Tautas partija ir izteikti spēcīga varas partija, kuras spēku un spēles noteikumus veidojis Andris Šķēle, ko partijas biedri sauc pat par tēvu. Trīsarpus gadus pēc viņa kļūšanas par „ierindas biedru” viņš turpina atbalstīt TP finansiāli, tērējot simtus tūkstošus latu. Šķēles bagātība sākās, kad viņa Ave Lat pārņēma lielu daļu no privatizētās Latvijas pārtikas pārstrādes nozares. Visi naudas avoti ir neskaidri, jo savus īpašumus Šķēle veikli
Šajā referātā ir aprakstīta Tautas partija un tās galvenās problēmas. Šobrīd Tautas partija ir vadošā partija Latvijā.
Mūsdienu sabiedrības politiskā dzīve ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga. Tajā piedalās daudz dalībnieku, kuru vidū būtiska vieta ir politiskajām partijām. Ievērojot politisko partiju nozīmīgo vietu sabiedrības politiskajā dzīvē, to reālo stāvokli un funkcijas, ir pilnīgi likumsakarīga interese par politiskajām partijām, jo mūsdienu civilizētā sabiedrība pagaidām neko labāku un racionālāku nav izdomājusi.
Latīņu valodā vārds pars nozīmē daļa, kaut kā lielāka sastāvdaļas. Vēsturē pirmās zināmās partijas izveidojās Senajā Grieķijā.
Viens no visvecākajiem partiju skaidrojumiem parādījās 19. gadsimtā, un līdz mūsdienām tas uzskatīts par vienu no labākajiem: „Politiskās partijas ir organizācijas, kas vēlēšanu sacensībās cenšas gūt uzvaru cīņā par varu, sacenšoties ar vienu vai vairākām līdzīgām organizācijām.
Politiskās partijas pazīmes:
Jebkura partija ir noteiktas ideoloģijas nesēja;
Partija ir stabila organizācija;
Partijas mērķis ir iegūt un realizēt varu;
Katra partija cenšas nodrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības atbalstu.
Latvijā vārds „partija” kļuva populārs 19. gs. 60. gados, nacionālās kustības sākumposmā. Pirmā politiskā partija Latvijā ir 1904. gadā nelegāli izveidotā Latviešu Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
1998. gada 2. maijā dibināšanas kongresā Rēzeknē ar programmatisku Manifestu sevi piesaka Tautas partija. Pirmo reizi piedaloties Saeimas vēlēšanās, partijai jau izveidotas spēcīgas reģionālās nodaļas un mūsdienīgi domājošu, lietpratīgu cilvēku komanda. Rezultāts ir likumsakarīgs – Tautas partija uzvar 7. Saeimas vēlēšanās.
1999. gadā ideoloģiski pretrunīgā valdības koalīcija dabīgi un kaunpilni izjūk, un Tautas partija kļūst par jaunās valdības koalīcijas kodolu, uzņemoties arī Ministru prezidenta atbildību. Valdība izlēmīgi strādā – spēj novērst krīzi sapostītajā sociālajā budžetā, tautsaimniecība uzrāda sengaidīto pieaugumu, un 1999. gada decembrī Latvija sāk iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
Līdztekus Tautas partija gatavojas 2001. gada pavasara pašvaldību vēlēšanām, kurās sevi pierāda kā vienīgā ar pārstāvniecību visos valsts novados strādāt spējīgā partija.
2002. gadā Tautas partijā jau ir vairāk nekā četri tūkstoši biedru un atbalstītāju, radoša septiņsimt cilvēku liela Jaunatnes organizācija, savu īpašo vietu radušas interešu apvienības Senioru klubs un Dāmu klubs. Ikvienam partijas biedram – ar nodaļu un citu struktūru, politiskās konferences un kongresa palīdzību – ir iespēja reāli ietekmēt partijas darbu, veidot politiku.
2004.gada jūnijā Latvijas sabiedrība devās pie vēlēšanu urnām un izvēlējās savus Eiroparlamenta deputātus. Par vienu no deviņiem Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā kļuva Tautas partijas kandidāts Rihards Pīks.
2005. gada marta mēnesī Tautas partija triumfēja pašvaldību vēlēšanās. Atbalsts Tautas partijai pārspēja visus līdzšinējos politiskos sasniegumus. Vēlētāji visā Latvijā atkal un no jauna uzticēja vietējo varu oranžajiem spēkiem.
Kongresa starplaikos TP svarīgākos lēmumus pieņem Valde. Vienpadsmit valdes locekļi ir tiesīgi lemt par partijas budžetu, vēlēšanu sarakstiem, TP nodaļu un biedru statusu. Valde organizē partijas politisko programmu izpildi, sagatavo kongresus, konferences u.c.
Valdes locekļi:
Atis Slakteris
Oskars Spurdziņš
Mareks Segliņš
Edmunds Krastiņš
Uldis Pīlēns
Vineta Muižniece
Helēna Demakova
Andris Ārgalis
Kristiāna Lībane – Šķēle
Gints Šķenders
Gunārs Elksnis
Tautas partijas nodaļu valdes atrodas visā Latvijā: Aizkraukle Alūksne Balvi Bauska Cēsis Daugavpils Dobele Gulbene Jelgava Jēkabpils Jūrmala Krāslava Kuldīga Liepāja Limbaži Līvāni Ludza Madona Ogre Preiļi Rēzekne Rīga Saldus Talsi Tukums Valka Valmiera.
Tautas partijas nozaru komitejas ir interešu klubi, kas apvieno vienas nozares profesionāļus un speciālistus. Komitejas nereti vada kāds no Saeimas deputātiem, kas parlamentā strādā attiecīgajā likumdošanas komisijā. TP komitejas mēdz sasaukt plašā vai šaurākā lokā, lai uzzinātu attiecīgās nozares TP biedru viedokli par kādu jautājumu vai iespējamu likuma grozījumu. TP nozaru eksperti piedalās partijas programmu un citu mērķa dokumentu izstrādē.
TP Izglītības un zinātnes komiteja, vada Ērika Zommere,
TP Kultūras komiteja, vada Jānis Porietis,
TP Nacionālo lietu komiteja, vada Anta Rugāte,
TP Tautsaimniecības komiteja, vada Ziedonis Rubezis,
TP Sociālo lietu komiteja, vada Žanete Vasaraudze,
TP Veselības lietu komiteja, vada Valdis Ģīlis,
TP Ģimenes un bērnu lietu komiteja, vada Elita Šņepste,
TP Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu komiteja, vada Māris Krastiņš,
TP Tieslietu komiteja, vada Imants Valers,
TP Ārlietu komiteja, vada Jānis Eglītis,
TP Aizsardzības un iekšlietu komiteja, vada Jānis Liniņš,
Vēl pavisam nesen ietekmīgās un tik svarīgās Tautas partijas galvenā problēma, kas šobrīd to moka ir smaga strukturāla problēma un nestabilitāte. Tautas partija tuvojas izjukšanai. Tautas partijas pārstāvji nevada ne valdību, ne Rīgas domi. Daudzās Latvijas pilsētās Tautas partijas pārstāvju ietekme ir ļoti niecīga.
Tautas partija pašlaik ir ļoti ievainojama. Taču viņi šo vājumu kompensē ar savu māku un nekaunību izmantojot tos resursu, kas viņiem pieejami – gan valsts budžetu, gan Eiropas Savienības naudas plūsmu. Bet naudu Tautas partija piesaista tikai tiem virzieniem, kas viņiem pašiem ir izdevīgāki – pašvaldībām un nozarēm, kuras viņi kontrolē.
Lai šīs savas problēmas un nestabilitāti atrisinātu, Tautas Partija ved runas ar Jauno laiku par apvienošanos. Taču daudz kur tiek izteikts, ka šī apvienošanās neko daudz nedos un, ka šī savienība neesot iespējama vairāku problēmu dēļ un tuvākajā nākotnē šī apvienošanās nevar notikt.
Sabiedrības uzticība valdībā esošajām labējām partijām un arī opozīcijā esošajam Jaunajam laikam ir kritiski zema. Kā liecina jaunākie partiju reitingi, ja vēlēšanas notiktu martā, Tautas partija, TB/LNNK un Jaunais laiks Saeimā, iespējams, netiktu. Pēc politologu domām, izskaidrojums tam ir vienkāršs – šajās partijās notikusi lielāka vai mazāka šķelšanās un arī savstarpējie ķīviņi tautas mīlestību nevairo.
Eksperti uzskata, ka abas partijas patlaban nodarbojas ar taktisku spēli vai, kā norāda, A. Kaktiņš, notiek tuvināšanās iespēju meklējumi. Tomēr gan politologi, gan pašas labējās partijas atzīst, ka, dzīvojot pa vecam un turpinot savstarpējos uzbrukumus, tautas neuzticība tām tikai pieaugs, līdz ar to šo partiju vēlētājus turpinās pārvilināt topošie politiskie spēki, palielināsies arī to skaits, kas nezinās, par ko balsot, vai vēlēšanās nepiedalīsies vispār.
Tautas partija ir vadošā partija Latvijā
Darbojas jau kopš 1998. gada
Tautas partijas galvenā problēma ir tā, ka viņi nespēj vairs valdīt valsti un ir kļu7vusi ļoti nestabila
Lai atrisinātu šīs problēmas abas labējās partijas – Jaunais laiks un Tautas partija ir uzsākušas runas par tuvināšanos un iespējamu apvienošanos, lai varētu mazināt savas iekšējās problēmas un lai iegūtu lielāku tautas uzticību.
Savā ziņā Jaunais laiks šobrīd ir vienādā līmenī ar Tautas partiju, jo abās partijās valda nestabilitāte.