Vai Latvijā valda demokrātija ?

Vai Latvijā valda demokrātija ?

Vārds “demokrātija”mūsdienās ir bieži sastopams termins. Reti kurš nespēs izskaidrot tā nozīmi kaut vai vispārējos vilcienos. Tomēr savā būtībā šis ir ļoti sarežģīts un daudz ko ietverošs termins. Mūsdienu pasaulei vairs nepietiek ar demokrātiju par katru cenu – svarīgi, lai šī demokrātija būtu ar noteiktu kvalitāti, vispirms noturīguma un neatgriezeniskuma ziņā. Demokrātiskā režīmā pilsoņi kontrolē valsti, bet valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti, konfliktu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Valsts arī gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgās intereses. Tā vajadzētu būt. Bet kas notiek patiesībā ?
Latvijā sabiedriskajā politikā ir ievērojama tendence uz slēgto politikas izpausmi. Slēgtai politikai raksturīgi ir tas, ka tajā pastāv šaurs izlēmēju loks, kā arī biznesa grupējumu lielā ietekme svarīgu politisku/ekonomisku lēmumu pieņemšanā, sabiedrības interešu neievērošana un lemšanas procesa necaurredzamība. . Tādēļ arī iedzīvotāji nelīdzdarbojas jo netic, ka paši spēj ietekmēt politikas procesu (bezatbildīga un slēgta politika sabiedrību dara pasīvu; tās pašnovērtējumu – zemu, taču no otras puses – tas ir sabiedrības pasivitātes rezultāts. Taču, nedrīkst uz visu skatīties “no malas”.
Protams, arī politiķi iespaido domas – demokrātijas pamatā ir partijas, kas pārstāv tautu vēlēšanu ceļā. Taču Latvijā šīs partijas tik minimāli pārstāv ‘tautas’ intereses, ka, protams, rodas neuzticība valstij un demokrātijai kā tādai. Partijām nav ideoloģiskā pamata – jebkāds partiju iedalījums ir relatīvs, jo būtībā to rīcība ir diezgan neprognozējama. Latvijā politika vairāk grozās ap personībām, nevis ap partiju programmām. Politiķiem ļoti raksturīga ir personiskā bezatbildība. Aptaujā (Diena, 2.02.2000) uz jautājumu “Vai partiju finansētājiem ir liela ietekme uz partiju pieņemtajiem lēmumiem?” 89% iedzīvotāju uzskata, ka ‘jā’. Tātad paveras ceļš politiskai korupcijai, radot tālāku tautas slīgšanu nabadzībā, kas savukārt grauj uzticību valstij.
Vēl viena problēma Latvijā – lai daudzās pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu sekmīgi funkcionēt, tām jābūt finansiāli patstāvīgām. Taču Latvijā situācija ir pretēja – ekonomiskā atkarība no valsts ir milzīga. Līdz ar to nevar panākt interešu un uzskatu pilnīgi atkarību, jo aiz tā stāv, piemēram, kāds sponsors, ar kura interesēm tad nu arī ir jārēķinās.
Uzskatu, ka šobrīd manā valstī demokrātijas iezīmju skaits ar vien ar vien samazinās. Tas tādēļ, ka katrs domājam tikai par sevi, bet ne par valsti kā tādu kopumā. Kā saka , ja rodas problēmas ,ne vienmēr vaina ir citos, jāprot to saskatīt arī sevī. Taču šobrīd mēs- tauta valsts labā reāli neko nespējam darīt, visu izlemj konkrēti , atsevišķi cilvēki. Pat negribas domāt, kas notiks tālāk. . .