latgalē. No 16. līdz 18. (no 29. līdz 31.) decembrim Valmierā notika Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress. Tas pasludināja, ka Latvijā nodibināta padomju vara un Latgale tiek iekļauta Latvijas sastāvā. Tajā ievēlēja padomju valdību Latvijā – Iskolatu.
8. Kas bija Fricis Roziņš (Āzis) un Jukums Vācietis? Fricis Roziņš bija Iskolata priekšsēdētājs. Jukums Vācietis bija Latviešu strēlnieku korpusa komandieris.
9. Kad vācu armija okupēja visu Latvijas teritoriju? 1918. gada februārī vācu armija okupēja visu Latvijas teritoriju.
10. Kādas bija turpmākās Latviešu strēlnieku gaitas pēc tam, kad vācu armija okupēja visu Latviju? Iskolats beidza savu darbību. Latviešu strēlnieki devās uz Krieviju, kur turpinājās cīņas starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem. Visi latviešu strēlnieki Latviju nevēlējās atstāt. Neliela daļa pameta savas vienības un devās mājup.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Krievijā plosījās Pilsoņu karš. Krievijā šajā laikā uzturējās aptuveni 450 000 latviešu bēgļu. Lielākā daļa vēlējās atgriezties dzimtenē, tomēr daudzi bija iesaistījušies Krievijas iekšējās cīņās. Krievijā plosījās karadarbība un jukas, kurās lielinieki plaši iesaistīja latvieši strēlnieku daļas. Viņus sūtīja likvidēt bijušo lielinieku līdzgaitnieku – kreiso eseru dumpi Maskavā, pret cara admirāļa Kolčaka baltgvardu armiju un citur. Daudzi latviešu strēlnieki tika paaugstināti par Sarkanās armijas komandieriem un politiskajiem darbiniekiem – komisāriem.
4. Latvija 1918. gadā. Neatkarīgās Latvijas valsts dibināšana.
1. Kad vācu armija okupēja visu Latvijas teritoriju? 1918. gada februārī vācu armija okupēja visu Latvijas teritoriju.
2. Kāds bija Vācijas mērķis Baltijā? Igaunijas un Latvijas baltvācieši, izmantojot Vācijas ķeizara atbalstu mēģināja izveidot vienotu Baltijas hercogisti, kurā ietilptu latviešu un igauņu apdzīvotās teritorijas.
3. Kādi 1918. gada novembra notikumi liek Vācijai šķēršļus savu mērķu īstenošanai Baltijā? 1918. gada novembra pirmajās dienās revolūcija sākās arī Vācijā, kur gāza vācu ķeizara Vilhelma II varu. Vācija cieta sakāvi Pirmajā pasaules karā, tā bija spiesta padoties Anglijai un Francijai, tai nācās attiekties no iekarotajām zemēm.
4. Kādas bija Anglijas un Francijas valdību domas par Vācijas karaspēku Latvijā pēc 1918. gada novembra? Anglijas un Francijas valdība nolēma, ka vācu karaspēks jāatstāj Baltijā cīņai pret Padomju Krieviju.
5. Kas bija Latviešu pagaidu nacionālā padome un kādi bija tās mērķi?
6. Kas, kad un kur pasludināja Latvijas valsts dibināšanu? LPNP un Rīgas Demokrātiskais bloks apvienojās, izveidojot Tautas padomi, un 1918. gada 18. novembrī Rīgā kopējā sanāksmē pasludināja, ka ir nodibināta Latvijas Republika.
7. Kas bija Tautas padome? Kas bija Tautas padomes priekšsēdētājs un Ministru prezidents? 17. novembrī tika izveidota Tautas padome, kas kļuva par Latvijas Republikas likumdevēju. Par tās prezidija priekšsēdētāju kļuva Jānis Čakste. Par Ministru prezidentu tika ievēlēts Kārli Ulmanis.
8. Kura valsts pirmā atzina Latvijas Republiku kā neatkarīgu valsti? Jaunizveidoto valsti atzina Anglija.
9. Kāpēc jaunizveidotās Latvijas valsts valdībai nebija sākumā plaša atbalsta? Latvijā nebija īpaša atbalsta, jo vēl joprojām galvenie noteicēji Latvijā bija vācieši. Latvijas valstij nebija ne naudas, ne armijas. Nācās lūgt palīdzību Anglijas, ASV un Francijas valdībām.
10. Kāpēc Latvijas pagaidu valdībai 1918. gada beigās ir jāatkāpjas uz Liepāju? K. Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība nespēja izveidot savu karaspēku – tam pretojās vācu varas iestādes. Pagaidu valdībai neizdevās aizkavēt lielinieku un latviešu strēlnieku atgriešanos Latvijā. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju gaidīja sarkanos latviešu strēlniekus, jo uzskatīja, ka tikai viņi var ieviest kārtību Latvijā. Tautai nepatika K. Ulmaņa sadarbība ar vāciešiem. 1918. gada decembra beigās kļuva skaidrs, ka valdība nespēs noturēt Rīgu. Pagaidu valdība kontrolēja tikai Liepāju un tās apkārtni. Janvāra pirmajā pusē lielinieki ieņēma gandrīz visu Kurzemi. Pagaidu valdība un tai uzticamā karavīru vienība, kuru komandēja pulkvedis Oskars Kalpaks, caur Jelgavu atkāpās uz Liepāju.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Kopā ar vācu armijas daļām Latvijas Pagaidu valdības bataljons cīnījās pret Sarkano armiju. Pirmās cīņas, kurās latvieši cīnījās pret latviešiem, notika Lielauces un Skrundas apkārtnē. Sarkanās armijas uzbrukums apsīka, frontes līnija nostabilizējās pie Ventas.
5. Lielinieku mēģinājums izveidot Latvijas SPR (Sociālistisko Padomju Republiku) Krievijas sastāvā.
1. Kāda vara Latvijas lielākajā daļā tiek pasludināta 1918. gada beigās? Tiek nodibināta Latvijas strādnieku un bezzemnieku vara.
2. Kas bija Jānis Fabriciuss, Roberts Apinis, Pēteris Stučka? Latviešu strēlniekus vadīja Jānis Fabriciuss un Roberts Apinis. Latvijas pagaidu Padomju valdības vadītājs bija Pēteris Stučka.
3. Kad, kur un kas pasludināja LSPR nodibināšanu? 1919. gada 13. janvārī Rīgā, tagadējā Nacionālajā operā, sanāca Apvienotais Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Kongress pasludināja Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas nodibināšanu.
4. Kāpēc Latvijā varēja nodibināt padomju varu? 1918. gada decembra vidū Latvijā ienāca Sarkanā armija, kuras rindās bija arī latviešu sarkanie strēlnieku. Neilgā laikā Vidzeme un Latgale tika ieņemtas. Maskavā jau 1918. gada 4. decembrī tika nolemts sastādīt Latvijas pagaidu Padomju valdību, kas pārstāvētu padomju varu.
5. Kādus pasākumus veica Latvijas padomju valdība? Lielinieku kontrolētajā Latvijas daļā tika uzsākti pārkārtojumi – lielos uzņēmumus un veikalus pasludināja par visas tautas īpašumu. 1919. gada sākumā Rīgā bija 12 000 bezdarbnieku, jo nedarbojās rūpnīcas.
6. Kādas kļūdas pieļāva Latvijas SPR valdība, īstenojot pārkārtojumus 1919. gadā? Laukos visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu. Zemniekiem atļāva nomāt viņiem agrāk piederējušo zemi uz vienu gadu. Muižniekiem zemi atņēma pavisam. Šo zemi neizdalīja bezzemniekiem, bet muižu vietā noorganizēja 293 padomju saimniecības. Tā kā Latvijā trūka pārtikas produktu, zemniekiem tika uzliktas daudzas nodevas – labības, piena u.c. Zemnieku cerības iegūt zemi tika pieviltas, tādēļ neizdevās organizēt pārtikas piegādi pilsētām.
7. Vai Latvijas SPR būtu neatkarīga valsts? Pamato atbildi. Nē. Jo valdības pārkārtojumi bija pilnīgi bezjēdzīgi. Lielinieki centās vadīt visu saimniecisko dzīvi, vienlaikus apkarojot privātsaimniecības. Pilsētās iestājās liels trūkums un bads, no kura visvairāk cieta strādnieki.
8. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Ar padomju varu neapmierinātie cilvēki tika bargi sodīti. Darbojās speciālas tiesas – tā sauktie „tautas tribunāli”, kas piesprieda nāvessodus. Neilgā laikā tika nošauti vairāki tūkstošo cilvēku. Zaudējusi jebkuru tautas atbalstu, P. Stučkas valdība nespēja noturēties, un no Liepājas sāktais vāciešu uzbrukums kļuva liktenīga Latvijas SPR.
6. Neatkarības cīņas.
1. Kas bija fon der Golcs? Rīdigers fon der Golcs bija vācu karaspēka komandieris – ģenerālis.
2. Kādi bija Anglijas, Francijas, ASV valdību mērķi 1919.gadā? Anglijas, Francijas un ASV valdība ar vācu karaspēka palīdzību gribēja likvidēt padomju varu.
3. Kādi bija Vācijas mērķi Latvijā 1919. gada sākumā? Vācieši cerēja pievienot Latviju Vācijai.
4. Kādi bija Latvijas Pagaidu valdības mērķi 1919.gadā? Latvijas Pagaidu valdība centās izveidot neatkarīgu Latvijas valsti.
5. Kas bija Oskars Kalpaks un Jānis Balodis? Oskars Kalpaks bija latviešu atsevišķā bataljona komandieris. Pēc Kalpaka nāves, viņā vietā iecēla Jāni Balodi.
6. Kas vienoja vācu armiju un latviešu nacionālo karaspēku uzsākot cīņu ar Sarkano armiju 1919. gada 3. martā? Kāpēc to intereses atšķīrās?
7. Ko gribēja panākt fon der Golcs, cīnoties par varu Latvijā? Kādi bija Kārļa Ulmaņa mērķi? Fon der Golcs gribēja panākt Latvijas pievienošanu Vācijai. Kārļa Ulmaņa mērķi bija padzīt ienācējus prom no Latvijas.
8. Cik valdības darbojās Latvijā 1919. gada maijā? Kas tās valdīja un kādi bija to mērķi? Latvijā darbojās 3 valdības. Tās vadīja Kārlis Ulmanis, Pēteris Stučka un Andrievs Niedra. Kārļa Ulmaņa valdība gribēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Pēteris Stučka gribēja pievienot Latvijas Krievijai. Andrievs Niedra gribēja izveidot Baltijas valsti un pievienot to Vācijai.
9. Kāds Latvijas novads palika lielinieku varā līdz pat 1920. gada sākumam? Latgale palika lielinieku varā.
10. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Andrieva Niedras vadītā valdība neguva tautas atbalstu. Zemnieki ticēja Kārlim Ulmanim un viņa vadītajai valdībai, kas bija izdevusi rīkojumu apgādāt bezzemniekus ar zemi. Gan Jāņa Baloža vadītās latviešu karaspēka daļas, gan arī Igaunijā un Ziemeļlatvijā izveidotās latviešu karaspēka vienības atzina tikai Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību. 22. maijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu. Tas vairākas dienas nežēlīgi izrēķinājās ar aizbraukt nepaguvušajiem padomju darbiniekiem, sarkanarmiešiem un strādniekiem. Diemžēl vācu karaspēka izvērstā terora laikā cieta daudzi Rīgas mierīgie iedzīvotāji.
7. Cēsu kaujas un cīņa pret Bermontu.
1. Kādi bija vāciešu mērķi pēc tam, kad lielākā Latvijas daļa no lieliniekiem tika atbrīvota? Vācieši vairs neturpināja cīņu pret Sarkano armiju, bet nolēma uzbrukt caru Cēsīm Igaunijai, lai pēc tās ieņemšanas pasludinātu Baltijas valsts nodibināšanu.
2. Kādi divi savstarpēji naidīgi spēki cīnījās Cēsu kaujās 1919. gada vasarā? Kas uzvarēja? Notika cīņa starp vācu karaspēka un latviešu un igauņu apvienotajām vienībām. Šajās kaujās vācieši cieta sakāvi.
3. Kas bija Bermontas – Avalovs? Bermonts – Avalovs bija krievu virsnieks.
4. Kādi bija Bermonta – Avalova mērķi? Bermonts – Avalovs sapņoja par Krievijas cara troņa atjaunošanu.
5. Ar ko zīmīgs ir 1919. gada 11. novermbris Latvijas vēsturē? 11. novembrī pilnīgi atbrīvoja Pārdaugavu.
6. Kāpēc Latvijas Nacionālā armija spēja sakaut bermontiešus? Bermontiešus apturēja Rīgā. Gar Daugavu stiepās frontes līnija. Latvijas Nacionālajai armijā palīdzēja angļu un franču kuģu artilērija.
8. Miera līgums ar Padomju Krieviju.
1. Kādi iemesli bija tam, ka padomju vara Latvijā zaudēja tautas uzticību? Zemnieki cerēja, ka padomju vara piešķirs viņiem atsavināto muižnieku zemi. Bet padomju vara pasludināja, ka zeme ir valsts īpašums, un atņēma to arī zemniekiem. Zemi varēji iznomāt tikai uz vienu gadu, tāpēc zemnieki nebija ieinteresēti to apstrādāt. Vīlušies bija arī pilsētu strādnieki. Lielinieki centās vadīt visu saimniecisko dzīvi, vienlaikus apkarojot privātsaimniecības. Pilsētās iestājās liels trūkums un bads, no kura visvairāk cieta strādnieki. Ar padomju varu neapmierinātie cilvēki tika bargi sodīta.
2. Kādi iemesli bija tam, ka pieauga tautas uzticība Ulmaņa valdībai 1919.gadā? Zemnieki ticēja Kārlim Ulmanim un viņa vadītajai valdībai, kas bija izdevusi rīkojumu apgādāt bezzemniekus ar zemi. Gan Jāņa Baloža vadītās latviešu karaspēka daļas, gan arī Igaunijā un Ziemeļlatvijā izveidotās latviešu karaspēka vienības atzina tikai Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību.
3. Pret ko Latvijas Nacionālajai armijai vajadzēja cīnīties 1920. gadā? Kas viņiem palīdzēja? Kopā ar Latvijas Nacionālo armiju pret Sarkano armiju Latgales frontē cīnījās Polijas karaspēks.
4. Kad Latvija un Padomju Krievija noslēdza miera līgumu? Kas šajā miera līgumā ir pats galvenais? 1920. gada 30. janvārī Latvijas Pagaidu valdība noslēdza ar Padomju Krieviju slepenu pamiera līgumu, kas paredzēja pārtraukt karadarbību 1. februārī. 1920. gada 16. aprīlī sākās miera sarunas, un 11. augustā Latvija un Padomju Krievija noslēdza miera līgumu. Padomju Krievija uz mūžīgiem laikiem atzina neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu.
5. Balstoties uz karti(213.lpp) – „Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. un 1920. gadā” un P. Stučkas atmiņām, atbildi uz jautājumu – kas liecina, ka latviešu sarkano strēlnieku pulki bija iemantojuši lielu boļševiku uzticību Krievijā? Lielākā daļa latviešu strēlnieku lielinieku aģitācijas rezultātā atstāja dzimteni un pildīja dažādus kaujas uzdevumus Krievijā kā lielinieku algotņi.
6. Kas notika ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem pēc pilsoņu kara Krievijā? Lielākā daļa no latviešu strēlniekiem vēlāk atgriezās neatkarīgajā Latvijā, bet daudzi, kuri ieguva atbildīgus amatus un dienesta pakāpes, palika Padomju Krievijā.
9. Demokrātijas attīstība Latvijā.
1. Izskaidrot vārdus – pilsonis, konstitūcija, kooperatīvs, reforma, demokrātija! Pilsonis – pilntiesīgs valsts iedzīvotājs. Konstitūcija – valsts pamatlikums; Latvijas Republikā šo sauc par Satversmi. Kooperatīvs – apvienība kopīgai saimnieciskai darbībai. Reforma – pārkārtojumi, ko izdara valdība. Demokrātija – tautas masu piedalīšanās valsts dzīvē, tautas vara.
2. Kas bija Satversmes sapulce un kāds bija tās uzdevums no 1920. gada 1. maija līdz 1922. gada 7. novembrim? 1920. gadā sākās priekšvēlēšanu cīņa starp dažādām partijām, lai izvirzītu deputātus Satversmes sapulcei. Satversmes sapulce darbojās no 1920. gada 1. maija līdz 1922. gada 7. novembrim. Satversmes sapulce izstrādāja un pieņēma Latvijas valsts pamatlikumu – Satversmi, likumu par zemes reformu u.c.
3. Nosaukt visus Latvijas Valsts prezidentus no 1922. gada līdz 1940. gadam! No 1922. līdz 1940. gadam Latvijā nomainījās četri Valsts prezidenti – Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis.
4. Izskaidrot Latvijas Republikas pārvaldes struktūru! Vēlētāji (Latvijas pilsoņi no 21 gada vecuma) ievēlē Saeimu uz 3 gadiem, Saeima ievēlē Valsts prezidentu uz 3 gadiem. Valsts prezidents izraugās Ministru prezidentu un Saeima to apstiprina, Ministru prezidents izvēlās Ministru kabineta ministrus.
5. Kādas bija Saeimas nepilnības? Latvijas Vēlēšanu likumā bija daudzas nepilnības. Tādēļ Saeimā varēja iekļūt sīkās partijas. Tām nebija deputātu vairākuma, un Saeima nevarēja sastādīt vienu stabilu valdību.
6. Kādas pārmaiņas notika lauksaimniecībā? Latvijas laukos izveidojās apmēram 80 000 jaunsaimniecību, kā arī nostiprinājās aptuveni 120 000 bijušo saimniecību. Izzuda apmēram 1000 muižu. Zemnieki atjaunoja un uzcēla daudz jaunu māju un lauksaimniecības ēku, palielināja aramzemes platību, meliorēja laukums. Palielinājās lauksaimniecības mašīnu skaits – pļaujmašīnas, zirga grābekļi, kuļmašīnas, kartupeļu racēji.
7. Kās lauksaimniecības preces Latvijā pārdeva ārzemēs? Galvenās preces, kuras Latvija pārdeva ārzemēs bija sviests, bekons, lini, kokmateriāli.
8. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Izveidojās lauksaimniecības kooperatīvi un lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrības. Dibināja biškopības, sugas lopu audzēšanas un citas biedrības. 30. gados Latvijas zemnieki pilnībā apgādāja iedzīvotājus ar lauksaimniecības produkciju un pārdeva to arī ārzemēs. Darbojās trīs cukurfabrikas – Liepājā, Jelgavā un Krustpilī, kas pilnīgi nodrošināja valsti ar cukuru.
10. Latvijas Republikas saimniecība un ārējie sakari.
1. Izskaidrot vārdus – lats, krīze, Tautu Savienība! Lats – Latvijas naudas vienība no1922. līdz 1940. gadam un arī tagad. Krīze – saimniecības un politiskā stāvokļa strauja pasliktināšanās. Tautu Savienība – starptautiska organizācija, ko izveidoja pēc Pirmā pasaules kara, lai novērstu karus starp valstīm.
2. Kāpēc Latvija sākumā kļuva par lauksaimniecības zemi? Pierādi! Karā smagi cieta rūpniecība. Lielāko daļu visu rūpnīcu iekārtu, izejvielu, dzelzceļa vagonu un lokomotīvju Pirmā pasaules kara laikā izveda uz Krieviju, un tie Latvijai netika atdoti. Rūpniecībai trūka iekārtu, tās atjaunošanai prasīja milzu līdzekļus. Veidojot Latvijas saimniecību, vajadzēja balstīties tikai uz saviem spēkiem, tādēļ mūsu valsts kļuva par lauksaimniecības zemi.
3. Kā Latvijā attīstījās rūpniecība vēlākajos gados? Pakāpeniski Latvijā attīstījās arī rūpniecība. Nostiprinājās tās rūpniecības nozares, kas izmantoja vietējās izejvielas, – kokapstrādes un papīra rūpniecība, būvmateriālu ražošana, arī ķīmiskā rūpniecība. Vēlākajos gados tika izveidotas arī tādas attīstītas rūpniecības nozares kā radiotehnika un elektrotehnika, sporta lidmašīnu būve un mašīnbūve. Šīs nozares ražoja sevišķi augstas kvalitātes preces, kuras pārdeva arī ārzemēs.
4. Uz kādām valstīm Latvija eksportēja savu preci? Visvairāk preču Latvija pārdeva Vācijai un Anglijai, daudz ražojumu izveda arī uz Beļģiju, ASV un PSRS.
5. Kad pasaulē notiek ekonomiskā krīze? No 1929. līdz 1932. gadam pasaules attīstītākās valstis pārdzīvoja saimniecisku krīzi.
6. Kā pasaules ekonomiskā krīze skar Latviju? Krīze skāra arī Latvijas saimniecību, jo samazinājās ārvalstu iepirkumi. Arī Latvijas uzņēmēji sašaurināja ražošanu un atlaida strādniekus. Taču Latviju šī krīze neskāra tīk smagi citas Eiropas valstis, jo šeit noteicošā bija lauksaimniecība – visvairāk iedzīvotāju strādāja laukos.
7. Kas bija Zigfrīds Meierovics un kāda viņam nozīme Latvijas vēsturē? Ļoti sekmīgi darbojās pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics. Viņa vadībā tika noslēgti miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju, nokārtoti robežjautājumi ar Igauniju un Lietuvu. Meierovics panāca, ka Latviju atzina starptautiskajā arēnā un uzņēma Tautu Savienībā. 1923. gadā tika noslēgts sadarbības līgums ar Igauniju.
8. Kādas bija Latvijas un PSRS attiecības? Lai gan Latvijas valdība sadarbojās galvenokārt ar Rietumu valstīm, tā centās būt labās kaimiņu attiecībās arī ar PSRS. 1932. gadā PSRS un Latvija noslēdza neuzbrukšanas līgumu, pagarināja tirdzniecības līgumu.
9. Kāpēc netika izveidota Somijas, Baltijas valstu un Polijas savstarpējās militārās palīdzības savienība? Tas neizdevās Polijas un Lietuvas nesaskaņu dēļ.
10. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Attīstoties tirdzniecībai, nozīmīgāki kļuva ārējie sakari. Latvija centās nostiprināt savu starptautisko stāvokli, īstenojot mierīgu ārpolitiku, sadarbojoties ar pārējām Baltijas valstīm un uzturot labas kaimiņu attiecības ar PSRS un Vāciju.
11. Ulmaņa autoritārais režīms. Demokrātiskā kustība.
1. Izskaidrot vārdus – autoritārais režīms, arodbiedrības, aizsargi! Autoritārais režīms – neierobežota viena cilvēka vara valstī, kas balstās uz ticību vadonim. Arodbiedrības – strādnieku organizācijas, kam jāaizstāv strādnieku intereses pret uzņēmumu vadību vai īpašniekiem. Aizsargi – 1919. gadā radīta pusmilitāra organizācija, kas uzturēja sabiedrisko kārtību valstī, piedalījās Latvijas kultūras dzīves organizēšanā.
2. Kas notiek valsts apvērsums? Valsts apvērsums notiek 1934. gada 15. maijā.
3. Kādēļ vadošie politiķi Ulmaņa vadībā izdarīja valsts apvērsumu?
4. Kas veica valsts apvērsumu? Valdošo aprindu pārstāvji – toreizējais Ministru prezidents un Zemnieku savienības vadītājs Kārlis Ulmanis, kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, citi vadošo partiju līderi un armijas augstākie virsnieki- nolēma izdarīt valsts apvērsumu – pārņemt varu un padzīt Saeimu.
5. Kāda bija valsts pārvalde pēc apvērsuma? Pēc apvērsuma Kārlis Ulmanis kļuva noteicējs valstī. Viņš saglabāja Ministru prezidenta posteni, bet 1936. gadā iecēla sevi par Valsts prezidentu. Saeima tika atlaista. Vadošajos amatos iecēla tikai K. Ulmanim uzticamus cilvēkus.
6. Kas Latvijā bija pozitīvs pēc apvērsuma? Saimnieciskajā dzīvē laikposmā no 1934. līdz 1940. gadam tika gūti ļoti nozīmīgi sasniegumi. Nostiprinājās lauksaimniecība, tika atvērtas jaunas lauksaimniecības mācību iestādes. Rūpniecībā tika pārvarētas saimnieciskās krīzes sekas. Piecos gados gandrīz divas reizes pieauga rūpniecībā strādājošo skaits. Valstij piederēja vairāk nekā 1/3 visu rūpniecības uzņēmumu. 1930. gadā uzceltā Rīgas Centrālā tirgus celtne tolaik bija lielākā Eiropā. Tika uzcelta Ķeguma spēkstacija.
7. Kas Latvijā bija negatīvs pēc apvērsuma? K. Ulmaņa apvērsumu neatbalstīja arī radošās inteliģences aprindās – daudzi rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki. Nesamierināms K. Ulmaņa pretinieks bija skaitliski nelielā un ar likumu aizliegtā LKP, kas darbojās pagrīdē. Šo partiju finansiāli atbalstīja PSRS izlūkdienests.
8. Izspriest – kāpēc Ulmaņa valdības laiks ir pretrunīgs posms Latvijas vēsturē? Slimojošiem strādniekiem piešķīra slimības pabalstus, ārstēja bez maksas. Valsts palīdzēja arī daudzbērnu ģimenēm. Tautas labklājība tā sauktajos „Ulmaņa laikos” ļoti pieauga, bet to nevar uzskatīt par apvērsuma organizētāju nopelnu. Tautai Kārlis Ulmanis ar līdzdalībniekiem iestāstīja, ka valstī ieviesīs kārtību un labklājību, panāks tautas vienotību un izbeigs partiju nesaskaņas.
9. Raksturot LSDSP darbību! Latvijas Sociāldemokrātu Strādnieku Partijas vadītājiem Latvijā bija novecojuši uzskati – viņi neatteicās no marksistiskiem saukļiem un sarkaniem karogiem, kuri tautā izraisīja smaidus. Sociāldemokrātu vadītāji negribēja mainīties līdzi laikam, tādēļ partija sāka zaudēt atbalstītājus.
10. Kas atbalstīja Latvijas komunistisko partiju? Kādi varēja būt LKP mērķi? Šo partiju finansiāli atbalstīja PSRS izlūkdienests. Komunistu pārstāvji darbojās strādnieku arodbiedrībās. Piedaloties šo arodbiedrību kandidātu sarakstos, viņi 3. un 4. Saeimā ieguva arī deputātu vietas. Iespējams, LKP gribēja tikt pie varas Latvijā.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Pēc apvērsuma K. Ulmanis arvien vairāk iejutās visu mīlēta valsts tēva lomā. To veicināja viņa tuvākie līdzgaitnieki, kuri radināja tautu K. Ulmani dēvēt par „Vadoni”. Glaimotāji veltīja K. Ulmanim tādus salīdzinājumus kā „mūsu zemes lielais sējējs” u. c. „Vadonim” glaimoja publiski, lai pieradinātu tautu darīt tāpat. Mainījās arī attieksme pret minoritātēm. „Latviska Latvija” bija viens no režīma galvenajiem saukļiem, kurš deva arī pozitīvu rezultātu, jo izkopa tautas pašapziņu, tomēr šis process notika ar dažādiem pārspīlējumiem. Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts 1924. gadā Latvijas valsts tapšanas piemiņai.
12. Latvijas Republikas iedzīvotāji un kultūra.
1. Kāda bija Latvijas valdības attieksme pret mazākumtautībām? Mazākumtautības varēja pārstāvēt sevi Latvijas Saeimā.
2. Kāda bija PSRS valdības attieksme pret latviešiem Krievijā 1920. – 1940. gados? No 1930. līdz 1937. gadam pilnīgi bez vainas un lielākoties bez tiesas sprieduma bojā gāja 73 000 latviešu, kuri dzīvoja PSRS.
3. Kāda bija PSRS okupācijas varas attieksme pret Latvijas pamatiedzīvotājiem 1940. – 1942. gadā?
4. Kāda bija vācu okupācijas varas attieksme pret Latvijas pamatiedzīvotājiem? Salaspilī, Mežaparkā, Saldū, Strazdumuižā un Jelgavā izveidoja koncentrācijas nometnes, kurās ievietoja Latvijas iedzīvotājus, karagūstekņus un citu Eiropas valstu pilsoņus, kuri bija pretojušies okupantiem. Masveidā tika iznīcināti Latvijā dzīvojošie ebreji un čigāni.
5. Kas notiek ar latviešiem otrās padomju okupācijas laikā? Lai kolektivizācijas procesu nekavētu, kā arī atbrīvotos no visiem, kuri varēja nebūt labvēlīgi padomju varai, 1949. gada 25. martā slepeni tika noorganizēta Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšana uz Sibīriju. Bez brīdinājuma un tiesas sprieduma uz Sibīriju aizveda aptuveni 50 000 cilvēku.
6. Kura no iepriekšminētām 3 varām Latvijā Tev pašam liekas labāka? Atbildei jābūt pamatotai ar piemēriem. Es uzskatu, ka neviena no šīm varām nav bijusi laba. Katras okupācijas laikā tika vai izvesti, vai nogalināti tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Jebkuras okupācijas laikā Latvijā bija šausmīgi apstākļi un daudzi cilvēki bēga prom, lai tikai viņus neatrastu kāds no varas pārstāvjiem.
7. Kā tu vērtē iespējas iegūt izglītību Latvijas Republikā? Latvijā darbojās 52 latviešu, 7 vācu, 5 krievu, 11 ebreju, 2 poļu, 1 lietuviešu ģimnāzija (vidusskola) un samērā daudz pamatskolu. Latvijas valdība izglītībai atvēlēja 3 reizes vairāk līdzekļu nekā cariskajā Krievijā. Bezmaksas bija tikai pamatizglītība, par mācībām vidusskolā un augstskolā bija jāmaksā. Iegūt augstāko izglītību varēja Latvijas Universitātē, tajā bija 11 fakultātes. Bija ļoti daudz arodskolu, arodvidusskolu. Es domāju, ka izglītības iegūšanas iespējas Latvijā bija ļoti plašas un, salīdzinot ar pārējām valstīm, ļoti labas.
8. Ko tu zini par kādu no LR laika rakstniekiem un dzejniekiem? Tolaik visvairāk lasīties latviešu rakstnieki un dzejnieki bija Rainis, Andrej Upīts, Vilis Lācis, Fricis Bārda, Jānis Jaunsudrabiņš u. c.
9. Ko tu zini par kādu no LR laika tēlniekiem? Ievērojami latviešu tēlnieki bija Kārlis Zāle, Kārlis Zemdega, Teodors Zaļkalns.
10. Ko tu zini par kādu no LR laika teātra māksliniekiem? Darbojās Nacionālais teātris, Dailes teātris, Nacionālā opera. Viens no tā laika aktieriem – Kārlis Semlis.
11. Ko tu zini par kādu no LR laika mūziķiem? Konservatoriju vadīja izcilais mūziķis Jāzeps Vītols. Ievēlojami komponisti bija Ādolfs Skulte, Alfrēds Kalniņš, Jēkabs Mediņš, Emilis Melngailis. Koru diriģenti – Pauls Jozuus, Teodors Reiters u.c. Tauta ļoti iemīļoja dziedātājus Ādolfu Kaktiņu, paulu Saksu, Mildu Brehmani – Štengeli, Marisu Vētru.
12. Ko tu zini par kādu no LR laika sportistiem? Jānis Daliņš bija pasaules rekordisks soļošanā sešās disciplīnās. Augstas vietas mūsu sportisti ieguva arī klasiskajās cīņās. Eduards Bietags 1936. gadā Berlīnes olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu grieķu – romiešu cīņās. 1935. gadā Latvijas basketbolisti kļuva par Eiropas čempioniem. Alfons Bērziņš 1939. gadā bija Eiropas čempions ātrslidošanā, pasaules čempionātā viņš ieguva otro vietu.
13. Latvieši Padomju Savienībā un vienošanās starp PSRS un fašistisko Vāciju.
1. Izskaidrot vārdus – fašisms, diktators! Fašisms – ļoti nežēlīga vienas partijas vara, kas valstī nodibina stingru un nesaudzīgu režīmu, apiež vai iznīcina visus, kuri nepakļaujas fašistiem; tiek sludināts savas tautas pārākums. Šis nosaukums radās Itālijā. Diktators – cilvēks, kuram ir neierobežota, nekontrolējama var pār sabiedrību.
2. Kādu iemeslu dēļ latvieši atradās Padomju Savienībā? Daudzi Latvijas iedzīvotāji devās uz Krieviju jau 1914. gadā, kad vācu armija iebruka Latvijas teritorijā. Pēc 1919. gada Padomju Krievijā palika arī daļa latviešu strēlnieku, komunistu un padomju darbinieku.
3. Kas bija „Prometejs” ? Maskavā pastāvēja latviešu kultūras biedrība „Prometejs”.
4. Kādi latviešu izcelsmes valsts un kultūras darbinieki darbojās PSRS? Daudzi latviešu strēlnieku komandieri ieņēma atbildīgus amatus Sarkanajā armijā. Tie bija Jukums Vācieties, Gustavs Boķis, Jānis Bērziņš u.c. Augsti PSRS valsts darbinieki bija Jānis Rudzutaks, Ivars Smilga, Jēkabs Peterss, Mārtiņš Lācis, Pēteris Stučka u.c.
5. Kas bija Josifs Staļins? Pēc Ļeņina nāves par vienīgo partijas un valsts vadoni pakāpeniski izvirzījās Josifs Staļins.
6. Kādas izmaiņas notika Padomju valstī pieaugot J. Staļina varai? Staļins un viņa vadītais partijas un valsts darbinieku aparāts izsludinātās jaunās iekārtas radīšanu aizstāja ar lieluma māniju – jebkuriem, visnežēlīgākajiem līdzekļiem uzcelt varenu lielvalsti. PSRS iedzīvotājus pārvērta par paklausīgiem vadoņa un „tautu tēva” gribas izpildītājiem.
7. Kas notika ar Padomju Savienībā dzīvojošiem latviešiem no 1930. līdz 1937. gadam? Kāpēc? Ļoti smagi cieta Padomju Savienībā dzīvojošie latviešu izcelsmes valsts darbinieki. Viņus apsūdzēja valsts nodevībā un nošāva. Aizliedza kultūras biedrību „Prometejs”, likvidēja latviešu lauksaimniecības kooperatīvus, bet to biedrus izsūtīju uz spaidu darbu nometnēm.
8. Kad PSRS noslēdz sadarbības līgumu ar Vāciju? Kāpēc šo līgumu sauc par Molotova – Ribentropa paktu? PSRS noslēdz sadarbības līgumu ar Vāciju 1939. gada 23. augustā. Šo līgumu sauc par Molotova – Ribentropa paktu, jo to noslēdza PSRS ārlietu ministrs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops.
9. Kā šis līgums skar Baltijas valstis? Noslēdzot neuzbrukšanas līgumu, abas puses slepeni vienojās, ka Vācija netraucēs Padomju Savienībai okupēt Baltijas valstis.
10. Vai vienošanās starp PSRS un fašistisko Vāciju varēja sekmēt miera saglabāšanu Eiropā? Nevarēja, jo Vācija sāka karu ar Poliju un 2. pasaules karš tāpat būtu sācies agrāk vai vēlāk.
11. Kad un kā sākās 2. pasaules karš? Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar Hitlera uzbrukumu Polijai. Karu izraisīja abi diktatori – Hitlers un Staļins.
12. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Visus drosmīgos, godīgos un apzinīgos cilvēkus, kuri uzdrošinājās apšaubīt Staļina rīcības pareizību, pat bez tiesas sprieduma uz ilgiem gadiem ieslodzīja spaidu darbu nometnēs un lika viņiem strādāt briesmīgos apstākļos. Šajās nometnēs nokļuva arī tādi padomju cilvēki, kuri vispār neko nebija nodarījuši – melīgi apsūdzētie, darba normas neizpildījušie, „aizdomīgie” utt. Tur liela daļa no viņiem gāja bojā.
14. PSRS iejaukšanās Latvijas Republikas iekšējās lietās un Latvijas pievienošana PSRS.
1. Kad PSRS noslēdz sadarbības līgumu ar Vāciju? Kāpēc šo līgumu sauc par Molotova – Ribentropa paktu? PSRS noslēdz sadarbības līgumu ar Vāciju 1939. gada 23. augustā. Šo līgumu sauc par Molotova – Ribentropa paktu, jo to noslēdza PSRS ārlietu ministrs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops.
2. Kā šis līgums skar Baltijas valstis? Noslēdzot neuzbrukšanas līgumu, abas puses slepeni vienojās, ka Vācija netraucēs Padomju Savienībai okupēt Baltijas valstis.
3. Vai vienošanās starp PSRS un fašistisko Vāciju varēja sekmēt miera saglabāšanu Eiropā? Nevarēja, jo Vācija sāka karu ar Poliju un 2. pasaules karš tāpat būtu sācies agrāk vai vēlāk.
4. Kad un kā sākās 2. pasaules karš? Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar Hitlera uzbrukumu Polijai. Karu izraisīja abi diktatori – Hitlers un Staļins.
5. Kad PSRS valdība, draudot sākt karu, piespieda Baltijas valstis noslēgt līgumus par Sarkanās armijas daļu izvietošanu šajās valstīs? 1939. gada rudenī Padomju Savienības valdība, draudot sākt karu, piespieda Latviju, Lietuvu un Igauniju noslēgt līgumus par Sarkanās armijas izvietošanu Baltijas valstīs, lai it kā garantētu PSRS militāro drošību.
6. Cik PSRS karavīru izvieto Latvijā pēc šī līguma noslēgšanas? Latvijā ienāca ap 30 000 PSRS karavīru.
7. Kad tika uzsākta atklāta Latvijas okupācija? 1940. gada 17. jūnijā Sarkanās armijas daļas ienāca Latvijā.
8. Vai PSRS prasības Baltijas valstīm bija taisnīgas? Kāpēc – jā vai kāpēc – nē? Nē! Jo Baltijas valstis bija neatkarīgas un PSRS nebija tiesību uzstādīt tādas prasības.
9. Kā somu tauta saglabāja neatkarību? Līdzīgas prasības tika izteiktas arī Somijai, bet tās demokrātiskā valdība, kā arī tautas pārstāvji nepiekrita šādam netaisnam līgumam. Sarkanā armija uzbruka Somijai. Ciešot smagus zaudējumus, somu tauta nosargāja savu neatkarību, bet Padomju Savienība par šo uzbrukumu tika izslēgta no Tautu Savienības un zaudēja cieņu visas pasaules acīs.
10. Ko pēc SA ienākšanas cerēja panākt Latvijas komunisti un citi cilvēki, kuri nosodīja Ulmaņa valdību? Latvijas komunisti cerēja, ka Latvija tiks pievienota Padomju Savienībai un tiks atjaunota demokrātiskā iekārta.
11. Kas bija Višinskis? Višinskis bija PSRS valdības loceklis, kurš stingri pieprasīja sastādīt jaunu Latvijas valdību.
12. Kas bija Augusts Kirhenšteins? Augusts Kirhenšteins vadīja jauno valdību Latvijā.
13. Kad notiek Saeimas vēlēšanas un kāpēc tās nebija demokrātiskas? Jūlijā notika Saeimas vēlēšanas, bet tās nebija demokrātiskas, jo balsot vajadzēja tikai par tiem kandidātiem, kuri bija iekļauti iepriekš sastādītā sarakstā. Visus mēģinājumus izvirzīt citus kandidātu sarakstus apspieda. Vēlēšanās obligāti bija jāpiedalās visiem iedzīvotājiem, jo vēlētāju pasēs iespieda speciālus zīmogus. Tos, kam šāda zīmoga nebija, uzskatīja par „ienaidniekiem”.
14. Kāds Satversmes pants tika pārkāpts Latviju iekļaujot PSRS sastāvā? Jaunievēlētajai Saeimai jau pirmajā sēdē bija jāpieņem lēmumi par padomju varas atjaunošanu Latvijā un iestāšanos PSRS, kaut gan saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Saeima nebija tiesīga to darīt – šādos gadījumos vajadzēja veikt visas tautas aptauju.
15. Kad Latviju iekļauj PSRS sastāvā? 1940. gada 5. augustā valdības locekļu delegācija devās uz Maskavu. Tur Augstākās Padomes sēdē Latviju iekļāva PSRS sastāvā.
16. Vai ārzemēs atzina jauno LPSR valdību pēc okupācijas? Latvijas sūtniecības ārzemēs atteicās atzīt jauno valdību.
17. Manas papildzināšanas par šo tēmu. Citādi notikumi nekā Somijā risinājās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 1940. gada jūnijā Padomju valdība kategoriski pieprasīja, lai Latvijas valdība ļautu Latvijā izvietot jebkuru daudzumu Sarkanās armijas karavīru. Ulmanim tika solīts, ka Latvijas valsts nezaudēs neatkarību. K. Ulmaņa valdība, neprasot tautas domas, piekrita šādām netaisnām prasībām, lai pasargātu iedzīvotājus no smagiem upuriem nevienlīdzīgā karā. Kad Latvija tika pievienota PSRS, šī iekļaušana tika veikta pēc PSRS valdības rīkojuma, nerēķinoties ar latviešu tautas tiesībām.
15. Okupācijas vara Latvijā 1940. un 1941. gadā („Baigais gads”)
1. Konkrēti atbildi – kā Latvija pakāpeniski zaudēja savu neatkarību? 1939. gada 23. augusta līgums starp Vāciju un PSRS. Vācija solīja, ka netraucēs PSRS okupēt Baltijas valstis. 1939. gada rudenī Padomju Savienība piespieda Latviju atļaut izvietot valstī Sarkanās armijas daļas. 1940. gada 17. jūnijā Sarkanās armijas daļas ienāca Latvijā.
2. Kā turpmāk tika saukta Saeima un kādu amatu ieņēma A. Kirhenšteins? Tautas Saeima pasludināja sevi par Augstāko Padomi, par kuras priekšsēdētāju ievēlēja Augustu Kirhenšteinu.
3. Kas bija LPSR valdības vadītājs? Ko tu zini par šo cilvēku? LPSR valdības vadītājs bija Vilis Lācis. Viņš bija ļoti labs rakstnieks.
4. Kas notika ar bankām un lielākiem uzņēmumiem? Valsts pārņēma privātās rūpnīcas, bankas, kuģus. 1941. gada sākumā valsts pārņēma arī sīkos uzņēmumus. Septiņi lielākie uzņēmumi (piemēram, VEF) uzreiz tika nodoti PSRS valdības tiešā pārziņā. Uzņēmumos iecēla jaunus vadītājus.
5. Ko strādniekiem deva darba algas pieaugums? Tas nedeva pilnīgi neko. Strādnieku algas gan palielinājās 1,5 reizes, bet preču cenas palielinājās 2 reizes. Pie tam veikalos parādījās pircēju rindas, jo preču sāka trūkt.
6. Kāpēc samazinājās lauksaimniecības produkcija? Zemi daļēji atsavināja 39 800 zemnieku saimniecību, kurām tā pārsniedza 30 ha (hektārus). Izveidoja apmēram 52 000 jaunsaimniecību, bet tikai 1/10 no tām tika uzceltas nepieciešamās lauksaimniecības ēkas. Rezultātā lauksaimniecības produkcija samazinājās.
7. Kad notiek masveidīga iedzīvotāju deportācija? 1941. gadā naktī no 14. un 15. jūniju nevainīgus cilvēkus masveidīgi preču vagonos izveda uz Sibīrijas darba nometnēm pēc iepriekš sastādītiem „tautas ienaidnieku” sarakstiem.
8. Kuru periodu uzskata par „baigo gadu”? Laika periodu no 1940. gada vasaras līdz 1941. gada vasarai.
9. Ar skaitļiem, raksturīgiem piemēriem, attaisno perioda nosaukumu? 1941. gadā naktī no 14. un 15. jūniju nevainīgus cilvēkus masveidīgi preču vagonos izveda uz Sibīrijas darba nometnēm pēc iepriekš sastādītiem „tautas ienaidnieku” sarakstiem. Katrā vagonā sadzina 60 – 70 cilvēkus, atsevišķi vīriešus, sievietes un bērnus, šķira ģimenes. Pavisam izsūtīja 15 000 cilvēku, starp tiem apmēram 1300 mazgadīgu bērnu, vairāk nekā 3000 skolēnu. Tika izvesti zemnieki, strādnieki un studenti u. c. Nometnēs šie cilvēki dzīvoja drausmīgos apstākļos un mira no bada un slimībām, tikai retais palika dzīvs. Sajās dienās nošāva daudzus Latvijas armijas virsniekus. Gada laikā bez tiesas sprieduma nonāvēja 1355 cilvēkus. Līdz kara sākumam izsūtīja, ieslodzīja un smagi sodīja 24 000 cilvēku. Tā sagruva tautas cerības dzīvot pilnvērtīgi, bet, sākoties karam, to gaidīja vēl bargāki pārbaudījumi.
10. Kāpēc sākotnēji Latvijas pilsoņi bija labvēlīgi noskaņoti pret vācu karaspēku? Nežēlība un posts, ko pārcieta latviešu tauta, panāca to, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu sagaidīja vācu karaspēku kā atbrīvotājus.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu. „Likteņa Līdumniekos” bija parādīta cilvēku izsūtīšana uz Sibīriju.
16. Latvijas liktenis Otrajā pasaules karā.
1. Izskaidrot vārdus – strādnieku gvarde, leģions! Leģions – vācu armijā iesaukto latviešu karavīru daļas. Strādnieku gvarde – apbruņotas strādnieku vienības, kas apsargāja rūpnīcas, cīnījās pret ienaidnieku.
2. Kad sākās Otrais pasaules karš? Ar ko tas sākās? 1939. gada 1.septembrī. Sākās ar Vācijas uzbrukumu Polijai, kuru uzsāka Hitlers.
3. Kad Vācija uzbrūk Padomju Savienībai? 1941. gada jūnijā
4. Kāpēc Vācijas armija sākumā uzbruka ar panākumiem Latvijas teritorijā? Vācijas armija sākumā uzbruka ar panākumiem Latvijas teritorijā, jo tā bija spēcīgāka. Tai bija vairāk tanku, karavīru, lidmašīnu.
5. Kā Sarkanā Armija kara sākumā atstāja Latviju? Tā nesakarīgi bēga.
6. Kad vācu armija ieņēma visu Latvijas teritoriju? 1941. gada 8. jūlijā.
7. Kāds bija Vācijas nodoms Latvijā? Bija paredzēts Latviju padarīt atkarīgu no Vācijas. Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Latviju padarīt par Ostlandi (Austrumzemi) un pievienot Vācijai.
8. Kā rīkojās vācu okupanti Latvijā? Vācu okupanti iznīcināja ebrejus- HOLOKAUSTS!
9.Kāds cēlonis ir tam, ka Latvijā neizveidojās spēcīga pretošanās kustība vācu okupācijas varai? Latvijā neizveidojās spēcīga pretošanās izsūtīšanas dēļ un arī tāpēc, ka vāciešus gaidīja kā atbrīvotājus.
10. Aptuveni par cik samazinājās Latvijas iedzīvotāju skaits kara gados? Kāpēc? Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 500 000 cilvēkiem. Daudzi bēga prom, daudzus izsūtīja vai iesauca armijā, kur daudzi arī mira. Holokausta laika mira ļoti daudzi iedzīvotāji.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu! „Likteņa Līdumnieki”
17. Latvija Staļina diktatūras apstākļos.
1. Kāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji atstāja Latviju tuvojoties 2. padomju okupācijai? Viņi baidījās no izsūtīšanas.
2. Kā tika realizēta kolektivizācija (kolhozi)? Visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu. Zemniekiem par zemes lietošanu bija jāmaksā valstij nodokļi – jānodod labība, piena un citi ražojumi. Jo vairāk zemniekiem bija zemes, jo lielāki bija viņu nodokļi. Zemniekiem, kuri negribēja brīvprātīgi stāties kolhozos, uzlika pārmērīgas nodevas.
3. Kā un kāpēc laukos radās nacionālā pretestība padomju okupācijas varai? Kopš kara laikiem mežos slēpās vairāki tūkstoši bruņotu vīru. Lielākoties viņi nāca no latviešu bruņotajiem formējumiem vācu armijā. Uzņēmīgākie no šiem vīriem centās organizēt pretošanos padomju okupācijas varai, lai atjaunotu Latvijas neatkarību.
4. Kad un aptuveni cik cilvēkus izveda uz Sibīriju? 1949. gada 25. martā izveda aptuveni 50 000 cilvēku.
5. Kad Latvijā sākās un beidzās masveidīgā kolektivizācija? Kāpēc tā noritēja tik ātros tempos? Tā sākās apmēram 1949. gadā un beidzās 1950. gada beigās. Tā noritēja tik ātros tempos, jo bija paredzēts to padarīt par ļoti bagātu nozari.
6. Vai zemnieku iestāšanās kolhozos patiesi bija brīvprātīga? Kā tika dibināti kolhozi? Nē, cilvēki neiestājās kolhozos brīvprātīgi (vismaz lielākā daļa). Lielākajai daļai zemnieku laukos bija atņemta daļa zemes un sadalīta bezzemniekiem, bet arī viņi pēc zemes saņemšanas kolhozos nestājās. Un tad sākās piespiedu kolektivizācija. Lai nekļūtu par represijas upuriem, zemnieki bija spiesti stāties kolhozos.
7. Kāpēc turpmākajos gados bija vērojama lauksaimniecības atpalicība? Tikai nedaudzi kolhozi kļuva turīgi. Pārsvarā ražas bija zemas un samaksa par darbu niecīga. Lauksaimniecībā bija zems mehanizācijas līmenis, kā arī slikta darba organizācija, tādēļ vienmēr bija jūtams darbaroku trūkums. Daudzi pārcēlās uz dzīvi pilsētā. Zemei tika atņemts tās apsaimniekotājs, un lauksaimniecība sāka pagrimt.
8. Kā izpaudās dabas piesārņošana pilsētās? Pretēji republikas iespējām un interesēm nepamatoti tika paplašināta rūpniecība, ieviesti strādnieki un ražošanas izejvielas no visas Padomju Savienības. Šīs politikas sekas – dabas piesārņotība, dzīvokļu un pārtikas produktu trūkums.
9. Izskaidrot vārdu migrācija! Cilvēku iebraukšana citās valstīs un palikšana tur uz dzīvi.
10. Kādas bija migrācijas sekas Latvijā? Īstenojot Latvijā staļinisko politiku, padomju vara nelikumīgi izsūtīja daudzus tūkstošus iedzīvotāju.
11. Manas papildzināšanas par šo tēmu!
18. Latvijas zeme un tauta pēc PSKP XX kongresa.
1. Kad nomira Josifs Staļins? Viņš mira 1953. gadā.
2. Kad un kur notiek PSKP XX kongress? Kāda ir šim kongresam nozīme? 1953. gadā Maskavā notika PSKP XX kongress, kurā tika atmaskoti Staļina valdīšanas laikā izdarītie noziegumi. Daudzi nepamatoti sodīti cilvēki varēja atgriezties mājās. Tika atcelti no amatiem un sodīti vairāki Staļina līdzgaitnieki.
3. Ko nozīmīgu Latvijā centās veikt Pauls Dzērve, Aleksandrs Ņikonovs un LPSR valdība pēc PSKP XX kongresa? Zinātnieks Pauls Dzērve izstrādāja rūpniecības attīstības programmu. Tajā bija paredzēts celt Latvijā tikai tādus rūpniecības uzņēmumus, kuros izmantotu vietējās izejvielas un esošo rūpniecību. A. Ņikonovs centās attīstīt lauksaimniecību, izmantojot vietējos apstākļus un zemkopības tradīcijas. Latvijas valdība izstrādāja pasākumu plānu migrācijas ierobežošanai un latviešu valodas aizsardzībai. Tā atteicās no Pļaviņu HES būvniecības.
4. Kas notiek Latvijā 1959. gadā? Atsevišķi komunistiskās partijas darbinieki, cenzdamies iegūt augstākus posteņus, apmeloja nacionāli noskaņotos okupācijas varas valsts vīrus un panāca viņu atcelšanu no amatiem.
5. Kā izpaudās migrācijas problēmas Latvijā pēc 1959. gada? Citu republiku iedzīvotāji brauca uz Latviju , meklēdami labākus dzīves un darba apstākļus. Samazinājās latviešu skaits. Radās draudi, ka pamatiedzīvotāji kļūs par mazākumu Latvijā.
6. Kādas problēmas bija Rīgā un citās Latvijas pilsētās? Rīga kļuva pārapdzīvota. Smagos apstākļos dzīvoja pamatiedzīvotāji, kuri bija spiesti daudzus gadus gaidīt rindā uz dzīvokļa saņemšanu. Līdzīgs stāvoklis izveidojās arī citās Latvijas pilsētās.
7. Izskaidrot teicienu „Lauku tuvināšana pilsētai!” Kā tas izpaudās? Neļāva celt mājas tālu no pilsētām. Vai nu to aizliedza vispār, vai cilvēkus pārcēla uz citu zemi netālu no pilsētas.
8. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā dzīves līmenis bija augstāks nekā Somijā! Kāpēc pēckara periodā notiek gluži pretējais? Latvija pēc Otrā pasaules kara attīstījās pēc PSRS metodēm. Somi bija neatkarīgi, bet Latvijai bija jādara tā, kā to lika PSRS valdība.
9. Manas papildzināšanas par šo tēmu!
19. Latviešu emigrācija, kultūra svešatnē un kultūras dzīve okupētajā Latvijā.
1. Izskaidrot vārdu- emigrācija! Emigrācija – pārcelšanās no dzimtenes uz dzīvi citā valstī.
2. Kad un kāpēc vērojams vislielākais latviešu emigrācijas vilnis? Vislielākais latviešu emigrācijas vilnis bija 19944. un 1945. gadā. Viens no galvenajiem cēloņiem bija nelikumīgā izsūtīšana, aresti un nošaušana 1940. un 1941 gadā. Vācu okupācijas laikā – iesaukšana vācu armijā, izsūtīšana uz darba nometnēm, latviešu iesaistīšana kalpībā vācu varai.
3. Nosauc valstis, kurās dzīvo vairums svešatnes latviešu! Latviešu emigranti un viņu bērni mūsdienās dzīvo daudzās pasaules valstīs, galvenokārt ASV, Kanādā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Brazīlijā un Venecuēlā. Viņi ir kļuvuši par šo valstu pilsoņiem.
4. Vai var uzskatīt, ka emigrēja labākā tautas daļa? Kāpēc – jā vai kāpēc – nē? Jā, jo 1944. gadā latviešu tauta zaudēja lielu savas inteliģences daļu, jo padomju vara sevišķi nežēlīgi izturējās pret izglītotiem cilvēkiem. Tādēļ viņi bija spiesti emigrēt – zinātnieki, ārsti, mākslinieki, mūziķi, inženieri un citi speciālisti.
5. Kādas iespējas latviešu bērniem ārzemēs ir apgūt latviešu valodu un Latvijas vēsturi? Latviešu valodu pārsvarā iespējams lietot tikai ģimenē, tādēļ īpaši grūti to apgūt ir tur dzimušajiem bērniem. Taču daudzās vietās ārzemēs dzīvojošie jaunieši prot latviešu valodu. ASV ir pat vasaras nometnes, kur jaunieši pilnveido savas zināšanas latviešu valodā un Latvijas vēsturē. Vienīgā vidusskola ārzemēs, kur visus priekšmetus māca latviešu valodā, bija Minsteres ģimnāzija Vācijā.
6. Kā latviešu svešumā izkopj un glabā tautas kultūras vērtības? Tiek izdotas mācību grāmatas latviešu valodā, latvieši var lasīt dažādus laikrakstus un žurnālus. Ārzemēs strādā latviešu zinātnieki- vēsturnieki un valodnieki. Veikti daudz pētījumu par Latvijas vēsturi.
7. Izskaidrot vārdus- cenzūra, vandalisms! Cenzūra – valsts kontrole pār visiem iespieddarbiem – grāmatām, žurnāliem, avīzēm. Vandalisms – nesaudzīga kultūras vērtību iznīcināšana.
8. Kāpēc tiek uzskatīts, ka kultūra okupētajā Latvijā attīstījās nelabvēlīgos apstākļos? Atklātības un demokrātijas trūkuma apstākļos darbojās arī spēki, kas kavēja daudzveidīgos latviešu tautas kultūras attīstību. Tas negatīvi ietekmēja literatūru, izglītību, publicistiku, kinomākslu un citas nozares. Rakstnieki un dzejnieki, žurnālisti un zinātnieki nedrīkstēja atklāti runāt par sāpīgajiem jautājumiem mūsu tautas dzīvē, viņiem vajadzēja slavēt pastāvošo kārtību.
9. Kādas augstskolas Latvijā bija padomju otrās okupācijas periodā? Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Medicīnas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas un Daugavpils pedagoģiskās augstskolas.
10. No kura gada Latvijā darbojas radio un televīzija? Kopš 1925. gada darbojas Latvijas Radio.
11. Kas notika ar daudziem Latvijas Republikas laika pieminekļiem, padomju okupācijas periodā? Pēc kara daudzus pieminekļus, kas bija saistīti ar Latvijas Republikas laiku, lika iznīcināt.
12. Manas papildzināšanas par šo tēmu.
20. Pārbūves sākums PSRS un notikumi Latvijā.
1. Izskaidrot vārdus- dzīves līmenis, inteliģence, reabilitēt! Dzīves līmenis- cilvēku iespējas nodrošināt savas materiālās, sabiedriskās un kultūras vajadzības. Inteliģence- izglītoti cilvēki. Reabilitēt – attaisnot, atzīt par nevainīgi cietušu.
2. Atbildi balstoties uz komunistisko ideoloģiju- kāda sabiedriskai iekārtai vajadzēja nomainīt sociālismu? Sludināja laimi un labklājību visiem cilvēkiem un visām tautām. Nauda nebūšot, jo cilvēki būs tik ļoti godīgi, ka ieies veikalā un vienkārši paņems visu ko viņiem vajag. Būšot preču pārpilnība.
3. Kas notika ar tiem, kuri apšaubīja komunistisko ideoloģiju? Cilvēkus, kuri uzdrošinājās apšaubīt komunistiskās valdības vārdu un darbu atbilstību sabiedrības interesēm, sodīja.
4. Kāpēc Latvijā netika sasniegts tāds dzīves līmenis, kāds tas bija LR pirmajā neatkarības periodā? Dzīves līmeni neļāva paaugstināt pārmērīga atkarība no PSRS centrālajām varas iestādēm, kā arī republikas valdības nespēja aizstāvēt iedzīvotāju intereses un novērst dabas bagātību izsaimniekošanu.
5. Ko, ar kuru gadu un kāpēc ir spiesta uzsākt PSRS valdība? PSRS bija spiesta 1985. gadā sākt valsts dzīves pārkārtošanu. Tas notika tāpēc, ka kultūras attīstību nomāca pilnīgais demokrātijas trūkums.
6. Kuru gadu var uzskatīt par sākumu jaunai latviešu tautas atmodai? Par to var uzskatīt 1988. gadu.
7.Kad notiek Radošo savienību plēnums? Kas tajā piedalās un ko nolemj? Radošo savienību plēnums notiek 1988. gada jūnijā, kad atklāti vērtēja stāvokli Latvijā un aicināja visus Latvijas iedzīvotājus cīnīties par latviešu tautas tiesībām. Tajā piedalās Latvijas inteliģence. Plēnuma dalībnieki aicināja nosodīt padomju varas noziegumus pret cilvēci, atzīt izsūtīšanas par nelikumīgām un reabilitēt netaisni sodītos cilvēkus.
8.Kas bija Molotova – Ribentropa pakts? Kad un kas to noslēdz? Kāds bija līguma saturs? Tas bija līgums starp Krieviju un Vāciju. To noslēdz 1939. gada 23. augustā, Krievijas ārlietu ministrs Molotovs un Vācu ārlietu ministrs Ribentrops. Līgums paredzēja, ka Vācija netraucēs Krievijai iebrukt Baltijas valstīs, bet Vācija varēs iebrukt Polijā.
9.Kad nodibina Latvijas Tautas fronti? Kāds ir tās uzdevums? LTF par savu galveno uzdevumu izvirzīja neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Tajā iesaistījās daudzas progresīvas kustības ar visdažādākajām programmām.
10. Manas papildzināšanas par šo tēmu.
21. Jauna latviešu tautas atmoda.
1. Kuru gadu var uzskatīt par sākumu jaunai latviešu tautas atmodai? Par to var uzskatīt 1988. gadu.
2.Kad notiek Radošo savienību plēnums? Kas tajā piedalās un ko nolemj? Radošo savienību plēnums notiek 1988. gada jūnijā, kad atklāti vērtēja stāvokli Latvijā un aicināja visus Latvijas iedzīvotājus cīnīties par latviešu tautas tiesībām. Tajā piedalās Latvijas inteliģence. Plēnuma dalībnieki aicināja nosodīt padomju varas noziegumus pret cilvēci, atzīt izsūtīšanas par nelikumīgām un reabilitēt netaisni sodītos cilvēkus.
3. Kad nodibina Latvijas Tautas fronti? Kāds ir tās uzdevums? LTF par savu galveno uzdevumu izvirzīja neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Tajā iesaistījās daudzas progresīvas kustības ar visdažādākajām programmām.
4. Kādi bija rezultāti 1990. gada 7. marta Latvijas tautas aptaujai? Latvijas iedzīvotāju vairākums izteica savu gribu, pieprasot valdībai veikt pasākumus Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā.
5. Ar ko nozīmīgas ir 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanas Latvijā? Tajās galvenā prasība bija – atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Notika sīva cīņa starp neatkarības piekritējiem – Latvijas Tautas fronti – un komunistiem, kas cīnījās PRET neatkarību. Vairākums vēlētāju balsoja par tiem kandidātiem, kuri solīja panākt Latvijas neatkarības atjaunošanu. Uzvarēja Latvijas Tautas fronte, kas ieguva varu.
6. Kad tika pieņemta deklarācija „Par LR neatkarības atjaunošanu”? 1990. gada 4. maijā.
7. Kādi spēki cīnās pret neatkarības atjaunošanu Latvijā? Latvijas Komunistiskā partija, okupācijas karaspēks, daļa republikā dzīvojošo cittautiešu organizēja PRET neatkarības centieniem vērstus pasākumus.
8. Ar ko zīmīgs ir 1991. gada janvāris Lietuvā, Latvijā un Igaunijā? Tad notika barikādes Rīgā, lai aizstāvētu valsts neatkarību.
9. Ar ko zīmīgs ir 1991. gada augusts? Maskavā notika mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu – pučs. Šajā laikā Latvijā varu mēģināja sagrābt okupācijas karaspēks un Latvijas Komunistiskā partija.
10. Kad un kāpēc LR Augstākā Padome pieņem likumu par pilnīgu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu? 1991. gada 21. augustā pučs Maskavā tika Apspiests, un arī Rīgā militāristi bija spiesti atkāpties. Tajā pašā dienā Latvijas Augstākā Padome pieņēma likumu par pilnīgu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.
11. Kāda valsts pirmā atzīst Latvijas neatkarību? Pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību, bija Islande.
12. Kādā organizācijā Latvija tika uzņemta 1991. gada 18. septembrī? 1991. gada 18. septembrī Latvija tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).
13. Kas bija pēdējais Augstākās Padomes priekšsēdētājs? Kas bija pēdējais Ministru Padomes priekšsēdētājs? Kā turpmāk tika sauktas šīs varas institūcijas? Augstākās Padomes pēdējais priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs. Ministru Padomes pēdējais priekšsēdētājs bija Ivars Godmanis. Turpmāk šīs institūcijas sauca par Saeimu un Ministru Kabinetu.
14. Kas nozīmīgs notiek 1993. gada 5. un 6. jūnijā? Notiek 5. Saeimas vēlēšanas, kurā tikai Latvijas pilsoņi vēlēja jaunu augstāko varu – Saeimu.
15. Kas bija pirmais LR Valsts prezidents, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs pēc padomju okupācijas? LR Valsts prezidents bija Guntis Ulmanis, Ministru prezidents –
Saeimas priekšsēdētājs –
16. Kādā organizācijā Latviju uzņēma 1993. gada 10 februārī? Latviju uzņēma Eiropas Padomē. Tā ir starptautiska organizācija, kurā uzņem tikai demokrātiskas valstis.
17. Kas Latvijā pašreiz ir Valsts prezidents, Saeimas Priekšsēdētājs un Ministru prezidents? Valsts prezidents ir Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs – Gundars Daudze, Ministru prezidents- Ivars Godmanis.
18. Kāda no politiskajām partijām Latvijā, pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, ir līdere? Tautas Partija pašreiz ir līdere.
19. Manas domas par turpmāko LR attīstību! Es uzskatu, ka, ja Latvijas valdība mūsdienās nemainīs savu darba kārtību un attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, tad iedzīvotāji turpinās aizbraukt no Latvijas, jo būs spiesti to darīt, jo Latvijas politikas galīgi nav sakārtota. Uzskatu, ka Eiropas Savienība, kurā Latvija iestājās 2004. gadā, īpaši ilgi nepastāvēs, jo tā lielākoties, mums neko labu nav devusi.
20. Manas papildzināšanas par šo tēmu. 1990. gadā, latvieši, lietuvieši un igauņi izveidoja „dzīvo ceļu” – Baltijas ceļu. Cauri visām trīs valstīm to iedzīvotāji sadevās rokās tā pieprasot šo valstu neatkarību – brīvību no PSRS. Apmēram 2 miljoni cilvēku sadevās rokās šajā akcijā.