Vai esam homofobiski, vai joprojām vēl nesamaitāti?

Šķiet, ar iestāšanos Eiropas savienībā, esam daudz ko ieguvuši un arī daudz ko zaudējām. Aizvien vairāk sākam „baudīt” negaršīgu pārtiku, kas nāk no ES, nekvalitatīvus produktus, kaut arī to iesaiņojums un ārējais izskats ir diezgan pievilcīgs. Arī morāle strauji slīd lejup. Un kāds vēlas iešūpot vai aizklāt garīgās patiesības balstu, kurā ir mūsu morāles un vērtību pamats. Pār Latviju aizvien biežāk nāk pārmetumu vētras par to, ka šeit Latvijā, trūkst tolerances, iecietības, sapratnes – ka Latvija ir homofobiska, līdz ar to, tā rada problēmu visai Eiropai. Patiesībā ne jau mēs to radām, bet pati Eiropas problēma nāk pār mums. Kad tiek runāts par kristiešu tiesībām, par tradicionālajām vērtībām, par ģimenes vērtībām pasaules kontekstā, tad ES vispār netiek pieminēta, vai ir atzīmēta kā pēdējā un ar negatīvo nokrāsu. Un mēs vainojam sevi un citus, ka nespējam izpatikt ES dažiem politiķiem – sodomistiem, kas tikuši pie varas un to lieto ar uzpirktiem masu medijiem, ver vaļā savu muti lai uzdzīt bailes Latvijai. Tāds tādu pazīst. Un šī atbalss atsaucas arī uz mūsu politiķiem, kas runā cik Latvija ir atpalikusi un nesaprot, ka ES vēlas dot mums pašu labāko un vērtīgāko – „ES augstākā labuma vērtības”. Nav izdomāts neviens cilvēka vai valsts standarts, kas būtu augstāks un vērtīgāks, kāds tas ir Bībelē. Un Bībele skaidri saka -, ka homoseksuālisms ir grēks, apzinātie aborti ir grēks, daudzsievība ir grēks, eitanāzija ir grēks. Dievs visu ir iekārtojis pareizi, jo Viņš ir kārtības Dievs. Neviens gēns cilvēka organismā neatbild par cilvēka vēlamo noslieci uz homoseksualitāti. Būt vai nebūt samaitātam, cilvēks izvēlas pats – ne iedzimtība, ne slimība – bet paša vāja rakstura cilvēka personīgā izvēle. Tad meklējot attaisnojumu tiek spēlētas dažādas politiskas spēlītes ar cilvēkiem, ar pašu Dievu, likumiem, definīcijām. Jesajas grāmatā 3:9 ir atspoguļota sabojāta cilvēka būtība, – „viņu nekautrīgā sejas izteiksme liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu!” Homoseksuāļu apsēstība dzen tos nemitīgā cīņā pret katru patiesības vārdu, pret katru veselīgu ģimeni, pret mūžības vērtībām, sākot no savām perversām demonstrācijām līdz uzpirktiem masu mediju laukiem. Redzot, ka nevar mainīt pieaugušo cilvēku pieredzi, tie spiežas iekšā skolās, nometnēs, jauniešu organizācijās. Izvirza dažādus muļķīgus projektus – izsvītrot no skolas grāmatām vārdus „Tētis, mamma, zēns, meitene”, kā diskriminējošus vārdus, pieprasa dokumentos ierakstu „vecāks A” un „vecāks B”, atšķirīgas tualetes „uni-sex” atbilstošām cilvēku grupām – vīriešiem, kas jūtas kā sievietes un otrādi. Liekas šausmu stāstiņi, bet tā patiešām arī notiek. Un, ja nenostāties pretī viņu nāves kultūras izplatīšanai, tad arī šeit Latvijā tie ielavīsies skolās, izdevniecībās ar grāmatām „Karalis un Karalis”, diskotēkās bez biksēm utt.
Lai pietiek mums drosmes nostāties pretī ļaunuma sērgai, lai pasargātu savus līdzcilvēkus, savas ģimenes, bērnus, savu zemi un valsti!

Dažas skaidrojošās frāzes:
Tolerance – cieņa un atzīšana, iecietība pret citu cilvēku domām, ticību, uzskatiem, paražām, bet ne piekrišana vai simpatizēšana tiem.
Homoseksuāļu valodā „tolerance” nozīmē, viņu stila pieņemšana, piekrišana tam un vēl vairāk, šī stila pielietošana savā dzīvē un personīgā praksē.

Humānisms – cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēku labklājību, cieņa pret cilvēkiem.
Homoseksuāļiem „humānisms” nozīmē, ka cilvēks ir tiesīgs darīt to, ko viņš grib, tieši šajā brīdī.

Guntars Skudra