Zviedrijai ir vislielākais iedzīvotāju skaits no visām Ziemeļvalsīm. Rietumos no Norvēģijas to atdala kalnu grēda. Tai kopīgi ar Somiju pieder Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļā. Valsts dienviddaļā galvenokārt ir lauksaimniecības zemes, bet uz ziemeļiem arvien vairāk teritorijas klāj mežu platības. Arī iedzīvoju ziņā Zviedrijas dienvidu daļa ir blīvāk apdzīvota, visvairāk iedzīvotāju ir ielejā ap Mēlarena ezeru un Ērezunda reģionā. Riksdāgs (Riksdag) par vienpalātas parlamentu kļuva 1971. gadā. Tā 349 deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem saskaņā ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Valstī iedzīvotāju vidū ir arī vismaz 17 000 sāmu (jeb lapu). Tajā ir arī etnisko somu minoritāte.
Zviedrija eksportē vieglos automobiļus, inženiertehniskos izstrādājumus, elektroierīces, sakaru iekārtas un papīra izstrādājumus. Zviedri jau no priekšsākumiem ir devuši nozīmīgu ieguldījumu kino attīstībā, pateicoties Morica Stillera un Viktora Šēstrema darbiem. Vēlāk ārzemēs savas karjeras veidoja tāds režisors kā Ingmārs Bergmans un aktrises Grēta Garbo, Ingrīda Bergmane un Anita Ekberga. Daudziem zviedru mūzika saistās ar grupu “ABBA”.
Zviedriem cieņā ir sportiskas aktivitātes, tās viņi piekopj brīvajos brīžos un iesaista visu ģimeni. Aukstā klimata iespaidā zviedri ir kaislīgi slēpotāji. Kad zviedru mazulis ir iemācījies patstāvīgi spert solīšus, viņš jau tiek nostādīts arī uz slēpēm. Netiek smādēti arī izbraucieni makšķerēt, pārvietošanās ar velosipēdu vai garas pastaigas. Tā sakot, veselā miesā — vesels gars.
Kopīgi vaļasprieki ir veiksmīgu partnerattiecību pamatā — sasāpējusi problēma sportiskā gaisotnē risinātā sarunā ātri rod risinājumu. Skandināvijā un tieši Zviedrijā populārs ir orientēšanās sports, valsts ziemeļos ir ideāli piemērotas vietas skrējienam ar karti rokās. Arī kāpieni kalnos un laivu braucieni ziemeļblāzmas vērojumos ir populāri, un tajos zviedru ģimenes ņem līdzi arī bērnus. Tas ir viens no veidiem, kā izbaudīt dabas skaistumu un attiecību harmoniju.
Zviedri atjaunojuši arī seno, jauko tradīciju vismaz reizi nedēļā atrast laiku, kad ģimenei kopā sēsties pie galda un ieturēt mājās gatavotu maltīti. Atceļojusi no Itālijas, Zviedrijā popularitāti ir guvusi kustība Slow Food, kas aizsargā ekoreģionālo virtuvi un saistībā ar to uzturā izmantojamos augus un sēklas, mājdzīvniekus, kā arī attiecīgās lauksaimniecības metodes esošajā reģionā. To iedibināja Karlo Petrīni Itālijā kā pretošanās kustību pret ātro ēdināšanu, bet tā globāli paplašinājās, nu jau aptverot 50 valstis. Mūsdienās tā sevi raksturo kā ekoloģiskās kustības ekogastronomisko grupējumu, bet to uzskata arī par antiglobalizācijas kustības kulināro atzaru.
Sasveicināšanās un sagaidīšana:
Esiet gatavi stipram rokasspiedienam. Jāuzrunā, kā “misters”, “mis” vai “misis”, nesauciet zviedru vārdā, kamēr viņš pats jūs nesauc vārdā. Ārstus, inženierus ir jāuzrunā ar vārdu “doktor”.
Sarunas un manieri, žesti:
Salīdzinot ar itāļiem, grieķiem, spāņiem zviedri runā relatīvi klusi. Viņi var sabīties, ja ekspresīvās kultūras pārstāvis kliedz vai sit pa galdu. Zviedri vienmēr vēlas zināt, kas īsti notiek. Ja zviedri tiek pārtraukti, tad tas var sadusmot viņus. Sarunas laikā cilvēkiem ir jārunā rindas kārtībā. Zviedri ir tieši, tāpēc viņi cenšas būt uzmanīgi, lai izvairītos no konflikta pie sarunu galda.
Savaldīgie zviedri tikšanās laikā atrodas izstieptas rokas attālumā, pretstatā ekspresīvo kultūru pārstāvjiem, kuri sēž tuvāk. Zviedri smaida retāk nekā amerikāņi vai dienvidnieki. Pieskaršanās ir tikai rokasspiediena laikā. Acu kontakts nav tik intensīvs kā arābiem, bet ir stiprāks nekā Āzijas pārstāvjiem. Zviedri maz žestikulē, ar galvas mājienu, viņi it kā saka: nāc tuvāk.
Zviedriem piemīt vienkāršība un mērenība, viņi negatīvi attiecas pret lielību un pašreklāmu.
Zviedri lepojas ar savu punktualitāti un grafiku ievērošanu, to pašu viņi sagaida no ārzemniekiem.
Rakstura un uzvedības īpatnības:
Ja jūs esat uzaicināts mājās, dāviniet namamātei ziedus un bērniem konfektes. Ja jūs ir nosēdinājuši blakām namamātei, tad esiet gatavs teikt runu. Neskatoties uz nesenām reformām Zviedrijā alkohols joprojām ir dārgs, tāpēc ieteicams dāvināt markas vīnu, konjaku vai viskiju. Atšķirībā no Dienvideiropas, šeit ir pieņemts, ka sieviete var samaksāt rēķinu. Zviedru etiķete skaitās neformāla, izņēmums ir tosti. Parasti pirmo tostu saka saimnieks “skol”, pēc tam drīkst iedzert.
Ēdienreizes- brokastis:
Zviedrija ir dāvājusi pasaulei slaveno sviestmaižu galdu, ko mēs latviski saucam par zviedru galdu, kā arī marinētu lasi un gaļasbumbiņas.
Pusdienas:
Krevetes, bagātīgs uzkodu piedāvājums, svaigi salāti, gan dzidrās, gan krēmzupas, kā arī gaļas ēdieni (uz restem cepts steiks, zviedru gaļas bumbiņas u.c.).
Vakariņas:
Zviedru virtuvi pazīst dēļ Smorgåsbord (uzkodu bufete), iecienīta ir arī Baltijas siļķe, zirņu zupa un pankūkas.
Tradīcijas:
Viena no Zviedrijas tradīcijām ir degvīna “Absolut” izgatavošana. “Absolut” kvalitāte vienmēr ir nemainīga, jo līdz pēdējam pilienam šis izcilais degvīns tiek ražots vienā vienīgā vietā pasaulē – pilsētiņā Ahus, Zviedrijas dienvidos. Degvīnu ražo no ziemas kviešiem, ievērojot vairāk nekā 400 gadus senas ražošanas tradīcijas, un izmantojot oriģinālu destilācijas metodi, kas ļauj degvīnam saglabāt izteiktu kviešu garšu. Ar nosaukumu “Absolut” degvīns tiek tirgots kopš 1879. gada, kad „degvīna karalis” Mr. Lars Olsens Smits, kura attēls šodien ir uz katras “Absolut” pudeles, prezentēja jauno degvīnu ar nosaukumu “ABSOLUTi tīrs ūdens”.
Degvīna “Absolut” vēsture ir veiksmīgākā alkoholisko dzērienu pasaulē. Unikālā mārketinga pieeja palīdzēja šim augstākās kvalitātes, bet vēl līdz 1979. gadam pasaulē nepazīstamajam produktam, ieņemt vietu pasaules alkoholisko dzērienu topa desmitniekā! Pati par sevi “Absolut” pudele jau ir kā leģenda, un asociējas ar gaumīgu cilvēku dzīves stilu. Nav brīnums, ka galvenās izvēlētās mārketinga sfēras ir mode un māksla. Rezultātā – pats degvīns tiek uztverts kā mākslas darbs, kā ari visam, kas ir saistīts ar “Absolut”, piemīt daiļrades izjūta.
Otra ir Zviedrijas zoodārzi. Zviedrijā ir daudz lielu zoodārzu. Daži koncentrējas tikai uz dzīvniekiem, citos paralēli tiek atspoguļotas zviedru tradīcijas. Šodien zoodārzi kalpo ari kā patvērums apdraudētām dzīvnieku sugām.
Divi visapmeklētākie zoodārzi valstī ir Skansen Stokholmā un Kolmarden Norrkoping pilsētā.
Skansen ir pasaules senākais brīvdabas muzejs, dibināts 1891. gadā. Tas atspoguļo 5 Zviedrijas vēstures gadsimtus. Pirmām kārtām tas atspoguļo Skandināvijas dzīvniekus, ieskaitot Zviedrijas briežus un ziemeļu lāčus, vilkus, roņus un aļņus. Tomēr Saknsen – Akvariet ( akvārijs), Vart Afrika ( Mūsu Āfrika) un Lill – Skansen ( Mazā Skansen) rāda arī eksotiskus dzīvniekus. Dzīvnieku parkā šeit ir ap 70 sugu pārstāvju.
Kolmarden ir Ziemeļeiropas lielākais zoodārzs. Šeit var aplūkot dzīvniekus no visas pasaules. Noteikti jāredz delfīnu šovs, kā arī jādodas gida pavadībā pa safari parku, kur brīvi pastaigājas zebras, lāči un žirafes. Ja savvaļas dzīvnieki šķiet pārāk draudīgi, var apskatīt Bamse lāci un viņa draugus Bamse Pasaulē.
Boras zoodārzs ir arī atpūtas centrs un ideāla pastaigu vieta pilsētas centrā! Zoodārzs atrodas lieliskā vietā un demonstrē 500 dzīvniekus no 80 sugām. Galvenais uzsvars likts uz Āfrikas dzīvniekiem, tomēr var aplūkot arī Āzijas un ziemeļu dzīvniekus. Parkā galvenokārt izmantoti tikai dabīgi celtniecības materiāli, lai stimulētu dzīvniekus uzvesties dabiski.
Parken zoodārzs slavens ar saviem savvaļas kaķiem – baltajiem tīģeriem, Āzijas lauvām, pumām, leopardiem un gepardiem. Tomēr šeit ir arī citi dzīvnieki – Komodo drakons ( pasaules lielākā ķirzaka), kā arī dinozauru reprodukciju telpa. „ Zināšanu pasaulē” var uzzināt par dzīvniekiem un dabu ļoti saprotamā veidā.
Ziemeļu Arka , Eskilstuna, ir apdraudēto sugu zoodārzs. Skane zoodārzs demonstrē 800 ziemeļu dzīvnieku dabiskā vidē. Jarvzoo mitinās tikai Skandināvijā sastopami dzīvnieki. Lāču parks Gronklitt Orsa ir lielākais Eiropā, šeit dzīvo lielākie Zviedrijas plēsēji apstākļos, kas ļoti pietuvināti īstai dabai.
Oland zoo un atpūtas parkā var aplūkot tropiskus un apdraudētus dzīvniekus no visas pasaules.
Ēdieni:
Zviedri, ēdienu gatavošanā, pārsvarā izmanto tos produktus, kas spēj paciest ilgu ziemas glabāšanos.Ēdieni, ko sagatavo zviedru pavāri, ir ļoti sātīgi un satur daudz tauku un cukura. Cepšanai zviedri izmanto cūku taukus.Populāri ir arī zivju ēdieni.Piemeram, jebkuru ēdienreizi zviedri sāk ar siļķes uzkodām, kur pēc tam seko citi zivju ēdieni.Pēc zivju ēdieniem ir pieņemts mainit traukus, un pēc tam pāriet uz citiem ēdieniem.
Dzērieni:
Zviedrijā vīnus un stipros dzērienus var nopirkt tikai speciālos veikalos. Degvīns “Absolut”. No bezalkoholiskiem- verdošam pienam pieliek cukuru un aplej ar tēju. Atdzesē un lieto.
Vienai porcijai ņem 200ml piena, 2g tējas, 20g cukura.
Galda klājums:
Zviedru galds: Garā galda pašā vidū bija uzburts miniatūrs Rožu laukums ar visām liepiņām, kurās dega uguntiņas, un apaļo rundāli ar sārtām rozēm.
Ēdienu un dzērienu priekšrocības:
Zviedrijā un Somijā iecienītākās uzkodas pie degvīna ir sālīti ikri un lasis, bet augustā vēžošanas sezonā arī vēži. Šo ēdienu garšas īpašībās padara tos ļoti saderīgus ar degvīnu. Tā kā gan uzkodas, gan degvīns ir pietiekami spēcīgi, lai līdzsvarotu viens otru, turklāt degvīns padara kaviāru krēmīgāku un maigāku. Degvīns arī mazina sālītas siļķes filejas un sīpola asumu, tajā pašā laikā padarot vieglāku skābo krējumu un mājas sieru. Patiesībā pēc bagātīgām, vircotām un sāļām uzkodām nākamais degvīna mēriņš prasās pats no sevis, tā ka tā ir ideāla kombinācija.
Virtuves raksturojums:
Zviedru virtuve mēdz raisīt divas asociācijas – par bufetes veida zviedru galdu, kas tagad ir arī Latvijā ierasta prezentāciju, viesnīcu brokastu un pat restorānu pusdienu sastāvdaļa.
Paši zviedri visu laiku nemielojas ar zviedru galdiem, kā mēs domājam. Jēdzienu “zviedru galds” mēs uzzinājām tikai deviņdesmito gadu sākumā un par to palielinājās interese, bet vēsturiskajā dzimtenē interese par to sāka samazināties. Viens otrs zviedrs bērnībā apmeklēja restorānus, kur bija pieejams smorgas bord, precīzā tulkojumā sendviču galds, un, samaksājot konkrētu summu, varēts ēst, cik lien, bet bufetveida galds aiz valsts robežām kļuvis populārāks nekā dzimtenē. Zviedrijā tas neviltotu cieņu bauda tikai reizi gadā Ziemassvētku laikā un tiek saukts par Jul bord. Starp citu, zviedru Ziemassvētku galdu svētku laikā tradicionāli piedāvā arī viesnīcu Metropole un Radisson SAS restorāni Rīgā. Uz tā jāatrodas visai specifiskiem un konkrētiem ēdieniem: dažādos veidos pagatavotām siļķēm, lasim, kartupeļu, sīpolu un anšovu sacepumam Jansons frestelse (Jansona kārdinājums), šķiņķim kažokā. Ciemiņi nevis staigā ap šo galdu ar šķīvi rokā, bet, paņēmuši ēdamo, dodas pie cita galda.
Numuru iekārtošanas īpatnības:
Zviedriju mēdz dēvēt par kontrastu zemi, kurā mūsdienu kultūra krustojas ar senām tradīcijām un vēsturi. Šeit starp pakalnu tālēm un noslēpumainiem mežiem, starp tūkstoš ezeriem un neskarto dabu lieliski var sajust dzīves kvalitāti. Te krāšņa greznība mijas ar lakonisku vienkāršību. Zviedrijas pilsētas visā pasaulē ir pazīstamas ar savu neatkārtojamo arhitektūru, dizaina sasniegumiem, tehnoloģiju attīstību un izgudrojumiem. Ne velti tik prestižā Nobela prēmija katru gadu tiek pasniegta tieši Stokholmā.
Pēdējo gadu laikā pasaules uzmanību saista ne tikai augsto tehnoloģiju attīstība šajā valstī, bet arī mākslas, dizaina un modes sasniegumi.
Interjera detaļas
Zviedri mīl un godā savas tradīcijas. Pie viņiem, piemēram, Ziemassvētki nav iedomājami bez eglītes un bagātīgi klāta galda. Visā pasaulē ir pazīstami Smoklandes provinces brīnišķīgie stikla izstrādājumi. Tautas amata meistaru darinājumi veido bagātīgu klāstu — tā ir keramika no Heganē, sāmu tekstils, ko īpaši iecienījuši Zviedrijas dizaineri, un Lapzemes kokgriezumi.
Zviedri ir iecienījuši istabas augus. Tāpat liela vērība tiek pievērsta dažādiem paklājiem. Ļoti iecienīti ir gaiši, raupjas vilnas tepiķi, ko interjerā papildina dažādi spilventiņi un pledi. Tas viss kopumā rada īpašu mājīguma sajūtu, kas ir tik tuva mūsu zemes iedzīvotājiem.
Zviedrijas mēbeļu dizains
Zviedrijas mūsdienīgais mēbeļu dizains iekarojis plašu atzinību visā pasaulē. Tās ir augstas kvalitātes mēbeles ieturētā stilā, kas pārsvarā tiek ražotas no Zviedrijai tradicionālām gaišām koksnēm, piemēram, bērza. Mīksto mēbeļu apdarē tradicionāli ir ziedu motīvi un rūtaini vai strīpaini audumi. Zviedru interjers ir izteikti funkcionāls — mājokļos ir daudz dažādu interjera detaļu, taču viss atrodas savās vietās, un lielajām zviedru ģimenēm vietas netrūkst.
Populārākās interjera krāsas ir pasteļtoņi, taču tie vidi nepadara garlaicīgu. Tieši otrādi — gaišuma sajūta grezno mājokli.
Starp citu, atšķirībā no Latvijas mēbeļu veikaliem, Zviedrijā var ne tikai pasēdēt uz izvēlētā dīvāna maliņas, bet pavadīt tajā kaut vairākas stundas, lai pārbaudītu, cik tas ir ērts un komfortabls.