svētki Limbažu rajonā

IEVADS

Jau kopš seniem laikiem cilvēki svin dažādas goda dienas, dažādus svētkus, kuru sākotnējais mērķis bija ar rituālu palīdzību pielūgt dievus, to labvēlību, izlūgties Māras žēlastību.

Laikam ejot mainījusies arī svētku nozīme un jēga. Kādreizējā pielūgšanās sūtība laika gaitā nomainīta ar dižošanās un izrādīšanās funkciju. Monarhiju laikā uzskatīja, jo vairāk svētku, greznu baļļu var atļauties barons, grāfs vai kāda cita augstdzimuša persona, jo bagātāka tā ir.

Savā kursa darbā pētīšu Limbažu rajona svētku programmas, to aktualitāti un piemērotību iedzīvotāju interesēm un nozīme pilsētu, ra

a
ajona attīstībai, tūrisma piesaistei.

GADSKĀRTU SVĒTKI UN RITUĀLI LĒDURGAS DENDROLOĢISKAJĀ PARKĀ

Senlatviešu svētki un svinamdienas bija cieši saistītas ar saules ritējumu un sakrita tieši ar gadalaika maiņām. Ja veidotu zīmējumu latviešu kalendāram, tad sanāktu rombs, kurā ievilkts iekšā 4-stūris.

Lēdurgas dendroloģiskajā parkā gads tiek aizvadīts pēc senlatvieša gadskārtām, iezīmējot katru senču godu dienu:

• 6. februārī: Meteņos.

• Marts/ Aprīlis: Pavasara saulgriežos.

• 7. maijā: Ūsiņa dienā.

• 21.- 23. jūnijā: Jāņos.

• Augustā: Laidenē.

• 20.-23. septembrī: Rudens saulgriežos.

• Novembrī: Mārtenī.

• 20.-23. decembrī: Ziemas saulgriežos.

Visi svētki tiek svinēti pēc senākajām tradīcijām un paražām: Meteņos tiek iets ķekatās, tiek svinētas atvadas no zi

i
iemas, Pavasara saulgriežos tiek godināta māte zeme, tās atdzimšana pēc ziemas atpūtas, dažādas izdarības ar olām, šūpošanās, mazgāšanās lietū, Ūsiņa dienā tiek iedziedāta vasara.

“Senāk cilvēki nevadījās pēc pierakstītā, jo arī tautasdziesma ceļoja no viena pie otra, mainījusies, tieši tāpat ir ar
r
r visiem svētkiem, izdarīšanām.

Lai mūsdienās varētu svinēt ieražu svētkus, gadskārtas ir jāmeklē pamats tautasdziesmās, ticējumos, jāvadās caur savām sajūtām, jāizjūt folklora kā daļa no sevis, to nevar pieņemt tieši tādu, kā pierakstīta, jo viss ik pa brīdim mainās. Tāpat ir ar svētkiem, kas pēc šo laiku kalendāra neiekrīt tajos datumos, kad tie bija pēc saulītes.” Ilze Kļaviņa Lēdurgas dendroloģiskā parka ekskursiju vadītāja, folkloras kopas Delve vadītāja.

1. Vasaras Saulgrieži jeb Jāņi

Vasaras saulgriežus svin trīs dienas un trīs naktis, kad cilvēkus pārņem stipras un neparastas sajūtas, tas bija laiks, brīdis, kad senlatvieši, mūsu senči nometa visas savas rotas un sagaida saulīti dancodami pie ugunskura vai uz akmens garā lina kleitā vai kreklā.

Šais svētkos tiek svinēta dienas uzvara pār nakti, jo diena ir ga
a
arāka par nakti, kam par godu tiek kurināta uguns un tai tiek doti ziedojumi.

Ugunskura kurināšana: tai gatavojas jau iepriekšējā dienā, jo vietai, kur tā tiks kurta jābūt tīrai. Ap ugunskuru jāveido akmeņu aplis, kurā nav noteiks akmeņu skaits, jo aplis simbolizē bezgalību, mūžību. Tad jāiezīmē visas debespuses: ziemeļi  ūdens, zeme, rietumi  gaiss, dienvidi uguns. Parasti kurina četri cilvēki- katrs no savas debes puses nāk ar šim nolūkam īpaši sagatavotu un savāktu malku- tā ozolu un liepu malka, kas lauzta vējā, va
a
ai ko spēris zibens, jo tajos labāk uguns kuras – daba pati palīdzējusi šo malku sagādāt, bet zibens sper tikai tajos kokos, kas aug īpašās vietās – āderu krustpunktos.

Vasaras saulgriežos tiek lēkts pār ugunskuru, gada īsākās nakts pavadīšana dziedot un dejojot.

2. Rudens sveikšanas svētki jeb rudens Saulgrieži (Miķeļi)

Lēdurgas dendroloģiskajā parkā ar folkloras dziesmām, muzicēšanu un seno uguns rituālu tiek svinēti rudenāji – svētki, kas veltīti brīdim, kad nakts jau kļuvusi garāka par dienu un sākas jauns gadalaiks, taču Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti tiek beigti visi rudens ražas novākšanas darbi.

Rudens saulgriežu svinības jāsaprot kā divu dažāda rakstura izdarību sakopojums:

1. saulgriežu svinības, kur galvenā loma Dievadēla Miķeļa klātbūtnei, un

2. ražas novākšanas izdarības ar Jumja godināšanu un rudens tirgu.2

Šie svētki sakrīt arī ar parka dibinātāja dzimšanas dienu.

2.1 Arvīda Janitēna dzīve un darbs

1923. gada 20. septembrī Lēdurgas pagastā Jaunmelsalu mājās Jāņa un Mildas ģimenē piedzima zēns, kuram vecāki deva vārdu Arvīds. Pēc Lēdurgas 6 – gadīgās skolas beigšanas Arvīds Janitēns turpina mācības Umurgas 2 – gadīgā lauksaimniecības skolā. Pēc skolas beigšanas strādā tēva mājās, līdz tiek iesaukts latviešu leģionā vācu okupācijas laikā, pēc tam dezertē un atkal tiek iesaukts armijā, tikai pretējā pusē. 1948. gada rudenī sāk stādāt kolhozā “Lēdurga”, kur strādāja līdz pensijai.

Lēdurgas dendrāriju Arvīds Janitēns sāka veidot 1973. gada pavasarī, tobrīd vēl neapstrādātā laukā, kam pakāpeniski ar pagasta rīkojumu tiek pievienotas arī citas platības. Pašreiz parka platība ir aptuveni 40 hektāri kurā dižojas aptuveni 1000 dažādu koku sugas.

Tagad parka apsaimniekošanas tiesības A. Janitēns nodevis Karola Treija i/u uzņēmuma rokās, kas turpina paplašināt parka bagātību un veidot to kā interesantu tūrisma objektu.

3. Ziemas Saulgrieži.

Ziemas saulgriežos tiek klāts bagātīgs galds, kurā jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, svecei, un sālim, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Šais svētkos tiek vilkts bluķis, kam ir sena rituāla nozīme, kas saprotama kā aizgājušā gada grūtumu un nedienu sakopšana, bet kad Ziemassvētku vakarā tas tiek sadedzināts, ar to tiek sadedzinātas arī visas pagājušā gada neveiksmes un bēdas, tādējādi arī Lēdurgas dendroloģiskajā parkā apmeklētāju klātbūtnē tiek attīrīts parks nākošajam gadam. Apmeklētāji var iet līdzi parka darbiniekiem ķekatās- budēļos un zīlēt nākotni- liet laimi no alvas vai svina.

Caur svētkiem Lēdurgas dendroparkā iedzīvotāji gūst sev tās zināšanas par senču dzīvi, būt tuvāk pagātnei, izjust rituālu burvību un maģiskumu, ticības spēka nozīmi, kas nav tik aktuāli ikdienā.

GRĀMATU SVĒTKI

Caur gadsimtiem ir pierādījies, ka rakstīts vārds saglabājas ilgāk, daudz pārliecinošāk iztur laika pārbaudi gadsimtu garumā, taču mūsdienās ir jaunākas tehnoloģijas, kas aizstāj grāmatas, ļaujot vajadzīgo informāciju iegūt nesalīdzināmi ātrāk (internets). Tieši tāpēc Limbažu rajonā šogad jau 5. gadu notiek ceļojošie grāmatu svētki, kas sadarbībā ar Latvijas lauku bibliotēku atbalsta fondu cenšas iedzīvotājus pievērst gara kultūrai un grāmatu lasīšanai. Grāmatu svētku idejas autore un organizatore ir Latvijas lauku bibliotēku atbalsta fonda priekšsēdētāja Biruta Eglīte.

2004. gads

2004. gadā grāmatu svētki notika Limbažos. Svētku atklāšana notika piedaloties toreizējam Ministru prezidents Indulim Emsim. Pasākums bija iedalīts trijos lielos blokos, lai piesaistītu pēc lielāku klausītāju un skatītāju interesi atbilstoši katrai interešu grupai:

1. pieaugušajiem ( kultūras namā)

Interesenti varēja piedalīties Latvijas Avīzes vadītājā diskusijā par aktualitātēm valstī, bija iespēja tikties šīs diskusijas laikā arī ar politiķiem. Pēc tam bija tikšanās ar dramaturgu Paulu Putniņu un izdevniecību Zvaigzne ABC, vēlāk – ar mācītāju Gunti Dišleru, izdevniecību Jumava un Tapals.

2. jauniešiem ( BJC, Teātra mājā)

Jauniešu pasākumu programma bija vērsta uz profesijas izvēli.

3. bērniem ( Bērnu bibliotēkā)

Bērniem jau iepriekš tika izsludināts konkurss “ Es zīmēju dzejoli”, bērnu bibliotēkā notika tikšanās ar bērnu žurnāliem “Ezis” un “Zīlīte” bija iespēja tikties ar iemīļotā varoņa Harija Potera māsīcu Lauru.

2005. gads

Ceturtā Latvijas bibliotekāru atbalsta biedrības akcija Atbalsta lauku bibliotēkām plaši izskanēja Staicelē. Programma bija tik plaša, ka visas lasītāju vecuma grupas varēja izvēlēties savām interesēm ko atbilstošu. Svētkos, kā jau ierasts ievērojamu papildinājumu saviem plauktiem saņēma visas rajona bibliotēkas. Visās svētku aktivitātēs nemaz nav iespējams piedalīties, jo daudzi pasākumi notiek paralēli, tā, kamēr Staiceles ev.–lut. baznīcā Jānis Rokpelnis lasīja savu kristīgo dzeju, jaunieši pamatskolā varēja tikties ar žurnālistiem un grāmatu autoriem. Pasākums beidzās ar jaunāko grāmatu izlozi un balvu saņemšanu par aktīvu līdzdalību.

2006. gads

Piektie rajona Grāmatu svētki notika š. g. 6. aprīlī Ainažos, kas pie sevis uzņēma rajona bibliotekārus, rosīgus lasītājus un grāmatu draugus. Svētki sākās ar mazo ainažnieku priekšnesumu kultūras namā un spilgtu konfeti lietu, kam sekoja domes priekšsēdētāja uzruna un politisko partiju sagādāto dāvanu karšu pasniegšana rajona bibliotēkām. Ar politikas pārstāvjiem bija iespēja tikties arī klātienē diskusijā, kas jau ir ierasta svētku sastāvdaļa, pēc kuras varēja turpināt piedalīšanos citos pasākumos. Pieaugušajiem bija iespēja Ainažu jūrskolas muzejā uzklausīt rakstnieku Aivaru Kļavi, uzzināt par viņa topošo vēsturisko triloģiju. Kultūras namā notika tikšanās ar polārpētnieku, fotogrāfu un rakstnieku Ivaru Sīli, bet pilsētas bibliotēkā risinājās psiholoģiska saruna par savstarpējām attiecībām.

LIMBAŽU PILSĒTAS SVĒTKI UN VECPILSĒTAS SVĒTKI

Limbaži ir viena no Latvijas senākajām pilsētām, kuras vārds vēstures annālēs pirmoreiz atrodams jau 1223. gadā. Jau vismaz 12 gadus Limbažos tiek svinēti pilsētas svētki, kas agrāk galvenokārt koncentrējās pie Lielezera, taču pirms pilsētas 780 gadadienas sāka svinēt arī Vecpilsētas svētkus.

Šie svētki notiek regulāri, katra gada pirmajā augusta piektdienā un sestdienā, kopā 35 stundas.

Vecpilsētas svētki notiek dažādās senās pilsētas vietās: Baumaņu Kārļa laukumā, Pilsdrupās, Ģildes ielā, kur vēl saglabājusies 12. gs. arhitektūra, kas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Pie Limbažu pilsdrupām muzeja darbinieki ik gadu organizē kādu jaunu, ar muzeja darbību un vēsturi saistītu izstādi, aktivitāti. Tā uz pilsētas 780- o gadadienu tika veidots viduslaiku tirdziņš, tika pierādīts, ka neskatoties uz gadsimtu gājumu viduslaiku mode ir aktuāla vēl šodien un tika ar rokām gatavoti lina tērpi pils darbiniekiem desmitiem metru garas karodziņu virtnes pils rotāšanai. Šajos svētkos pils un pilsētas viesi tika iepazīstināti ar viduslaiku galmu un tā dzīvi. Citos Vecpilsētas svētkos ir iespēja iepirkties amatnieku tirgū, vērot bruņiniekus un modes šovus.

PUTNUDIENA

Katru gadu janvāra beigās jeb februāra 1. sestdienā notiek neatkarīgās mūzikas festivāls Putnudiena, kurā piedalās jaunas, līdz šim var būt mazāk zināmas , kā arī jau populāras grupas. Pasākums ilgst 8 stundas, kurās visu laiku tiek spēlēta dzīvā mūzika.

MINHAUZENA SVĒTKI

Barons fon Minhauzens dzimis 1720. gada 11. maijā Lejassaksijā, Bodenverderas pilsētiņā. Katru gadu Minhauzena muzejā Duntē tiek rīkoti svētki par godu barona un viņa mīļotās Jakobīnes fon Duntenas kāzu gadadienai, kas par Minhauzena kundzi kļuva 1744. gadā Pernigeles baznīcā. Šogad 2. februārī tika atzīmēta jau 262. gadadiena, kurai par godu tika prezentēta arī Minhauzena mājas lapa, kurā četrās valodās var gūt plašu ieskatu Minhauzena dzīvē un melos.

AUSEKĻA SVĒTKI ALOJĀ

Alojā jau sen iedibināta tradīcija – atzīmēt dzimtā dzejnieka zīmīgās jubilejas. Tā pagājušajā gadā (2005. gadā) tika rīkoti plaši svētki par godu Ausekļa ( Miķeļis Krogzemis ) 155 gadu jubilejai. Ausekļa jubileja ir tradicionāli lielākie svētki Alojā.

JŪRAS SVĒTKI SALACGRĪVĀ UN AINAŽOS

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Intervijas :

Arvīds Janitēns , Lēdurgas dendroloģiskā parka izveidotājs

Karols Treijs, Lēdurgas dendroloģiskā parka apsaimniekotājs

2. Marģers Grīns, Māra Grīna – Latviešu gads, gadskārta un godi, “Everest”, RĪGA, 1992, 16.- 19. lpp., 78. lpp., 155.- 159. lpp..

3. Dainiņa Ī. Darāmo pasaka tābrīža sajūtas// Auseklis.- (2001. gada 15. decembris). 6.lpp

4. Tooma – Rijniece A. Pati ar savu dabas izjūtu//Vides vēstis. – Nr.6.(2001), 5. – 7. lpp.

5. Laikraksts “Auseklis” : [elektronisks resurss]. – Pieejas veids http://www.auseklis.lv

6. Limbažu galvenā bibliotēka: [ elektronisks resurss]. – Pieejas veids http://www.lgb.elimbazi.lv

7. Limbažu rajona mājas lapa : [elektronisks resurss]. – Pieejas veids http://www.limbazi.lv

8. Salacgrīvas mājas lapa : [elektronisks resurss]. – Pieejas veids http://www.salacgriva.lv

Leave a Comment