ESEJA
TIESĪBU AIZSARDZĪBAS IESTĀŽU LOMA VALSTS NOTEIKTO TIESĪBU NORMU IZPILDES NODROŠINĀŠANĀ
RĪGA 2008
Mūsdienās valstī ir sava tiesību sistēma, šo sistēmu veido spēkā esošo normatīvo aktu kopums. lai veiksmīgi īstenotu šos normatīvos aktus, valstī darbojas tiesību aizsardzības iestādes, kas rūpējas, lai šīs normas tiktu ievērotas visā valstī, lai valstī darbotos savstarpējā sapratne, bet nesaskaņu rezultātā meklētu risinājumus problēmām. Saskaņā ar valstī esošajiem likumiem šādu darbību veic tiesas, advokatūras un policija un citas valsts iestādes.
Valsts policija (VP) ir apbruņota, militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvību, īpašumus, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem nodarījumiem. Nevienam nav tiesību iejaukties policijas rīcībā, kad tā pilda savus pienākumus, izņemot iestādes un amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums. Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, likums ‘’par policiju’’, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Policijai ir aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Policija sastāv no valsts policijas , drošības policijas un pašvaldības policijas. Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz aukstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politikā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Policija aizsargā personu tiesības un likumīgs intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, politiskās un citas pārliecības. Viņu darbība tiek organizēta ievērojot likumību, humānismu, cilvēku tiesības, atklātumu un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Manuprāt, darbs ir ļoti grūts, jo šiem cilvēkiem ir jācīnās ar to sabiedrības daļu, kas neciena ne tikai sevi, bet arī līdzcilvēkus un valsti, kurā tie dzīvo. Medijos pēdējā laikā var lasīt ļoti negatīvu attieksmi pret policiju no sabiedrības puses, bet tas ir izskaidrojams ar to, ka ir sabiedrības daļa, kas vēlas dzīvot neievērojot nekādas tiesiskās normas. Tomēr viņi ir tikai cilvēki, kas pilda savus pienākumus saskaņā ar valsts izdotajiem likumiem. Policijai ir jābūt nomodā katrā diennakts stundā, lai nodrošinātu kārtību uz ielām, lai laicīgi ierastos svarīgo notikumu vietās, lai veiktu izmeklēšanas un pēc iespējas ātrāk atklātu noziedzīgo nodarījumu (N/N) vaininiekus. Cilvēkam, kas izvēlas šo amatu nav jābūt tikai fiziski spēcīgam, bet arī emocionāli, psiholoģiski spēcīgam, jo viņu darbā ir jāsastopas ar tādiem nervu stindzinošiem notikumiem kā slepkavības. Šie ir cilvēki, kam tas nav tikai amats, bet gan visa dzīve, jo nereti viņiem nākas riskēt ar savām dzīvībām, lai nodrošinātu valsts drošību un attaisnotu uz viņiem liktās cerības. Šī ir pirmā iestāde, kas aiztur ārpus likuma dzīvojošos cilvēkus, par kuriem rūpes tālāk uzņemas advokāti.
Advokātiem savs darbs jādara ar lielu nopietnību un jāievēro visi ētikas kodeksā minētie noteikumi. Visām personām ir tiesības uz advokāta palīdzību, un advokāts nav tiesīgs to atteikt ja nav kāds nopietns iemesls, līdz ar to viņu darbs ir aizstāvēt cilvēkus, cilvēku grupas arī tādā gadījumā ja visi pierādījumi ir vērsti pret klientu, šādā gadījumā advokātam ir jāseko līdz tam, lai pret klientu tiktu pielietoti pareizie likumi, tiesiski pareizā kārtībā. Pamatojoties uz to, lai kādi mēs nebūtu savos uzskatos un rīcībā mums ir tiesības uz aizsardzību, to nodrošina advokāti, kas darbojas advokātu birojos, tie ir neatkarīgi un profesionāli juristi, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot, gan fiziskas, gan juridiskas personas tiesas procesos, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot vēl citas juridiskas darbības. Advokātiem bieži lūdz padomus pie līgumu formēšanas, viņi seko līdzi tam, lai tiktu ievērotas visas valsts noteiktās normas un tomēr visbiežāk viņu darbības sfēra ir klientu interešu aizstāvība tiesās. Advokātiem jābūt ar labu reputāciju, zinošiem bez kriminālas pagātnes, jo viņu darbam ir jāsniedz priekšzīme cilvēkiem, lai viņi respektēt advokātus un uzticētu viņiem pārstāvēt savas intereses. Advokāti ir starpnieki starp valsti un sabiedrību, viņu uzdevums ir ievērot un zināt visus valsts likumus un tos izskaidrot arī saviem klientiem, lai nenotiktu nekādas prettiesiskas darbības, kas varētu apdraudēt valstī pastāvošo iekārtu.
Tiesu varai, garantējot personas tiesību aizsardzību, lai sabiedrības locekļu starpā valdītu tiesību taisnīgums. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata tiesas, kuras sadalītas trīs līmeņos – rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas un augstākā tiesa. Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes. Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Tiesu spriež tikai tiesa. Tiesu lēmumiem ir likuma spēks, tāpēc tiesnešiem savs darbs ir jādara godprātīgi un neļaujot sevi ietekmēt, tiesa ir jāspriež taisnīgi ievērojot visus likumus. Tiesu varas reputācija ir iedragāta, kam par pamatu ir grāmata „Tiesāšanās kā ķēķis”, kurā ir aprakstītas mobilās sarunas starp tiesnešiem un advokātiem, kas ir izsaukušas asas diskusijas sabiedrībā, jo tiesneši un advokāti ir pārkāpuši sava amata ētikas kodeksu, kurā ir teikts, ka advokātiem un tiesnešiem savā darbībā ir jābūt neatkarīgiem. Līdz ar to sabiedrībā tiek grauta uzticēšanās ne tikai tiesai, bet arī valstij. Tomēr par spīti tam cilvēkiem nevajadzētu paļauties tikai uz medijos rakstītiem un grāmatās iespiestiem faktiem, jo sabiedrībā ir cilvēki, kas nodarbojas ar korupciju un mums nevajadzētu nosodīt tikai uzpērkamos tiesnešus, bet arī cilvēkus, kam ir drosme piedāvā naudu, un kopīgi jāanalizē un jācīnās pret šo sērgu, nezaudējot ticību tiesām, jo tiesas tomēr palīdz attīrīt sabiedrību no cilvēkiem, kas ar savu rīcību apdraud citus cilvēkus.
Bez šīm iestādēm valsts pati par sevi nespētu pastāvēt, jo viņi darbojas saskaņā ar likumu un informē arī iedzīvotājus par valstī pastāvošajiem likumiem, informē par pienākumiem un tiesībām, kas piemīt katram indivīdam, lai nerastos nesaskaņas. Iepriekš minētajām iestādēm ir liela loma, lai nodrošinātu kārtību valstī un sabiedrībā. Cilvēki, kas ieņem šos amatus ir kā reklāmas zīme valstij, jo cik cienīgi un atbilstoši izturēsies policisti, tiesneši un advokāti tik cienīgi arī Latvijas iedzīvotāji attieksies pret savu valsti. Ja cilvēki sapratīs, kādas lietas ir atļautas un kādas nav un vairāk ieklausīsies šo iestāžu pārstāvjos, jo mazāk likumpārkāpumi būs jāizdara. Šīs ir valsts iestādes, kurām ir jādarbojas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku valsts likumu izpildi.