smēķēšanas ieteklme

Smēķēšanas ietekme uz pasīvo smēķētāju

Pasīvo smēķēšanu izraisa dūmi, kas izplūst vidē no aizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes, kā arī tie, ko izelpo cilvēks, kurš smēķē. Smēķētājs smēķēšanas gaitā ieelpo tikai 15% dūmu, pārējos 85% ieelpo pasīvie smēķētāji, proti, cilvēki, kuri paši nesmēķē, bet, atrodoties smēķētāju tuvumā, spiesti bojāt veselību pret savu gribu.

Par dūmu postošo ietekmi

Smēķēšanas radīto dūmu aktīvās kaitīgās vielas, ko ieelpo pasīvais smēķētājs, postoši iedarbojas uz gļotādām un ādu, kur tās nonāk. Tādējādi mazinās gļotādu aizsargspējas pret vīrusiem, tā

ā
āpēc jebkādām baktērijām ir ievērojami vieglāk iekļūt organismā un cilvēks biežāk slimo ar dažādām infekcijām.

Otra lieta – organismā aktivizējas alerģiskie procesi, jo jutīgās, novājinātās gļotādas nespēj pienācīgi pretoties apkārt esošajiem alergēniem – ziedputekšņiem, putekļiem, dzīvnieku kažoka spalvām u. c. Īpaši to izjūt cilvēki, kam ir iedzimta tieksme uz alerģijām.

Ja pasīvai smēķēšanai regulāri pakļauta grūtniece (smēķē kāds ģimenes loceklis vai darba kolēģis, bieži tiek apmeklētas piesmēķētas sabiedriskās vietas u. c.), toksisko vielu ietekmē tiek bojātas augļa šūnas, līdz ar to kavēta to

o
opošā bērna attīstība.

Fakti

Pasīviem smēķētājiem risks saslimt ar plaušu vēzi ir par 20–30% augstāks nekā cilvēkiem, kuri nav pakļauti tabakas dūmiem.

Pasīvā smēķēšana var izraisīt reiboņus, galvassāpes, vājumu un sliktu dūšu. Dūmi kairina acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu un

n
n niezi.

Pasīvā smēķēšana ieņem trešo vietu aiz lielākajiem nāves izraisītājiem – aktīvās smēķēšanas un alkohola.

Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma (2000. gads) datiem, Latvijā gandrīz katrs astotais darbinieks dienā vairāk nekā 5 stundas pavada darba telpās, kurās smēķē.

Latvijā citu ģimenes locekļu klātbūtnē smēķē 55,4% vīriešu un 48,4% sieviešu. Mājās piesmēķētās telpās spiesti uzturēties 47% skolēnu.

Ja pasīvais smēķētājs ir bērns

Bērniem ir sevišķi kaitīgi, pat bīstami ieelpot lielu daudzumu indīgu vielu, jo viņu organisms un plaušas vēl nav pietiekami attīstījušās. Turklāt bērni elpo biežāk un dziļāk nekā pieaugušie. Bērni, kuri regulāri ieelpo tabakas dūmus (visbiežāk smēķētājs ir kāds viņu ģimenes loceklis):

biežāk nekā citi cieš no pneimonijas, bronhīta un citām elpošanas orgānu slimībām;

biežāk saslimst ar astmu, arī astmas lēkmes viņiem ir pa

a
ar 20% biežāk nekā citiem bērniem;

biežāk slimo ar vidusauss iekaisumu;

zīdaiņa vecumā pakļauti septiņas reizes augstākam riskam mirt no tā dēvētā pēkšņās nāves sindroma;

līdz 18 mēnešu vecumam bieži slimo ar nopietnām elpošanas ceļu infekcijām, ko nākas ārstēt slimnīcā;

bieži pakļauti grūtībām mācībās, pavājinātai runas iemaņu apguvei un uzvedības problēmām;

pieaugušā vecumā divreiz vairāk pakļauti riskam saslimt ar plaušu vēzi.

Būtiski zināt – kaut arī dzīvoklī smēķēts tiek virtuvē, tualetes telpā u. c. ar domu, ka tādējādi pārējie iemītnieki no dūmiem tiek pa

a
asargāti, tā nebūt nav. Dūmi iekļūst arī pārējās telpās. Turklāt nepieciešamas apmēram trīs stundas, lai telpā pilnībā izklīstu tikai vienas cigaretes dūmi. Vienīgais pozitīvais risinājums, rūpējoties par apkārtējo veselību, ir smēķēšana ārpus telpām.

Bērna attīstībai viskaitīgākie apstākļi ir tad, ja māte smēķējusi grūtniecības laikā un jaundzimušā klātbūtnē turpina to darīt arī pēc dzemdībām. Ja pirmajos trīs dzīves mēnešos – laikā, kad apkārtējā vide atstāj vislielāko iespaidu uz bērna turpmāko veselību – zīdainis ir pakļauts pasīvajai smēķēšanai, aizkavējas viņa plaušu augšana, pasliktinās elpošanas funkcijas un imūnās sistēmas nobriešanas process, respektīvi, tiek apdraudēta viņa dzīves kvalitāte nākotnē. Tas tiešā veidā saistīts arī ar materiālo pusi, proti, ar laiku ģimenei nāksies rēķināties ar lielākiem izdevumiem bērna ārstēšanai.

Tipiskais gadījums, ko no savas pieredzes stāsta ārste Ieva Cīrule, ir sastapšanās ar māti – smēķētāju, kura uz konsultāciju atvedusi savu alerģijas nomocīto bērnu: «Māte sūdzas, ka bērns naktīs klepo, viņam periodiski ir grūti elpot. Lietoti dažādi medikamenti, bet efekts izpalicis. Mātei mugurā pūkains džemperis, un jūtu, ka tas pievilcies ar tabakas dūmu smaku. Taču, kad jautāju: «Vai jūs mājās smēķējat?», viņa to kategoriski noliedz. Galu galā māti tomēr nodod bērns, kurš manā klātbūtnē naivi ieteicas: «Mammīt, bet tu taču pirms brītiņa pasmēķēji!»» Tā bieži vecāki taisnojoties, ka viņu izsmēķētās piecas cigaretes taču nieks vien esot. Bet, kā norāda ārste, nav vērts lietot dārgas zāles, ja netiek novērsts būtiskākais alerģiju izraisošais faktors – smēķēšana bērna klātbūtnē.

«Bēdīgi, ja vecāki šo patiesību nepieņem, dažkārt aizbildinoties, ka esmu slikta ārste un neprotu viņu bērnam palīdzēt. Bet tie, kam svarīgākais ir vesels bērns, no smēķēšanas atsakās. Vēlāk viņi ir priecīgi, jo, pirmkārt, bērna veselība ievērojami uzlabojas un nav nepieciešami dārgie medikamenti, otrkārt, arī cigaretēm naudiņa vairs nav jātērē,» saka I. Cīrule.

Pasīvā smēķēšana un likumdošana

Likums Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežojumiem (pieņemts 1996. gadā) paredz:

ka aizliegts smēķēt ir audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs*, darbvietās darba un koplietošanas telpās*, kinoteātru, teātru, koncertu, muzeju, video zālēs* un sporta zālēs*, banku, pasta un citu iestāžu zālēs*, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, saloniem vai kajītēm, kas paredzētas smēķētājiem, diskotēkās un deju zālēs*, kafejnīcās un restorānos*;

ka darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu;

ka darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam – nesmēķētājam – ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu tiesības kontrolēt un pārkāpumu gadījumā likumpārkāpējus sodīt ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts un Pašvaldības policijai.

Likums Par darba aizsardzību (pieņemts 2001. gadā) paredz:

ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus, tai skaitā smēķētājiem ierādīt speciālu, smēķēšanai paredzētu vietu;

ka darba devējam ir tiesības piemērot disciplināru sodu, ja darbinieks smēķē ārpus speciāli šim nolūkam ierādītas vietas;

ka kontrole pār likumā noteikto normu izpildi jāveic Valsts darba inspekcijai, kurai pārkāpumu gadījumā jāreaģē uz iesniegtajām sūdzībām.

* izņemot speciāli šim nolūkam ierādītas vietas – atsevišķu vai norobežotu telpu vai telpas daļu, kura aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu un kurā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu