Siltuma dzinēji, par vai pret.
Par siltuma dzinēju sauc mašīnu, kurā enerģija, ko dod kurināmais sadegot, pārvēršas mehāniskajā enerģijā.
Vielu, kas siltuma dzinējos pastrādā darbu, sauc par darba vielu.
Katrā siltuma dzinējā mehāniskajā enerģijā pārvēršas tikai viena daļa no visa siltuma daudzuma, ko darba viela saņem no sildītāja.Dzinējs ir ierīce, ar kuru var vadīt ar aci neredzamo vielas daļiņu (atomu un molekulu) kustības pārveidošanu ķermeņu griešanās vai taisnvirziena kustībā.
Nedaudz par iekšdedzes dzinēju vēsturi. Iekšdedzes dzinēju 1862.gadā izgatavoja francūzis Etjēns Lenuārs. Sākumā tas darbojās ar gāzi, bet vācu inženieris Gotlībs Daimlers šo dzinēju uzlaboja. Daimlers sāka savu karjeru kā ieroču meistara māceklis. Velāk viņš studēja inženierzinātnes un sāka interesēties par iekšdedzes dzinējiem. Viņš gribēja uzlabot sava laika iekšdedzes dzinējus. Daimlers rūpīgi izpētīja citu inženieru paveikto darbu un 1883.gadā konstruēja motoru, kuru darbināja benzīns. Tas bija spēcīgāks par citiem tā laika iekšdedzes dzinējiem. 1885.gadā viņs uzbūvēja transtortlīdzekli, ko varētu nosaukt par pasaules pirmo motociklu. Vēlāk Daimlers jau būvēja automobīļus. Daimlers neizgudroja ne benzīna motoru, ne automobīli, taču tā kā viņš tos ievērojami uzlaboja, viņš ieņem svarīgu lomu automašīnu attīstības vēsturē.
Karls Bencs arī ieņem nozīmīgu lomu automašīnu attīstības vēsturē. Viņš bija apņēmies izgatavot pirmo pārvietošanās līdzekli ar iekšdedzes dzinēju. 1880.gadā tāds dzinējs jau tika izgudrots, taču automobīlis vēl nebija igudrots. Bencs saprata, ka motors un pasažieru salons jākomplektē kopā. Viņš uzkonstruēja trīsriteņu automobīli un šis izgudrojums tika patentēts 1886.gadā. Tā bija pirmā īstā automašīna. Bencs turpināja strādat un 1893.gadā sāka ražot automašīnas uz četriem riteņiem, kuras daudzi vēlējās iegādāties. Bencs noslēdza savienību ar Gotlību Daimleru, savu agrāko konkurentu un nodibināja lielo kompāniju “Daimler – Benz”. Benca vārds joprojām dzīvo mūsdienās ražoto vieglo un kravas automašīnu “Mercedes – Benz” nosaukumos.
Es esmu pret siltuma dzinējiem, jo tie ir kaitīgi videi. Tvaika dzinēj kurtuvē un katlā iet zudumā ievērojama enerģijas daļa. Lai izvairītos no šiem zudumiem, kurināmo sadedzina mašīnas cilindrā. Tādus dzinējus sauc par iekšdedzes dzinējiem. Dīzeļ dzinēji ir ekonomiskāki, jo kā darba vielu izmanto naftu un smagās eļļas. Benzīns sanāk dārgāk, jo dārgi maksā naftas pārstrāde. Siltuma mašīnas darbības rezultātā gaisā izdalās kaitīgas vielas (CO, SO2 , NO2), kas iedarbojas negatīvi uz apkārtējo vidi. Visvairāk izdalās oglekļa dioksīds, kas rada siltumnīcas efektu. Tā rezultātā sāk kust ledāji un pamazām paceļas ūdens līmenis. Gāzes kas izdalās no siltuma mašīnas darbības iznīcina ozona slāni un uz zemes nonāk ultravioletais starojums, kas atstāj nelabvēlīgus iespaidus uz mums un mūsu apkārtējo vidi.
Lai gan siltuma dzinējiem ir arī labas īpašības, jo bez tiem mums nebūtu liela daļa no tehnoloģijas.Tie ir galvenie dzinēji, uz kuriem darbojas automašīnas un daudzas citas mašīnas.lielākoties tie ir kaitīgi videi un bojā arī cilvēku veselību, tapēc būtu ieteicams lietot pēc iespējas mazāk šos dzinējus. Tā kā mūsdienās iekšdedzes dzinēji tiek lietoti ar vien vairāk, tad nākotnē daba var kļūt ļoti piesārņota un videi bīstama.