Pastāv dažādi 1934. gada Valsts apvērsuma cēloņu viedokļi, vieni no tiem ir:
plaša demokrātija, sabiedrības negatavība, pārāk liberālais vēlēšanu likums pavēra ceļu uz Saeimu daudzām sīkām partijām, kurām bija grūti panāk vienošanos, it sevišķi liela neuzticība bija pret sociāldemokrātiem, kā arī trūka arī demokrātiskais iekārtai atbilstošas sociālās struktūras- vidusslānis bija pārāk vājš, ap 60% iedzīvotāju dzīvoja laukos, bet kā zināms Zemniecība vispār neatbalstīja demokrātiju. Bet sabiedrībā pastāv vēl viens viedoklis, Ulmanim esot bijušas personīgas ambīcijas, varaskāre. Ulmaņa ambīcijas liecina par to, ka viņam nebija vienaldzīga Latvija, viņš izsauca rūpes par situāciju valstī, viņam piemīta pārliecība, ka viņš zina kā strauji uzlabot situāciju, tās arī ir viņa pozitīvās īpašības.
Ulmaņa diktatūras laikā tika gūti neapstrīdami panākumi lauksaimniecībā un valsts saimniecības izveidošanā, tomēr, gribēdams tautai palīdzēt un sagādāt tai labāku nākotni, viņš īstenībā atņēma tai pašlemšanas tiesības, privātsaimniecību lielā mērā pakļāva valsts kontrolei un daļēji pārvērta valsts saimniecībā. Vēl ievērojamāki panākumi tika sasniegti izglītības un kultūras jomā – pieaugošas Kultūras fonda aktivitātes, “Draudzīgā aicinājuma”, Lauksaimniecības akadēmijas, Latvijas Vēstures institūta un Tēvzemes balvas iedibināšana, Brāļu kapu celtniecības nobeigšana, uzceltas daudzas monumentālas celtnes un pieminekļi, īpaši skolu celtnes provincē (uzplaukuma laikā atklātas pat 94 skolu jaunceltnes gadā). Šajā laikā tika uzcelta arī Ķeguma spēkstacija, jauni dzelzceļi, sākta vietējo izrakteņu kūdras un kaļķakmens plašāka izmantošana ražošanā un enerģētikā, plauka un modernizējās lauksaimniecība, paplašinājās eksports, stabilas bija finanses un nauda.
Negatīvā Ulmaņa puse ,manuprāt, bija tas, ka viņš nebija izpildījis savu solījumu, Izstrādāt jaunu satversmi, bet kopumā Ulmanis devis tik daudz Latvijai cik varējis un Latvijas vēsturē nebija labāka prezidenta.Es uzskatu mūsdienas politiķiem vajadzētu mācīties no Ulmaņa, jo viņa interese bija Latvijas intereses.