Tava jūra sākas tavā vannas istabā.

Tava jūra sākas tavā vannas istabā

Mājsaimniecības uzkopšanā mēs lietojam aizvien vairāk dažādu ķīmisku produktu. Tie patiesi atvieglo dienišķos tīrīšanas darbus. Tomēr ne visi zina, ka lielākā daļa šo produktu arī negatīvi ietekmē mūsu veselību un vidi. Šo ķimikāliju lietošanas dēļ tās ir ļoti plaši sastopamas dabā un attiecīgi arī mūsu ķermeņos. Pret ikvienu ķīmisku vielu, kas sveša dabai, un daudzām dabiskas izcelsmes vielām ir jāizturas ar piesardzību.
Pievērsīsim uzmanību veļas un citiem mazgāšanas līdzekļiem, kā arī balinātājiem! Daudzi no šiem produktiem satur ķīmiskas vielas, kam var būt negatīva ietekme uz vidi, izsaucot ūdeņu eitrofikāciju un bojājot dzīvnieku un cilvēku veselību. Šeit ir aplūkota to ietekme uz vidi un veselību un sniegti ieteikumi, kā pēc iespējas samazināt šīs negatīvās sekas.
Ir dažādi veidi, kā rūpēties par mūsu apkārtējo vidi. Viens šāds veids ir atvieglot to patērētāju izvēli, kuri vēlas iegādāties videi draudzīgus produktus, un sarežģīt dzīvi tiem uzņēmumiem, kuri piesārņo vidi.
Kā patērētājiem mums ir iespējas ietekmēt attīstību. Ja pietiekoši daudzi no mums konsekventi un pastāvīgi pirks tos produktus, kuri ir videi draudzīgi, mēs ietekmēsim tirgus piedāvājumu — videi nedraudzīgākie produkti tiks izkonkurēti no veikalu plauktiem un tiks izstrādāti mūsu pieprasījumam atbilstošāki līdzekļi. Jauno produktu patērēšana jau tiešā veidā samazinās ietekmi uz vidi.
Šobrīd Latvijā patērētājam nemaz nav tik viegli izdarīt videi draudzīgu izvēli, jo reti kurš produkts ir sertificēts. Līdz ar to patērētājam pašam jāspriež par produkta vai pakalpojuma draudzīgumu videi.

Ietekme uz veselību un vidi

Pēc mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļu lietošanas dabā kopā ar notekūdeņiem nokļūst ķimikālijas. Tas rada problēmas, jo atsevišķas ķīmiskās vielas savu īpašības dēļ ir bīstamas cilvēku veselībai un videi.
Rūpnieciskās ķimikālijas, kas izraisa veselības un vides problēmas, var raksturot pēc to noturības, toksiskuma un bioakumulācijas spējas.
Daudzi mājsaimniecībā lietojamie ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi var dažādi apdraudēt veselību, daļa no tiem ir indīgi. Daži spēj izraisīt dzīvniekiem vēzi. Citi, kā pierādīts, rada ģenētiskus traucējumus. Vēl citi uzbrūk imūnsistēmai, aknām, smadzenēm vai vairošanās sistēmai.
Citi dzīvnieki atšķiras no cilvēkiem, un tas, ka ķīmiska viela izraisa vēzi pelei, nenozīmē, ka tā izraisīs vēzi arī cilvēkam. Tātad, ko darīt, lai samazinātu risku? Viena iespēja ir izvairīties nonākt saskarsmē ar riskantām ķimikālijām – tomēr īsti mūs var pasargāt tikai stingrāki likumi.

Pulveri

Tradicionālākais veļas mazgājamā līdzekļa veids ir pulveris. Neuzmanīgi ar to rīkojoties, tas put, kā rezultātā var izraisīt alerģijas. Lai būtu lielāka masa, daudziem pulveriem pievieno pildvielas, kuras rada sajūtu, ka iegādāts vairāk preces. Labāk izvēlēties pulveri, kuru vajag salīdzinoši maz. Ar 2 kg kompaktā pulvera var izmazgāt tikpat daudz veļas kā ar 3 kg parastā pulvera. Par to, ka pakā ir kompaktais pulveris, liecina tādi uzraksti kā compact, micro, ultra vai supra.

Mazgājiet drēbes retāk!

Deva ir ļoti svarīga! Mazgāšanas līdzekļa pārdozēšana nepadara drēbes tīrākas, bet iznieko resursus, naudu un palielina jūsu radīto slodzi videi. Pavisam viegli ir lietot īpašus mērtrauciņus. Reizēm tos var nopirkt kopā ar pulveri. Ja ne, prasiet tos ražotājiem. Tas, cik daudz mazgāšanas līdzekļa jālieto, ir atkarīgs no ūdens cietības un veļas netīrības pakāpes. Ievērojot instrukcijas, kas rakstītas uz pulvera pakas, jūs noteikti iegūsiet vislabāko rezultātu, kā arī palīdzēsiet videi.
Samaziniet atkritumu daudzumu! Mēs visi zinām, ka iesaiņojuma ražošana patērē dabas resursus. Tāpēc iesakām, ja iespējams, pirkt beramo veļas pulveri, ko iepilda atkārtoti lietojamos traukos. Saturs ir tieši tāds pats, bet jūsu atkritumu grozā un vidē būs mazāk kartona un plastmasas. Jūs arī varat iesaiņojumu nodot pārstrādei, ja ir pieejama šāda iespēja.
Izvēlieties koncentrētus veļas mazgāšanas līdzekļus!
Izvairieties no skalošanas līdzekļiem, tie saindē zivis, citus ūdensdzīvniekus un aļģes. To vietā izmēģiniet etiķi!

Nepērciet veļas mazgāšanas līdzekļus, kas satur fosforu, NTA, EDTA, alkilfenolus un hlora balinātājus!

Šķidrie mazgājamie līdzekļi

Šķidrie mazgājamie līdzekļi, atšķirībā no pulveriem, neput. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kam rodas spēcīgas alerģiskas izpausmes. Atšķirībā no veļas pulveriem un tabletēm, šķidro mazgājamo līdzekli pirms mazgāšanas var liet tieši uz traipiem. Pēdējā laikā šķidrie mazgāšanas līdzekļi kļūst pieprasītāki. Tomēr, šķidro mazgājamo līdzekļu sliktā īpašība ir tā, ka nereti tiem pievieno biocīdus, lai tos stabilizētu. Biocīdi ir kaitīgi videi.

Tabletes

Tabletes pēc to efektivitātes ir līdzīgas veļas pulveriem. Ražotāji uzskata, ka patērētājiem ir grūti izvēlēties pareizo veļas pulveru dozēšanu un tabletes šo darbu atvieglo. Lielāko daļu tablešu ievieto uzreiz tvertnē kopā ar veļu. Dozēšana ir atkarīga no tablešu markas, kā arī no tā, vai jūs tīrīsiet lielus traipus vai tikai atsvaidzināsiet veļu. Parasti vienai mazgāšanas reizei lieto 1-3 tabletes. Cietā ūdenī jālieto vairāk tablešu.

Mazgājamo līdzekļu ķīmiskais sastāvs

Mazgājamais līdzeklis satur vairāk nekā 10 ķīmisku vielu grupas. Galvenās no tām ir virsmu aktīvās vielas, kas palīdz tikt vaļā no traipiem, ūdens mīkstinātāji, balinošas vielas, vielas, kas neļauj netīrumiem no jauna pieķerties veļai, smaržvielas u.c.
Veļas pulveris ir ķīmisku vielu kopums. Tas satur veselībai un videi bīstamas vielas, tāpēc jums jāievēro drošības pasākumi, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz jūsu veselību, kā arī vidi.
Veļas mīkstinātāji

Izvairieties no skalošanas līdzekļiem – tie ir kaitīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. Turklāt tieši veļas mīkstinātāji visbiežāk ir vainojami pie alerģisko reakciju parādīšanās.
To vietā pamēģiniet etiķi. Etiķis nevar novērst statisko elektrouzlādēšanos, bet noņem no drēbēm kaļķi, un tādējādi tās kļūst mīkstākas. Dāņu vides aizsardzības organizācijas iesaka lietot 1 dl neatšķaidītu galda etiķi uz skalošanas trauku. Ja neizmanto skalošanas līdzekļus, apkārtējās vides piesārņojums samazinās līdz pat 40%. Ja gadījumā veļa tiek likta žāvētājā, tad skalošanas līdzeklis ir pilnīgi lieks, jo tā smarža karstumā vienkārši izgaro. Skalošanas līdzekļi attaisno sevi tikai statiskās elektrouzlādēšanās noņemšanai, un tas attiecas tikai uz sintētiskiem izstrādājumiem, tādiem kā viskoze, acetāts, akrils, neilons vai poliesters. Uz kokvilnu skalošanas līdzekļi drīzāk atstāj negatīvu iespaidu, jo pazeminās tās uzsūkšanās spēja.
Kompleksās saistvielas lieto, lai piesaistītu ūdens kaļķi un stabilizētu pH līmeni. Dažas kompleksās saistvielas, piem., fosfonāti, var arī piesaistīt metāla jonus, ko satur ciets ūdens un atsevišķi netīrumi un kam ir negatīva ietekme uz anjonaktīvo vielu tīrīšanas iedarbīgumu. Lai to novērstu, mazgāšanas līdzekļiem pievieno ūdens mīkstinātājus. Kompleksās saistvielas, kā ceolīti, fosfāti un nātrija citrāts, pastiprina vai nodrošina virsmaktīvo vielu tīrīšanas iedarbīgumu. Dažas kompleksās saistvielas, piem., silikātu, lieto veļas mašīnas aizsardzībai. Trauku mazgāšanas līdzekļos mīkstinātājus parasti nelieto, tomēr dažiem ir pievienots fosfors.

Videi draudzīgs mīkstinātājs ir soda

Fosfātus īpaši daudz lieto apvidos ar cietu ūdeni. Fosfāti kopā ar nitrātiem veicina eitrofikāciju – pastiprinātu aļģu augšanu saldūdens tilpnēs un jūrā. Eitrofikācija uzskatāma par galveno Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Lai izraisītu eitrofikāciju, vidē jābūt gan fosfātiem, gan nitrātiem. Viena no šīm vielām būs eitrofikāciju ierobežojošais faktors, bet ir diezgan sarežģīti aprēķināt, kurš katrā konkrētajā vidē. Piemēram, Dānijā ierobežojošais faktors saldūdenī, fjordos un piekrastes ūdeņos ir fosfāti, savukārt nitrāti – atklātākā jūrā, kā Kategatā starp Dāniju un Zviedriju. Bet Baltijas jūrā fosfāti var būt ierobežojošais faktors atklātās jūras daļās.
Apvidos ar cietu ūdeni fosfātu aizliegums var veicināt NTA un EDTA lietošanu, kas ir daudz bīstamāka gan videi, gan veselībai. Tāpēc, šādos apgabalos aizliedzot fosforu, ir svarīgi zināt, ar ko to aizvietos.
Svarīga ir arī notekūdeņu attīrīšanas sistēmu kvalitāte. Piemēram, Dānijā visas attīrīšanas iekārtas pilsētās un mazpilsētās, kā arī tajās, kas pieder rūpniecības uzņēmumiem, ir paplašinātas ar fosfātu attīrīšanu. Aprēķināts, ka 25-40% no fosfora pilsētu notekūdeņos nāk no mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc fosfora attīrīšana būtu nepieciešama, pat ja fosfors pilnībā tiktu izņemts no mazgāšanas līdzekļiem.
Ja fosfors netiek attīrīts, ir būtiski svarīgi lietot mazgājamos līdzekļus bez fosfora. Centrālajā un Austrumeiropā vēl ir daudz attīrīšanas iekārtu, kas neattīra fosforu, un arī rietumvalstīs, piemēram, Dānijā un Zviedrijā, fosfors joprojām netiek attīrīts lauku apvidos.
Turklāt tas ir arī jautājums par resursiem. Lai no minerāliem iegūtu fosforu, nepieciešams daudz enerģijas.

Kaitīgās vielas mazgāšanas un skalošanas līdzekļos

Fosfonāti tiek uzskatīti par toksiskiem ūdens organismiem un nav viegli bioloģiski degradējami – ne aerobos, ne anaerobos apstākļos. Tomēr jaunākie pētījumi neliecina, ka fosfonāti būtu toksiski – šķiet, ka vienīgā problēma ir to noturība . Šķiet, ka fosfonātu bioakumulācijas potenciāls ir zems.
Acīmredzot fosfonāti nevis ir toksiski ūdens organismiem, bet laboratorijas apstākļos traucē tiem piekļūt barībai. Tādēļ organismi cieš badu – bet tie netiek saindēti. Dabā šī iedarbība nav būtiska, un šajā gadījumā fosfonāti nav tik bīstami, par kādiem tos mūsdienās uzskata, – iespējams, ne bīstamāki par polikarboksilātiem.

Ceolīti un citrāti nav bīstami, bet tie ne visai labi piesaista metālu. Citrāti, atšķirībā no ceolītiem, ir viegli noārdāmi. Ceolīti veļas mašīnās var radīt smaku, ja tiek mazgāts pārāk zemā temperatūrā, jo nogulsnēs var uzkrāties baktērijas. No tā var izvairīties, reizēm mazgājot vismaz 60oC vai, vēl labāk, 95oC. Turklāt vēl ceolīti ar laiku nodeldē drēbes. Ceolīti var izraisīt problēmas iekštelpu vidē un kaitēt plaušām, jo tie paliek apģērbā un nokļūst putekļos.

Karbonātiem un silikātiem ir zems toksiskums, un tie ir viegli noārdāmi.

Polikarboksilāti nav viegli bioloģiski noārdāmi ne anaerobos, ne aerobos apstākļos, bet liekas, ka tiem ir ļoti maza toksiska iedarbība – gan akūta, gan hroniska – tiklab uz ūdens organismiem, kā uz cilvēkiem. Mazgāšanas līdzekļi ar polikarboksilātiem var atbilst ekomarķējuma kritērijiem, jo bioloģiskās degradācijas prasības attiecas tikai uz virsmaktīvajām vielām.

EDTA (etilēndiamīna tetraacetāts) veicina tīrīšanu, piesaistot netīrumus un smago metālu mikrodaļiņas. Attīrīšanas iekārtās vai ūdenī to nav viegli degradēt, tāpēc, reiz nokļuvis vidē, tas šķīdina toksiskos smagos metālus, tā ļaujot tiem nonāk barošanās ķēdē. Smagie metāli (to ir apmēram 20) ir toksiski cilvēkiem un negatīvi iespaido uzvedību, fizioloģiskās un apziņas sistēmas. Atklājies, ka EDTA terogēni iedarbojas uz dzīvniekiem, un tiek uzskatīts, ka arī uz cilvēkiem. Tas kairina acis un ādu.

NTA (nitrilotriacetāts) rada tādus pašus draudus kā EDTA, turklāt tiek uzskatīts par kancerogēnu – vēzi izraisošu.

Smaržvielas, Aromatizētāji

Tirgū ir ap 5000 smaržvielu sastāvdaļas, 95% no tām radītas laboratorijā – daudzas no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt.
Daudzas smaržvielas un aromatizētāji var izraisīt vēzi, dzemdību defektus, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību – kontaktalerģiju vai nepanesību, pat ja tās nav klasificētas kā alerģiskas. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem (Peru balzamu un smaržvielu maisījumu). Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Simptomus var atvieglot ar steroīdu krēmiem, kas savukārt var izraisīt blakus parādības. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem.
Starptautiskā smaržvielu asociācija (IFRA) iesaka produktiem piemērotas smaržvielas un lietojamo koncentrāciju.
Muskusa savienojumi – poli cikliskie muskusi vai muskusa eļļas – ir īpaša smaržvielu grupa. Divi no tiem – AHTN un HHCB6 ir pārbaudīti, un atklājies, ka tie nav viegli bioloģiski noārdāmi un potenciāli var uzkrāties dzīvos organismos. Tomēr dažādas augsnes sēnītes veic bioloģisko noārdīšanu. AHTN un HHCB alerģiskums nav pārbaudīts.
Piesardzības dēļ tiek ieteikts nitromuskusa un policikliskā muskusa savienojumus nepieļaut videi draudzīgos produktos. Ir uzskatāmi parādīts, ka tie rada veselības risku, slikti noārdās un tiem ir augsts bioakumulācijas potenciāls.
Auduma mīkstinātāji
Ar auduma mīkstinātājiem apstrādā veļu pēc mazgāšanas. Tie vienmēr ir ar aromātu un ir vieni no visindīgākajiem produktiem, kas paredzēti ikdienas lietošanai mājsaimniecībā. Tie satur ķīmiskas vielas (kā hloroformu, benzilacetātu un pentānu), kas ir zināmas kā vēža izraisītājas un plaušu, smadzeņu un nervu bojātājas. Šīs vielas ir vēl bīstamākas, kad tiek karsētas žāvētājos. Toksiskie tvaiki izplatās gaisā tuvākajā apkārtnē, un ikviens tuvīnajos kvartālos ir spiests tos ieelpot.
Mīkstinātāju ķimikālijas ir gatavotas tā, lai paliktu auduma šķiedrās un lēnām izdalītos ļoti ilgā laikā. Šī lēnā ķīmisko vielu izdalīšanās gaisā iespaido apģērbu nēsātāju un tiem tuvumā esošo cilvēku veselību. Tā ir arī daļa no Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām.
Daži no simptomiem, ko izsauc auduma mīkstinātāju izgarojumi, ir: nogurums, no kura neatbrīvo atpūta, apgrūtināta elpošana, nervozitāte bez iemesla, apgrūtināta koncentrēšanās un atmiņas spēja, reibonis, galvassāpes, vēdersāpes, nespēks, izsitumi un apgrūtināta kustību kontrole.

Ciets ūdens

Cietā ūdenī ziepes neputo, vai puto slikti. Tajā esošie sāļi veido ar ziepēm nešķīstošus savienojumus, kas uzpeld lipīgu pārslu veidā un nogulsnējas uz trauka sienām un auduma.
Izstrādājumi ar laiku sāk dzeltēt, kļūst pelēcīgi, cieti, raupji, grūti balinās. Samazinās gaisa caurlaidība un tie kļūst mazāk higiēniski. Krāsainas drēbes zaudē spilgtumu. Lai to novērstu, jālieto speciāli ūdens mīkstinoši līdzekļi. Mājas apstākļos vislabākā ir izvēle ir kalcinētā soda.
Ar sārmiem nedrīkst mīkstināt ūdeni, kurā mazgā vilnu.
Ja ūdens ir dzeltens, tad tajā izšķīdušie dzelzs sāļi jāizgulsnē. Tam var nedaudz pievienot silikātlīmi, vai šķidro stiklu, kad tas nostādināts, duļķes izlej.

Balināmie līdzekļi

Balināmos līdzekļus satur veļas mazgāšanas līdzekļi baltam audumam, traipu tīrītāji un balinātāji. Per karbonāti, etiķpārskābe un ūdeņraža pārskābe ir daži no tiem balināmajiem līdzekļiem, kas bioloģiski noārdās līdz nekaitīgiem produktiem. Tomēr, lai varētu ilglaicīgi uzglabāt, tos ir jāstabilizē. To panāk, pievienojot stiprus kompleksantus, tādus kā fosfonātus un EDTA, kas koriģē stabilizētāju koncentrāciju veļas mazgāšanas līdzeklī.

!!! Per borāti nav pieļaujami videi draudzīgos produktos, jo bors pat mērenā koncentrācijā var iespaidot augu augšanu.

!!! Nātrija per borātiem ir zems akūtais toksiskums, bet tie daļēji noārdās līdz borātiem, kas tiek uzskatīti par teratogēniem, proti, embrijiem izraisa nepārmantojamas ģenētiskas anomālijas. Tā ka noārdīšanās notiek veļas mašīnā, no kuras borāti nokļūst notekūdeņos, ir mazs risks, ka tie iedarbosies uz cilvēkiem. Tomēr tie ir vieni no visbīstamākajiem balināšanas līdzekļiem un tāpēc jāaizvieto ar perkarborātiem, etiķskābi vai ūdeņraža pārskābi, kas bioloģiski noārdās.

!!! Per karbonātiem ir kairinoša iedarbība, ja ar tiem nonāk tiešā saskarsmē, bet nav zināms, ka tiem būtu nopietna ilglaicīga ietekme. Tos bieži lieto kopā ar TAED un līdzīgām vielām, kas liek balināmajam līdzeklim iedarboties ātrāk un zemākā temperatūrā. Ja, piemēram, balto veļu var iztīrīt 60°C, nevis 90°C temperatūrā, ietaupās ievērojami daudz enerģijas.

!!!Ūdeņraža pārskābe augstā koncentrācijā kodīgi iedarbojas uz ādu un acīm, bet zemā koncentrācijā tai nav zināmas kaitīgas iedarbības uz vidi vai veselību un to var lietot mazgāšanas līdzekļos. Tā viegli noārdās, un tās pussabrukšanas periods ūdenī ir no 8 līdz 31 stundai. Tiek uzskatīts, ka tā toksiski iedarbojas uz kuņģi un zarnu traktu, aknām, nervu sistēmu, elpošanas sistēmu, ādu un sajūtu orgāniem.

!!! Hlora balinātājus lieto kopš 18. gs. beigām. Lai gan tie ļoti labi balina, iztīra traipus un dezinficē, hlora balinātājiem ir negatīva ietekme uz vidi to ķīmiskās uzbūves dēļ. Lietojot hlora balinātājus, ir jāuzmanās, jo tie ir indīgi un var veidot bīstamus hlororganiskos savienojumus.

!!! Reaģējošie hlora savienojumi, piem., nātrija hipohlorīts, ir visbīstamākie balināmie līdzekļi. Tie var nodarīt kaitējumu videi, īpaši iekštelpās, veidojot organiskus hlora savienojumus, piemēram, hloroformu. Ir pārbaudīta nātrija hipohlorīta iedarbība uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (aktīvajām dūņām), un šķiet, ka tam nav nopietnas ietekmes tādā koncentrācijā, kāda sastopama apdzīvoto vietu notekūdeņos. Ūdens vidē nātrija hipohlorīts strauji reaģē ar citām vielām. Tāpēc hipohlorītam piemītošais toksiskums nav svarīgs. Nātrija hipohlorītam ir indīgi izgarojumi. Tas var izraisīt nelaimes gadījumus, ja nonāk saskarē ar skābēm, jo tādā gadījumā izdalās daudz hlora gāzes. Nātrija hipohlorīts var mazināt auglību pelēm, radot spermatozoīdu galviņu anomālijas. Hlora balināmie līdzekļi (piem., hipohlorīts) nav atļauti videi draudzīgos produktos, jo tie var veidot hlororganiskos savienojumus.

Lai balināmais līdzeklis iedarbotos zemākā temperatūrā, lieto balināšanas aktivizētājus. Viens no vispopulārākajiem ir TAED (tetraacetiletilēnediamīns). To galvenokārt lieto veļas un trauku mazgājamajos līdzekļos un piedevās. Tam ir ļoti zems toksiskums.

Virsmaktīvās vielas

Virsmaktīvās vielas ir vienas no galvenajām sastāvdaļām mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos. Tās atdalīta netīrumos no drēbēm vai traukiem un patur tos izšķīdušus mazgāšanas ūdenī tā, lai tie atkārtoti nepieķertos audumam. Tās var būt dabiski iegūtas no augu valsts izejvielām, lai gan daudzi lielie zīmoli lieto naftas produktu atvasinājumus, piemēram, bieži kritizēto nātrija laurilsulfātu (Sodium Lauryl Sulphate, SLS), kam ir negatīva ietekme uz kuņģa un zarnu trakta, aknu un žultspūšļa struktūru un funkcionēšanu . Naftas produkti, no kuriem iegūst virsmaktīvās vielas, ir neatjaunojami dabas resursi.
Bieži lieto anjonu un nejonu virsmaktīvo vielu maisījumu. Visas virsmaktīvās vielas kaitē ūdens organismiem, ja vien nav viegli bioloģiski degradējamas. Modernās virsmaktīvās vielas parasti viegli bioloģiski degradējas aerobos apstākļos – skābekļa klātbūtnē. Tāpēc svarīgi, vai tās bioloģiski degradējas anaerobos jeb bez skābekļa apstākļos. Lai produkti iegūtu ekomarķējumu, piemēram, Ziemeļu gulbi vai ES Ekopuķīti, tiem jābūt 60% anaerobi bioloģiski noārdāmiem.

Gulbja un Ekopuķītes sertifikāts arī ierobežo sastāvdaļu akūto toksiskumu ūdens organismiem.

Anjonu virsmaktīvās vielas

Lineārie alkilbenzola sulfonāti (LAS) ir viena no galvenajām anjonu virsmaktīvajām vielām pārdošanā esošajos mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos: veļas pulveros, šķidrajos veļas mazgāšanas līdzekļos, trauku mazgāšanas un universālajos tīrītājos. LAS grupā ir virsmaktīvas vielas ar 10 līdz 13 oglekļa atomiem. Tās ir aerobi bioloģiski noārdāmas, bet nav pierādīts, ka tās būtu ir aerobi noārdāmas, kaut arī šis jautājums zinātnieku vidū joprojām ir strīdīgs. Vispār sulfāti ir anaerobi noārdāmāki nekā sulfonāti. Tātad, ja iespējams, jāizvēlas mazgāšanas līdzeklis ar sulfātiem.
LAS daļēji noārdās notekūdeņu attīrīšanas procesā, bet daļa no tiem izkļūst cauri attīrīšanas sistēmai un apmēram 20% nonāk dūņās. Ja dūņas tiek izmantotas lauksaimniecībā, LAS var izraisīt problēmas. Izmēģinājumi liecina, ka LAS pussabrukšanas periods augsnē ir 7-22 dienas. Cits pētījums rāda, ka 98-99% no LAS augšējā augsnes kārtā noārdītos gada laikā. Ja notekūdeņus apstrādā septiķī, LAS nenoārdīsies.
Lielākajai daļai LAS savienojumu ir zems līdz vidējs bioakumulācijas potenciāls – izņemot C13-2 komponentu, kam ir augsts potenciāls.

Nejonu virsmaktīvās vielas

Alkilfenoletoksilāti (APEO) pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām. Tie, īpaši oktilfenolu un nonilfenolu etoksilāti, ir noturīgi un ļoti toksiski ūdens organismiem. Sabrūkot nonilfenoletoksilāti veido nonilfenolus, kas tiek uzskatīti par endokrīnās sistēmas bojātājiem.
Spirta etoksilāti arī pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām. Tie ir ļoti toksiski ūdens organismiem, bet normāli tos noārda ūdens attīrīšanas iekārtās.

Katjonaktīvās vielas

Četraizvietotā amonija sāļi parasti bioloģiski nenoārdās. Bet Ziemeļu gulbja kritēriji nosaka, ka četraizvietotā amonija sāļus var lietot, ja tie ir viegli bioloģiski noārdāmi — tas ir, ja tādus var atrast. Salīdzinājumā ES Ekopuķītes kritēriji līdzekļiem, kas paredzēti trauku mazgāšanai ar rokām, vienkārši skaidri pasaka, ka četraizvietotā amonija savienojumi ir aizliegti.

Citi savienojumi

Dezinficējošie līdzekļi ir produkti, kas dezinficē vai kavē mikroorganismu, piem., baktēriju, vairošanos. Tie ne tikai saglabā pašu produktu, bet arī dezinficē ūdeni un traukus. Produkti ar šādām vielām nesaņem ekomarķējumu. Tie ir lieki un var radīt baktēriju rezistenci.

Krāsvielas. Lielākā daļa no tām ir noturīgas, slikti bioloģiski degradējas un mazgājamajos līdzekļos no tām nav jēgas. Visizplatītākās krāsas: pārtikas dzeltenais 4, pārtikas zilais 5, pārtikas zilais 5:2, Annatto ekstrakts, vara hlorofils, pirazolīna atvasinājumi.

Fermenti ir proteīni, kas reaģē ar noteiktiem organiskiem netīrumiem, lai palīdzētu tos sadalīt mazākās daļiņās, ko vieglāk iztīrīt citām mazgājamā līdzekļa sastāvdaļām. Fermenti ievērojami samazina citu mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu nepieciešamību un katalīzē traipu tīrīšanu zemākās temperatūrās. Fermentu lietošana mazgājamajos līdzekļos ir lielā mērā veicinājusi mazgāšanas temperatūras samazināšanu un tādējādi enerģijas taupīšanu.
Fermenti ir viegli bioloģiski noārdāmi, bet tie var izraisīt alerģiju, ja cilvēki tos ieelpo sausā veidā. Šodien fermentus pārdod granulētā veidā, krietni samazinot alerģisko ietekmi. Lai izvairītos no problēmām, veļas pulveris nedrīkst saturēt fermentus ražojošus mikroorganismus.
Pildvielas var pievienot veļas pulveriem, lai novērstu kunkuļu veidošanos, bet tās bieži lieto, lai palielinātu apjomu. Vispopulārākā pulveru pildviela ir nātrijs, ko bieži lieto, lai padarītu trauku mazgāšanas šķidrumu viskozāku. Šķidro līdzekļu vislielākā sastāvdaļa (līdz 90%) ir ūdens. Vielas pašas par sevi videi nav bīstamas, bet to augsta koncentrācija palielina vajadzību pēc transporta, iesaiņojuma un enerģijas. Koncentrētie mazgāšanas līdzekļi satur tikai dažus procentus pildvielu.
Optiskos balinātājus lieto veļas mazgāšanas līdzekļos. Tie satur fluorescentas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamā gaismā, lielākoties spektra zaļajā gaismā. Tā iedarbojas uz cilvēku redzi, liekot audumam izskatīties baltākam nekā patiesībā. Optiskos balinātājus nav viegli bioloģiski noārdīt, un tie saindē ūdenī mītošās dzīvās būtnes. Pēc mazgāšanas uz drēbēm palikušās atliekas izraisa iekaisumu un varbūt arī alerģiju.

KO VARAM DARĪT?

Lietosim drošas alternatīvas!
Daudzus tīrīšanas līdzekļus var aizvietot ar citiem līdzekļiem, kas labi tīra un ir daudz drošāki. Tālāk sniegti daži piemēri.
Dzeramajai sodai ir daudzas īpašības, kas noder tīrīšanā. Dzeramo sodu gatavo no kalcinētās sodas, un tā ir viegli sārmaina (tās pH ir apmēram 8,1; neitrāls pH ir 7). Tā neitralizē skābju radītas smakas ūdenī un absorbē gaisa smakas. To var sajaukt ar ūdeni un lietot kā universālu virtuves tīrāmo līdzekli. Tā nav dārga un ir iedarbīga. Uz mikla sūkļa vai lupatiņas uzsmidzinātu dzeramo sodu var lietot virtuves galdu, izlietņu, vannu, cepeškrāšņu, ledusskapju iekšpuses un stikla šķiedras neabrazīvai tīrīšanai. Tā noder gaisa atsvaidzināšanai un labi noņem nepatīkamu aromātu no paklājiem.
Kalcinētā soda (nātrija karbonāts) ir daudz sārmaināka par dzeramo sodu, tās pH ir ap 11. Tā neizdala bīstamus izgarojumus un ir daudz drošāka nekā rūpnieciskie šķīdinātāji, tomēr, darbojoties ar to, jums jāvalkā cimdi, jo soda ir kodīga. Kalcinētā soda šķīdina taukus, iztīra vaska un lūpu krāsas traipus un neitralizē smakas tāpat kā dzeramā soda. Neapstrādājiet ar to stikla šķiedru, alumīniju vai vaskotu grīdu – ja vien nevēlaties noņemt vasku.
Baltais etiķis un citrona sula. Būdami skābi, tie neitralizē sārmainas vielas, tādas kā cieta ūdens radīto katlakmeni. Skābes izšķīdina sveķainus netīrumu pikučus, saēd sūbējumu un notīra netīrumus no koka virsmām. Etiķi var piejaukt ūdenim un ar to mazgāt logus, stiklu, galda virsmas un flīzes. Citrona sulu var lietot kā balinātāju, mazgājot veļu, un virtuves virsmu tīrīšanai.

Šķidrās ziepes un mazgāšanas līdzekļi ir nepieciešami tauku šķīdināšanai, un tie nav viens un tas pats. Ziepes gatavo no taukiem un sārma. Mazgāšanas līdzekļi ir sintētiski materiāli, kas atklāti un sintezēti pagājušā gadsimta sākumā. Pretstatā ziepēm, mazgāšanas līdzekļi ir speciāli izveidoti tā, lai nereaģētu ar cieta ūdens minerāliem un neradītu nosēdumus. Ja jums ir ciets ūdens, pērciet mazgāšanas līdzekli, kas bioloģiski noārdās un ir bez smaržvielām; ja jums ir mīksts ūdens, varat lietot šķidrās ziepes.
Pelējuma iznīcinātāji un dezinfekcijas līdzekļi. Kā dezinfekcijas līdzekli ieteicams lietot parastās ziepes. Daudzas ēteriskās eļļas, kā lavandas, krustnagliņu un tējas koka eļļa (izcils dabisks fungicīds), ir ļoti antiseptiskas, tāpat arī greipfrūtu sēklu ekstrakts. Samaisiet vienu tējkaroti ēteriskās eļļas ar divām krūzītēm ūdens pudelē ar smidzinātāju (uzmanieties, lai nekas nenonāk acīs). Greipfrūtu sēklu ekstrakta aerosolu var pagatavot, pievienojot litram ūdens 20 pilienus ekstrakta.
Sāli var lietot kā lielisku abrazīvu līdzekli katlu un pannu tīrīšanai.
Olīveļļu sajauciet ar etiķi un spodriniet ar to mēbeles.
No šīm sastāvdaļām jūs paši varat pagatavot tīrīšanas līdzekļus, iepildīt tos pudelēs un uzlīmēt skaistas etiķetes.

IETEKME UZ VIDI

!!! Daži ieteikumi:
Glabāt atsevišķā vietā (nevis blakus makaroniem vai kāpostiem); glabāt bērniem nepieejamā vietā;
Nemainīt iesaiņojumu, piemēram, nepārbērt citā traukā. Šā iemesla dēļ slimnīcā nokļuvuši cilvēki, kas ēdienam sāls vai cukura vietā pievienojuši veļas pulveri.
Ja nav veļas mazgājamās mašīnas un veļa jāmazgā ar rokām (vai arī to prasa kopšanas noteikumi), izvēlieties tam piemērotu līdzekli un uzvelciet gumijas cimdus. Pretējā gadījumā āda tiks stipri attaukota, var rasties ādas apsārtums un iekaisums.
Svarīgi zināt, kādā temperatūrā rodas mazgāšanas efekts. Pretējā gadījumā patērēsiet daudz vairāk elektrības un par to arī maksāsiet, piemēram, ja efekts rodas jau pie 60°C, bet jūs uzstādīsit režīmu, kas veļu mazgā 90°C temperatūrā. Veļas mazgājamie līdzekļi, kas domāti veļas vārīšanai, dod vislabāko mazgāšanas efektu pie augstas temperatūras.
Izpētiet, kāda ir ražotāja rekomendētā doza un izmantojiet dozatoru! Mazgāšanas līdzekli nelietojiet vairāk kā vajadzīgs. Lietojot vairāk līdzekļa, kā vajadzīgs, veļa tīrāka nebūs, bet jūs izšķērdējat pulveri, otrkārt, vidē (Baltijas jūrā) nonāks ķīmisks piesārņojums.
Centieties iebērt veļas pulveri dažu centimetru attālumā, lai virs bļodas neveidotos pulvera mākonis, kas kairina acu un deguna gļotādu un elpošanas ceļus (granulētie veļas pulveri put mazāk). Šķidrie mazgājamie līdzekļi neput.
Vislabāk ir mājās turēt divu veidu veļas pulverus – baltai un krāsainai veļai. Krāsaino apģērbu košums samazinās, ja tie tiek mazgāti veļas pulverī, kas domāts baltai veļai, jo tas satur balinātājus. Turklāt optiskie balinātāji, kurus satur baltajai veļai paredzētie pulveri, ir kaitīgi gan videi, gan var kairināt ādu!

!!! Daži ieteikumi, izvēloties veļas mazgājamo līdzekli:

Pārbaudiet, vai uz iepakojuma norādīts mazgājamā līdzekļa sastāvs, izpētiet to.
Kad iepērkaties, salīdziniet, cik izmaksā viena mazgāšanas reize!
Pirmajā brīdī šķiet, ka videi draudzīgi līdzekļi ir ievērojami dārgāki: tomēr, salīdzinot cenas par vienu mazgāšanas reizi, tās vairs nav tik ļoti atšķirīgas, jo videi draudzīgie mazgājamie līdzekļi parasti ir koncentrētāki un lielākos iepakojumos.
Atcerieties: ja neizmantojiet dozatoru, lieki izšķērdējiet mazgājamo līdzekli, un ietaupījums, pērkot lētāko līdzekli, ir ilūzija.
Ja uz paciņas norādīts, ka fosfāti aizvietoti ar ceolītiem, ka nav pievienoti optiskie balinātāji, – šāds līdzeklis ir labāks nekā vairums citu.
Visbiežāk alerģijas izraisa nevis pulvera pamat sastāvdaļas, bet gan tieši piedevas, piemēram, stabilizatori, antioksidanti, krāsvielas, optiskie balinātāji, smaržvielas, enzīmi. Tāpēc vēlams izvēlēties tādus līdzekļus, kas nesmaržo, kurus iesaka īpaši alerģiskiem cilvēkiem.

Viens un tas pats mazgājamais līdzeklis, kas ražots dažādās rūpnīcās, var atšķirties pēc sava kaitīguma un arī efektivitātes, tāpēc svarīga ir ne tikai marka, bet arī izcelsmes valsts. Šī iemesla pēc Latvijas patērētājiem neder citu valstu tirgus pētījumi par mazgājamo līdzekļu īpašībām, līdzeklis, kas guvis augstu novērtējumu vienā valstī, citā valstī var krietni atšķirties.

Mācies lietot veļas mazgājamos līdzekļus videi draudzīgā veidā, jo tas ir izdevīgi gan Tavam makam, gan videi:
• veļu pirms mazgāšanas šķirot (piemēram, pēc krāsas, netīrības, materiāla),
• piekraut mazgāšanas mašīnu pilnu un tikai tad ieslēgt,
• nelietot pārāk daudz mazgāšanas līdzekļa, ievērot ieteikumus par devām,
• izvēlēties zemas temperatūras mazgāšanas režīmus.

!!! Un atcerieties — mazgājiet veļu, nevis jūru!
Tavs avots sākas Tavā vannas istabā.

Izmantotā literatūra:
A. Melnalksnis” ZELTA MĀJAS GRĀMATA”, Rīga, „Zinātne” 1992

http://www.za.lv/lifestyle/household_chemistry.html

http://www.maminugrupa.lv/regularas%20tiksanas/071007Zalais_dzivesveids.htm

http://www.zb-zeme.lv/dzivesveids/Mazg%C4%81%C5%A1anas%20l%C4%ABdzek%C4%BCi

http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=34&what=16