Sv.Annas baznīca

Jelgavas Sv Annas evaņģēliski luteriskā draudze un dievnams 430 gados

Šogad atceramies daudzus ievērojamus notikumus gan Jelgavas, gan tās dievnamu vēsturē. Apritējuši 430 gadi, kopš 1573. gadā Jelgavai tika piešķirtas pilsētas tiesības, un vēstures avotos droši datējami fakti par Sv. Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas un draudzes pastāvēšanu Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā.

Šajā rakstā vairāk izcēlu faktus par 20. gadsimtu un baznīcas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara. Pamatīgāk ar mūsu baznīcas un draudzes vēsturi visi interesenti varēs iepazīties, apmeklējot izstādi Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un noklausoties referātus izstādes atklāšanas pasākumā 26. jūlijā plkst. 14.30.

16.–19. gadsimts un leģendārais mācītājs Konrādijs

Par juridisko pamatu Sv. Annas baznīcas izveidošanai kalpoja 1567. gada 28. februārī hercogistes landtāgā pieņemtais lēmums, ar kuru Kurzemē un Zemgalē (izņemot Pilteni un Grobiņu) tika atjaunotas vai uzceltas no jauna 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes. Ir droši zināms, ka 1573. gadā Sv.Annas baznīca bija uzcelta un iesvētīta.

Ievērojamu morālu un finansiālu atbalstu dievnama celšanai devusi hercoga Gotharda Ketlera sieva, Meklenburgas princese Anna Ketlere (1531–1602). Daudzi uzskata, ka baznīca nosaukta viņas vārdā. Tomēr drošāk ticams, ka mūsu dievnama nosaukums saistīts ar svēto Annu no Svētajiem Rakstiem – Dievmātes Marijas māti, un avoti min, ka Jelgavā šādi saukts dievnams pastāvējis jau pirms 1573. gada.

Sākotnēji baznīca un atsevišķi esošais zvanu tornis bija no koka, apkārt tai bija dārzs un sēta ar granīta stabiem. Zem baznīcas bija pagrabi, līķu kambari, kur glabāti mirušie mācītāji un citi baznīcai tuvu esoši ļaudis. Apkārt baznīcai bijusi kapsēta, par kuras slēgšanas laiku ziņu nav. Koka baznīcas ēkas mūžs nebija ilgs. 1619.–1621. gadā pie vecās koka baznīciņas uzcēla mūra torni. Tā augstums bija apmēram līdz tagadējā torņa jumtam. Lielu postu gan baznīcai, gan pilsētai nodarīja zviedru iebrukums 1621. gadā. Pēc zviedru aiziešanas 1633. gadā uzsākta pastorāta atjaunošana un sākts domāt par jaunas mūra baznīcas celšanu. 1638. gadā uzsāktie darbi turpinājās līdz 1641. gadam. Vecais mūra tornis 1649. gadā pagarināts, un tā augstums sasniedza 49 metrus. Sv. Annas baznīca un Sv. Trīsvienības baznīca bija pirmās mūra ēkas Jelgavā.

Sv. Annas baznīca ir viens no retajiem manierisma stila pieminekļiem Latvijā.

Baznīcas gotiskie elementi ir tornis ar smaili un augstie logi.

1826. gadā baznīcā notika remonta darbi un tika klasicizēts celtnes interjers, uzbūvēta jauna kancele, pārbūvētas luktas. Baznīcai ir bijis baroka formās veidots altāris, tas pārveidots 1848. gadā. 1859. gada 7. maijā baznīcas torņa smailē iespēra zibens, un torni atkal vajadzēja pārbūvēt.

Šajā laikā draudzē kalpoja leģendārais mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs (1850–1902). Neapšaubāmi viņš ir pati kolorītākā persona no Sv. Annas baznīcas mācītājiem un arī visilgāk no visiem kalpojis draudzei – 52 gadus. Konrādija tēvs – tā viņu mīļi sauca tautā. Viņš nebijās nedz no muižniecības, nedz no tai toreiz pakalpīgās konsistorijas un atklāti izzoboja un norāja visādus netikumus. Konrādijs bija slavens ar savu īpatnējo izteiksmes veidu un oriģinālajiem sprediķiem. Daudzi viņa izteicieni un sprediķi ierakstīti arī Latvijas humora vēsturē. Viņš bija cienīts savas stājas, izglītības un taisnās dabas dēļ. Konrādija kalpošanas laikā 1883. gada 10. novembrī baznīcas dārzā tika iestādīts un iesvētīts ozols par godu Mārtiņa Lutera 400 gadu dzimšanas dienas atcerei. Tagad tas, iežogots ar dzelzs kaluma sētu, joprojām kuplo stalts. 2004. gada 27. maijā pieminēsim M. V. Konrādija nāves 100. gadadienu.

20. gadsimta sākums – vairāk gaismas

20. gadsimts mūsu dievnamam sākās ar jaunām izmaiņām. 1909. gadā baznīcā ielikti seši logi ar svina rāmjiem, lai baznīcā iekļūtu vairāk gaismas. Tika noārdīti balkoni – luktas, kas atradās priekšā logiem. 1912. gadā baznīca tika pie jaunām ērģelēm. Šajā laikā latviešu glezniecībā ienāca Janis Rozentāls, kura altārglezna arī pašlaik atrodas Sv.Annas dievnama mazajā baznīcā.

J. Rozentāla glezna Kristus un samariete gleznota ap 1910. gadu. Tā ir Latvijas mākslas pieminekļu sarakstā un 1997. gadā par jelgavnieku Kurzemnieku ģimenes līdzekļiem restaurēta. Pirmā pasaules kara laikā vācieši dievnamam nolaupīja zvanu, bet jauns baznīcas tornī tika uzstādīts 1925. gadā.

No 1930. līdz 1932. gadam notika arī nozīmīga iekštelpu rekonstrukcija un remonts pēc profesora arhitekta P. Kundziņa projekta. No jauna tika izveidota un nokrāsota altāra arka. Uz altāra arkas izveidoja uzrakstu JĒZUS KRISTUS TAS PATS VAKAR, ŠODIEN UN MŪŽĪGI.

No 1920. gada draudzes virsmācītājs un arī Jelgavas garnizona mācītājs bija Jēkabs Ķullītis. 1926. gadā draudzē bija jau ap 5000 reģistrētu locekļu.

Kara posts un baznīcas atdzimšana

Otrais pasaules karš un okupācijas atnesa Jelgavai, tās iedzīvotājiem, baznīcām, draudzēm jaunu postu un ciešanas. 1941. gadā Sv. Annas baznīca palika neskarta, bet 1944. gada 4. augustā dievnams tika sagrauts un nodedzināts. Bija palikuši vairs tikai kaili mūri bez jumta, ar tukšām logu ailām un izrobots tornis bez smailes. Jau iepriekš vācieši no torņa bija noņēmuši baznīcas zvanu. Inventārs sadedzis vai izvazāts, starp kanceles un altāra vietu rēgojās milzīga aviācijas bumbas bedre. Tāds izskatījās dievnams no 1944. līdz 1947.gadam.

Daudzi draudzes locekļi bija gājuši bojā vai devušies trimdā. Visu vajadzēja sākt no jauna. Šodien var tikai apbrīnot to draudzes locekļu un mācītāju drosmi, kuri, spītējot apkārt valdošajai gaisotnei un pēckara nabadzībai, atrada spēkus un apņēmību atjaunot Sv. Annas baznīcu un sekot Kristus mācībai ļoti grūtos un nepateicīgos apstākļos. Enerģiskais mācītājs Romāns Šmits pulcināja kopā kādreiz lielās Sv. Annas draudzes atlikumu (dažus desmitus cilvēku) un iedvesmoja tos nopostīto dievnamu atjaunot. Pastāvošā vara jau bija uzsākusi sagrauto baznīcu iznīcināšanu. R. Šmits saņēma atļauju baznīcu atjaunot kā vēsturisku pieminekli. 1947. gada 26. jūlijā Annas dienā baznīcā notika pirmais pēckara dievkalpojums. Nākamgad 17. maijā – atjaunojamās baznīcas pamatakmens ielikšanas dievkalpojums.

Baznīcas restaurācijas projektu bija izstrādājis arhitekts Pēteris Saulītis. Visu būvniecības vadību uzņēmās Kārlis Strautmanis. Atjaunošanas darbus draudze veica brīvprātīgi. Seši strādnieki strādāja pastāvīgi, pārējie palīdzēja dažādos darbos. Bija cilvēki, kuri ziedoja savus būvmateriālus. Draudzes locekļi brauca mežā, cirta kokus un zāģēja. Aiz altārtelpas atjaunoja un iekārtoja dievkalpojumiem mazo zāli, kuru mēs, draudzes locekļi, saucam par mazo baznīcu. Tajā ir neliels altāris, nedaudz sēdvietu un kora balkons. Altāris un kancele mazajā baznīcā ir atvesti no likvidētās Rīgas Apustuļu draudzes. 1948. gada 31. oktobrī notika mazās baznīcas iesvēte.

Tajā pašā laikā vietējā vara visādi centās aizkavēt dievnama atjaunošanu, bet pakalpiņi laikrakstos rakstīja ķengājošus rakstus par R. Šmitu un būvdarbu vadītāju K. Strautmani.

Mācītājs R. Šmits bija atsaucīgs sirdscilvēks, pašaizliedzīgs gara cīnītājs, kura Dieva mīlestība un apgarotie vārdi sildīja un spēcināja draudzi un pārējos krietnos cilvēkus gan baltās, gan nebaltās dienās. Bez viņa šodien diezin vai virs Jelgavas paceltos staltais dievnams, un Sv. Annas baznīcas liktenis varbūt būtu līdzīgs Sv. Trīsvienības baznīcas un tās torņa liktenim. Sv. Annas baznīca bija pirmā, kuru Latvijā atjaunoja pēc Otrā pasaules kara.

1956. gada 24. augustā notika atjaunotā torņa iesvētīšana, 1968. gada 25. augustā – baznīcas iesvēte sakarā ar atjaunošanas darbu nobeigumu.

Valsts neatkarība – ar jaunām pārmaiņām

Jaunas pārmaiņas sākās deviņdesmitajos gados, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1996. gadā draudzē sāka kalpot enerģiskais un radošajām idejām bagātais mācītājs Tālis Rēdmanis. Par draudzes priekšnieku ilgus gadus bija enerģisks un erudīts kultūras cilvēks – Vilis Ozols. Lielā mērā pateicoties abu iniciatīvai, tika uzsākta arī rūpīga Sv. Annas baznīcas un draudzes vēstures izpēte. Patlaban reģistrēto draudzes locekļu skaits jau pārsniedzis tūkstoti. Dievnamu, baznīcas dārzu, svētdienas skolas un diakonijas telpas ir paredzēts arī turpmāk nopietni atjaunot un remontēt, tāpēc talcinieki un palīgi vienmēr ir laipni gaidīti.

Aldis Barševskis, vēsturnieks, Sv. Annas draudzes padomes loceklis, “Jelgavas Rīta Avīze” 2003.07.26
________________________________________

Vēsture
1567. Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers izdod rīkojumu par latviešu draudzei paredzētas baznīcas celšanu Jelgavā.
1573. Jaunuzcelto baznīcu iesvēta un nosauc hercoga laulātās draudzenes Meklenburgas princeses Annas vārdā.
1619.- 1621 Pie koka baznīcas uzceļ mūra torni ar lēzenu jumtu, bez smailes, ar gaiļa zīmi galā.
1638.- 1641 Uzceļ pašreizējo mūra baznīcu no Hercoga Jēkaba cepļu sarkanajiem ķieģeļiem. Baznīcas cēlājs – Johans Kolhauers, – viņš dāvina arī ērģeles. Jaunais dievnams uzcelts renesanses stilā. Zem baznīcas ir pagrabi jeb līķu kambari, kur tiek glabāti mirušie mācītāji un citi ievērojami baznīcai tuvu esoši ļaudis.
1649. Baznīcas strupais tornis tiek pagarināts ar smali, ko Hercogs Jēkabs grib, lai viņa galvaspilsētas vecākā baznīca paceltos augstāk par pārējām.
1682. Iebrūk baznīcas griesti un jumts, tādā stāvoklī paliek 7 gadus.
1689. Ar Johana Hilderbranda gādību baznīcas iegruvušos griestus un jumtu uzceļ no jauna.
1730. Baznīcā uzbūvē balkonu, tā saukto “jauno miesnieku luktu”
1750. Pārbūvē baznīcas torni.
1777. Baznīcā uzceļ otru balkonu – “zilās gvardes luktu”.
1782. Hercoga pils latviešu amatnieki un mākslinieki baznīcā uzceļ pašu greznāko balkonu – luktu.
1826. Veic pārbūvi baznīcas iekšienē.
1848. Baroka stilā celtajam altārim uzstāda gleznas. Augšējā lielākā, kuru gleznojusi Helene Kēbere, attēlo Kristu Ģetzemanes dārzā, dievu lūdzot. Augšējā – J.L. Eginka glezna – Jēzus iestāda Svēto Vakarēdienu. Altāra apakšējā daļā malās apustuļu Pētera un Pāvila, augšējā daļā – Mateja un Lūkas tēli.
1859. 7. maijs Baznīcas torņa smailē iesper zibens. Uguni gan nodzēš, bet tornis atkal pārbūvējams.
1883. 10. nov. Baznīcas dārzā iestāda ozolu Mārtiņa Lutera 400. dzimšanas dienas atcerei. Ap ozolu dzelzs kaluma sēta ar uzrakstu “Luteram 1483. – 1883.”
1909. Baznīcā ieliek sešus logus ar svina rāmjiem veco koka rāmju vietā. Lai baznīcā iekļūtu vairāk gaismas, noārda balkonus – luktas, kuras atradās priekšā logiem.
1912. 15. jūl. Jauno ērģeļu iesvēte. Būvējis B. Grīnbergs stetīnā – ar 32 reģistriem, 31 skanošu balsi un 1948 stabulēm.
1925. Baznīcas tornī uzstāda jaunu Rīgā lietu zvanu, jo iepriekš vācieši pirmā pasaules kara laikā bija noņēmuši.
1930.- 1932. Notiek baznīcas iekštelpu pārveide pēc profesionāla arhitekta P. Kundziņa projekta.
1944. 4. aug. Otrā pasaules kara ugunīs līdz ar Jelgavu iet bojā arī Sv. Annas baznīca. Paliek izdeguši mūri bez jumta ar tukšām logu ailēm. Jau iepriekš vācieši no torņa bija noņēmuši baznīcas zvanu.
1947. 26. jūl. Annas dienā dārzā pie nopostītā dievnama notiek pirmais pēckara dievkalpojums. Mācītājs Romāns Šmits pucina kara gados izkaisīto draudzi un to iedvesmo baznīcu atjaunot (pirms tam nelielā draudze noturēja dievkalpojumus Sv. Jāņa baznīcā).
1947. 24. aug. Baznīcas arklāšanas dievkalpojums baznīcas drupās.
1948. 17. maijs Atjaunojamās baznīcas pamatakmens likšanas dievkalpojums. Baznīcas rastaurācijas projektu izstrādājis arhitekts Pēteris Saulītis, celtniecības darbu vadītājs būvmeistars Kārlis Strautmanis.
1948. 31. okt. Mazās baznīcas iesvēte. Tā izbūvēta augšējā stāvā lielās baznīcas kādreizējā altāra daļā. Te turpmāk notiek regulāri dievkalpojumi. Altāris un kancele mazajā baznīcā ir atvesti no likvidētās Rīgas Apustuļu draudzes. Baznīcā ir J. Rozentāla ap 1910. gadu darinātā glezna “Kristus un samariete”.
1956. 26. marts Atjaunotā baznīcas torņa iesvētīšana. Gaili torņa smailē izgatavojis Jelgavas varkalis Kristaps Neiburgs. Tornī uzstādīts zvans, kas atvests no slēgtās Ādažu baznīcas.
1956. 16. marts Iesvēta 10 baznīcas kroņlukturus – lustras, kuras darinājis Rīgas varkalis Jānis Stauvers.
1959. 26. jūl. Sakramenta trauku – lielā biķera un oblatu šķīvja iesvēte. Biķeri pēc Bertas Vecmanes zīmējuma izgatavojis Rīgas sudrabkalis Kažmers.
1960. Uzstāda no Liepājas atvestās ērģeļu būvētāja Jēkaba Jauģieša ērģeles.
1964. Izbūvē baznīcas altāra margas, darinājis Jelgavas virpotājs Barons. Kanceli taisījis Mārtiņš Knāviņš, balodi – svētā gara simbolu – zem kanceles jumta veidojis koktēlnieks Krišjānis Kugra.
1967. Sv. Annas baznīcas 400 gadu jubilejas dievkalpojums un 20 gadu atcere, kopš sākta nopostītā dievnama atjaunošana.
1968. 25. aug. Jelgavas Sv. Annas baznīcas iesvēte sakarā ar atjaunošanas darbu nobeigumu.
1983. Pārkrāso torņa smaili un apzeltī gaili tās galā. Baznīcas jumta šīferi apmaina pret cinkoto skārdu. Darbus veic amatnieks Rihards Krieviņš.
1986. Baznīcā iebūvē radiatorus un gāzes apkuri.
1991. – 1992. Baznīcas dārzam apkārt uzbūvē 380 m garu akmens žogu ar metāla režģojumu.
1994. Uzstāda zviedru draudzes dāvātas ērģeles, tās baznīcā ir arī šobrīd.
1998. Baznīcas galveno vārtu izbūve no Lielās ielas puses pēc arhitektes A. Ziemeļnieces meta. Veikta pagalma un dārza labiekārtošana. Vārtus izgatavo Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā.
1997. – 1998. Svētdienas skolas telpu izbūve, pēc arhitektes A. Ziemeļnieces projekta. Skolas telpu iesvēte – 29. novembrī.
1999. Daļēji tiek rekonstruēta baznīcas apkures sistēma, panākot labāku sistēmas siltumatdevi.
2000. Visu baznīcas lielās zāles logu vienkārtas stiklojums tiek nomainīts ar siltumu aizturošajām stikla paketēm. Darbus veic A. Gailuma būvfirma “Auseklis”.
2001. Ļoti aktīvi darbojas draudzes diakonijas centrs, kuru vada Elīza Zikmane. Uzsākti projektēšanas darbi baznīcas altāra pārbūvei. Projektēšanu veic A. Ziemeļniece un K. Cērps.

Leave a comment