Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos

Roma nav mirusi, jo mūsdienu cilvēki vēl jo projām izmanto romiešu sasniegumus amatniecībā, mākslā, arhitektūrā, matemātikā, u.c. Senās Romas nozīme mūsdienu dzīvē ir pārāk liela, lai varētu teikt, ka viņa ir mirusi.

No romiešu valodas, ko mūsdienās pazīst vairāk kā latīņu valodu, ir nākuši daudzi un dažādi termini. Daudzās zinātnes nozarēs ir vienoti termini, kas ir nākuši tieši no romiešu valodas, bez šīs vienotās valodas zinātniekiem dažādās pasaules valstīs būtu grūtāk saprasties zinātnisko terminu joma. Kā arī mūsdienā vēl jo projām ti

i
iek izmantoti romiešu cipari.

Romas zinātnieki ir likuši pamatus cilvēka anatomijas izpētei. Romieši bija pirmie kas sāka interesēties par cilvēka iekšējo orgānu sistēmu. Viņi sāka interesēties par slimībām, to cēloņiem un iespējām tās ārstēt. Tēlnieki sāka pievērst lielāku vērību cilvēka fiziskajām īpatnībām, un to precīzu attēlošanu skulptūrās.

Mūsdienās ēku celtniecībā tiek pielietoti daudzi arhitektūras elementi, kas ir radušies tieši Romā, kā piemēram arkveida forma ko bieži vien var ieraudzīt ēku fasādēs un durvju konstrukcijās. Dažāda veida arkas romieši izmanto Kolizeju celtniecībā, ko mū
ū
ūsdienās apbrīno daudzi cilvēki.

Tas, ka Roma pastāvēja vairākus gadsimtus senā pagātnē, nenozīmē, ka tā ir mirusi, jo mūsdienās jebkurš cilvēks saskaras ar tās atstātajām pēdām. Kaut vai ar viņu veidoto valodu, ko mēs izmantojam zinātnē, viņu ieguldījumu cilvēka izpētē, ka
a
as mums ļauj izprast iekšējo orgānu funkcijas, viņu atstāto kultūras mantojumu, kas vēl jo projām ir apskatāms Itālijas teritorijā.

Leave a Comment