Seno Austrumu civilizāciju radītās pozitīvās un negatīvās sekas pasaules vēsturē.

Seno Austrumu civilizācijām bija ļoti liela nozīme pasaules vēsturē. Tuvajos Austrumos bija novērojams „neolītiskās revolūcijas” sākums. Tas iezīmēja ļoti lielas pārmaiņas cilvēces vēsturē. Šīs pārmaiņas saistījās ar negaidīti strauju attīstību cilvēces vēsturē. „Neolītiskā revolūcija, nenoliedzami, bija ļoti nozīmīgs posms cilvēces attīstībā un tas norisinājās, galvenokārt, vietā, kur pēc apmēram 4 gadu tūkstošiem radās pirmās augstas kultūras civilizācijas cilvēces vēsturē.

Seno Austrumu civilizāciju atklājumu radītās sekas galvenokārt bija pozitīvas. Kā jau zināms, Senajos Austrumos radās pirmās civilizācijas un pirmais priekšnoteikums, lai sabiedrību varētu sa

a
aukt par civilizāciju ir sava rakstība. Tādēļ var spriest par kultūras rašanos un cilvēka prāta nobriedumu. Tas piešķir šim Seno Austrumu civilizāciju atklājumam pasaulvēsturisku nozīmi. Rakstību vienlaicīgi izveidoja divas Seno Austrumu tautas – ēģiptieši un šumeri. Ēģiptiešiem tie bija hieroglifi, savukārt šumeriem – ķīļraksts. Nedaudz atšķīrās zīmju skaits katrā no rakstības veidiem. Hieroglifiem bija 600 zīmes, savukārt ķīļrakstam – 500. Šumeru izveidotais ķīļraksts kļuva par starptautisku rakstību. Šis atklājums bija jauns cilvēku komunicēšanās veids. Tas deva iespēju uzglabāt un nodrošināja iespēju saglabāt zināšanas. Manuprāt, tas bi
i
ija ievērojamākais Seno Austrumu civilizāciju atklājums, jo bez rakstības mūsdienās visādā ziņā nevarētu iztikt.

Tāpat vērā ņemams ir Divupes tautu sasniegumi ūdens problēmas risināšanā. Viņi tās risināja ar sarežģītu kanālu, dambju un slūžu sistēmu palīdzību. Arī šie panākumi bija rādītājs, ka ci
i
ilvēce attīstās. Tas netieši norāda uz cilvēku prāta spēju palielināšanos, jo, pēc manām domām, bija nepieciešams jau attīstīts saprāts lai radītu šādu apūdeņošanas sistēmu. Par nozīmīgu var uzskatīt arī pilsētbūvi un monumentālo celtniecību, pie kuras pieder arī neatņemama Ēģiptes sastāvdaļa – piramīdas. Taču, manuprāt, par daudz nozīmīgāku var uzskatīt reliģijas sistēmu noformēšanu, jo tā nesa līdz mākslu un literatūru. Ēģiptiešiem viena no galvenajām dievībām bija Hapi, ko viņi dievināja kā Nīlu, bet tomēr galvenais dievs bija Amons – Ra. Arī mirušo valsts valdnieks, viņsaules tiesnesis, auglības un ūdens dievs Ozīriss ieņēma lielu lomu ēģiptiešu dievu vidū. Dievu mājoklis bija templis. Literatūras ziņā ēģiptieši bija mazliet aizsteigušies mazliet priekšā saviem kaimiņiem šumeriem un citām Divupes tautām. Ēģiptē bija izplatītas himnas un slavinājumu dziesmas di
i
ieviem, savukārt šumeriem bija raksturīga reliģiska satura sacerējumi – eposi. Slavenākais un senākais zināmais eposs ir par Urukas valdnieku Gilgamešu. Šumeriem raksturīgas bija arī parunas un fabulas. Arhitektūra un māksla bija pasūtījums bija ar sakrālu mērķi. Tas radīja stila vienveidību. Divupes tautām bija savi priekšstati par cilvēka pēcnāves likteni. Visdetalizētākie tie bija ēģiptiešiem. Viņi veltīja pēcnāves dzīves nodrošināšanai vislielāko uzmanību no visām tautām. Viņi uzskatīja, ka cilvēka ķermenis jāsaglabā. Tā radās mumifikācija.

Negatīvas sekas pasaules vēsturē gandrīz vai nevar manīt. Varbūt par tā
ā
ādām varētu saukt Seno Austrumu civilizāciju sabiedrības radītās sociālās grupas. Viszemākā no grupām vergi sastāvēja no karagūstekņiem un bēgļiem. Vergiem bija ļoti grūta dzīve. Viņiem nevarēja būt ģimenes. Pēc manām domām, tam arī bija negatīvas sekas turpmākajā cilvēces attīstībā.

Manuprāt, Seno Austrumu civilizāciju radītās sekas galvenokārt bija pozitīvas, jo šīs civilizācijas atradās diezgan nošķirti no pārējām civilizācijām.