Stils Indijā
un tā izpausmes
mūsdienās.
Olaine 2006
Saturs
1.Ievads. 3
2.Pirmsākumi. 4
3.Dažādi apģērbi un atsevišķas to detaļas. 5
3.1.Sari un doti. 5
3.1.1.Daži fakti par doti un sari: 6
3.2.Čoli (Choli). 8
3.3.Čunni. 8
3.4.Lengha. 8
3.5.Čuridaras (churidhar) 9
3.6.Kamezs (kameez) 9
3.7.Salvari (salwar) 10
3.8.Lača (lacha) 10
4. Indiešu rotaslietas . 10
4.1.Bindi 11
4.2. Zardosi 11
4.3. henna 12
4.4. auskari un ķermeņa caurduršana jeb pīrsingi 13
4.5. rotaslietas 13
5.Indiešu stils mūsdienās 14
6. nobeigums. 14
7.Izmantotās literatūras saraksts. 15
1.Ievads.
Stils Indijā un tā izpausmes mūsdienās. Es izvēlējos tieši šo tematu, jo man iepatikās indiešu ģērbšanās kultūra, stils un mode. Tā daudzveidība, krāsas un raksti spēj apburt ar savu valdzinājumu un spēku.
Šajā projektā aprakstīšu stilu Indijā un tā pirmsākumus. Aprakstīšu arī dažādus aksesuārus, sadzīviskas lietas, kā arī indiešu stila izpausmi mūsdienās un mūsu vidū.
2.Pirmsākumi.
Agrākos laikos cilvēki Indijā pārsvarā valkāja kokvilnas apģērbu. Indija bija viena no pirmajām vietām kur kokvilna tika izaudzēta-jau aptuveni 2500 gadu pirms mūsu ēras, aptuveni Harapana perioda laikā. Ariāni (Aryan) perioda laikā sievietes valkāja tikai ļoti garus auduma gabalus ko sauc par sari. Šos sari indiešu sievietes mēdza aptīt dažādos veidos. Vīrieši arī valkāja garu auduma gabalu, taču to sauca par doti (dhoti) un tie parasti bija pilnībā balti. Doti vīrieši aptina ap savām kājām. Bet atšķirībā no sieviešu sari, vīriešu doti bija īsāki jo tiem nevajadzēja daļu kas aizsedza krūtis un plecus.
Islāmu iebrukumā (ap 1000. gadu pēc m.ē.) persiešu apģērbu mode ienāca Indijā un kļuva īpaši populāra Indijas ziemeļos. Iespējams, ka tieši tādēļ tur nekad vairs nemēdza valkāt sari vai doti. Gan vīrieši, gan sievietes sāka valkāt bikses, kurām pāri parasti vilka garas tunikas, nereti līdz pat ceļiem. Šīs bikses sauca par čuridarām (churidhar). Sievietes parasti valkāja čuridaras ar garu plīvuru vai šalli pāri tām.
Jau no senatnes indiešiem ir raksturīgs vislielākais rotu skaits apģērbā. Indiešu sievietes, kuras varēja atļauties, parasti valkāja daudz sudraba un zelta rotaslietas, īpaši jau auskarus un deguna riņķus (pīrsingus). Dažreiz viņas uzzīmēja sev uz pieres sarkanu punktu kā rotājumu. To sauca par bindi. Bindi parasti simbolizēja trešo, Budas visu redzošo aci.
Pie vieniem no šūtajiem vīriešu apģērbiem pieskaitāms arī kaftāns. Tā kreisā mala stipri nosedza labo malu un tas bija pogājams zem labās rokas. Kakla izgriezums bija nošūts ar rotājuma apmali. Pēc vēlēšanās vidukli varēja nosiet ar jostu vai spilgtu šalli.
Kājās parasti indieši vilka sandales vai slēgtas kurpes ar smailiem purngaliem.
Indijas tērpos liela nozīme ir krāsu simbolikai. Ar to cenšas izteikt koncepciju, emocionālo noskaņojumu. Parasti brūno uzskatīja par erotisko krāsu, sarkano par dusmu, vēlmju un kaisles krāsu. Iespējams, ka tieši tādēļ līgavas parasti vilka sarkanus sari, bet līgavaiņiem bija balts tērps un sarkans turbāns galvā.
Kopumā Indijas mode ir bijusi ļoti interesanta un krāšņa.
3.Dažādi apģērbi un atsevišķas to detaļas.
Indiešiem ir bijuši ļoti daudz un dažādi apģērbi, bet lielākā daļa ir bijuši līdzīgi ģērbjami vai taisāmi.ir arī tādi apģērbi, kuru nosaukumi ir dažādi, bet tehnika ir vienāda. Tieši tādēļ turpmāk apskatīsim populārākos no apģērbiem vai to detaļām.
3.1.Sari un doti.
Sari ir garš, parasti 5-6 metrus garš auduma gabals, ko apsien ap sievietes ķermeni. Tas var tikt aptīts ļoti daudzos dažādos veidos. Ir dzirdēts, ka indietes zinot pat līdz 30 veidus kā to aptīt (viens no populārākajiem veidiem ir lapas apakšpusē, attēlā). Pats vārds ‘’sari’’ nāk no vārda sanskrits, kas nozīmē apģērbs. Sari pirmo reizi ir pieminēti Vedas rakstos, aptuveni 600 gadu p.m.ē. (Rig Veda raksti ir poēmas apkopojums, kas vispirms tika izdziedāts un ar laiku arī izplatīts( pirms vairākiem tūkstošiem gadu),bet tad pirmo reizi arī pierakstīts, aptuveni 1000 g. p. m.ē. . Tiek uzskatīts, ka tie ir vieni no svētākajiem tekstiem hinduismā). Bagātākas sievietes varēja atļauties valkāt sari no zīda, bet lielākā daļa sieviešu valkāja sari no kokvilnas. Ir bijuši vairāki veidi kā valkāt sari, bet lielākoties tos valkāja līdzīgi kā aptinot svārkus tikai vienu drēbes daļu pārmeta pār plecu vai arī valkāja pār galvu un pleciem kā plīvuru. Strādājošas sievietes nereti arī tina tos starp kājām lai lietotu kā sava veida apakšbikses. Sievietes, kuras cīnījās ar armiju, ielocīja sari augšdaļu uz aizmuguri lai pilnībā atbrīvotu rokas cīņai. Lielākā daļa sari ir bijuši 5-6 metrus gari, taču ir bijuši arī 9 un 10 metrus gari sari. Indieši varēja izvēlēties savam apģērbam jebkuras krāsas audumu, tikai ne dzelteno, jo to uzskatīja par valdnieka un viņa dzimtas krāsu. Jaunākās sievietes parasti valkāja sari gaišās un spilgtās krāsās, bet atraitnes un citas sievietes sērās mēdza valkāt tikai baltos sari.
Arī vīrieši valkāja garu auduma gabalu, taču to sauca par doti (dhoti) un tie parasti bija pilnībā balti. Doti vīrieši aptina ap savām kājām, līdzīgi kā strādājošas sievietes. Tomēr vīriešu doti bija īsāki jo tiem nevajadzēja daļu kas aizsedza krūtis un plecus.
3.1.1.Daži fakti par doti un sari:
• Tiem nav kabatu, bet doti ir tāds kā rullis viduklī, kur var glabāt dažādus sīkumus, piem., atslēgas, naudu u.c. tml. lietas;
• Ar sari un doti jābūt uzmanīgiem kāpjot pa kāpnēm,
jo ir diezgan viegli uzkāpt uz to apakšmalas;
• Zīda doti tomēr ir viegli valkājami. Tie nav slidīgi, kā varētu liekties sākumā.
• Valkājot baltus doti un sari ieteicams apakšā pavilkt kaut kādas citas, kaut vai plānas drēbes, jo esot lietū ar baltu doti vai sari tas var izmirkt un kļūt diezgan caurspīdīgs;
• Vējam stipri uzpūšot vai apsēžoties nereti doti vai sari var nedaudz pavērties vaļā un, lai izvairītos no šādas neērtas situācijas, ieteicams šos doti vai sari vairākkārtīgi pārklāt vietās, kuras nav vēlams rādīt citiem;
• Nereti doti vai sari taisa no irstoša auduma, tādēļ, iegādājoties sari vai doti veikalā, ieteicams to kārtīgi pārbaudīt, vai tā malas ir labi apstrādātas;
• Tradicionāli sari un doti tiek nēsāti ļoti tuvu zemei, gandrīz vai pat tai pieskaroties. Ja ir plānots dejot vai kā citādi ātri kustēties ar doti vai sari, ieteicams tā apakšmalu nedaudz saīsināt lai izvairītos no tā sabradāšanas;
Kā apsiet doti: Kā apsiet sari:
3.2.Čoli (Choli).
Čoli ir īsa blūze indiešu sievietēm. Parasti to valkā kopā ar sari vai lenghu. Čoli mēdz būt no dažnedažādākajiem audumiem, bet pārsvarā šie audumi ir ļoti grezni un izšūti ar rotājumiem. Visbiežāk čoli ir īsi-virs nabas vai vēl īsāki. Piedurknes mēdz būt dažādas-sākot ar šaurām un platām lencēm piedurkņu vietā un beidzot ar pusgarajām vai pat garajām piedurknēm. Viens no galvenajiem čoli nosacījumiem ir lai tas izceltu sievietes formas un parādītu tās no labākās puses. Čoli tiek izmantots ne tikai ikdienā, bet arī svētkos un, piemēram, vēderdejās.
3.3.Čunni.
Čunni ir šalle, lakats vai apmetnis, kas bieži tiek lietots sieviešu apģērbos. Nereti tas ir izrotāts ar grezniem izšuvumiem, piemēram, pērlēm, metāliskiem diegiem un citiem tamlīdzīgiem rotājumiem. Čunni bieži vien noder arī kā apmetnis, ar ko pasargāt seju no svešiem skatieniem. To mēdz saukt arī par dupatu (dupata).
3.4.Lengha.
Lengha ir gari svārki, kas nereti tiek kombinēti ar blūzi vai tuniku un čunni, kas tādējādi veido pilnu apģērba komplektu. Arī tie mēdz būt grezni rotāti. Parasti lengha nemēdz būt augstāki par potītēm- tie mēdz būt garāki.
3.5.Čuridaras (churidhar)
Čuridaras ir paplatas bikses, kuru galos ir tādi kā sašaurinājumi ar krokām un nereti arī ar āķiem piestiprināšanai. Tās var būt gan ļoti platas (attēlā pa labi) gan arī diezgan šauras (attēlā pa kreisi), tomēr čuridaru gali ir sašaurināti jebkurā gadījumā. Tās ir ienākušas indiešu apģērbu modē no persiešiem. Parasti čuridaras var valkāt gan vīrieši, gan sievietes, tikai atšķiras tas, kas tiek vilgts virs tām. Sievietes parasti to kombinē ar dupatu jeb čunni un ar garu tuniku vai čoli.
3.6.Kamezs (kameez)
Kamezs ir gara tunika, parasti līdz ceļiem, taču var būt arī īsāka. Šī tunika tiek valkāta pāri svārkiem vai biksēm un var būt neskaitāmos stila dizainos. Vienkāršākie kamezi parasti bija trūcīgākajiem cilvēkiem, bet greznākie- bagātajiem ļaudīm. Arī vīrieši mēdza valkāt šīs tunikas- ar nedaudz citādu piegriezumu un parasti arī nedaudz īsākas nekā sievietēm.
3.7.Salvari (salwar)
Salvari ir diezgan brīvas bikses ar nedaudz sašaurinātiem galiem. parasti tās tiek valkātas kopā ar kameziem jeb tunikām.
3.8.Lača (lacha)
Lača ir apģērbs, kurā ietilpst tunika, čunni un gari svārki.
4. Indiešu rotaslietas .
Indiešiem jau no senseniem laikiem tradīcijās ir nēsāt ļoti daudz rotaslietu. Īpaši jau sievietēm. Ir tāds teiciens, ka indiešu sievietēm nepiederot pilnīgi nekas, tikai tas ko viņas nēsā uz sevis (t.i. rotaslietas un apģērbs). Iespējams, ka tieši tādēļ rotaslietas viņu dzīvē nes tik svarīgu lomu.
4.1.Bindi
Bindi ir krāsu aplis uz sievietes pieres. Tas simbolizē budas trešo, visu redzošo aci. Gandrīz vienmēr šis aplis tiek krāsots sarkanā krāsā, jo sarkans aplis uz pieres simbolizē jutekliskumu, skaistumu un sievietes auglību. Kaut gan pēdējos gados tas tiek uzskatīts par vienkāršu rotājumu un savā ziņā arī tradīciju ievērošanu. Bindi visbiežāk krāso ar hennu vai kādu citu dabīgu krāsu, taču ir arī sievietes, kuras sev šo apli uztetovē uz pieres. Ir dzirdēti arī nostāsti, ka mammas savām meitām jau agrā bērnībā uztetovē bindi uz pieres, taču ir bijuši arī tādi gadījumi, kad to vienkārši uzdedzina uz pieres un dažreiz iekrāso arī ar sarkano krāsu- lai intensīvāks tonis.
4.2. Zardosi
Zardosi ir sava veida greznojums, kas tiek uzgleznots parasti uz rokām. Visbiežāk tas tiek taisīts izmantojot metāliskos toņus- zelta, sudraba, bronzas un citu metālu krāsas. Dažreiz tas tiek arī uztaisīts ar krāsainu drāti vai vadu un audumiem. Nereti cilvēki jauc zardosi ar hennas mākslu, taču tās ir divas pavisam atšķirīgas lietas.
4.3. henna
Henna ir īpašs zīmējums, kurš tiek uzklāts dažnedažādos veidos, bet pati krāsviela tiek iegūta no hennas krūma. Indiešiem henna ir ļoti spēcīgs aizsardzības simbols, jo sarkanā krāsa aizsargā pret ļaunu aci. Mūsdienās rakstiem lielākoties ir izteikti māksliniecisks raksturs, bet agrāk gan Indijā, gan arābu zemēs, gan Āfrikā katram hennas ornamentam bija precīza nozīme. Šajās zemēs sievietes parasti pārvietojas aizplīvurotas, un rokas un kājas ir vienīgās ķermeņa daļas, kas ir redzamas. Tāpēc sievietes izmanto hennu, lai sazinātos ar vīriešiem. Dažādi ķermeņa zīmējumi bija ar īpašu nozīmi. Valdzinājuma zīmes, rotas rokām un kājām, arī aizsardzības zīmes pret sliktiem gariem, – tās bija kā valoda. Dažādu rakstu nozīmes tika mutiski nodotas no paaudzes paaudzē.
Priekšrocības tetovējumiem ar hennu:
o Pirmkārt, atšķirībā no citiem tetovējumiem, tie ir pilnīgi nesāpīgi un īslaicīgi.
o Tie ir ļoti senu kultūru mantinieki un glabā sevī visas austrumu civilizācijas dvēseli. Faraonu laikos hennu izmantoja kā nagu laku. XVI gadsimtā henna tika uzskatīta par īstu rotu. Daudzas hronikas vissīkākajās detaļās stāsta par austrumu sieviešu valdzinošo skaistumu, un viņu rokas un kājas rotāja tetovējumi.
o Tiem ir draudzīgs un rotaļīgs raksturs. Koķetēm tetovējumi kalpo kā sava veida komunikācijas līdzeklis, pilnīgi nevainīgs veids, kā piesaistīt uzmanību. Uz ādas tiek veidotas smalkas mežģīnes, arabeskas, rozetes, drosmīgas zīmes – hennas grafikas repertuārs ir ļoti daudzveidīgs. Tie reizēm pārsteidz, fascinē, radot noslēpumu un juteklību.
o Patiess mākslas darbs, kas prasa pacietību ne tikai no estētika, bet arī no klientes, kura brīdi var atslābināties un nodoties pilnīgai relaksācijai, noraugoties maģiskajā gaistošās mākslas tapšanā.
4.4. auskari un ķermeņa caurduršana jeb pīrsingi
Indijā bija ļoti iecienīti dažādi pīrsingi un auskari. Tas bija kā viena no dzīves daļām, kad meitenei tika izdurts kāds auskars caurums un tur ielikts auskars. Populārākās vietas, kur tika durti caurumi un likti auskari, bija ausis un deguns. Nereti indiešu sievietēm bija pilna auss ar auskariem un degunā neliels riņķītis. Tas bija kārtējais veids, kā indiešu sievietes varēja sevi apliecināt un parādīt savu skaistumu.
4.5. rotaslietas
Kā jau minēju iepriekš, indiešiem bija ļoti populāras rotaslietas un viss, kas bija grezns un izskatījās dārgs, viņiem patika. Visvairāk Indijā bija populārs zelts, sudrabs, pērles un nereti arī dažādi dārgakmeņi. Bagātākie cilvēki varēja atļauties visādas rotaslietas- ko vien sirds kāroja, bet trūcīgākajiem ar to bija grūtības. Tādēļ viņi sāka valkāt rotaslietas ar mākslīgajiem dārgakmeņiem un mākslīgajiem dārgmetāliem. Katrā sievietes mājā bija neskaitāmi auskari, kaklarotas, gredzeni, rokassprādzes un vēl daudz citas rotaslietas. Pastāv uzskats, ka īstai indiešu sievietei būtu jāapkarinās ar vairākiem kilogramiem dārglietu, lai viņa būtu skaista.
5.Indiešu stils mūsdienās
Manuprāt, mūsdienās indiešu stilu mēs varam sastapt jebkur- apģērbā, traukos, audumos, uz ielas un arī sadzīves priekšmetos. Indijas stila burvība ir atceļojusi pie mums un šķiet, ka mēs to arī labprāt pieņemam. Cilvēki labprātīgi valkā apģērbu, kurā ir kaut kas arī no Indijas. Arī apavos var atrast kādu daļu no Indijas. Ikdienā ,kaut vai uz traukiem mēs varam saskatīt dažādus ornamentus un rakstus, kas nākuši no austrumiem, tai skaitā arī no Indijas.. Mums apkārt ir nopērkami neskaitāmi audumi ar tiem pašiem ornamentiem un rakstiem. Arī paklājos ir dažādi raksti. Lai arī mēs nezinām to īsto nozīmi, tomēr mūs savā ziņā apbur to slepenība un oriģinalitāte. Reti kurš raksts vai ornaments ir līdzīgi vai vēl jo vairāk- vienādi. Paskatoties apkārt to visu var redzēt un sajust.
6. nobeigums.
Rakstot šo projektu es iedziļinājos Indijā, indiešu modē un stilā. Es iemācījos daudz ko jaunu un sāku saprast indiešu kultūru un pasaules uztveri. Pats projekts man sniedza ieskatu pašā Indijā un arī cilvēkos, kas tajā dzīvo. Manuprāt, indiešiem ir ļoti interesants un ekstravagants stils, kurā dominē greznums un krāsas. Daudz un spilgtas krāsas. Savā ziņā es sasniedzu vienu no saviem mērķiem, uzzinot tik daudz ko jaunu. Un es saprotu, ka esmu izdarījusi lielisku darbu apkopojot šo informāciju un uzzinot daudz ko pirms tam nenojaustu un nezinātu.
7.Izmantotās literatūras saraksts.
http://kumode.lv/19/news/558/4/
http://woman.delfi.lv/fashion_and_beauty/style_cosmetic/article.php?id=4856065
http://www.786shop.com/apparel.asp
http://66.249.93.104/search?q=cache:TLCwntXpEFUJ:www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Clothing/Islam_Clothing,_Jewelry_Ma.html+arabic+history+clothes&hl=lv&gl=lv&ct=clnk&cd=1
http://www.indianslivingabroad.com/lifestyle/history-of-fashion.asp#02
http://images.google.lv/imgres?imgurl=http://www.hitchams.suffolk.sch.uk/objectsfromind/images/scarf2.jpg&imgrefurl=http://www.hitchams.suffolk.sch.uk/objectsfromind/clothes.htm&h=497&w=567&sz=400&hl=lv&start=3&tbnid=t9oX5LtOsMeotM:&tbnh=117&tbnw=134&prev=/images%3Fq%3Dchunni%26ndsp%3D20%26svnum%3D10%26hl%3Dlv%26lr%3D%26sa%3DN
http://www.historyforkids.org/learn/india/index.htm
http://209.85.129.104/search?q=cache:pVntcaV8pUAJ:www.colorconnection.xerox.com/wwwco578/html/en/tips/i6.html+colour+meaning+in+india&hl=lv&gl=lv&ct=clnk&cd=4
http://209.85.129.104/search?q=cache:GtJOaav2vHUJ:www.fashiontemptations.com/how_to_wear_a_dhoti.htm+dhoti&hl=lv&gl=lv&ct=clnk&cd=5
‘’Redzes lokā’’ Marīnī Čaterdžī un Anita Roja
‘’Laiks, laikmets, mode’’ Igors Freimanis