Ievads
Precīzi definēt tālmācību nav viegli. Visā pasaulē tālmācība plaši izplatīta, bet vienas vispārpieņemtas definīcijas tai nav. Vēl vairāk, angļu valodas terminu ‘’distance education’’ arvien biežāk sāk atzīst par neprecīzu. Visbiežāk šobrīd angļu valodā lieto terminus: ‘’open distance learning’’, ‘’open flexible learning’’, ‘’distance learning’’, ‘’resource-based learning’’, ‘’materials-based learning’’, ‘’independent learning’’. Katrs termins uzsver kādu (vai vairākus) no tālmācībā izmantotiem principiem vai patstāvīgu mācīšanos (nevis mācīšanu!), izmantojot dažādus studiju materiālus (resursus). Tas rada lielu jucekli. Patiesībā nav iespējams novilkt precīzu robežu starp atvērtību, elastību un iespēju mācīties attālumā, izmantojot studiju resursus. Vācu valodā konsekventi lieto terminu ‘’fernstudium’’, franču valodā – ‘’eseignement a distance‘’.
Tālmācību apraksta kā izglītības iegūšanas metodi, kas ļauj pārvarēt attālumu starp studentu un pasniedzēju. Ar attālumu šeit saprotot ne tikai attālumu telpā, bet arī laikā un sociālā nozīmē. Reizēm tālmācību pretstata tradicionālajai izglītībai, kuru raksturo studenta un pasniedzēja tiešs kontakts, tiem jāatrodas vienā vietā tai pašā laikā. Tālmācības pamatā ir patstāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar skolotāju vai pasniedzēju. Tā tomēr nav pašmācība, jo tālmācība ir speciāli plānota, organizēta un patstāvīgo studiju procesu atbalsta padomdevēju un konsultantu sistēma. To sauc par studiju atbalsta sistēmu.
Tālmācībā plaši izmanto brīvo studiju pieeju un speciāli sagatavotus studiju materiālus, kas stimulē aktīvās mācības. Aktīvās studijās daudz vairāk laika jāvelta pārdomāšanai un vingrinājumiem nekā paša materiāla lasīšanai.
Ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite, ko studējošais gūst konsultāciju laikā un no kontroldarbu rezultātiem. Pašnovērtējumu var gūt, salīdzinot veikto vingrinājumu rezultātus un atbildes uz paškontroles jautājumiem ar attiecīgiem komentāriem studiju materiālos.
Ļoti lielu vērību tālmācībā pievērš kvalitātes nodrošināšanai. Novērtējot mērķa grupas priekšzināšanas un vajadzības, formulē kursa mērķus un uzdevumus. Studiju materiālus, kontroldarbus un pārbaudījumus veido tā, lai studējošie sasniegtu plānoto rezultātu un tas būtu pārbaudāms (nomērāms).
Mums pazīstamā neklātienes izglītība uzskatāma par vienu no tālmācības realizācijas variantiem.
Lai studētu tālmācības formā vajadzīga spēcīga motivācija, tāpēc tālmācība orientēta galvenokārt uz pieaugušajiem. Tā tiek dēvēta par ‘’otrās iespējas izglītību ‘’. Tālmācība ļauj iegūt izglītību vai papildināties cilvēkiem, kas dažādu sociālo apstākļu dēļ (materiālie apstākļi, darbs, dzīves vieta, invaliditāte u.c.) nevar (vai jaunībā nav varējuši) studēt tradicionālajā veidā.
Tālmācībai raksturīga jaunāko organizācijas, vadības un citu metožu lietošana. Tālmācības projektu uzsākot:
analizē iespējamo patērētāju vajadzības;
novērtē tirgus apjomu;
izvēlas optimālos realizācijas līdzekļus, ievērojot patērētāju maksātspēju.
Tālmācības projektu realizēšanā izmanto visas rūpnieciskajā masveida ražošanā pazīstamās metodes un principus:
plānošanu;
specializāciju;
kvalitātes kontroli.
Tādā veidā tālmācībā sasniedz augstu ekonomisko efektivitāti izvirzīto mērķu realizācijā. Pēc būtības tā ir masveida produkcija izglītībā. Palielinoties studējošo skaitam pieaug tālmācības ekonomiskā efektivitāte.
Tālmācība kā studiju forma
Par tālmācību sauc tādu apmācības veidu, kurā nav nepārtraukts un tiešs kontakts starp apmācāmo un skolotāju. Tā domāta galvenokārt pieaugušiem cilvēkiem, kuri izjūt nepieciešamību un ir gatavi ziedot laiku un enerģiju sevis pilnveidošanai un jaunu prasmju apgūšanai. Mums labi pazīstamā 20.gados Padomju Savienībā izveidotā neklātienes apmācības sistēma arī ir viens no tālmācības paveidiem. Šādas sistēmas izveidošanu vairs gan piemin tikai kā vēsturiski nozīmīgu posmu tālmācības attīstībā, bet diemžēl atzīst par šodienas prasībām neatbilstošu.
Tālmācības pamatā ir patstāvīgas studijas, tāpēc liela nozīme ir mācību līdzekļu metodiskajai kvalitātei un plašai tehnisko līdzekļu (radio, televīzija, audio un videoieraksti, datortīkli u.c.) pielietošanai apmācībā. Saka, ka ar tehnisko un metodisko līdzekļu palīdzību, tiek pārvarēts attālums (tiešā un pārnestā nozīmē), kas šķir skolnieku un skolotāju laikā un telpā. Mācību kursi sadalīti daļās jeb moduļos. Katras daļas beigās parasti ir kontroldarbs un kursa beigās eksāmens. Individuālo studiju procesu atbalsta konsultantu un padomdevēju sistēma. Konsultācijas var saņemt reģionālos tālmācības studiju centros tieši vai izmantojot sakaru līdzekļus (pasts, telefons, telefakss u.c.).
Ilgu laiku izglītības sistēmā lielākoties ir dominējusi zināšanu un to ieguves procesa standartizācija:
viena specialitātes pārstāvji bijuši spiesti mācīties pēc standarta programmas,
tradicionāli studijas ilgušas un joprojām ilgst 4-5 gadus , sākoties septembrī un noslēdzoties jūnijā,
par studiju pamatformu uzlūkotas lekcijas, kuru apmeklējums nereti bijis obligāts.
Tas viss radījis situāciju, kuras sekas izjūtamas vēl joprojām:
cilvēki patstāvīgi nav spējīgi pārvarēt ekonomisko pārmaiņu radītās grūtības,
izglītība nav spējusi sekot līdzi straujajām izmaiņām ekonomikā un zinātnē,
radies ilgtermiņa bezdarbs, kuru bieži vien ir veicinājis noteiktas kvalifikācijas trūkums,
bezdarbs un citi cēloņi ( invaliditāte, “neperspektīvs vecums” u.tml.)radījuši sociālu norobežojumu utt.
Jāņem vērā, ka visā pasaulē arvien straujāk izplatās informācijas tehnoloģijas, pieaug masu mediju izglītojošā loma, aizvien aktuālāki ir izglītības internacionalizācijas procesi. Lai mērķtiecīgi iesaistītos šai apritē, jāpastāv plašas un atvērtas izglītības iespējām. Cilvēkiem jāizvērtē sasniegtais un jācenšas piedalīties jaunos izglītības un mācīšanās procesos. Šim nolūkam var noderēt tālmācība.
Pasaulē tā ir izplatīta zināšanu apguves forma, tomēr to definēt ir samērā grūti . Praksē tiek lietoti termini Correspondence study, Home study, External studies, Independent study, Teaching at a distance, Off-campus study, Open learning, Open and distance learning, Distance education (angliski runājošās valstīs, piem., Lielbritānijā, ASV, Austrālijā u.c.), Fernstudium, Fernunterricht ( Vācijā), Educacion a distancia ( Spānijā), Teleducacaõ ( Portugālē), Tele-enseignement (Francijā).
Tradicionāli par tālmācību tiek uzlūkota izglītības ieguves forma, kuras pamatā ir patstāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar mācību spēku. Saskaņā ar LR Izglītības likumu tālmācība definēta kā neklātienes izglītības paveids.
Tālmācībā tāpat kā jebkurā mācību procesā darbojas noteikti vispārīgi principi:
Mācību mērķtiecības princips, kas prasa studiju procesa izglītojošās, attīstošās un audzinošās funkcijas sistemātisku un kompleksu realizāciju.
Mācību saprotamības un zinātniskuma princips, kura realizācija ir sevišķi nozīmīga akadēmiskajās mācību iestādēs, lai zinātniskums un pētniecība būtu sabalansēta ar saprotamību.
Sistemātiskuma un pēctecīguma princips, kas izpaužas ne tikai satura izvietojumā programmā, bet arī visā darbības procesā: darbojoties sistemātiski un pēctecīgi, veidojas prasmes un iemaņas.
Mācību saistība ar reālo dzīvi, kas ir īpaši svarīga, izglītojot pieaugušos, jo šie studenti parasti teoriju ļoti cieši saista ar savu praktisko darbību.
Uzskatāmības princips, kas īpaši nozīmīgs, veidojot studiju materiālus.
Vecumposma īpatnību ievērošanas princips.
Tālmācību raksturo arī specifiski, tikai šai studiju formai raksturīgi principi: atklātības jeb atvērtības un elastīguma princips. Tas nozīmē, ka
students izvēlas sev piemērotu, viņa interesēm atbilstošu programmas vai kursa saturu un apjomu, resp., pats nosaka, ko un cik vēlas apgūt,
saskaņā ar iepriekšējo zināšanu un prasmju līmeni katrs izvēlas sev atbilstošu studiju tempu, piem., semestrim plānoto apgūst viena- divu mēnešu laikā,
pretēji tradicionālajā izglītības sistēmā pieņemtajiem kanoniem students pats nosaka laiku, kas piemērots zināšanu apguvei un atbilst viņa dzīves ritmam ( no rīta, naktī, pusdienu pārtraukumā u.c.),
studējošais noteic sev atbilstošu studiju vietu ( bibliotēkā, pludmalē, vilcienā utt.),
studiju procesā nepastāv vecuma un sociālie ierobežojumi.
Visi iepriekšminētie fakti pierāda, ka tālmācība ir sevišķi noderīga tiem cilvēkiem, kuri ir noslogoti darbā, tomēr sevis pilnveidošanai , jaunu profesionālo iemaņu ieguvei izmanto katru brīvu stundu vai pat 10- 15 minūtes, šī studiju forma vērsta uz pieaugušajiem, kuri ir pietiekami motivēti un ir spējīgi organizēt sevi aktīvām studijām. Ne mazāk svarīga šī studiju forma ir to cilvēku izglītošanā, kuri dažādu iemeslu dēļ (invaliditāte, atrašanās ieslodzījumā, dekrēta atvaļinājums, citi ģimenes vai sociālie apstākļi) nav varējuši vai nevar iegūt zinības tradicionālajā veidā.
Tālmācība daudzās pasaules valstīs iekarojusi stabilu vietu izglītības sistēmā. Piemēram, Lielbritānijas Atklātajā Universitātē (Open University) tālmācības veidā studē apmēram 220 tūkstoši pieaugušo. Vispopulārākās ir īsās programmas vai pat tikai atsevišķu kursu (priekšmetu) studēšana, bet var iegūt arī pilnu augstāko izglītību, maģistra un doktora grādus. Pieaugušajiem, kuri dažādu apstākļu dēļ (darbs, ģimenes apstākļi, invaliditāte u.c.) jaunībā nav varējuši iegūt izglītību, tālmācība paver šo iespēju.
Tālmācība un kvalitāte
Tālmācība ir uz patērētāju orientēts apmācības veids, kas pakļauts visiem brīvā tirgus likumiem. Cilvēkiem jāmaksā par iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Lai preci (izglītību) pirktu tai jābūt vajadzīgai un kvalitatīvai
Tālmācībā plaši izmanto darba dalīšanas un specializācijas principus. Vispirms speciālistu grupa projektē un veido mācību materiālus. To ražošanu (iespiešana, videoieraksti u.c.) veic citi speciālisti. Arī kursu reklāmā un izplatīšana ir nodota profesionāļu rokās. Vēl jāatzīmē speciāli sagatavoti administratori,, padomdevēji, konsultanti, kontroldarbu labotāji, eksaminētāji un citi speciālisti. Šaurā specializācija ļauj tālmācībā sasniegt augstu kvalitāti katrā tās posmā. Skaidri formulēti mērķi un uzdevumi, sadarbība un vienoti standarti nodrošina kvalitāti visā apmācības procesā kopumā. Kvalitātes nodrošināšanai tālmācībā izmanto rūpniecībā plaši izplatītās metodes un standartus.
Pirms uzsākt tālmācības kursu veidošanu, vispirms jāizpēta iespējamais tirgus – sabiedrības pieprasījums. Tad rūpīgi jāizprojektē kursa saturs, realizācijas varianti un izmaksas. Tikai tad, ja pasākums dod peļņu, ir vērts to uzsākt. Kvalitāte un zema cena nodrošina preces konkurētspēju tirgū. Kvalitatīva produkta radīšanai ļoti lieli līdzekļi jāiegulda projektēšanas procesā, bet ražošanas izmaksas parasti ir nelielas. Ja paredzams liels preces noiets kaut vai par zemu cenu, tad tās ražošana ir izdevīga, jo projektēšanas izmaksas sadalās vienmērīgi. Tas attiecas arī uz tālmācību. Kvalitatīvu tālmācības kursu izveidošana ir ļoti dārgs process. Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kas varētu maksāt vērā ņemamas summas par izglītību. Tāpēc, vismaz tālmācības ieviešanas sākuma posmā, mums vajadzētu orientēties uz citās valstīs izstrādātiem kursiem. Jānoslēdz līgumi ar kursu autoriem par tiesībām tos tulkot latviešu valodā un piemērot vietejiem apstākļiem.
Tālmācības perspektīvas
Lai gūtu priekšstatu par lielajām iecerēm Eiropas līmenī, sniegšu izvilkumu no Eiropas Kopienas Memoranda par jomām, kurās tālmācības ieviešanai var būt liela nozīme un sagaidāmo efektu:
paplašinās piekļūšanas un piedalīšanās iespējas visiem izglītības un apmācības līmeņiem;
nostiprinās izglītības un apmācību infrastruktūru tālās un nomaļās vietās, nodrošinot arī tur plašas izglītošanās iespējas vietējos centros, studentu grupām vai individuāli;
radīs Eiropas apmācību tīklu, kas ļautu vairāk saskaņot izglītības standartus, lietojot savstarpējās apmaiņas sistēmas tālmācības jomā;
nodrošinās darbaspēka nepārtrauktu apmācīšanu un izglītošanu;
uzlabos apmācību programmu kvalitāti, iesaistot augstas kvalitātes spēkus no malas un izmantojot multimēdiju iespējas;
apvienos sadarbību apmācību jomā gan starp dalībvalstīm, gan starp izglītības sistēmu un ražošanu;
atbalstīs izglītības un apmācības sistēmu pārveidojumus un jauninājumus Centrālajā un Austrumeiropā;
sniegs progresīvu apmācību un izplatīs pētījumu un atklājumu rezultātus;
darīs pieejamu Eiropas līmeņa izglītību tiem, kam nav iespēju pavadīt mācību laiku ārzemēs, it sevišķi savarīgi šādu izglītošanās formu izplatīt skolotāju vidū;
pasaules mērogā mācīs par Eiropas Kopienu, tās likumdošanu, institūcijām un politiku;
izplatīs izglītības un apmācības programmas Eiropas mērogā.
Apmācības process
Tālmācība, izmantojot datorus, kļūst arvien populārāka pieaugušo izglītībā. Pateicoties ērtajām iespējām, zemākām izmaksām un labākai apmācības procesa kontrolei, tā arvien vairāk aizstāj tradicionālo mācību klasi. Tālmācībā izmaksas uz vienu apmācāmo var samazināties par 40 procentiem.
1.1 Darba un apmācības loma
Izmaiņām apmācības jomā ir vairāki tehnoloģiski, sociāli, finansiāli un kulturāli iemesli.
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība arvien plašākai sabiedrības daļai nodrošina pieeju Interneta resursiem – vizuālai, audio un video informācijai. Reāli veidojas globālā informācijas sabiedrība. Bet tik straujai tehnoloģiju attīstībai nespēj sekot tradicionālās apmācības metodes, jo nav iespējams pietiekami ātri apmācīt visus, kurus ir nepieciešams.
Izmaiņas sabiedrībā spiež cilvēkam dzīves laikā vairākas reizes mainīt darba vietu un karjeru. Tas savukārt nozīmē, ka apmācībai ir jākļūst elastīgai un pieejamai visa mūža garumā, turklāt jābūt neatkarīgai no vietas un laika.
Tradicionālās apmācības centrā ir pasniedzējs. Mainoties apmācāmo vajadzībām, mainās arī pasniedzēja loma. Nozīmīgāka kļūst veicināšana un sadarbība. Pasniedzējam jāatzīst, ka apmācāmie var mācīties arī viens no otra.
Mainās darba kultūra: no darbiniekiem tiek prasītas jaunas iemaņas un izturēšanās, un tiem jābūt gataviem dalīties savās zināšanās un mācīties vienam no otra. Jāapgūst prasme strādāt “virtuālās” grupās, fiksēt savu pieredzi un zināšanas, kā arī izmantot kolēģus kā zināšanu avotu.
1.2 Pasaulē vērojamās tendences
Pašlaik pasaulē divas visstraujāk augošās sfēras, kur izmanto tālmācību, ir augstskolas un firmu darbinieku apmācības nodaļas.
Augstskolās lielākā daļa studentu nav vairs jaunieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem, jo arvien vairāk pieaugušo studē, apvienojot mācības ar pilnu darba slodzi. Augstskolas, izmantojot jaunos tālmācības risinājumus, cenšas sasniegt šādus mērķus:
• Piedāvāt savus apmācību kursus personām neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
• Izmantot savus intelektuālos un materiālos resursus lielāka skaita studentu apmācīšanai;
• Piedāvāt savus apmācību kursus netradicionālām apmācāmo grupām, piemēram, firmu darbiniekiem;
• Samazināt apmācību izmaksas, vienlaicīgi radot iespēju mācīties pie labākajiem pasniedzējiem;
• Automatizēt visas darbības, kas saistītas ar kursu katalogu izveidošanu, studentu iekļaušanu, progresa pārraudzību un kontroli.
Tā kā modernām tehnoloģijām un izglītotiem darbiniekiem ir aizvien lielāka loma visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās, firmu vadītājiem arvien nopietnāk jādomā par darbinieku apmācību un kā to veikt ar mazākiem finansiāliem izdevumiem, kā arī īsākā laikā. Tālmācība, izmantojot firmu iekšējos datoru tīklus un Internetu, ir viens no reālākajiem veidiem, kā sasniegt šos mērķus. Firmu apmācību vienības saskata šādus galvenos darbības virzienus:
• Mārketinga darbinieku iepazīstināšana ar jaunākajiem produktiem;
• Jaunu biznesa procesu apmācība;
• Vadības apmācība;
• Orientācijas programmu novadīšana;
• IT un tehnisko prasmju apmācība.
Modernā tālmācības tehnoloģija ļauj nopirkt gatavus apmācības kursus un izmantot savus vai pieaicinātus instruktorus, kā arī pašiem izveidot un novadīt sev nepieciešamos apmācību kursus.
Vairāki analītiskie izdevumi, piemēram, GartnerGroup, prognozē, ka 2002. gadā uz datortehnoloģijām balstīta tālmācība aizņems pusi no visas šajās sfērās notiekošās apmācības. Ar datortehnoloģijām domāta CD-ROM, videokonferenču un Interneta tehnoloģiju izmantošana. Tālmācības kursu izmantošana parāda, ka salīdzinājumā ar tradicionālo apmācību izmaksas uz vienu apmācāmo var samazināties par 40 procentiem.
Lietojot modernās tehnoloģijas, augstskolas konkurē ar privāto sektoru, piedāvājot dažādas papildu apmācības iespējas.
1.3 Mācību process tālmācībā
Jau šodien mēs bieži vien apgūstam daudz jauna ārpus mācību klases, lasot grāmatas, meklējot un studējot informāciju Internetā, kā arī diskutējot ar zinošiem cilvēkiem. Mums tas ir izdevīgāk un ērtāk, tomēr mēs nevaram būt pārliecināti, ka mūsu zināšanas būs pietiekamas un sistemātiskas.
Uz datortehnoloģijām balstītai tālmācībai ir vairākas priekšrocības:
• Apmācāmajam ir pieejami viņu interesējošie un nepieciešamie apmācības kursi izdevīgā laikā un vietā, ļaujot darboties sev piemērotā tempā.
• Iespējams izmantojot bagātīgus un kvalitatīvus resursus – vizuālos, audio un video materiālus.
• Iespējams kontaktēties un diskutēt ar speciālistu pasniedzēju un kursa biedriem neatkarīgi no personu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
• Mazākas apmācības izmaksas, jo vienreiz sagatavotu kursu var izmantot atkārtoti un pasniedzēja līdzdalība apmācības procesā ir mazāka.
Viens no mācīšanās aspektiem ir zināšanu, faktu un prasmju nodošana apmācāmajam ar kāda informācijas nesēja palīdzību. Tradicionālajā apmācībā tie ir personīgi kontakti un rakstiski materiāli.
Uz datortehnoloģijām balstītā tālmācībā zināšanu avotiem piekļūst ar datora palīdzību, bet notiek arī savstarpēja komunicēšanās, jo to, ko saka pasniedzējs, apmācāmais izlasa, un atbilde pasniedzējam tiek uzrakstīta. Apmācāmie patstāvīgi apgūst iepriekš izveidoto kursu: iepazīstas ar informāciju, veic uzdevumus un pārbaudes darbus, kontaktējas ar kursa biedriem un pasniedzēju.
Tradicionālajā apmācībā ļoti nozīmīga ir pasniedzēja darbība apmācības laikā, proti, uzstāšanās, materiālu atlase, materiālu prezentācija un kontakts ar apmācāmajiem. Pasniedzējam ir iespējas improvizēt. Tālmācības pasniedzēja loma ir mainījusies, jo mācību kurss ir noslēgts un gatavs produkts, kuru pasniedzējs vairs nevar izmainīt. Apmācības gaitā pasniedzējs ierosina un vada diskusijas, atbild uz jautājumiem, seko līdzi apmācāmo progresam. Šīm darbībām ir jāveltī daudz mazāk laika nekā tradicionālā apmācībā.
Pilnvērtīgam tālmācības kursam jāspēj pārvarēt distanci laikā un telpā, kas šķir apmācāmos un instruktoru. Lai to panāktu, jābūt pietiekami plašām tehniskām iespējām izmantot sinhronās apmācības elementus: sarunas, videokonferences, kā arī vienlaicīgi izmantot kopīgus lietojumus. Arī no pasniedzēja tiek prasītas jaunas iemaņas motivēt, kontrolēt, uzmundrināt apmācāmos un vadīt viņu aktivitātes elektroniski.
Mācību kursu izveidošanā ir divas pamatpieejas, kas balstās uz dažādām mācīšanās teorijām – tiešo instrukciju un konstruktīvo.
1.4 Mācību kursu veidošanas pamatpieejas
Tiešo instrukciju pieejai raksturīga mācību uzdevuma sadalīšana skaidri formulētos soļos. Apmācāmais praktizējas šo soļu izpildē, un šo soļu pareizības kontrole tiek veikta ar datora palīdzību. Raksturīgākais piemērs ir apmācība darbam ar konkrētu datorprogrammu.
Konstruktīvajā pieejā apmācāmajam tiek doti uzdevumi, kas vairāk saistīti ar reālo pasauli. To veikšanai nepieciešams vākt informāciju, risināt problēmas un sadarboties ar grupas locekļiem. Datortehnoloģijas nodrošina pieeju informācijai, palīdz to apkopot un analizēt, kā arī komunicēties ar grupas biedriem un pasniedzēju.
Katra pieeja ir paredzēta savu mērķu sasniegšanai, un parasti tās tiek kombinētas.
Kaut gan informācijas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, pilnīga atteikšanās no tradicionālās apmācības nenotiks.
Tālmācība: izveidošana
Šodien dažādi izglītības saiti tiek uzcelti tālmācībai, telekomunikācijas projektiem, olimpiādēm, testēšanai, papild izglītībai utt. Saitu meklēšana, kuri būtu derīgi mācības procesā izmantošanai atklāj divas raksturīgas mācību Interneta problēmas:
Daudzas tādas saites ir atsauces uz tematiskām kolekcijām;
Daudzās mācības saitēs bieži trūkst atlases un nodošanas secība.
Tas nozīme, ka tādu resursu lietošanas gadījumā students būs kadru mainīšanas un pa atsauci pāriešanas pasīvs novērotājs, nezinot mērķa maršruta un nosaukuma. Bet tieši studenta aktīva sadarbība mācības procesā ir veiksmīgas apmācīšanas priekšnosacījums. Un tādai darbībai ir vajadzīga speciālā veidā organizēta vide, piemēram, labi izstrādāts (strukturizēts) WEB-saits.
Mācību saitu prasības analīze demonstrē, ka daļa no tām sakrīt ar programmas- metodisko kompleksu prasībām (PMK) praktisko darbību vadīšanai. Ja ir tāds PMK, var to ņemt par mācīb-saita uzbūves pamatu, pievienotu instrumentus kopdarba un grupas kolektīvas apkalpošanas organizēšanai.
Pēc šo prasību salīdzināšanas un izpētīšanas tiek formulētas mācību WEB-saita izstrādāšanas pamatprincipi:
Saita informācijas sistēmitāte;
Pētīšanas priekšmetiskās jomas iekšējas struktūras izomorfisms ;
Atbilstība didaktiskiem un metodiskiem prasībām;
Dotas informācijas un mācību darbības organizācijas interaktīvitāte;
No šiem principiem iziet praktiskas realizēšanas pamat pieejas:
WEB-saitam jābūt ieslēgtam pašam sevī (tas sastāvā ir visi nepieciešami līdzekļi praktisko darbu vadīšanai noteiktā priekšmetiskā jomā);
WEB-saita pamatā jābūt PMK, kas apmierina didaktiskām prasībām;
Visiem WEB-saita komponentiem jābūt izveidotiem vienā stilā un dizainā;
Kā pamat komponenti WEB-saita sastāvā ir mācību materiāla bloks, praktisko darbu bloks, interaktīva vizualizācijas apakšsistēma, tīkla apkaimes mācības kopdarbības apakšsistēma;
WEB-saita sistēma tiek atvērta jaunu komponenšu paplašināšanai un piesaistīšanai un eksistējošo komponenšu modificēšanai;
Dažādiem On-Line kursiem ir tādi trūkumi, kā materiāla skaldīšana – uzdevumi pa 15-20 min. Studenti izvēlās tādus, kurus tie zina. Uzdevumi iet pa vienam katrā seansā. Tāda metode nenodrošina diploma iegūšanu.
Dažādas Universitātes izstrādā savas sistēmas, citi izmanto visiem pieejamas, piemēram, webct.one.net.au. Amerikāņu universitāšu grupa piedalās instrumentārija un jaunu kursu programmatūras prasību izstrādāšanā. “Atvērtas vērtības” (MIT OCW) kustības mērķis ir izveidot programmatūru vairāk atvērtai un elastīgas lietotājam (pasniedzējam) un ar to pašu stāvēt pretī eksistējošu komerciālu programmu un firmu aizvēršanai, kuri cenšas būt par elektronisko kursu īpašniekiem.
Secinājums
Kaut gan informācijas tehnoloģija attīstās ļoti strauji, pilnīga atteikšanās no tradicionālās apmācības nenotiks. Tam ir vairāki iemesli. Postmodernajai sabiedrībai raksturīgā sabiedrības materiālā, sociālā, kultūras un vērtību noslāņošanās ietekmēs cilvēku iespējas izmantot datortehnoloģijas un līdz ar to arī šādu tālmācības risinājumu.
Ne visi cilvēki spēs nodarboties ar pašmācību, jo tam nepieciešamas spējas pašorganizēties un motivēt sevi darbam. Turklāt ne visām jomām tālmācība ir piemērota. Tālmācībai vislabākās sekmes būs tajās jomas, kurās apmācāmajam jau ir priekšzināšanas. Tālmācība tās var papildināt un padziļināt.
Tāpat nav lietderīgi ieguldīt naudu, gatavojot tādu tālmācības kursu, ko izmantos ļoti maz apmācāmo. Publikācijās ir dati, ka apmācības kurss atmaksājas tad, ja par to maksā apmēram 200 apmācāmo.
Kāda tad varētu būt nākotnes apmācība – tradicionāla vai no attāluma? Drīzāk tiks kombinēts patstāvīgs darbs pie datora ar nodarbībām klasē, ļaujot apgūt iemaņas un prasmes, ko var nodot tikai ar personīgu kontaktu palīdzību. Tādēļ modernai izglītības iestādei būs jāspēj savā apmācības metožu klāstā piedāvāt profesionālus tālmācības risinājumus.
Bibliogrāfiskais saraksts.
http://www.ito.su/2001/ito/III/1/III-1-11.html
http://www.alise.lv
http://www.media.lv/kv199902/990203/05.htm
http://www.internet-uni.lv/welcome.nsf
http://vip.latnet.lv/de/Latv/kasirtlm.htm
ifets.ieee.org/periodical/vol_e_2000/v_3_2000/html – “Образовательные технологии и общество”
cronicle.com/4free – “Хроника высшего образования”