Ūdens cietība un tā mīkstināšana.
Ko uzskata par ūdens cietību?
Par ūdens cietību uzskata kalcija un magnija jonu satura summu ūdenī. Šie joni atbild par tādu parādību kā katlakmens veidošanos. Jo vairāk kalcija un magnija joni ir ūdenī, jo ūdens ir cietāks. Ūdens cietības mērvienība ir mmol/l (minimolekulu daudzums litrā). Ūdens cietību bieži izsaka arī ūdens cietības grādos oE. Aprēķinu koeficents ir 7; vai 1 mmol/l = 7 oE.
Kas ir ūdens cietība?
Neapstrādātā ūdenī izšķīdušie kalci¬ja un magnija sāļi izraisa t.s. „ūdens cietību”. Šo sāļu karbonāti nosēžo¬ties veido t. s. „akmens” slāni. Tā rezultātā veidojas nosēdumi uz sani¬tārajām iekārtām, kā arī saīsinās apsildes, vannas istabu armatūras un virtuves iekārtu (veļas, trauku mazgājamo mašīnu, kafijas vārāmo, tējkannu u.c.) kalpošanas laiks. Akmens tāpat izraisa arī šo iekārtu ekspluatācijas izmaksu celšanos pat līdz 20 %.
Ūdens cietību visbiežāk apzīmē t.s. Vācijas grādos (dH). Latvijas ūdens-
vadu ūdenim ir vidēji ap 18dH – tas ir ļoti ciets. Individuālo ūdens ņemšanas vietu lietotājiem bieži ir papildus problēma: izšķīdušie dzelzs un mangāna savienojumi izraisa rūsainus traipus un padara ūdeni dzeršanai nelietojamu.
Ūdens mīkstināšana
Ūdens mīkstināšanas iekārtas „sirds” ir jonu apmaiņas slānis, kas „izrauj” no cauri tekošā ūdens kalci¬ja un magnija savienojumus. Slānis periodiski tiek atjaunots, skalojot ar sālsūdeni, un sakrājušies elementi (Ca un Mg) tiek novadīti kanalizācijā.
Mīkstināšanas process ir pilnīgi drošs veselībai (netiek pievienoti nekādi ķīmiski savienojumi), un šādā veidā sagatavotu ūdeni var izmantot gan dzeršanai, gan visa veida mājsaimniecības vajadzībām.