telekomunikaciju sistēma

Anotācija

Arvien lielākam lietišķo cilvēku skaitam top nepieciešama pieeja elektroniskam pastam, Internetam un korporatīviem tīkliem, failiem un citiem datiem – jebkurā vietā un jebkurā laikā. Tādēļ parādījās caur mobilo telefonu bezvadu datu pārraides nepieciešamība. GPRS ir efektīva tehnoloģija, kas ļauj īstenot liela ātruma pakešu datu pārraidi, kas ir nepieciešama mobilo sakara operatoru vairākumam lai nodrošināt lietotājus ar atbilstošajām iespējām.
Manā referātā tiek izskatīti GPRS sistēmas uzbūves pamatprincipi, GPRS termināļu klasifikācija, pakešu datu pārraides tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi, kā arī tās attīstības perspektīvas.
GPRS – plaša mobilo tīklu pakalpojumu diapazona sniedzējs

Līdz nesenam laikam datu pārraides process mobilo sakaru tīklos notika ar GSM tehnoloģijas palīdzību. Viens no GSM standarta mobilo sakaru tīklu būtiskiem trūkumiem uz šo brīdi ir zems datu pārraides ātrums (maksimums 14.4 kbit/s). Taču arī šī procesa organizācija nav ideālā – abonentam datu pārraidei tiek izdalīts tikai viens balss kanāls, bet bilings notiek pamatojoties uz savienojuma laika (turklāt pa tarifiem, kas maz atšķiras no runas tarifiem).

Liela ātruma datu pārraidei ar eksistējošo GSM-tīklu palīdzību tika izstrādāts pa radiokanālu pakešu datu pārraides pakalpojums (GPRS). Maksimālais ātrums, kuru atbalsta GPRS, ir 171.2 kbit/s. Jauna sistēma paredz citu datu pārraides pakalpojuma apmaksas shēmu – izmantojot GPRS norēķini būs veikti proporcionāli pārraidītās informācijas apjomam, nevis online pavadītajam laikam. GPRS nodrošina jaunu, pakešu-orientētu tīkla arhitektūru (savienojamu ar Internet), kura ļaus mobilo sakaru operatoriem piedāvāt saviem klientiem plašu ienākumiem bagātu un vērtīgu pakalpojumu diapazonu.
1. Pamatjēdzieni par bezvadu datu pārraidi mobilos sakaros

1.1. Pakešu datu pārraide pa radiokanālu

GPRS (General Packet Radio Service) ir ETSI (European Telecommunications Standards Institute) standarts pakešu datu pārraidei pa radiokanālu GSM sistēmās.
Mūsdienās pa visu pasauli visvairāk izplatīti tīkli uz GSM bāzes un tos sauc par otrās paaudzes tīkliem (2G). GSM tehnoloģija izmanto TDMA (Time Division Multiple Access) variāciju un ir visizplatītākā no trijām galvenām bezvadu ciparu tehnoloģijām (TDMA, GSM un CDMA).
GSM pārvērš ciparu formātā un saspiež datus, pēc tam pārsūta tos pa kanālu ar divām citām lietotāju datu plūsmām, katrs savā laika ciklā (time slot). GSM funkcionē vai nu 900 MHz, vai 1800 MHz frekvenču diapazonā.
GPRS ir t.s. apvienojošā tehnoloģija, kas izplatās uz GSM, CDMA un TDMA tīkliem. Šī tehnoloģija pielieto jaunu pakešu datu efektīvas pārraides metodi pa radiotīkliem. Pakešu komutācijas tehnoloģijas pamatā ir IP un X.25 metodes, abi no kuriem ļoti populāri un tiek plaši izmantoti daudzos tīklos. GPRS pakešu komutācija darbojas principā tāpat kā IP pakešu komutācija, tas ir dati sašķēlās paketēs un tiek sūtītas līdz beigu punktam pa dažādiem ceļiem (kanāliem) pa tīklu, pēc tam pa jaunu savācās kopā uztverošā pusē. GPRS pakešu komutācija pieļauj jebkuru eksistējošo IP vai X.25 trafiku datu pārsūtīšanai caur GPRS radiotīklu.
GPRS sistēmas uzbūves pamatprincipi

GSM-tīkla uzlabošanu lielo ātrumu GPRS datu pārraides pakalpojumu sniegšanai var nosacīti sadalīt divās formās – programmu un aparātu formas. Programmu nodrošinājumam nepieciešama aizstāšana vai atjaunošana praktiski visur – sākot ar HLR (Home Location Register ir tīkla abonentu reģistrs) un VLR (Visitor Location Register ir pārvietojumu reģistrs) reģistriem un beidzot ar bāzes stacijām BTS (Base Transmition Station). Konkrētāk, ir ievedams pie GSM kanālu pagaidu kadriem piekļūšanas daudzlietotāju režīms, bet, piemēram, reģistrā HLR rodas jauns parametrs Mobile Station Multislot Capability (kanālu daudzums, ar kuriem vienlaikus var strādāt abonenta mobilais telefons ).
GPRS tīkla kodols (GPRS Core Network) ietver sevī pilnīgi jaunus tīklu elementus, kas ir paredzēti datu pakešu apstrādei un sakaru nodrošinājumam ar Interneta tīklu. GPRS sistēmas kodols sastāv (sk. zīm. 1.) no diviem galveniem blokiem – SGSN (Serving GPRS Support Node ir GPRS atbalsta mezgls) un GGSN (Gateway GPRS Support Node ir GPRS slūžu mezgls). Apstāsimies funkcijas sīkāk.
Pakešu komutators SGSN ir galvenais tīklu elements. Šī elementa uzdevums ir atslogot GSM komutatoru MSC (Mobile Switching Center ir mobilo sakaru komutācijas centrs), nodrošinot pakešu informācijas apstrādi, atstājot parastam komutatoram tikai balss trafiku. SGSN kontrolē datu pakešu piegādi lietotājiem, mijiedarbojas ar tīkla abonentu reģistru HLR, pārbaudot, vai ir atļauti pakalpojumi, kurus pieprasa lietotāji, realizē atrodošo online lietotāju monitoringu, organizē to abonentu reģistrāciju, kuri atkal “parādījās” tīkla darbības zonā un tml. Tāpat kā MSC, SGSN sistēmā var nebūt vienīgs – šajā gadījumā katrs mezgls atbild par savu tīkla apgabalu. Piemēram, elementam SGSN, kuru izgatavo kompānija Motorola ir sekojošie raksturojumi: katrs mezgls nodrošina pārraidi līdz 2000 paketēm sekundē, vienlaikus kontrolē līdz 10000 lietotāju, kas atrodas online.
GGSN – tās ir slūžas starp mobilo tīklu (precīzāk, to daļu, kas nodrošina GPRS datu pārraidi) un ārējām informatīvām maģistrālēm (Internet, ar korporatīviem intranet-tīkliem, citiem GPRS sistēmām un tā tālāk). Galvenais GGSN uzdevums ir datu maršrutizācija (routing), kas iet no un pie abonenta caur SGSN. Otrējas GGSN funkcijas ir datu adresēšana, dinamiska IP-adrešu izdošana, kā arī informācijas izsekošana par ārējiem tīkliem un tīkla abonentiem (tai skaitā pakalpojumu tarifikācija).
GPRS-sistēmas kodola iekšpusē (starp SGSN un GGSN) datu pārraide notiek ar speciāla tuneļu protokola GTP (GPRS Tunneling Protocol) palīdzību.
GPRS sistēmas vēl viena sastāvdaļa ir PCU (Packet Control Unit ir pakešu pārraides kontroles ierīce). PCU savienojas ar bāzes stacijas kontrolleru BSC (Base Station Controller) un atbild par datu trafika virzienu tieši no BSC pie SGSN.
Par GPRS-sistēmas kontroli atbild OMC-R/G (Operation and Maintenance Center – Radio/GSN ir GPRS radio/mezgla pārvaldes un apkalpošanas centrs: uz zīm. neparādīts). Tas, tā sacīt, interfeiss starp sistēmu un personālu, kurš apkalpo viņu.
Iekams uzsākt darbu ar GPRS, mobilai stacijai, tāpat kā parastā balss pārraides gadījumā, ir jāpiereģistrējas sistēmā. Kā jau tika teikts, ar lietotāju reģistrāciju (bet, precīzāk, ar “piestiprināšanu” (attachment) pie tīkla) nodarbojas SGSN. Visu procedūru (pieprasāmā pakalpojuma pieejamības pārbaude un par lietotāju nepieciešamu datu kopēšana no HLR uz SGSN) sekmīgas paiešanas gadījumā abonentam izdod P-TMSI (Packet Temporary Mobile Subscriber Identity ir mobila abonenta pagaidu numurs pakešu datu pārraidei), analoģisks TMSI, kuru mobilais telefons iegūst balss pārraidei (ja abonentu terminālis attiecas pie A klases (sk. zemāk), tad pie reģistrācijas viņš iegūst gan TMSI, gan P-TMSI).
Ātrai informācijas maršrutizācijai pie mobila abonenta GPRS-sistēmai nepieciešama informācija par abonenta atrašanas vietu attiecībā pret tīklu, turklāt ar lielāku precizitāti, nekā balss trafika pārraides gadījumā (atgādināsim, ka HLR un VLR glabā Location Area (LA) numuru , kurā atrodas abonents). Bet var iedomāties, kā pieaugs darba trafiks šūnu tīklā un mobilu aparātu enerģijas patēriņš, ja telefons informēs sistēmu ikreiz pārejot no vienas šūnas uz citu! Lai atrastu kompromisu starp signālu trafika apjomu GPRS tīklā un nepieciešamību ar augstu precizitāti zināt abonenta atrašanos vietu ir pieņemta termināļu dalīšana uz trijām klasēm:
· IDLE (nestrādājošs). Telefons ir atslēgts vai atrodas ārpus tīkla darbības zonas. Sistēma neizseko tādu abonentu pārvietojumu.
· STANDBY (gaidīšanas režīms). Aparāts ir iereģistrēts (“piestiprināts”) GPRS-sistēmā, bet jau labu laiku (noteicamu ar speciālu taimeri) nedarbojas ar datu pārraidi. STANDBY-abonentu atrašanas vieta ir zināma ar precizitāti līdz RA (Routing Area ir maršrutizācijas apgabals). RA ir mazāka, nekā LA (katra LA sadauzās uz dažiem RA, bet, tomēr, RA ir lielāka par šūnu, un sastāv no dažām elementārām šūniņām).
· READY (gatavība). Abonentu terminālis ir iereģistrēts sistēmā un atrodas aktīvā darbībā. To telefonu koordinātes, kuri atrodas READY režīmā, ir zināmas sistēmai (bet, precīzāk, SGSN) ar precizitāti līdz šūnai.
Saskaņā ar šo ideoloģiju, termināļi, kas atrodas STANDBY-režīmā, pārejā no viena RA uz citu nosūta elementam SGSN speciālu signālu par maršrutizācijas apgabala maiņu (routing area update request). Ja jaunu un vecu RA kontrolē viens SGSN, tad RA maiņa noved tikai pie ieraksta koriģēšanas SGSN elementā. Bet ja abonents pāriet jauna SGSN darbības zonā, tad jauns SGSN pieprasa vecajam informāciju par lietotāju, bet MSC, VLR, HLR un iesaistītie darbībā GGSN tiek informēti par SGSN maiņu. Kad telefons, kas darbojas ar GPRS-sistēmu, pārvietojas uz citu LA, tad SGSN aizsūta ziņojumu atbilstošam VLR par to, ka nepieciešams mainīt ierakstu par abonenta atrašanos vietai.
Vajag atzīmēt tādu svarīgu parametru, kā QoS (Quality of Service ir servisa kvalitāte). Acīmredzami, ka videokonference reāla laika režīmā un elektroniska pasta īsziņas aizsūtīšana uzrāda dažādas prasības. Tādēļ GPRS-sistēmā eksistē dažas QoS klases, kas iedalās pēc sekojošajām pazīmēm :
– pēc nepieciešamās prioritātes (eksistē augsta, vidēja un zema datu prioritāte);
– pēc drošuma (sadalīšana trijās klasēs pēc dažāda veida iespējamu kļūdu daudzumu, zaudēto pakešu un tmt.);
– aizkavēšanās (informācijas aizkavēšanās ārpus GPRS-tīkla neskaitās);
– pēc kvantitatīviem raksturojumiem (maksimāla un vidēja ātruma vērtība).
QoS klasi individuāli izvēlās katrai jaunai datu pārraides sesijai.
Bez QoS, datu pārraides sesijas raksturojumā ietilpst protokola tips (PDP type – Packet Data Protocol type); PDP-adrese, kas ir izdota mobilai stacijai (adrešu izdošana mēdz būt gan statiska, gan dinamiska); kā arī GGSN adrese, ar kuru notiek darbība. Sesijas “profilu” (“PDP context”) ieraksta telefonā, kā arī apkalpojošos viņu SGSN un GGSN. Katram lietotājam vienlaikus var atbalstīties daži datu pārraides profili.
Vispār runājot, pakešu datu pārraide paredz divus “savienojumu” režīmus:
– PTP (Point-To-Point , punkts-punkts);
– PTM (Point-To-Multipoint, punks-daudzpunkte). Bet PTM savukārt dalās:
1) PTM-M (PTM-Multicast) ir nepieciešamas informācijas pārraide visiem lietotājiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā zonā;
2) PTM-G (PTM-Group Call) – dati tiek virzīti noteiktai lietotāju grupai.
Datoru vīrusi

Šūnu tīklu un interneta integrācija ne tikai paplašinās lietotāja iespējas, bet arī izsauks papildus grūtības, tādas, piemēram, kā datoru vīrusi. Kanāli, pa kuriem notiek mobila termināļa pieeja internetā, kā arī paši mobilie termināļi, var sabojāties vīrusu dēļ. Eksistē vīrusi, kas ir spējīgi samainīt programmas kodu, ko izmantoja telefona īpašnieks viņa aktivizācijai, var notikt patvaļīga aparāta izslēgšana, konta izmaiņas (kā arī izmaiņas BIOS vidē, SIM-kartes uzstādījumu izmaiņas, pagaidu vai pastāvīga atslēgšana no tīkla).
Pateicoties pakešu datu pārraides ātrai attīstībai, pati tuvākajā laikā mobilas ierīces kļūs daudz derīgākas un efektīvas.

Antra UD-grupa
Darba autore _______________________ Stud. apl.
(paraksts, datums)

Darba vadītāja _______________________ lektore
(paraksts, datums)

Dobele 2008

Satversmes tiesa ir neatkarīgu tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas lietas savas kompetences ietvaros.
Satversmes tiesa spriež tiesu saskaņā ar Satversmi un Satversmes tiesas likumu. Satversmes tiesa ir juridiska persona.
Satversmes tiesas kompetence – Satversmes tiesa izskata lietas par:
1) likumu atbilstību Satversmei;
2) LR parakstīto un noslēgto līgumu atbilstību LR Satversmei;
3) Citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstākā juridiskā spēka tiesību normām;
4) Citus Saeimas, MK, Valsts Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību likumam, izņemot administratīvos aktus;
5) Tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru MK pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes/padomes pieņemto lēmumu;
6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Satversmes tiesneša statuss

Satversmes tiesas sastāvā ir 7 tiesneši, kurus apstiprina Saeima uz 10 gadiem. Tiesnešu apstiprināšana notiek sekojoši:
1) 3 tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma;
2) 2 tiesnešus apstiprina pēc MK priekšlikuma;
3) 2 tiesnešus apstiprina pēc Augstākās Tiesas lēmuma priekšlikuma.

Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt:
1) Latvijas pilsoni;
2) Ar augstāko juridisko izglītību;
3) Vismaz 10 gadus ilgu darba stāžu juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē.

Par Satversmes tiesas tiesnesi nevar apstiprināt:
Personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 55.p. (persona agrāk sodīta par nozieguma izdarīšanu, neatkarīgi no tā, vai sodāmība dzēsta vai ne; agrāk izdarīts noziegums, bet persona no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju, apžēlošanu; persona agrāk saukta pie kriminālatbildības; pret personu ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana; persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR VDK, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas u.c. valstu drošības dienesta, armijas, pretizlūkošanas dienesta darbinieks utt.)

Pēc apstiprināšanas amatā Satversmes tiesas tiesnesis dod zvērestu, ko pieņem Valsts Prezidents. Pēc zvēresta nodošanas tiesnesis var sākt pildīt savus pienākumus.
Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt nekādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu. Viņš nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes/padomes deputāts.
Satversmes tiesas tiesneša amats nav arī savienojams ar piederību pie politiskajām organizācijām vai to apvienībām.
Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. Arī aizturēšana, pakļaušana kratīšanai, piespiedu atvešana var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu.
Disciplinārā atbildība – par izdarītajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības:
1) par uzlikto ierobežojumu strādāt citu algotu darbu pārkāpšanu;
2) par darba pienākumu nepildīšanu;
3) par necienīgu rīcību;
4) par administratīvu pārkāpumu.

Disciplinārlietu var ierosināt:
1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs;
2) viņa vietnieks;
3) ne mazāk kā 3 Satversmes tiesas tiesneši.

Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, disciplinārlieta tiek izbeigta.
Izskatot disciplinārlietu Satversmes tiesa var:
a) uzlikt disciplinārsodu – piezīmi, rājienu, amatalgas samazināšanu līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no pamatalgas;
b) izbeigt disciplinārlietu.

Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no darba – tiesnesi var atbrīvot no darba, ja viņš nevar to turpināt sava veselības stāvokļa dēļ. No amata atbrīvo ar Satversmes tiesas lēmumu. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams balsu vairākums.
Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu, izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.

Atlaist no darba Satversmes tiesas tiesnesi var:
1. ja viņš savieno savu amatu ar citu atalgotu darbu (izņemot zinātnisko, pedagoģisko, radošo);
2. pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu;
3. sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to jau uzlikts disciplinārsods.
No amata var atlaist ar Satversmes tiesas lēmumu, kā pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.
Satversmes tiesas tiesnesis zaudē amatu, ja tiek notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

TIESĪBAS IESNIEGT PIETEIKUMUS SATVERSMES TIESĀ
Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā ir jāiesniedz rakstveidā. Tajā noteikti jānorāda: pieteikuma iesniedzējs, institūcija/amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu; lietas faktisko apstākļu izklāsts; pieteikuma juridiskais pamatojums; prasījums Satversmes tiesai.
Parasti vienā pieteikumā iespējama tikai viena akta apstrīdēšana. Vairāku aktu apstrīdēšana vienā aktā pieļaujama tikai, ja:
1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;
2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas/amatpersonas izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā ir:
– Valsts Prezidentam;
– Saeimai;
– Ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem;
– Ministru Kabinetam;
– Ģenerālprokuroram;
– Valsts kontroles padomei;
– Pašvaldības domei/padomei;
– Valsts cilvēktiesību birojam;
– Tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu, administratīvo lietu;
– Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
– Personai satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

Pašvaldības dome/padome var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.
Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt jebkura persona, kas uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību normu, kas neatbilst augstākā juridiskā spēka normai. Turklāt to var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Konstitucionālo sūdzību var iesniegt 6 mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanos. Sūdzībā jāpamato, ka ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības un, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi.
Tiesas pieteikumu var iesniegt, ja tiesa, izskatot lietu pirmajā instancē uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstākā juridiskā spēka tiesību normai.
Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša pieteikumu var iesniegt, ja veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiesnesis uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro, neatbilst augstākā juridiskā spēka normai.
Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu saeimas, MK, Valsts Prezidenta, saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus ir:
1) Valsts Prezidentam;
2) Saeimai;
3) Ne mazāk kā 20 deputātiem;
4) MK

Izmantotā literatūra

www.satv.tiesa.gov.lv/

www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4

www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=63354

www.vcb.lv/index.php?open=info&this=200300.12

www.zinisavastiesibas.lv/info_l12.htm