Pirmo reizi Latvijas nosaukumam līdzīgs vārds Letija (Lettia, Letthia, Leththia) sastopams Indriķa hronikā, kad 1209.gadā tiek pulcēts karaspēks no vāciešu pakļautajiem Rietumu Vidzemes latgaļu novadiem, Līvzemes un Kokneses teritorijā. Sākumā ar to vācieši apzīmēja latgaļu apdzīvotās zemes starp līvu (lībiešu) novadiem. Livonijai paplašinot savas teritorijas Austrumu Latvijā, šis nosaukums tika automātiski attiecināts arī uz visiem pārējiem latgaļu novadiem. Līdz ar to Latvija vispirms tika saukta par Latgali (šis vārds pirmo reizi minēts 1206.gada ziemas notikumu saistībā).