Tiesības

Saturs

1. Ievads........................3

2. Satversmes tiesas un konstitūcijas sākuma gaita.3

3. Satversmes tiesas pastāvēšanas prasības.....4

4. Satversmes tiesas likums..............4

5. Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš.....7

6. Satversmes reglaments...............8

7. Satversmes tiesas kompetence...........8

8. Satversmes tiesā izskatāmās lietas par.......8

9. Lietas izskatīšana Satversmes tiesā........9

10. Satversmes tiesas tiesnešu statuss.........10

11. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums.......11

12. Secinājumi......................12

13. Izmantotā literatūra.................13

Satversmes tiesa – konstitūcija

Ievads

Katrai valstij ir sava tiesību sistēma, un šo sistēmu veido spēkā esošo normatīvu kopums. Tiesību sistēmā ir noteikta kārtība. Visaugstāko vietu katras valsts tiesību sistēmā ieņem valsts konstitūcija, atstājot aiz sevis parlamenta pieņemtos likumus un pārējos normatīvos aktus, kuri tiek ierindoti atkarībā no normatīvo aktu izdevēja stāvokļa va

a
alsts varas institūcijas skalā.

Šajā valsts izveidotajā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju, savukārt neviens normatīvais akts nedrīkst pārkāpt likumu.

Satversmes tiesa ieņem īpašu vietu tiesu sistēmā un atšķirībā no pārējām tiesām tās darbības pamatā ir atsevišķs likums

Satversmes tiesas un konstitūcijas sākuma gaita

Valstij ir rakstīts pamatlikums – konstitūcija, un šāda konstitūcija ir saistoša valsts parlamentam un visām citām valsts varas iestādēm. Gan parlaments, gan valdība un valsts prezidents kā indviduāli, tā kolektīvi ir padoti valsts konstitūcijai. Tas ir tā pa

a
at kā persona ir padota likumiem un noteikumiem.

Latvijā atmodas laika juristi uzskatīja, ka Latvijai vajadzīga sava Konstitucionālā tiesa, un tā sauktā “likumu kara ar Maskavu” laikā LPSR Konstitūcijā izdarīja grozījumus, ar kuriem noteica, ka Latvijā ir Konstitucionālā tiesa. Taču pati ti
i
iesa tā arī netika izveidota. Atjaunojot Latvijas neatkarību, Neatkarības deklerācijas 6.pants arī noteica Konstitucionālās tiesas nepieciešamību. 1990.gadā ievēlētā Augstākā padome pievērsa lielu vērtību tiesu reformas nepieciešamībai, un vadošie parlamenta juristi nāca pie atziņas, ka konstitucionālās uzraudzības funkcijas jāuztic Augstākajai tiesai. Šis viedoklis tika nostiprināts 1992.gadā pieņemtajā likumā “Par tiesu varu”, saskaņā ar kuru Augstākās tiesas Senāta sastāvā bija jāizveido Konstitucionālās uzraudzības departaments. Tika noteikts, ka šīs lietas Senāts sāks skatīt tad, kad būs pabeigta tiesu reforma. Diemžēl tiesu reforma naudas un telpu trūkuma dēļ, kā arī citu iemeslu dēļ virzijās uz priekšu ļoti lēni.

Pirms 5 Saeimas vēlēšanām “Latvijas ceļš” savā priekšvēlēšanu programmā paredzēja, ka ir jāizveido Satversmes tiesa. Līdz ar to dzima šis jaunais un nebijušais termins. Bija jau juristi, ka
a
as apgalvoja, ka likums par Satversmes tiesu ir jau izstrādāts un atlicis to tikai pieņemt, taču 5 Saeimas laikā tas tā arī neieraudzīja dienas gaismu. Latvijā konstitucionālās uzraudzības funkcijas netika veiktas,jo tiesiski tās nebija nostiprinātas līdz 19996.gada 5.jūnijam, kad Saeimā tika pieņemts Satversmes tiesas likums. Un līdz ar to Latvijas politiskajā sistēmā parādās jauns elements – Satversmes tiesa, kuru agrāk Latvijas Republikas Satversme neparedzēja. Šeit arī jāpiezīmē, ka 1995.gada 5.jūnijā Saeimā pieņēma un Valsts prezidents 1996.gada 12.jūnijā izsludināja likumu “Grozījums Latvijas Republikas Sa
a
atversmē”, kurš paredz izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādu grozījumu;

Izteikt Satversmes 85.pantu šādā redakcijā:

“85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku nostiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 saeimas locekļa balsu vairākumu”.

Šāds grozījums, protams, Latvijas Republikas Stversmē bija vajadzīgs un arī valsts institūciju darbība pēc neatkarības atjaunošanas ir pārliecinoši pierādījusi šāda veida institūcijas – satversmes tiesas nepieciešamību.

Satversmes tiesas pastāvēšanas prasības

Satversmes tiesai ir jāatbilst augstākajām prasībām. Tai ir jābūt instancei,kas nav atkarīga no Saeimas un tās politiskajiem grupējumiem. Tiesneši nedrīkst būt piedalījušies attiecīgā likuma izstrādāšanā un pieņemšanā. Šādai instancei kā Satversmes tiesai ir jābūt pietiekami augsti kvalificētai likumu un noteikumu skaidrošanā, valsts iestāžu darbības vērtēšanā, Satversmes izprašanā un piemērošanā. Tai jāspēj ar savu darbu iemantot kā poilitiķu, tā juristu un visas tautas cieņu, kautgan vienlaikus jāsaprot, ka tās spriedumi ne vienmēr būs visiem pa prātam.

Satversmes tiesas likums

Satversmes tiesas darbības tiesiskais pamats ir Satversme un Satversmes tiesas likums.

Satversmes tiesas likums sastāv no 6 nodaļām, 40 pantiem un tajā ir ietverti vispārīgie noteikumi, kas atspoguļo Satversmes tiesas neatkarību, tās sastāvu, tiesnešu apstiprināšanu un citus Satversmes tiesas darbības vispārīgos noteikumus. Atsevišķa Satversmes likuma nodaļa nosaka Satversmes tiesas kompetenci. Atsevišķā nodaļā reglamentēts jautājums par tiesvedību, proti, par pieteikumu pieņemšanu, to izlemšanu, par Satversmes tiesas sēdes procesuālo kārtību, par lietu izskatīšanas pamatnoteikumiem.

Satversmes tiesas likumā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka līdz Satversmes tiesas procesa likuma spēkā stāšanās dienai lietu izskatīšanas procesuālo kārtību regulē Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments. Pārejas noteikumi paredz, ka pirmās Satversmes tiesas pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs triju dienu laikā pēc tam, kad pie amata pienākumu pildīšanas stājušies vismaz pieci Satversmes tiesas tiesneši. Pirmās Satversmes tiesas sēdi vada tieslietu ministrs. Pirmajā Satversmes tiesas sēdē ievēl Satversmes tiesas priekšsēdētāju, ja pirmās Satversmes tiesas sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, bet ja nav stājušies visi (jābūt vismaz 5, lai sasauktu sēdi) , tad ievēl Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Tieslietu ministrs vada sēdi līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie amata pienākumu pildīšanas, un viņam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Pārejas noteikumi nosaka, ka visu nepieciešamo palīdzību Satversmes tiesas darbības uzsākšanai sniedz Ministru kabinets.

Satversmes tiesa ir juridiska persona, un tā ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa arī izskata citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotās lietas. Attiecībā uz Satversmes tiesu darbojas vispārējie tiesu neatkarības principi, par ko liecina Satversmes tiesas likuma 2.pants, kas nosaka Satversmes tiesas neatkarību, proti, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam un nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana un tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Satversmes tiesas 3.pantu Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un to apstiprināšanai ir noteikta kārtība, kas atšķiras no pārējo tiesu sistēmā ietilpstošo tiesu tiesnešu apstiprināšanas kārtības.

Visus septiņus Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, taču kanditatūras tiek izvirzītas šādi;

Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

Satversmes tiesas likums ir noteicis prasības, kādam jāatbilst Satversmes tiesas tiesnesim. Viņam ir jābūt:

1) Latvijas pilsonim

2) augstākai juridiskai izglītībai

3) vismaz 5 gadus ilgam darba stāžam juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē.

Par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu nevar būt personas, kas neatbilst iepriekš minētajām Satversmes tiesas tiesnesim izvirzītajām prasībām, un tādas personas:

1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesasa nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

Iesniegumu par Satversmes tiesas tiesneša kanditatūru var iesniegt ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti, Ministru kabinets, Augstākās tiesas plēnums, kam jāpievieno paša Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam, kā arī apliecinājums, ka uz viņu neattiecas minētie ierobežojumi, kas aizliedz personai kandidēt uz tiesneša amatu. Dokumenti par kandidatūru iesniedzami Saeimas Prezidijam un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu;

a) vārds, uzvārds

b) dzimšanas gads un vieta

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta)

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē)

e) darbavietas un ieņemtie amati

Domājams, ka šādai kārtībai vajadzētu izslēgt iespēju, ka par Satversmes tiesas tiesnesi tiek ievēlēta persona, kas neatbilst Satversmes tiesas tiesnešu izvirzītajām formālām prasībām

1996.gada 17.oktobrī Saeima plenārsēdē ar balsojumu apstiprināja pirmos Satversmes tiesas tiesnešus – Ilmu Čepāni, Romānu Āpsīti, un Aivaru Endziņu.

Tiesnesis amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Saeimā un kad tas ir nodevis svinīgos apstākļos tiesneša zvērestu, ko pieņem Valsts prezidents. Izņēmuma gadījums ir tad, ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau ir devis minēto tiesneša zvērestu. Viņš sāk strādāt tūdaļ pēc amata apstiprināšanas. Un savus pienākumus Satversmes tiesas tiesnesis pilda tiesas sēdē tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš

Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš ir noteikts, un tas ir 10 gadi no dienas, kad viņš ir sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus. Termiņš nav pagarināms, jo Satversmes tiesas likums nosaka, ka viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk par 10 gadiem pēc kārtas. Savā pilnvaru 10 gadu laikā Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams. Izņēmums ir tad, ja tiek konstatēti Satversmes tiesas likumā paredzētie iemesli, kas nosaka Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. Šie iemesli ir uzskaitīti speciāli likumā un tie ir šādi:

1) pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atbrīvot no amata, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ;

2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no amata, ja viņš pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, kā arī ja viņš ir pārkāpis ierobežojumus, kas aizliedz strādāt citu algotu darbu un piedalīties sabiedriskajā darbībā.

Gadījumā, ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

Satversmes tiesas tiesnesis var atstāt amatu arī pēc paša vēlēšanās pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās, tikai par to rakstveidā paziņojot Satversmes tiesai. Taču jebkurā gadījumā neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu , kad viņš ir sasniedzis 70 dadu vecumu.

Satversmes tiesas likums paredz divus gadījumus, kad Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras tiek apturētas:

1) ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā kriminālvietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta;

2) ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību. Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Ja viena vai otra iemesla dēļ ir izbeigušās Satversmes tiesneša pilnvaras, Saeima pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bijaš apstiprināts tiesnesis, apstiprina citu tiesnesi.

Savukārt Satversmes teiasas priekšsēdētāju ievēl uz trim gadiem. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz priekšsēdētājam organizēt tiesas darbu un aizstāj viņu prombūtnes laikā .

Satversmes reglaments

Satversmes tiesai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts ģērboņa attēlu un tiesas nosaukumu.

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas reglamentu pieņēma Satversmes tiesas tiesnešu plenārsēdē 1997.gada 21. aprīlī, un tas spēkā stājās nākošajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satversmes tiesas kompetence

Pasaules pieredze rāda, ka konstitucionālajām tiesām ir trīs galvenie darbības virzieni. Tās izskata:

– valsts un iedzīvotāju sūdzības par pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem

– nosaka likuma atbilstību konstitūcijai

– kompetences strīdus starp valsts un administrācijas dažādu līmeņu institūcijām.

Satversmes tiesas likums nosaka Satversmes tiesā izskatāmās lietas, kā arī stingri reglamentē to subjektu lomu, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu.

Satversmes tiesā izskatāmās lietas par

1. Likumu atbilstību Satversmei;

2. Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei

3. Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4. Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5. Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

6. Citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

7. Pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

8. Tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus;

9. Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Visplašākās tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir valsts prezidentam un Augstākās tiesas plēnumam. Ne mazāk respektētas ir Ministru kabineta un Saeimas deputātu tiesības pieteikumu iesniegšanā. Arī ģenerālprokuroram un pašvaldības domei Satversmes tiesas likums ir piešķīris tiesības iesniegt pieteikumu lietu izskatīšanai Satversmes tiesā, taču tikai stingri noteiktajos gadījumos.

Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā un pieteikumā jānorāda:

1) pieteikuma iesniedzējs;

2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts;

3) lietas faktisko apstākļu apraksts;

4) pieteikuma juridiskais pamatojums;

5) prasījums Satversmes tiesai

Ir iespējama arī vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā, bet tas ir pieļaujams tikai divos gadījumos, ja:

1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana , apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

Katru pieteikumu paraksta iesniedzējs. Bet, ja iesniedzējs ir koleģiāla institūcija, tad to paraksta institūcijas vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

Lietas izskatīšana Satversmes tiesā

Satversmes tiesā atšķirīgs kā citās tiesās ir tiesas sastāvs izskatot lietu. Lietas Satversmes tiesā izskata koleģiāli. Ir noteikti divi koleģialitātes veidi – Satversmes tiesa pilnā sastāvā un Satversmes tiesa triju tiesnešu sastāvā.

Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstība Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Valsts prezidenta, saeimas priekšsēdētāja un Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

Pārējos gadījumos lietas izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti. Tiesu sēžu zālē neielaiž personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem, ja tās nav liecinieki izskatāmajā lietā.

Gadījumos, kad tas ir pretrunā ar valsts nopslēpuma sargāšanas interesēm, tiesas sēde ir slēgta. Lēmumus par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa.

Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī, tam ir obligāts raksturs, respektīvi Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Tiesas spriedums piecu dienu laikā pēc to pasludināšanas ir jāpublicē laikrakstā “ Latvijas Vēstnesis”.

Reizi gadā iznāk arī Satversmes tiesas publicētais spriedumu krājums.

Satversmes tiesas tiesneša statuss

Satversmes tiesnesim tāpat kā pārējiem tiesnešiem tiesu sistēmā ir likumā noteiktās pilsoņu tiesības un pienākumi. Taču Satversmes tiesneša amats nav savienojams ar kādu citu amatu vai algotu darbu, izņemot pedogoģisko darbu. Viņš arī nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes deputāts, kā arī piederēt pie politiskajām organizācijām.

Viņš var būt sabiedrisko organizāciju vai apvienību biedrs, bet šīs tiesības viņam jāizmanto tā lai neciestu tiesneša cieņa un gods un tiesas neatkarība.

Satversmes tiesnesis ir neaizskarams un to garantē Satversmes tiesas likums nosakot, ka:

1) kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satvermes piekrišanas;

2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā;

3) par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības.

Pie disciplināratbildības tiesnesi var saukt šādos gadījumos:

1) ja ir ierobežoti pārkāpumu strādāt citu algotu darbu un piedalīties sabiedriskājā organizācijā;

2) par darba pienākuma nepildīšanu;

3) par necienīgu rīcību;

4) par administratīvu pārkāpumu.

Disciplinārsodu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

Disciplinārlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis. Lietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā , piedaloties visiem Stversmes tiesas tiesnešiem, kuri var ierasties uz sēdi. Pats tiesnesis uz kuru lieta ir ierosināta, nav tiesas satāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk kā četri tiesneši. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi disciplinārlieta tiek izbeigta.

Izskatot disciplinārsodu, Satversmes tiesa var uzlikt:

1.disciplinārsodu:

– piezīmi

– rājienu

– amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

2. ierosimāt Satversmes tiesas tiesneša atsaukšanu no amata;

3. izbeigt disciplinārlietu.

Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satvermes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

Uz Satvermes tiesas tiesnešiem attiecas visas sociālās garantijas un atvieglojumi, kas tiesnešiem noteikti spēkā esošajā likumdošanā.

Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta.

Satversmes tiesas tiesnešu attalgojums, ko nosaka 38.pants:

1) Satvermes tiesas tiesneša, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalga atbilst attiecīgi Augstākās tiesas tiesneša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgai;

2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs pret priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētājam par priekšsēdētāju pienākumu pildīšanu – piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu;

3) Satversmes tiesas tiesneši papildus amatalgai saņem piemakssa, kas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktas Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem ir pirmā kvalifikācijas klase.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs budžeta ietvaros nosaka Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku štata sarakstu.

Satvermes tiesas amatpersonu un darbinieku attiecības regulē Latvijas Darba likumu kodekss, un uz tiem attiecas visas tās kopensācijas un sociālās garantijas, kas likumā “Par tiesu varu” un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktas tiesu resora amatpersonām un ierēdņiem.

Secinājumi

1. Iepazīstoties ar Latvijas Satversmes likumu, es sapratu, ka šajā valstī izveidotajā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju, savukārt neviens normatīvais akts nedrīkst pārkāptlikumu. Viss ir skaidri saprotams, taču dzīve ir dažāda un un daudzveidīga, un nevar izslēgt iespēju, ka likumu radītājs var apzināti vai neapzināti kļūdīties, pieņemot likumus, esošus pretrunā ar konstitūciju un savukārt pieņemot normatīvos aktus, neatbilstošus valstī spēkā esošajiem likumiem.

2. Ne juridiska , ne fiziska persona nevar un nedrīkst pati savas rīcības likumību izvērtēt , tiesāt, jo tā vienmēr var novērtēt visu tikai sev par labu.

3. Esmu iepazinusies ar Satversmes tiesu, kas tā ir, kādas ir Satversmes funkcijas un visus pārējos punktus , kas attiecas uz Satversmes tiesu un apliecinu to ar savu parakstu

Izmantotā literatūra

1. Latvijas Republikas normatīvie akti “ Par tiesu varu”.

2. Normatīvo aktu krājums “ Par tiesu iekārtu un tiesnešu darbību”, Rīgā,1999.

3. Tiesību aizsardzības iestādes “ Tiesu vara Latvijā”, Ārija Meikališa.

4. Tieslietu Ministrijas Likumdošanas aktu sistematizācijas departements “ Latvijas Republikas Satversme”,Rīgā, 1996.