Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem

Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem.

1. Noteikumi nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku, vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

2. Darba atļauju ārzemniekam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

3. Fiziskai vai juridiskai personai, kura atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uzskatāma par darba devēju (turpmāk — darba devējs), ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tajā profesijā, specialitātē vai amatā, kas norādīts ārzemnieka darba atļaujā.

4. Darba devējs, kurš vēlas nodarbināt ārzemnieku Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē pēc faktiskās darba izpildes vietas vai pēc darba devēja juridiskās adreses iesniedz apstiprināšanai darba devēja darba izsaukumu.Darba izsaukumu katram ārzemniekam noformē vienā eksemplārā.

5. Ja darba devējs ir paredzējis ārzemnieku nodarbināt, noslēdzot darba līgumu, darba izsaukumu var apstiprināt, ja aģentūras filiālē ir reģistrēta brīva darba vieta vai speciālista vakance un pēc reģistrēšanas tā ir brīva ne mazāk par mēnesi līdz dienai, kad darba devējs vai tā pilnvarots pārstāvis aģentūras filiālē, lai apstiprinātu darba izsaukumu, kopā ar darba izsaukumu iesniedz šādus dokumentus:
 iesniegumu, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku un apliecināts, ka darba devējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu;
 ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, – kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizētu izglītības dokumenta vai trīs gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā;
 ja ārzemnieka darbs Latvijas Republikā paredzēts saskaņā ar darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, — darba līguma projekta kopiju;
 darba devēja reģistrācijas apliecības, statūtu, nolikuma vai cita juridisko statusu apliecinoša dokumenta kopiju;
 atļaujas (licences) kopiju, ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence);
 pilnvaru, ja dokumentu iesniedzējs ir darba devēja pilnvarots pārstāvis;
 dokumentu, kas apliecina samaksu aģentūrai par šo noteikumu apakšpunktos minēto dokumentu izskatīšanu un darba izsaukuma apstiprināšanu. Maksa par dokumentu izskatīšanu un darba izsaukuma apstiprināšanu parastā kārtībā (10 darbdienu laikā) ir trīs lati, paātrinātā kārtībā (piecu darbdienu laikā) — pieci lati.

6. Darba atļauju ārzemniekam var izsniegt, pamatojoties uz vīzu, uzturēšanās atļauju vai patvēruma meklētāja personas dokumentu.

7. Darba atļauju ārzemniekam, kurš ir Latvijas Republikā akreditētas iz¬glītības iestādes audzēknis vai pilna laika students, izsniedz tikai tādā gadījumā, ja viņam darba līgumā noteiktais darba laiks nepārsniedz 20 stundas nedēļā vai ja viņš ir pašnodarbinātais un viņa uzturēšanās laiks Latvijā nav mazāks par vienu gadu.

8. Ja ārzemnieks strādā vairākās komercsabiedrībās, ieņem vairākus amatus vienā komercsabiedrībā vai strādā vairākās specialitātēs vienā komercsabiedrībā, darba atļauja nepieciešama katram darba veidam.

9. Ja darba atļaujā norādītā termiņa ietvaros mainās nosacījumi, kas bijuši par pamatu minētās darba atļaujas izsniegšanai (piemēram, mainās darba devējs, amats, darba laiks, darba vieta), ārzemniekam ir pienākums saņemt jaunu darba atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

10. Ja darba tiesiskās attiecības ar ārzemnieku tiek izbeigtas pirms darba atļaujā noteiktā termiņa beigām, darba devējs pirms darba atļaujā noteiktā termiņa beigām, bet ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc darba attiecību pārtraukšanas par to rakstiski paziņo pārvaldei. Ja darba devējs par darba attiecību izbeigšanu nav paziņojis šajā punktā noteiktajā kārtībā, pārvaldes priekšnieks, pieņemot attiecīgu lēmumu, darba devējam uz vienu gadu (skaitot no pārkāpuma atklāšanas dienas) var noteikt aizliegumu lūgt apstiprināt jaunus darba izsaukumus un/vai saņemt darba atļaujas ārzemniekiem.

11. Ārzemnieks uzglabā darba atļauju līdz tajā norādītā termiņa beigām un uzrāda to pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

12. Ja darba atļauja ir nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nederīga, ārzemnieks triju darbdienu laikā par to rakstiski paziņo pārvaldei un lūdz izsniegt darba atļaujas dublikātu.

13. Valsts darba inspekcija, Valsts robežsardze, aģentūra un pārvalde atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē tāda ārzemnieka uzturēšanos un nodarbināšanu Latvijas Republikā, kurš ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai ir nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis), vai ir pašnodarbināta persona.

valsts nodeva
14. Valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo doku¬mentu izskatīšanu (turpmāk – valsts nodeva) viena ārzemnieka nodarbināšanai Latvijas Republikā ir 35 lati gadā. Ja nodarbinātības laiks ir īsāks par gadu, valsts nodevu aprēķina par pilnu gadu.

15. Valsts nodevu ārzemnieks maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu) vai skaidru naudu. Valsts nodevu iemaksā kredīt¬iestādē vai citā iestādē, kam ir tiesības veikt naudas pārskaitījumus. Pirms darba atļaujas saņemšanas persona maksājumu apliecinošu dokumentu (kvīti) iesniedz pārvaldē.

16. Valsts nodeva neattiecas uz:
 ārzemniekam patvēruma meklētājam, pamatojoties uz patvēruma meklētāja personas dokumentu;
 valsts zinātniskā iestādē par zinātnieku;
 no valsts budžeta vai pašvaldības finansētā kultūras iestādē par vadītāju, komponistu, mūziķi, dziedātāju, horeogrāfu, dejotāju, kino, teātra vai citu režisoru vai aktieri, cirka mākslinieku vai izrādes nodrošināšanā iesaistītu tehnisko darbinieku;
 akreditētā izglītības iestādē par pedagogu;
 par vērtētāju, kurš novērtē, akreditē un uzrauga laboratorijas, sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas;
 valsts organizētajos vasaras nodarbinātības pasākumos ārvalstīs dzīvojošiem latviešu izcelsmes jauniešiem;
 izglītības iestādes audzēknis vai students un kurš ieradies Latvijas Republikā mācību praksē vai stažēties kādā Latvijas Republikas akreditētā izglītības iestādē vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā, ja prakse vai stažēšanās saistīta ar darba tiesiskajām attiecībām;
 konsultants (eksperts), kas sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei vai palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika;
 komercreģistrā reģistrēts personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
 komercsabiedrības vienīgais dibinātājs un kurš tajā pildīs tādas amatpersonas pienākumus, kam komercreģistrā reģistrētas paraksta tiesības;
 valsts zinātniskā iestādē par zinātnieku;
 no valsts budžeta vai pašvaldības finansētā kultūras iestādē par vadītāju, komponistu, mūziķi, dziedātāju, horeogrāfu, dejotāju, kino, teātra vai citu režisoru vai aktieri, cirka mākslinieku vai izrādes nodrošināšanā iesaistītu tehnisko darbinieku;
 par sporta treneri;
 par profesionālu sportistu pēc sporta kluba uzaicinājuma;
 akreditētā izglītības iestādē par pedagogu;
 izglītības iestādes audzēknis vai students un kurš ieradies Latvijas Republikā mācību praksē vai stažēties kādā Latvijas Republikas akreditētā izglītības iestādē vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā, ja prakse vai stažēšanās saistīta ar darba tiesiskajām attiecībām;
 konsultants (eksperts), kas sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei vai palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika;
 komercreģistrā reģistrēts personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;
 komercsabiedrības vienīgais dibinātājs un kurš tajā pildīs tādas amatpersonas pienākumus, kam komercreģistrā reģistrētas paraksta tiesības;
 individuālais komersants;
 bijis Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā un vēlas strādāt;
 ieradies Latvijas Republikā uz dzīvi pie laulātā, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārzemnieks, un vēlas strādāt;
 šo noteikumu 30.2.9.apakšpunktā minētā ārzemnieka bērns, kas ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un vēlas strādāt;
 Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns vai viņa ģimenes loceklis un vēlas strādāt;
 persona, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss vai viņa ģimenes loceklis, kas ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un vēlas strādāt;
 ārzemnieks, kam darba izsaukums apstiprināts atbilstoši speciālo ekonomisko zonu darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
 saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra lēmumu;
 Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēknis vai pilna laika students, kuram darba līgumā noteiktais darba laiks nepārsniedz 20 stundas nedēļā;
 atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri;
 persona, kurai piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai viņas ģimenes loceklis, un kura ir vienu gadu uzturējusies Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktu un vēlas atkārtoti tikt nodarbināta Latvijas Republikā;
 saņēmis uzturēšanās atļauju līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai;
 persona, kurai Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;
 saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 22.punktu un uzturējies Latvijas Republikā ar šo termiņuzturēšanās atļauju vienu gadu.

izmantotā literatūra

www.likumi.lv  MK noteikumi Nr. 44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” ( spēkā ar 24.01.2004. ).