Ulmaņlaiki

Es izvēlējos rakstīt par Kārļa Ulmaņa laikiem zalta laikiem. Uzskatu, ka tiešam šie bija zelta laiki, jo viss mainījās un uzlabojās. Sājā posmā, kad valdīja K. Ulmanis, Latvijā bija nepieciešama vienotība un sapratne cilvēku vidū un Ulmanis bija cilvēks, kas spēja to sarīkot un noturēt.

Kārlis Ulmanis bija plaši pazīstms, tāpēc ka no 18 pirmskara Latvijas valdībām viņs līdzdarbojās 12, septiņās būdams Ministru prezidens, bet piecās ministrs.

Vienmēr mūsdienu cilvēkiem ir bijis grūti saprast, kāpēc Kārlis Ulmanis ir tik populārs starp trimdas la

a
atviešiem, kas baudījuši demokrātisko sistēmu labumus. Varbūt tas norāda uz to, cik veiksmīgs bijis Ulmaņa personības kults.

Valstī viss mainījas un tapa pavisam citāds nekā bija līdz šim. Valsts ekonomika bija sagrauta, bet Ulmanis centās panākt, lai Latvija atkal būtu ekonomiski augstākā līmeni, nevis pedējas vietās. Kārlis Ulmanis uzskatīja, ka valstī ir nepieciešamas kameras un tika izveidotas jaunas. Kā pirmo 1934.gada 21.decembrī nodibinja Tirzneicības un rūpniecības kameru, kuras uzdevums bija pārstāvēt šīs nozares. Nedaudz vēlāk 1935.gada 29.martā dibināja Lauksaimniecības kameru, bet da
a
arba kameru dibināja 1935.gada 30.decembrī. Kultūras un brīvo profesiju nozarēs nodibināja divas kameras Rakstu un mākslas kameru un Profesiju kameru 1938.gada 5.maijā. Šīs kameras darbojās likumprojektu izstrādāšanā un tām pakļauto nozaru darba regulēšanā.

Īpašu nozīmi K.Ulmanis pievērsa lauksaimniecības attīstībai, jo uz
z
zzskatīja, ka lauksaimniecība ir valsts saimnieciskās dzīves pamats. Tādēļ viss norinsinājās tā, lai sekmīgāk attīstītu lauksaminiecības nozari. Lai paaugstinātos ražošana un eksports. Jo tas bija ļoti svarīgi valsts ekonomikai. Sāka veidoties arī uzņēmumi, to darbības rezultātā uzlabojās preču kvalitāte, kā arī paaugstinājās iepirkuma cenas un pieauga eksporta kopapjoms.

Faktiski Ulmais pats sevi iecēla par prezidentu. Visas ieviestās pārmaiņas norisinājās pilnīgi mierīgi un bez kādiem truacējumiem. Pēc šīm pārmaiņām tauta jutās brīva un atbrīvota. Cilvēku sejās bija redzams neaprakstāms prieks un laime.

Ar 1934.gada 15.maiju uzsākās jauns posms latvijas valsts un latviešu tautas vēsturē un to nosauca par atjaunotās Latvijas laikmetu. Valstī notika daudz dažādi pārkārtojumi.

Ulmanis uzskatīja, ka valsts nedrīkst būt dalīta, jo jāvalda sapratnei un vienotībai. Pateicoties šādiem uzskatim valstī tikai dibinātas da

a
ažādas organizācijas. Mazpulku organizācija nodibinājās 1929.gadā. Mazpulku kustību K.Ulmanis uzskatīja par vispiemērotāko ,lai audzinātu jaunatni patriotiskā garā.

Kārlis Ulmanis ik brīdi stāvēja par Latviju un tās tautu ar visu savu sirds degsmi, bez jebkādām savtīgām ineresēm.

Ulmaņa saimniecības principi bija autoritārisms un latviskums. Kārļa Ulmaņa vieta Latvijas vēsturē nav nedz noliedzama, nedz apstrīdama. Viņš bija neatkarīgās Latvijas izcilākais izveidotājs.

Es uzskatu ka,tie cilvēki, kas dzīvojuši Kārļa Ulmaņa valdīšanas laika daudz vairāk mīl savu tēvzemi un saprot tās godu un varenību. Man ir li
i
iels prieks, ka ir cilvēki, kas ir spējīgi pastāstīt par to laiku. Pati es daudz uzzināju no grāmatām, bet nelielu daļu man pastāstīja vecvecmāmiņa, kas atceras šo laiku. Un uzskata, ka K.Ulmaņa panākumi tad ir liels solis mūsdienu attīstībā.

Leave a comment