Materiālu ekonomika

Materiālekonomikas būtība, nozīme, statuss un uzdevumi
Uzņēmējdarbībā vajadzīga sistemātiska ražošanas līdzekļu un darba līdzekļu atražošana. Materiālu krājumus nepieciešams papildināt biežāk un sistemātiski, bet tehnika nolietojas ilgākā laika posmā.Veikssmīgas saimniekošanas pamatā ir materiālu izlietojuma normēšana. Zinot izlietojuma normu un apjomu, var aprēķināt materiālu nepieciešamo daudzumu un patēriņu. Materiāli ražošanā jāizlieto apdomīgi un taupīgi. Salīdzinot materiālu faktisko izlietoto daudzumu ar normās paredzēto, var noskaidrot vai materiāli ir ietaupīti.
Materiālo resursu krājumi domati, lai nodrosinatu ražošanas nepārtrauktību.To apmēru nosaka, aprēķinot krājumu normu.
Uzņēmumu apgāde ar razošanas līdzekļiem var notikt no piegādātājuzņēmumu noliktavām vai ar vairumtirdzniecības uzņēmumu palīdzību. Vairumtirdzniecības materiāltehnisko bāzi veido noliktavu tīkls un veikali. Vairumtirdzniecībai ir savi rādītāji: apgrozījuma apjoms, apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients, izmaksu līmenis, darbinieku darba ražīgums utt.
Uzņēmuma apgādes daļa aprēķina nepieciešamo razošanas līdzekļu patēriņu un krājumu normas, sastāda pasūtījumus, pēta tirgu, noslēdz līgumus par razošanas līdzekļu iegādi, nodrosina resursu uzglabāšanu un sagatavošanu ražošanai, organizē razošanas nodrošināšanu ar materiālajiem resursiem, un sekmē to taupīgu izlietošanu.
Uzņēmuma realizācijas daļa: pēta tirgu un reklamē savu produkciju, saņem pasūtījumus, slēdz piegādes līgumus, nodrosina to izpildi.
Uzņēmuma savlaicīga un vienmērīga apgāde ar materiālajiem resursiem veicina tā ražošanas plānu izpildi, sekmē ražošanas apjomu palielināšanos un pašizmaksu samazināšanos, nerodas materiālu virsnormatīvie un liekie krājumi.
Apgādes darba vispārējais raksturojums
Ražosanas līdzekļu tirgum ir sadarbība starp produkcijas izgatavotājiem, vairumtirgotājiem un patērētājiem.razošanas līdzekļu tirgus normāla funkcionēšana paredz: materialtehnisko līdzekļu sabalansētību ar naudas resursiem, tiesības izstrādāt ražošanas un apgādes plānus, uzņēmumu atbildību par saimnieciskās darbības rezultātiem, veselīgu konkurenci, elastīgu cenu politiku.
Loģistika ir materiālu, darbaspēka un informācijas plūsmas plānošana un vadīšana un kontrole. Ir trīs loģistikas sistēmas posmi: materiālu apgāde, produkcijas ražošanas loģistika, tās realizēšanas loģistika. Tās mērķis ir piegādāt produkciju nepieciešamajā apjomā, kvalitātē, noteikta vieta un laikā.
Ražošanas līdzekļu realizēšana var notikt pēc 2 pamatformām; 1) piegāde tieso saakaru ceļā. Izdevīgi tad, ja materiāli nepieciešami lielos daudzumos.samazinās izmaksas un palielinās apgrozības ātrums. 2)Noliktavu piegāde. Vairumtirdzniecības uzņēmums iepērk no razotāja produkciju lielās partijās, ieved noliktavās un pēc tam realizē razošanas uzņēmumiem pēc pasūtijuma.
Vairumtirdzniecība piedāvā: lielu preču apjomu sadali (iepērk lielos daudzumos un realizē mazākos daudzumos), preču krājumu uzglabāšanu noliktavās (patērētājuzņēmumi iegādājas preci, kad nepieciesams), informāciju par precēm, riska uzņemšanos uzglabajot lielus preču apjomus (lielu preču krājumu veidošanas laikā var samazināties to vērtība).
Vairumtirdzniecības uzņēmumi, to uzdevumi un funkcijas
Vairumtirdzniecības uzņemuma princips ir lēti pirkt lielos apjomos un dārgi pārdot mazākos. Vairumtirdzniecības uzņēmumi uzņemas funkcijas, kas saistītas ar patērētāju vajadzību apmierināšanu. Tiem savā darbā jāseko pamatnoteikumiem: *parzinat patērētājus, piegādātājus, konkrēto preci un tās lietošanas īpašības, *nodrosināt efektīvu bilanci un sekmēt līgumsaistību izpildi *izmantot resursu patēriņa prognozēšanas un tirdzniecības metodes *Veikt efektīvu precu reklāmu un sniegt informāciju *prasmīgi organizēt transportēšanu un noliktavas darbu, ka arī preču uzglabāšanu *realizet preces pēc patērētāju pasūtījumiem *veidot labu un satbilu uzņemuma reputāciju.
Vairumtirdzniecības uzņēmumu pamatuzdevumi: *Tirgus pārzināšana *Patērētāju patēriņa nodrošināšana *Saimniecisko sakaru uzturēšana un papildināšana *Preču apgrozījuma palielināšana *ārzemju partneru piesaiste
Lai izpildītu uzdevumus, vairumtirdzniecības uzņēmumi veic šādas funkcijas: *pieprasījuma pētīšana tirgū *līgumu slēgsana ar starptautiskiem piegādātājuzņēmumiem. *produkcijas iegāde vietējā tirgū *produkcijas uzglabāšana, marķēšana un realizēšana *dazādu pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem * produktu piegāžu organizēšana *piedalīšanas gadatirgos, izsolēs *materiāltehniskās bāzes attīstīšana *zinātnes un sasniegumu ieviešana *personāla izraudzīsana un kvalifikācijas celsana
Apgādes plānošanas nepieciešamība, pamatuzdevumi un plānu veidi
Apgades plānošana ir nepieciešama, jo plānojot ražošanu, jāplānpo razošanas līdzekļu patēriņš, to iegādes avoti, to piegāde patērētājiem un uzglabāšana, sagatavosana razosanai un taupīga izlietošana.
Apgādes plānosanas pamatuzdevumi ir: *razosanas līdzekļu patēriņa aprēķināšana un vajadzības plānošana *Ražošanas līdzekļu iegādes avotu noskaidrošana, saimniecisko sakaru plānošana un līgumu slēgšana un to izpildes kontrole *produkcijas piegādes un transporta plānošana, lai razošanas līdzekļus laicīgi un ritmiski piegādātu patērētājuzņēmumiem un vairumtirdzniecības uzņēmumiem *materiālu taupīgas izmantošanas plānošana
Apgādes plānu iedalījums un veidi: Iedalījums pēc plāna darbības mēroga – razosanas (uz konkrētu aprēķinu pamata) vai vairumtirdzniecības (uz prognozes datu pamata) uzņēmumu plāni. Iedalījums pēc plāna darbības perioda – stratēģiskie plāni (periodam, kas ilgāks par gadu), gada plāni (nosaka materialo resursu patēriņu un ta segšanas avotus gadam), ceturkšņa plāni (trim mēnešiem, precīzāki par gada plāniem), mēneša plāni (parada materiālu patēriņu nākamajā mēnesī, ņemot vērā esošos krājumus)

Apgades plāna kopsakars ar citiem uzņēmuma plāniem
Izstradajot apgādes plānu, jāņem vērā visi faktori, kas saistīti ar uzņemuma darbību. Apgādes plāns ir ciesi saistīts ar citiem uzņemuma planiem:
1. produkcijas razosanas un realizācijas plāns. Dokuments uz kura pamata var aprēķināt uzņēmuma ražošanas līdzekļu patēriņu attiecīgajam periodam.rādītajiem jābūt gan naturālajā gan arī naudas izteiksmē. 2. Kapitālās celtniecības un remontu plāns. Plānojot apgādi jāaņēm vēra ražošanas līdzekļu patēriņš celtniecības darbu un remontu veikšanai. 3. Jaunās tehnikas ieviešanas un ražošanas procesa pilnveidošanas plāns. Nepieciešami materiali izmēģinajumu un eksperimentalo paraugu veiksanai. Un arī jāņem vērā tehniskā progresa ietekme uz materiālu izlietojuma normām.tehnikas pilnveidosana, jaunu materialu ieviesana, progresīva produkta konstrukcija ļauj samazināt izlietojuma normas. 4. darbaspēka un darba algas plāns. Ražosanas savlaicīga apgāde ir viens no darba razīguma paaugstināsanas prieksnoteikumiem. Taja plana ir jāparedz nepieciešamais darbinieku skaits, darba samaksa, darba razīguma paaugstināšana. 5. Produkcijas pašizmaksas samazināšanās plāns. Apgades plans jāizstrāda pamatojoties uz materialu izlietojuma normām, ņemot vēra izvirzītos produkcijas pašizmaksas samazināšanās uzdevumus. Taja jāparedz iespejami lielaka materialu iegādes un transporta izmaksu samazinasanās. 6. uzņēmuma peļņas plāns. Nodrošinot apgades plana izvirzīto produkcijas pašizmaksu samazināšanas uzdevumu izpildi, sekmejas uzņemuma peļņas plana izpilde. 7. uzņemuma finanšu plāns. To ietekme apgades daļas sadarbība un norēķini ar piegādātājiem.
Apgādes plana izstrādāsanas secība
1. posms.Uzņēmums aprēķina razošanas līdzekļu patēriņu un sastāda apgādes plānu, kas paredz izejvielas un materiālus visām uzņēmuma vajadzībām. 2. posms. Apgades daļa vai mārketinga dienests noskaidro visizdevīgākos razosanas līdzekļu piegades avotus un plāno to iegādi. 3. posms. Paterētajuzņēmumi slēdz līgumus ar piegadātājiem un vairumtirdzniecības uzņēmumiem par produkcijas piegadēm. 4. posms. Tiek planotas ražosanas līdzekļu piegādes.
Materialo resursu taupības tautsaimnieciska nozīme
Taupības režīma ietvaros tiek pardomati un efektīvi izmantoti materiali, finansu resursi, kas samazina visparejos razosanas izdevumus. Kā arī tiek ieviestas jaunas tehnologijas un pilnveidota razosana, racionali tiek izmantoti resursi. Ar vismazākajām izmaksam jācensas panakt visaugstakais rezultāts. Samazinot materiāla izmantošanu ražošanā (modernizējot tehnoloģijas, uzlabojot produkcijas konstrukciju un iekartas), rodas iespēja no ta paša materiala daudzuma saražot lielāku produkcijas apjomu, un tiek samazinatas pašizmaksas.
Materialo resursu taupības tautsaimnieciska nozīme: 1. Nodrosina sabiedriskā darba ražīguma paaugstināšanos(ja samazinās materialu izlietojums, tad samazinās arī kopējais darba izlietojums). 2. nodrosina ražošanas apjoma palielināsanu no ta paša resursu daudzuma. 3. uzņemumam paaugstinās rentabilitate un samazinas produkcijas pasizmaksas. 4. uzlabojas iekartu un rīku izmantošana, darba izlietojums samazinas, paaugstinās darba ražīgums 5. Saglabājas valsts izejvielu krājumi ilgakam laika periodam
Termini un definīcijas materiālo resursu izlietojuma normēšanā un resursu taupīšanā
Materiālie resursi – dažāda veida produkcija, ko izlieto pamatražošanas un palīgražošanas procesos. Izejvielas – darba priekšmeti uz kuriem cilvēki iedarbojas ar darbarīkiem, lai iegūtu produkciju.Rūpnieciski apstrādā pirmo reizi. Materiali – darba priekšmeti uz kuriem cilvēki iedarbojas ar darbarīkiem, lai iegūtu produkciju. Apstrādā atkartoti, lai iegūtu gala produktu, pirmapstrade jau notikusi iepriekš. Pamatmateriāli – materiāli, kuri veido produkcijas saturu. Palīgmateriāli – materiali, kurus lieto razošanas procesa, bet tie neietilpst vai daļēji ietilpst galaizstrādājumā. Izejmateriāls – materiāls, kurs saskaņā ar standartu vai noteikumiem atrodas piegādes stāvoklī un ir paredzētsdetaļas izgatavošanai. Pusfabrikāts – darba priekšmets, kura izgatavosana ir pabeigta kadā razošanas cehā, bet ta apstrādi ir paredzēts turpināt. Materialu izlietojuma normēšana – nepieciesamo materiālu plānotā daudzuma noteikšana. Viens no savrīgākajiem aspektiem materiālu taupīgas izlietošanas nodrosināšanai. Materiālu izlietojuma norma – lielums, kas nosaka pieļaujamo materiālu daudzumu produkcijas vienības izgatavošanai. Sagatave – materiala daļa no kā izgatavo detaļu. Ražošanas pārpalikums – materiāla atlikums vai blakusprodukts, kas radies izgatavosanas procesā un ko vairs nevar izmantot šīs detaļas izgatavošanai. Izmantojamie pārpalikumi – var lietot sākotnejā paredzētā produkta razošanā. Neizmantojamie pārpalikumi – atlikuma daļa, ko nevar izmantot izstradājuma izgatavosanai, bet var izmantot kā otrreizēju izejvielu citu materialu izgatavošanai. Zudumi – parpalikumi, kurus vairs nekur nevar izmantot.
Produkcijas īpatnējās materiālietilpības rādītāji
Konstrukcijas īpatnējā materiālietilpība ir materiāla tīrā izlietojuma un materiāla pamatparametra lieluma attiecība.Īpatnējā normatīvā materiālietilpība ir materiala izlietojuma normas un izstrādājuma pamatparametra lieluma attiecība. Konstrukcijas īpatnējais materiālizlietojums ir materiāla tīrā izlietojuma un izstrādājuma pamatparametra lieluma attiecība. Īpatnējais normatīvais materiāla izlietojums irmateriāla izlietojuma normas un izstradājuma pamatparametra lieluma attiecība.
Izejvielu un materiālu izmantošanas lietderības rādītāji
Produkcijas derīgais iznākums ir attiecība starp iegūto derīgo produktu un izejvielu daudzumu, kas apstrādāts no cikla sākuma, tas ir izteikts procentos.Tas ir piemeram, cukura iznākums no cukurbietem, gaļas iznākums no liellopu dzīvsvara utt. Jo lielāks derīgais iznākums, jo izejvielas izmantotas efektīvāk. To ietekmē vielas saturs izejvielā, izejvielas izmeri un apstrades tehnoloģijas. Materialu izmantošanas koeficients ir attiecība starp materiālu tīro izlietojumu un izlietojuma normu. Tas rada, kāda materiala daļa ir izlietota lietderīgi, cik daudz ir pārpalikumi un zudumi produkcijas ražošanā.

Materiālu izklājuma, apstrādes un patēriņa koeficienti
Materriālu izklājuma koeficients rāda, cik racionāli veikt izejvielas izklāšanu sagatavēs. Tas ir attiecība starp visu izklāto detaļu sagatavju masu un izmantotā materiāla masu. Apstrādes koeficients rāda, cik progresīva ir detaļas sagatave. Tas ir attiecība starp detaļas materiāla tīro izlietojumu un detaļas sagataves masu. Materiala patēriņa koeficients nosaka materiala izlietojuma normas attiecību pret pret materiala tīro izlietojumu.
Izstrādājum konstrukcijas (modeļa, sastāva) pilnīgošanas rezerves.
Konstruktoru uzdevums ir izveleties materiālus, no kuriem izgatavos produkciju, mašīnu shēmas un mūsdienīgas izstrādājumu formas, lai produkts atbilstu dizaisna un izturības prasībām.Daudz līdzekļi tiek ietaupīti pateicoties īpatnējās materiālietilpības samazināšanai. Ar konstrukcijas uzlabosanu saistīti pasākumi: Materiala tīrā izlietojuma samazināšana (produkcijas veidošana atbilstosi mūsdienu standartiem, izturības rezervju pilnīga izmantosana, samazina detaļu masu, nesamazinot tom izturību, paaugstinatas izturības materialu lietošana), materiālu taupīgas izmantošanas veicināšana (izstrādājumu izgatavosanai atbilstosu materiālu izvēle, lētāku materialu lietošana, dargu krāsano metālu nomaiņa ar lētākiem, koka plākšņu biezumu samazināšana mēbeļu un citu izstrādājumu ražosanā)
Materiālo resursu taupības tehnoloģiskās rezerves
Pareizi izveloties iekārtas un razošanas metodes, var samazinat zudumus un pārpalikumus.Šādam mērķim veicamie pasākumi: tehnoloģisko procesu pilnveidošana (modernu sagatavju ieviešana un modernizēta detaļu izgatavosana, lāzertehnoloģiju ieviešana, metožu kombinēšana sagatavju izgatavošanā) Tehnoloģisko parpalikumu un zudumu samazināšana (tieši pārejot pie apdares operācijām, derīgo produktu saražošanas palielināšana, pārpalikumu samazzināšana produkta razošanas dažādās stadijās)
Materiālo resursu taupības organizatoriskās rezerves
Resursu taupīgas izmantošanas, patēriņa un produktu pasizmaksu plānošanas pamata ir izlietojuma normas.Būtu jāveic šādi organizatoriskie pasākumi : Ārpusuzņēmuma pasākumi (materialu izliejuma normēšanas pilnveidošanas metodika, tehniskās informācijas uzlabošana, materialu taupīšanas un normēšanas specialistu sagatavošana, apgades adrba uzlabošana), Uzņēmuma iekšējie pasākumi (materiālo resursu izlietojumu normu lietošana, materiālu izlietojuma uzskaites uzlabošana, normu atbilstības kontroles pilnveidošana, materiālu izsniegšanas limitēšana, centralizēta parpalikumu savākšanas organizēšana, zudumu samazināšana, darbinieku stimulēšana par resursu taupīšanu.
Materiāla resursu pārpalikumu izmantošanas uzlabošanas iespējas
Uzņēmumiem jācenšas, lai izejvielas pec iespejas pilnīgāk pārtaptu gatavā produkcijā, lai samazinatos pārpalikumi un zudumi un netiktu piesārņota vide, jo par vides piesārņošanu uzņēmumam būs jāmaksā. Ir lietderīgi uzņēmumā organizēt vides aizsardzības grupu, kas rūpētos par parpalikumu savākšanu un šķirošanu. Sadzīves un Bīstamo pārpalikumu apsaimniekošanu organizē vietējās pašvaldības. Tehniski parpalikumus var izmantot arī ka otrreizējo materialo resursu pirmejo materialu vietā. Parpalikumu izmantošana aizstājot pirmējos resursus ļauj: saglabat dabas resursus ilgākam laikam, saaudzet apkārtējo vidi, samazināt ražošanas izmaksas, paaugstināt ražošanas efektivitāti, samazināt platības, kas nepieciešamas atkritumu poligonu ieviesanai.
Materiālo resursu krājumu veidi, to loma un nozīme.
Materiālo vērtību atrazosanas procesā ražošanas līdzekļi nepārtraukti veic apriti. Lai nodrošinātu parvietošanās nepārtrauktību, veido materiālo resursu krājumus.Krajumu iedalījums:
1. Realizācijas jeb preču krājumi. Pabeigta ražošanas līdzekļu daļa, kas patērētājam dažādās realizācijas stadijās A Gatavās produkcijas krājumi veidojas noliktavās, jo nesakrīt izgatavosanas un nosūtīšanas ritmi.to apjomu ietekmē: *Laiks, kas nepieciešams, lai uzkrātu produkciju līdz nosūtāmo partiju apjomiem. *laiks, kas nepieciešams produkcijas nogatavināšanai. *laboratorijas analīžu izdarīsnai. *Produkcijas iesaiņošanai. *produkcijas iekrausanai transportā. *Dokumentu noformēšanai un transporta nogadāšanai attiecīgajām organizācijām. *Nepieciešmība pēc papildkrājumiem, lai apmierinātu ārpuskārtas pieprasījumu B Transporta krājumi (jeb ceļā) Veidojas transportējot razosanas līdzekļus: *no razotajuzņēmumiem līdz patērētājuzņēmumiem *no razotājuzņēmumiem līdz vairumtirdzniecības uzņēmumiem *no vairumtirdzniecības uzņēmumiem līdz patērētājuzņēmumiem. Ietekmē attālums un transporta veids C Produkcijas krājumi vairumtirdzniecības uzņēmumu noliktavās kalpo patērētāju netraucētai apgādei, apjomu ietekmē: *noliktavā saņemamo resursu daudzums un sortiments *resursau piegādes periodiskums noliktavā *pārvadājumu normu apjoms *darba organizēšana noliktavās.
2. Ražošanas krājumi- ražošanas līdzeklu krājumi noliktavā vai sagatavošanas nodaļā un paredzēti ražošanai. Materiālo resursu izlietošana notiek nepartaukti. Nepieciešamība veidot ražošanas krājumus rodas tāpēc, ka materialu partiju piegādes termiņi un apmēri nesakrīt ar produkcijas izgatavošanas termiņiem un apmēriem.nepieciesams nodrosinat ražosanas procesua netraucetu apgadi ar materialiem.kārtējais krājums paredzēts nepartraukta razosanas procesa nodrošināšanai partraukumos starp 2 kārtējām piegādēm. Sagatavošanas krājumu izveido laika periodam, kad notiek materialu sagatavošana lietosanai ražošanā. Parastie sagatavošanas krājumi veidoti laikam, kad notiek vispārpieņemtās sagatavošanas operācijas. Speciālie krajumi tiek veidoti periodam, kas nepieciešams specialu sagatavošanas operaciju veikšanai ( kokmateriālu žāvēšana, saldētu produktu atlaidināšana) Nodrošinājuma krājumi peridam, kad ir izlietoti citi krajumu veidi un aizkavejusies materiālu piegade. Pieaugot krājumu apjomiem, vairāk materiālo resursu tiek atrauti no tiešās līdzdalības ražošanā.
3. Nepabeigtās razošanas krajumi materiālu (pusfabrikātu) krājumi, kas atrodas dažadās ražošanas stadijās. Apjoms atkarīgs no ražošanas apjoma un ražošanas cikla ilguma.
4. Valsts rezerves (gāze, mazuts, ogles)paredzēts tautsaimniecības vajadzību apmierināšanai ar stratēģiski svarīgiem resursiem neparedzētos apstākļos. Absolūtos krājumus izsaka naturālās vienībās.tas jāzina plānojot materialu iegādi, aprēķinot noliktavu platību, aprēķinot naudā izteiktos krājumus.. relatīvie krājumi rāda, cik dienas uznēmums ir nodrošinats ar materiālu krajumu. Naudā izteiktos krājumus izmanto ražošanas plānošanas, finanšu plānu sastādīšanai.
Krājumu lielumu ietekmējošie faktori
1.materiālu izlietojuma apjoms laika vienībā. Jo tas lielaks, jo mazāks relatīvo krājumu lielums.
2.materiālu minimālas pasūtījuma un pārvadājuma normas. Jo mazakas šīs normas, jo biežak var organizētmateriālu piegādi patērētājuzņēmumiem un samazināt krājumu apjomu.
3.materiālu nosūtīsanas veids. Transporta veids nosaka sūtāmās partijas lielumu. Ja palielināsies piegādes intervals, pieaugs krājumu apmērs.
4.materiālu izlietošanas periodiskums. Patērēšanas liela periodiskuma unmateriālu vienmērīgas piegādesgadījumā patērētājuzņēmumā izveidojas palielinati krājumi.
5.materiālu, ražošanas periodiskums piegādātājuzņēmumā. Jo retāk kādu materiālu piegādātājuzņēmumā ražo, jo retāk to nogādā patērētājiem , tādeļ jānodrošina materiālu krājums
Krājumu normu klasifikācija
Krājumu norma ir minimālais planoto materialu daudzums, kas nepieciesams ražošanas nodrošināšanai. Izšķir maksimalā, videja un minimālā kopeja krājuma normas.Tās aprēķina izmantojot maksimālā kārtējā krājuma absolūto normu, sagatavošanas krajuma absolūto normu unnodrosinajuma krājuma absolūto normu.
Maksimālo un minimālo kopēja krājuma normu lieto krājumu līmeņa kontrolei un vadīšanai.Ja faktiskais materialu krajums pārsniedz maksimalo normu, tad veidojas virsnormatīvie krājumi. Vidējā kopējā razošanas krajuma normu lieto razošanas un apgades vadīšanā.
Absolūto krajumu normu apkoposanu veic summējot to lielumus, bet relatīvās krajumu normas apkopo, dalot absolūtās krajumu normas ar materialu vidējo izlietojumu dienā.
Ražošanas kārtējie krājumi un to normēšana
Maksimālā kārtējā krājuma absolūto normu aprēķinapiegādes intervalu reizinot ar materiāla vidējo izlietojumu. Materiala vidējo izlietojumu nosaka dalot kopējo materiāla patēriņu perioda dalot ar dienu skaitu šaja periodā. Pielietojot tieso piegādes formu piegādes intervālu nosaka dalot materiala parvadājuma normu ar materialu vidējo izlietojumu dienā.Kad piegādes intervāla noteikšanai nevar izmantot sos variantus, tad to nosaka aprēķinot vidēji svērtopiegādes intervālu par iepriekšējo periodu, summējot faktisko intervalu starp piegādēm un saņemto piegādes partiju apjomu reizinājumus un dalot kopsummu ar saņemto piegādes partiju apjomu kopsummu.
Lietojot noliktavas piegādes formu , piegādes intervālu nosaka, ja tas atkarīgs no minimālāsizsniegsanas normas, tad dala so normu ar vidējo materiala izlietojumu dienā. Piegādes intervalu var arī noteikt ievērojot saņemšanas biežumu.ja, piemēram saņem materiālu 3 reizes mēnesī, tad intervāls būs 10 dienas.
Ražošanas sagatavošanas krājumi un to normēšana
Sagatavošanas krājuma absolūto normu nosaka materialu sagatavošanas laiku reizinot ar materiāla vidējo izlietojumu dienā.
Ražošanas nodrošinājuma krājumi un to normēšana
To var noteikt ar vairākiem variantiem.Nodrosinājuma krājuma absolūto normu nosaka laika periodu, kuram veido nodrošinājuma krajumu, reizina ar materiāla vidējo izlietojumu dienā.Pirmais variants laiak periodu, kuram jaizveido nodrosinajuma krajumu, nosaka balstoties uz faktisko piegādes intervalu videjo novirzi no plānota intervāla. Otrais variants laika periodu, kuram javeido nodrosinājuma krājumu, nosaka saskaitot laiku, kas nepieciešams, lai noorganizētu materialu nosūtīšanu, materiala atrašanās laiku ceļā un laiku materiala sagatavošanai razošanai.
Materiālo Krājumu stāvokļa kontroles organizēšana
Apgādes darbiniekiem jāsekomateriālo resursu saņemšanai, to izlietošanai ražošanā, lai nepieļautu krājumu uzkrāšanos vai pazemināšanos zem normālā līmeņa. Virsnormatīvie krājumi veidojas, ja faktiskais līmenis pārsniedz plānoto.veidošanās cēloņi: * materiāla faktiskā izlietojuma samazināšanās, jo samazinās ražošanas plāns * samazinās izlietojuma normas sakara ar izstradājuma konstrukcijas, tehnoloiju pilnveidošanu, ja nav laicīgi laboti materialu pasūtījumi * materiālu saņemšana, ja to patēriņš ir mazāks par pārvadājuma normām * materiālu paragra nosūtīšana no piegādatāja uz turpmāko pasūtījumu rēkiina * materialu partiju palielināšana no piegadatāja puses* materiāla patēriņa kļūdaina palielināšana pasūtījumos* razošanas plānu atpalikšana izpildē vai to neizpilde. Par lieko materiālu krājumiem sauc tos materialus, kas nav vairs nepieciesami raažošanā, tie rodas : * ja pārtrauc kada izstrādājuma ražošanu un materiālu neizlieto citā ražosanā * ja ja izstradājuma sastava vai tehnoloģijās ievies izmaiņas, kas nomaina materiālus * ja kļūdaini pasūta vai saņem nepareizo materiālu.Apgades un realizācijas darbinieki ir atbildīgi par virsnormatīvo un lieko materiālu uzkrāšanos, tadēl nepieciešama kontrole par materiālu kustību uzņemumos.Vieglāk organizet materiālu kustības noveršanu ar maksimuma un minimuma programmu.Šaja zina efektīvak izmantot datortehniku.
Produkcijas kvalitātes normas
Standarts- uz vienošanās pamata izstrādāts dokuments, kas ietver noteikumus, norādījumus vai raksturojumus dažādām darbībām un ir vērsts uz sakārtotības panāksanu.Izgatavojamās produkcijas raksturojums:* tips, veids, marka, forma, izmēri * kvalitātes rādītāji un to pārbaudes metodes * marķēšanas paņēmieni un vietas * iesaiņošanas un uzglabāšanas noteikumi * transportēšanas noteikumi * drošības noteikumi. Standartus izmanto, lai: *sastādītu materiāla pasūtījumus * noslēgtu līgumus par piegādēm * pieņemtu materiālus pēc kvalitātes un sūtītu ražošanai. Standartizācijas uzdevumi ir: * nodrošināt cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību * veicināt precu un pakalpojumu brīvu kustību * veicināt valstu sadarbību* nodrosinat produktu un sistēmu saderību * rcionāli izmantot resursus. Produkciju, kurai nav izstrādati standarti, ražo saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem – dokuments, kas ietver tehniskās prasības, darba drošības un kvalitātes kontroles nosacījumus, pārbaudes metodes, iesaiņošanas, marķēšanas, transportēšanas un uzglabāšanas nosacījumus, ražotāja garantijas. Kvalitātes sertifikātu sastada produkcijas partijai, noradot tās numuru, izgatavošanas datumu un saražoto daudzumu. Norādīti kvalitāti raksturojošie rādītāji un parametri.
Apgādes tiesiskās normas
Nepieciešamas normas savstarpeju saimniecisku attiecību regulēšanai.Saimnieciskais līgums – nosledz par tieso saimniecisko sakaru nodibināšanu starp piegādātājiem, patērētājiem un vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Rada pārliecību, ka piegādātājs nosūtīs produkciju noteiktā termiņā, kvalitātē un daudzumā. Nosaka, kādām prasībām jaatbilst piegādājamajai produkcijai pēc sortimentaun komplektuma – ka veidojas preces cena un kādi atmaksas noteikumi. Norādīta arī līguma darbības pārtraukšana un strīdus izskatīsanas kārtība. Instrukcija par produkcijas pieņemšanas kartību noliktavās – pēc daudzuma un kvalitātes piemērotādos gadījumos, ja ar līgumiem vai citiem abām pusēm obligātiem normatīviem aktiem nav paredzēta cita pieņemšanas kārtība.
Apgādes izmaksu normas
Produkcijas pārdošasas cenas –veido ņemot vērā transportizmaksu apjomu. Tirdzniecības līgumos plaši izmanto preču piegādes bāzes noteikumus INCOTERMS. Ar šo noteikumu sistematizāciju nodarbojas Starptautiskā tirdzniecības palāta. Produkcijas plāna cena – ietver piegādātaja pārdošanas cenu, produkcijas piegādes izmaksas no piegādātāja norādītā punkta vai vairumtirdzniecības uzņēmuma, uzņēmuma iekšējo pārvadājuma izmaksas, izmaksas par materiālu papildu apstrādi. Uzņēmuma plāna cenas apstiprina direktors. Piemaksas un atlaides pie vairumcenām – piemaksas pardošanas cenai piemēro, ja pēc patērētāja pasūtījuma izgatavota paaugstinātas kvalitātes produkcija. Atlaides piemēro, ja ar patēretāju vienojas par pazeminātas kvalitātes produkcijas piegādi. Vai piemērot par lielu produkcijas partiju iegādi, par rēķinu tūlītēju atmaksu u.c. Transporta tarifi. Materiālo resursu iegādes izmaksas atkarīgas, ar kadu transportu tie tiek piegādāti. Sie tarifi svarīgi racionālupārvadājumu plānošanai.. Apgrozāāmo līdzekļu normatīvi. Uzņēmumi aprēkina nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu apmēru saskaņā ar krājumu normām
Apgādes pārējās normas
Pasūtījumnorma minimāls materiāla markas, veida un izmera daudzums, ko pēc viena pasūtījuma pieņem izgatavošanai piegādātājuzņēmums.Ekonomiskā nozīme – nodrošināt optimā las pasūtījuma izgatavosanas izmaksas. Pārvadājumnorma minimāls materiālu daudzums ko pieņem transporta organizācijas piegādei. Aekonomiskā nozīme – nodrošināt optimālus pārvadājumu apjomus, visefektīvāko transportlīdzekļu izmantošanu un lidz ar to zemākas izmaksas. Materiālu minimālās izsniegšanas normas no noloiktavām saistītas ar attiecīgā materiāla dalāmību vai iesaiņojuma apjomu. Preču pavadzīme pievieno piegādājamām precēm.tā rāda, ka preču partija sakomplektēta pēc pasūtījuma.to izmanto pieņemšanā pēc daudzuma. Transporta pavadzīme izmanto, kad piegādei netiek ņemts savs transports, bet ar cita uzņēmuma transportu. Pārvadātājs uzņemas atbildību par kravu, kuru sūta ražotājuzņēmums patērētājam.
Uzņēmuma apgādes daļas uzdevumi un funkcijas
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir savlaicīga, vienmērīga un komplekta uzņēmuma apgāde ar ražošanas līdzekļiem.
Apgādes dalai jānodrošina ražošana ar nepieciešamajām kvalitātes izejvielām un materiāliem, kas atbilst standartu un tehnisko noteikumu prasībām.jānodrošina arī materiālo resursu racionāla un taupīga izmantošana saskaņa ar izlietojuma normām.Jāiesaista razošanā izmantojamie pārpalikumi.Jānodrošina apgādes un transporta izmaksu samazināšana.
Funkcijas: * aprēķina ražošanas līdzekļu patēriņu, sastāda un koriģē apgādes plānu * izvēlas piegādātājus un vairumtirdzniecības uzņēmumus, izdara pasūtījumus, slēdz līgumus * kontrole piegades līgumu ievērosanu * saņem materiālos resursus, veic pārbaudi, nodrosina uzglabāšanu un sagatavošanu ražošanai * aprēķina limitus materiālu izsniegšanā ražošanai * organize cehu nodrošināšanu ar materiālu resursiem, kontrolē to taupīgu izmantošanu * novērtē un vada razošanas krājumu stāvokli noliktavās * veic inventerizācijas un sastāda pārskatus.
Apgādes daļas darbībai jābūt vērstai uz ražošanas plāna izpildi, kvalitatīvas produkcijas izlaidi, pašizmaksu samazināšanu, ražīguma paaugstināšanu, apgrozāmo līdzekļu aprites paātrināšanu un resursu taupīgu izmantošanu.
Uzņēmuma apgādes daļas organizatoriskās uzbūves formas
Organizatoriskās struktūras jāpiemērokatra uzņēmuma īpatnībām – tā ražošanas apjomam, produkcijas un materiālu daudzveidībai. Apgādes daļa atrodas komercdirektora tiešā pakļautībā.
Centralizētas uzbūves formas gadījumā apgādes dalu organizē pēc funkcionālas pazīmes. Dalas satāvā ir atsevišķas grupas: plānu grupa, sagādes grupa, , transporta grupa, kas katra pilda noteiktas funkcijas.Kā trūkums minams, ka sagādes grupu darbinieki izpilda tikai materiālu sagades funkcijas, tie maz informēti par noliktavu darbu.
Decentalizētā (noliktavas)forma iepriekšējo trūkumu novērš. Tā apvieno grupās plānošanas, materiālu sagades un noliktavu darba funkcijas.ta visvairak izplatīta lielos uzņēmumos un nepieciešami daudzi darbinieki.
Uzņēmumos, kur materiāla izlietojuma apjoms nav liels, apgādes dalas ietvaros grupas neorganizē, planosanas un sagades funkciju izpildi uztic atseviškiem darbiniekiem.

Apgādes dalas sadarbība ar citām uzņēmuma dalām un cehiem
No vienas puses apgādes dala saņem no apakšvienībām apgādes plānošanai un organizēšanai nepieciešamos datus, no otras – nodrošina ražošanas un citas apakšvienības ar materialiem resursiem.
No konstruktoru un tehnologu dienestiem apgādes dala saņem datus par izstrādājumu konstrukcijas un tehnoloģijas grozījumiem un inform.par nepieciešamo materiālu nomaiņu.Šie dienesti veic svarīgākos pasākumus materiālu taupīšanai un aizstāšanai.materiālu izlietojuma normēšanas dienests. Nodrosina apgādes daļu ar detalu, operāciju un izstradājumu normām.bet apgades dala nodrošina to ar zinām par materiālu izmantošanas stavokli ražošanā. No ekonomikas dalas saņem razošanas programmu, ziņas par krājumu atlikumiem. Apgādes daļa izsniedz ziņas par uzņēmuma apgades gaitu ar materiāliem. Apgādes daļa izsniedz finanšu daļai apgādes plānus, lieko materialu apjomu sarakstus, līgumu norakstus.Finanšu daļa iesniedz apgrozāmo līdzeklu normatīvus., kontrolē materiālu krājumu stāvokli unapgrozāmo līdzeklu aprites ātrumu.Gramatvedība informē par to, ka jāveicuzskaite un jāsastāda pārskati.Kontrole vai ievēroti uzskaites noteikumi un formas.apgādes daļa iesniedz uzskaites un pārskata datus par materiāliem un naudas līdzekļiem, dokumentus par norēķiniem.Abas daļas kopīgi piedalās inventarizācijā.Transporta daļai iesniedz materiālu ievedumu plānus, saņem no tās ziņas par materiālu ienākšanu un nepieciešamos transporta līdzekļus.Produkcijas kvalitates kontroles dienestam iesniedz izrakstus no līgumiem par piegādes noteikumiem, informē par materialu saņemšanu, lai pārbaudītu to kvalitāti.Dienests parbauda kvalitāti un nodod apgades daļai aktus un analīzes datus par materiāliem. No mehāniķa un enerģētiķa daļām saņem aprēkinus par jaunas iekārtas iegādi, remontu vai rezerves daļām.
Par tiesiska rakstura jautājumiem apgades daļai ie sadarbība ar juriskonsultantu, ar vinja līdzdalību sledz līgumus, noformē pretendzijas utt.
Razošanas līdzekļu Patēriņa plānošanas pamati
Apgādes plānošanas sākumposms ir razošanas līdzekļu pateiņa aprēķināšana.Aprēķiniem jābūt precīziem, pilnīgiem, jāietver visa uzņēmuma vajadzības.Lai izstrādātu apgādes planus, nepieciešamas progresīvas materialo resursu izlietojumu normas, jo tās verstas uz produkcijas materiālietilpības samazināšanu.Materiālresursu gada patēriņa noteikšanas sagatavošanas darbi parasti notiek 4. ceturksnī pirms gada budzeta izstrādāšanas.
Materiālu patēriņa noteikšana ar tiešā aprēķina metodi
Tai ir vairāki varianti; Pēc izstrādājuma varianta patēriņu nosaka ka kopsummu izstradājuma attiecīgā materiāla izlietojuma normas reizinājumiem ar atsevišķo izstrādājumu daudzumu produkcijas izlaides plānā. Pēc detaļu varianta materiāla patēriņu nosaka ka kopsummu detaļas attiecīgā materiala izlietojuma normas reizinājumiem ar atsevišķo detaļu daudzumu produkcijas izlaides plānā.
Uzņēmumos, kuros ir sērijveida ražošana labak izmantot izstrādājuma variantu, to izmanto arī pie eksperimnetalu paraugu izgatavošanas materiālu patēriņa aprēķināšanas. Ir arī patēriņa noteikšana pēc analoģijas varianta, ko lieto, ja nav materiālu izlietojuma normu. To nosaka reizinot materiālu izlietojuma normu analogam izstrādājumam ar analoģijas koeficientu un piereizina produkcijas ražošanas apjomu pamatizstrādājumam.
Materialu patēriņa aprēķināšana, pamatojoties uz izgatavojamās produkcijas receptūru.
Pielieto partikas un ķīmiskajā rūpniecībā, metalurģijā. Vispirms izstrādā receptūras, kurā norada materiala procentuālo saturu maisījumā, kas paredzēts produkta ražosnai.Patēriņu pēc šīs metodes aprēķina trīs posmos.1. posms Nosaka gatavās produkcijas daudzumu kā kopsummu izstradājumu masas un izgatavosanas apjoma reizinajumiem.2. posms nosaka kopējo materiālo resursu daudzumu, kas jaiesniedz ražošanā, desmit kvadrātā reizinot ar gatavās produkcijas daudzuma dalījumu ar derīgās produkcijas iznākumu procentos. 3. posms aprēkina konkrētās izejvielas patēriņu reizinot desmit mīnus otrajā ar ražošanai izsniedzamo materiālu daudzuma un konkrētās izejvielas apjomu maisījuma sastāvā produkcijas izgatavošanai (procentos) reizinājumu.
Materiālu patēriņa aprēķināšana, pamatojoties uz lietošanas ilguma normatīviem.
Aprēkina patēriņa apjomu materiālajām vērtībām, kuru daudzumu regulē to lietošanas ilgums.Patēriņu nosaka ekspluatācijas apjomu dalot ar lietošanas ilguma normatīvu
Materiālu patēriņa aprēķināšana ar dinamisko koeficientu metodi(statistisko)
Lieto tad, kad nav izlietojuma normu.materiālu patēriņu nosaka reizinot faktisko izlietojumu analoģiskā mperiodā ar ražošanas apjoma izmaiņu koeficientu un ar izlietojuma normas samazinājuma koeficientu plānotajā periodā.
Pareizāku rezultātu iegūst, ja datus ņem par vairākiem gadiem
Materiālu patēriņa aprēķināšana jaunās tehnikas līdzekļu izgatavošanai
Materiāla patēriņu, kas paredzēts jaunās tehnikas līdzekļu izgatavošanai var izdarīt pamatojoties uz materiālu izlietojuma vienreizējām normām (ja ir rasējumi un ražošanas programmas), materiālu izlietojuma aptuvenajām normām, ieprieks aprēķinātām materiālu izlietojuma normām un statistikas datiem (pēc dinamisko koeficientu metodes)
Iekārtas un rezerves dalu patēriņa aprēķināšana
Jaunu iekartu iegādes nepieciešamība rodas: * kad nepieciesams apgādāt jaunizveidotus cehus. Daudzumu nosaka uz projekta dokumentacijas pamata * jāmaina nolietoto un veco iekārtu . pamatojot uz aktiem ar atzinumiem par iekartas nelietderīgo remontu un talāko ekspluatēšanu * jākomplektē uzņēmuma izgatavoto produkciju. Iekārtas patēriņu nosaka reizinot iekārtas daudzumu vienam izstradajuma komplektēšanai ar to izlaides programmu periodā * paplašinās razošana. Rūpīgi jāanalizē iekartas faktisko izmantošanu, lai atklātu vēl esošās rezerves.
Ražošanas apjoma palielinājumu var sasniegt: * samazinot neplānotas dīkstāves * palielinot iekartas darba maiņu skaitu * modernizējot iekartu * ražošanas procesa intensivitates paaugstināšana.
Rezervas daļu patēriņu nosaka balstoties uz normām.

Materialo resursu patēriņa aprēķināšana pārējām uzņēmuma vajadzībām
Materialo patēriņu iekārtas remontam un ekspluatācijai var noteiktpēc normām uz šo darbu izpildes apmēru naudas izteiksmē, var aprēķinat arī ar dinamisko koeficientu metodi. Ja ir resursa izlietojuma normas uz produkcijas vai darba apjoma vienību, tad patēriņu nosaka ar tiešā aprēķina metodi, reizinot izlietojuma normu ar ražošanas apjomu. Ja izlietojuma normu nav, resursu patēriņu aprēkina ar dinamisko koeficientu metodi.
Uzņēmuma apgādes plāns
Uzņēmuma apgādes plānam jānodrošina ar materiālu resursiem produkcijas ražošana, izmēģinājuma partiju izgatavošana, tehnoloģisko rīku izgatavosana, ekspluatācijas vajadzības, ēku celtniecība, ražošanas krājumu veidošana.
Apgades plānā pamato ražosanas līdzekļu patēriņu un pērkamo materiālu daudzumu.tam ir 2 daļas: * uzņemuma vajadzību pamatojums * apgades gada plāns, ko izsakaa bilances veidā. Finanšu plānā apgrozāmiem līdzekliem jābūt pietiekamiem, lai izveidotu apgādes gada plāna ražošanas krājumus. Izstrādāšanas posmi : *dokumentācijas sagatavošana * materialo ressursu patēriņa aprēkināšana * razošanas krājumu normu aprēkināšana * nepabeigtās ražošanas krājumu normu izmaiņu aprēkināšana * krājumu aprēķins uz plāna gada sākumu * apgādes gada plāna izveide
Sagaidāmo materiālu resursu krājumu uz plāna gada sakumu aprēkina saskaitot Materialu faktisko krājumu uz tā mēneša pirmo datumu, kurā izstrādā apgādes planu ar sagaidamo materialu saņemšanu uzņemumā līdz plāna gada sākumam, un atnem sagaidamo materiālu izlietojumu līdz plāna gada sākumam.
Nepieciešamo materiālu iegādes apmēru aprēķina no materiala kopējā patēriņa atņemotsagaidāmos materialukrājumus uz plāna gada beigām.
Ražotajuzņēmumu un vairuumtirdzniecības uzņēmumu izvēle
Katra uzņēmuma vēlmes ir par viszemākajām izmaksām iegādāties kvalitatīvus materiālus.Piegādes partnera izvēli nosaka: materialu kvalitāte, cena, piegādes laiks, piegādes biežums, apmaksas veids un atlaizu struktūra. Aspgādes dala vispirms orientejas uz jau zināmiem piegadātājiem.apgades daļai lietderīgi satādīt kartotēku ar informāciju par ražotājuzņēmumiem un vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Kartītē jābūt ziņām: *par sazinasanās iespējām ar firmu, *izejvielām un materiāliem * cenām un piegādes noteikumiem * samaksas noteikumiem. Izdevīgi firmai, ja piegādes partneru skaits nav liels.Kad izvēlēti piegādes partneri, apgādes daļa nosūta pasūtījumvēstuli, tad piegades partneri atsūta piedavajumu.
Kopā ar piegadāto produkciju atsūta kvalitātes sertifikātu.kad saņemtas atbildes no visiempiegādātājiem, apgādes daļa izvēlas partneri.
Llīgumu noslēgšana par produkcijas piegādēm
Līgums reglamentē abu pusu sadarbību un stabilizē savstarpējās attiecības.pēc līgumprojekta saskaņošanas un parakstīšanas to nosūta piegādatājam.nosledzot līgumu precīzi formulē visus noteikumus, lai abas puses būtu kursā par otras puses nodomiem.līguma sastāvdaļas : *līguma priekšmets * cena un piegades noteikumi * preču kvalitāte un pieņemšana * transports un tara * līguma darbības pārtraukšana * pārējie noteikumi * ja izvirza, tad papildnosacījumi * adreses un bankas rekvizīti
Līgums ir spēkā, ja tas atbilst likumdošanai.
Apgādes operatīvās plānošanas un materiālu iegades darba saturs uzņēmumā
Plānošanas un resyrsu iegādes darbs ietver: * ceturkšņa un mēneša apgādes plana sastādīsana * izdevīgu piegādes partneru izvēle * līgumu slegsana par resursu piegadi * piegādes terminju izpildes kontrole * materialu pieņemšanas organizēšana * ražosanas krajumu stavokla novērosana un vadīšana * apgādes darba vadīsana
Materiālu operatīvā apgādes plāna sastādīšana
Apgādes dala izstrāda ceturkšņa un mēneša apgādes plānus, lai noverstu izmaiņas izgatavojamās produkcijas apjomos.ceturksna plana sastādīsanas uzdevumi : * precizēt nepieciesamo materialu daudzumu ceturksnim * komplektēt razošanas krājumus, atklājot virsnormatīvos un liekos krājumus * precizēt nepieciesamo apgrozāmo līdzeklu apjomu un noteikt maksājumu apjomu. Uzdevumi mēneša plāna sastādīšanai: * precizēt nepieciesamo materialu daudzumu mēnesim * izstrādat grafiku ražošanas apgādei ar materialiem * noteikt summu piegadataju rēķinu apmaksai.
Tos sastada katra mēneša trešajā dekādē
Apgādes plāna izpildes kontrole
Tā ļauj novērst līgumu izpildes termiņu parkāpumus un nodrosinat razosanasritmisku apgadi ar resursiem.apgādes daļām jākontrolē: * materialu pienākšana un saņemšana * materiālu transportēšana *materiālu izkraušana un to pieņemšana noliktavās * materialu izlietosana limitu ietvaros.
Apgades plana izpildes kontroli veic uz operatīvās uzskaites pamata.
Operatīvās uzskaites uzdevumi :* uzskaite par nodrosinātību ar materiālajiem resursiem * uzskaite par līgumu izpildi no piegadātāju puses.
Materiālu ievedumu organizēšana uzņēmumā
Viens no svarīgākajiem līdzekļiem apgādes izmaksu samazināšanai ir racionālu piegādes formu izvēle un lētu transporta veidu izraudzīšanās.Piegādes tiešo sakaru ceļā vaig izvēlēties tad, ja patērētājam materiāli vajadzīgi lielos daudzumos, kas dod iespēju sūtīt pilnu piekrautu transporta līdzekli.Noliktavas piegādes forma- materiāli piegādātājam tiek sūtīti caur vairumtirdzniecības bāzēm un noliktavām. Lieto, kad materiālus nevajag saņemt īpaši lielos daudzumos. Svarīga nozīme ir materiālu centralizētu ievedumu organizēšanai. To organizē vairumtirdzniecības uzņēmumi. Centralizētie ievedumi ļauj labāk izmantot transportu un darbaspēku bāzēs un noliktavās.
Lai precīzi organizētu resursu piegādi, sastāda ievedumu operatīvos plānus. To sastāda pamatojoties uz: * materiālu nosūtīšanas termiņiem pēc līgumiem un pasūtījumiem * rēķinu un nosūtīšanas dokumentu datiem * datiem, kas saņemti no piegādātājiem operatīvo sakaru ceļā.
Ievedumu operatīvajā plāna norāda materiālu kodu, materiāla veidu, marku izmēru un daudzumu, piegādes termiņu, piegādes un izkraušanas vietu. Plānu paziņo transporta un ekspedīcijas daļai, lai sagatavotu un veiktu transporta un noliktavas operācijas. Visas operācijas, kas saistītas ar piegādi, veic apgādes daļas vai transporta un ekspedīcijas daļasekspeditori.

Materiālu pieņemšanas organizēsana uzņēmumā
Saņemot faktūrrēķinu par piegādi, vispirms salīdzina pasūtījuma kopijas numuru ar pasūtījuma numuru uz faktūrrēķina. Pārbauda vai visi faktūrrēķina elementi atbilst pasūtījuma kopijā norādītajiem elementiem: materiāla raksturojums, daudzums un cena. Pieņemšanas nodaļā pasūtījuma kopiju salīdzina ar piegādātāju preču pavadzīmi.
Pieņemšana pēc daudzuma. Materiālus sver, mēra vai skaita un salīdzina ar pavadzīmē norādīto daudzumu. Pieņemšana pēc kvalitātes materiālu veidu, īpašības, kvalitātes prasības salīdzina ar kvalitātes sertifikātu.
Materiālus pēc daudzuma pieņem noliktavas darbinieks, bet pēc kvalitātes – noliktavas darbinieks un produkcijas kvalitātes kontroles dienesta darbinieks. Produkciju, kuras iesaiņojums bojāts vai materiālus, kas izsauc šaubas par to derīgumu pieņem komisija, tā uzaicina piegādātāju vai neieinteresētas organizācijas pārstāvi. Pieņemšanu noformē ar saņemšanas ordeni un preču partijas reģistrē žurnālā.
Apgādes darba operatīva vadīšana uzņēmumā
Apgādes darba operatīvai vadīsnai apgades daļa organizē dispečeru grupu vai biroju, dazkārt to izpilda viens dispečers. Apgādes operatīvās vadīšanas gaita veic šādas funkcijas: * kontrolē apgādes plānu izpildi * kontrolē piegadātāju darbību, nodrošinot produkcijas savlaicīgu piegādi * koordinē pārvadājumus * organizē materiālu savlaicīgu izkraušanu un pieņemšanu * plāno sagatavošanas iecirkņu darbu * operatīvi kontrole cehu apgādi.
Dispečeru grupas vadītājam ir apgādes dalas vadītāja vietnieka tiesības, var dot noradījumus apgādes un noliktavu darbiniekiem.
Cehu apgādes pamatuzdevumi un materiālu sagatavošana izlietošanai ražošanā
Cehu apgādes pamatuzdevumi: * pilnīga, savlaicīga un komplekta apgāde ar materiāliem * materiālu sagatavošana izlietošanai ražošanā * transporta darba racionāla organizēšana * materiāla racionālas un taupīgas izlietosanas sekmēšana.
Sagatavošanas darba pareiza organizēšāna sekmē materiālu pārpalikumu un zudumu samazināšanu un taupīgu izlietošanu. Sagatavošanas iecirkņos var veikt: * detaļu sagatavju sgriesanu no materiāliem * kokmaterialu zāģēšanu un žāvēšanu * plastmasu žāvēšanu un tabletēšanu * plastmasu pārpalikumu pārstrādi otreizēja presmateriālā * ķimikāliju fasēšanu * dažādu maisījumu sagatavošanu
Materiālo resursu centralizētā sagatavošana nodrošina:* racionalāku materiālu sagriešanu sagatavēs un labāku ražošanas pārpalikumuizmantošanu * labāku ražosanas platību, iekārtas un darbaspēka izmantošanu * materialu piegades izdevumu samazināšanu * materialu izsniegšanas uzskaites un kontroles vienkarsosanu cehos.
Materiālu izsniegšanas dokumentācija uzņemumā
Materiālu izsniegšanu pēc atseviškiem pieprasījumiem veic nelielos uzņēmumos. Lielākos uzņēmumos šādi izsniedz materialus, kuru izlietojumam nav patstāvīga rakstura. Pieprasījumu izraksta katram materiāla veidam, markai un izmēram divos eksemplāros un iesniedz apgādes dalā. Katram pieprasījumam ir kārtas numurs, un ta derīguma termiņs ir 2 dienas no izrakstīsanas brīža. Pieprasījumu noliktavā izsniedz ceha materialatbildīgais darbinieks vai dienu pirms materialu saņemšanas vai tiesi saņemot materiālus. Viens pieprasījuma eksemplārs ar apgādes daļas atlauju paliek noliktavā un kalpo par pamatu attiecīgā materiala daudzuma norakstīšanai izlietojuma, bet otrs glabajas ceha un to lieto grāmatvedības uzskaitei un materiala izlietojuma kontrolei ražošanā. Materiālu izsniegšanai pec pieprasījuma ir šādas priekšrocības: *apgādes daļas darbiniekiem, izskatot un parakstot pieprasījumus, ir iespējams katra atsevišķā gadījumā pārbaudīt, vai cehu vajadzība ir pamatota * iespējams vieglāk regulēt izsniedzamo materiālu daudzumu * iespējams materiālus savlaicīgāk norakstīt izlietojumā . Trūkumi: * cehu un apgades daļas darbinieku liels laika izlietojums, noformējot pieprasījumus * ievērojami palielinās dokumentu apgrozījums * nelielu materiālu daudzumu saņemšana noliktavā un nogāde cehiem nav efektiva.
Materiālu izsniegšana pec limita kartēm un citiem analogiem dokumentiem. Pec limitu kartēm plasi izmanto masu un sērijas ražosanas uzņēmumos. Limita karti izraksta vienam materiāla veidam, markai un izmeram divos eksemplāros, vienu nosūta noliktavai, otru ceham. Ta kalpo par ceha apgādes plānu, kā arī par grāmatvedības pirmatnējas uzsakites dokumentu, uz kura pamata notiek tiešā materiālu izsniegšana bez atsevišķu pieprasījumu izrakstīšanas. Ja ir vajadzība saņemt papildus materiālis tiem, kas bija limita kartē, tiek izrakstīts speciāls limits, ko apstiprina uzņēmuma direktors vai tā vietnieks.materialu izsniegšanas limitu sistēma taupa ceha darbinieku un apgādes darbinieku laiku. Negatīvā puse – grūti regulēt materiālu izsniegšanu limita kartes darbības laikā, kad vienu un to pasu materialu izlieto vairāki cehi.
Noformējot materialu izsniegšanu pēc grupu limitu sarakstiem, apgades daļa izraksta grupu limitu sarakstus divos eksemplāros vairākiem materiālu veidiem. Tos nosūta noliktavai un ceham.
Uzņēmumos, kur ritmisks ražošanas process, lieto materialu plana kartes. Tās no limitu kartem vai sarakstiem atškiras ar to, ka paredz konkretus materialu padosanas termiņu ražošanā. Tos sastāda uz cehiem izdalīta limita pamata. Materiālu plāna kartes kalpo par pamatu transporta daļai, lai izstrādātu materiālu ievešanas plānu grafiku cehiem.

Materiālu izsniegšana no noliktavas un to transportēšanas organizēšana
Precīza, ātra Materiala izsniegšana no noliktavām atkarīga no saimniecības darba organizēšanas : * katram materiālam jānodrosina glabāšanas vieta * jāievēro materiālu marķējums * jāievēro kārtība noliktavā. Organizējot materialu izsniegšanu ir pamatnoteikumi: * materialus drīkst izsniegt, ja ir pareizi noformeti dokumenti saņemšanai * drīkst izsniegt tiem, kuriem ir tiesības uz materiālo vērtību saņemšanu * saņemtos materiālus drīkst izsniegt ražošanā tikai pēc kvalitates un daudzuma parbaudes pieņemot tos.
Cehu apgādes organizēšanā svarīga loma ir materialu transportēšanai uz darba vietām.Tas ir viss darbietilpīgākais process, jo iekļauj iekraušanu un izkraušanu un parvietošanu lielos attālumos. Ir 2 materiālu piegādes veidi. Centralizetais veids cehiem materiālus piegade apgādes daļa saskaņā ar paredzēto grafiku vai arī pēc operatīvajiem pieprasījumiem. Decentralizētais veids katrs cehs pats organizē materialu ievedumus. Centralizētā veida priekšrocības: * uzlabojas transporta līdzekļu izmantošana * samazinās laiks iekrausanai un izkraušanai * paplasinas iekraušanas un izkraušanas mehānismu lietosana * uzlabojas kravas celtspejas izmantošana * samazinas izdevumi iekšējiem pārvadājumiem * cehu darbinieki atbrīvojas no dokumentu noformēšanas materiālu saņemšanai un piegādei.
Decentralizēto veidu visbiežāk lieto, lai piegādātu palīgmateriālus, kuriem grūti iepriekš noteikt piegādes termiņus, kā arī ražošanas apstākļus un tehnoloģiskā proces aizmaiņas.
Transporta līdzekļu izveli veic atkarība no : *piegādajamā materiāla daudzuma * materiālu izmēriem un masas * parvadājuma attāluma un ceļu rakstura
Cehu iekšējais apgādes darbs
Cehu noliktavu darbinieku pamatfunkcijas ir: * no noliktavām piegādāto materiālu pieņemšana un to izvietošana * materiālo vērtību daudzuma un kvalitātes saglabasana * materiālu izsniegsana ražosanas iecirkņiem un darba vietām * materiālu izlietojuma uzskaite
Cehu apgādes dienesta darbinieki uztur pastāvīgus sakarus ar apgādes daļu un ziņo tiem par ceha krajumu stavokli noliktavās. Svarīga loma iekšējās apgādes darbā ir razosanas dispečeru birojam. Šī dienesta vadītajs, dispečeri un plānotāji vada ceha apgādes dienesta darbu. Viņi nosaka termiņus materiālu piegadei darba vietām.
Materiālu izlietojuma kontrole ražošanā
Tas ir apgādes dalas uzdevums. Materialu izlietojuma kontrole paredz veikt pasākumus: * cehiem izsniedzamo materiālu uzskaite * strādniekiem izsniedzamo materialu uzskaite cehos * atskaitīšanas par cehos un iecirkņos saņemto materiālu izlietosanu * krājumu atlikumu aprēķināšana ceha pēc iepriekšējā mēneša darba rezultātiem un to ievērošana nosakot limitu plāna mēnesim * speciālas dokumentācijas piemērošana materialu izsniegšanai virs iedalītā limita * materiālu izlietosanas rezultatu novertēsana
Kontroli par materiālu izlietošanu razosanā veic, salīdzinot faktisko materialu izlietojumu ar izlietojumu pēc plāna normām, ņemot vērā faktisko produkcijas izlaidi.
Viens no materiālu izmantošanas kontroles uzdevumiem ir noteikt materiālu pārtēriņa iemeslus, tostarp arī apgādes dalas vainas dēļ, izstrādāt un realizēt pasakumus, lai to novērstu