Vārds “romantisms” zināms ikvienam. Ar vārdu “romantisms”, mēs saprotam noslēpumu un dvēseles cildenums. Vārdā “romantisms” jūs dzirdat kaut ko vēlamu un pievilcīgu, sapņainu un nenotveramu, neparastu un skaistu.
Romantisma autors (gan glezniecība, gan literatūrā, gan mūzikā) ir neapmierināts ar pelēku “parastu” dzīvi, jo šī dzīve ir garlaicīga, pilna ar netaisnību, ļaunumu, neglītumu … Te nekas nav neparasts, varonīgs. Un tad autors rada savu pasauli, krāsainu, skaistu, saules apspīdētu. Šajā pasaulē, tieslietu triumfa un cilvēka liktenis – viņa rokās. Ir tikai nepieciešams ticēt un cīnīties par savu sapņu.
Personīgi man, romantisms, gan vārds, gan vispār kultūriskais virziens, asociējas ar vienu lietu: brīvību. Kāpēc? Tāpēc, kā romantisma autori var piesaistīt tāli, eksotiski zemi un tauti. Romantiķiem augstākais “punkts” ir kalni, jūras – jo tie ir cēli, majestātiski, nepaklausīgi un aizstājot tos būtu cilvēki. Tieši tāpēc, ja pajautāt romantisku varoni, kas viņam ir dārgāks par dzīvību, viņš atbildēs bez vilcināšanās: Brīvība! Šis vārds ir uzrakstīts uz romantisma karoga. Lai nodrošināt brīvību, romantisma varonis ir gatavs uz visu, pat uz noziegumu, ja vinš juta iekšējo patiesību un brīvību.
Āgrāk dvēseles balss, sirdsapziņas balss bija galvenais cilvēku “konsultants”, “padomdevējs”. Šie balsis viņam teica, kā rīkoties konkrētā gadījumā. Šodien mēs dzīvojam ļoti ātri, vienmēr kaut kur steidzāmies, kavējām. Bet dažreiz tik nepietiek neatkarību no citiem, skaistumu dvēselē, skaistumu mīlestībā, skaistumu dabā – viss, kas dod mums romantisma ideja. Un tieši tāpēc romantisma tēma ir nozīmīga pat šodien, un būs nozīmīga vēl tūkstoš gadu…