Manai valstij Latvijai, kura izveidojās 1918.g. 18.novembrī, pagājušajā gadsimtā bija lemts smags liktenis. Tās sekmīgo attīstību 20.-30. gados pārrāva divas svešzemju okupācijas un pusgadsimtu ilga nebrīve, ko uzspieda komunistiskā Padomju savienība.
Tāpēc, kad Latvija atguva valstisko neatkarību 1990.g., viens no galvenajiem atjaunotās valsts uzdevumiem bija – kā panākt stabilu drošību, lai vairāk neatkārtotos iepriekšējā nelaimīgā pieredze. Tādēļ Latvija enerģiski uzsāka ārpolitiku, kuras mērķis bija pievienoties NATO – mūsdienu pasaules spēcīgākajai aizsardzības organizācijai.
2004.gadā Latvija kļuva par šīs aizsardzības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Šo izvēli atbalstija un turpina atbalstīt manas valsts iedzīvotāju lielākā daļa. Pēc pēdējiem datiem 78% iedzīvotāju atbalsta Latvijas dalību NATO.1) Arī es uzskatu, ka līdzdalība NATO spēj nodrošināt Latvijas intereses aizsardzības jomā. Esmu pārliecināta, ka NATO spēj aizstāvēt Latviju. Mana pārliecība balstās uz sekojošiem argumentiem:
• NATO dalībvalstis, tanī starpā arī Latvija, ir parakstījušas starptautisku līgumu ar ko apņemas aizsargāt viena otru. Ziemeļatlantijas līguma 5.pants paredz, ka bruņota uzbrukuma gadījumā kādai no NATO dalībvalstīm pārējo pienākums ir palīdzēt un aizstāvēt uzbrukuma upuri.2) Tā kā šo saistību uzliek starptautisks līgums, bet līgumi ir jāpilda, tad Latvija var droši paļauties uz garantijām, ko dod Ziemeļatlantijas 5.pants. Ja Latvija šādu palīdzību nesaņemtu, tas nozīmētu, ka visa NATO sistēma sabrūk.
• NATO dalībvalstu rīcībā ir milzīgs militārais potencionāls. Militāro iespēju ziņā NATO dalībvalstis ir tālu priekšā jebkuram iespējamam uzbrucējam. Tā piemēram, SIPRI (Stokholmas Starptautisko pētījumu institūts) dati parāda, ka NATO valstis tikai karavīru un viņu ekipējumu uzturēšanai vien izlieto 352 miljardus $, kurpretim Latvijas kādreizējā pāridarītāja Krievija visām militārām vajadzībām kopā izlieto tikai 21 miljardu $.3) Jāatgādina arī, ka NATO valstu rīcībā ir paši modernākie mūsdienu ieroči un karošanas līdzekļi.
• NATO dalībvalstīs valda demokrātiskas iekārtas, kur cilvēki augstu vērtē brīvību un taisnīgumu, tāpēc man liekas, ka gadījumā, ja notiktu nelaime ar mums, pārējo NATO dalībvalstu iedzīvotāji nepaliks vienaldzīgi. NATO valstu valdības un to sabiedrības ir izteikušas nožēlu par nespēju sniegt pietiekamu palīdzību Baltijas valstīm, kad tās tika okupētas 1940. -1945. gadā. Vai tās pieļaus trģiskās kļūdas atkārtošanos?
• Īsajā laikā kopš Latvija iekļāvusies NATO, mūsu valsts ir parādijusi sevi kā uzticama sabiedrotā, kas pilda uzņemtās saistības, Latvija ir bijusi atsaucīga gan NATO, gan arī atsevišķu NATO dalībvalstu aicinājumiem sniegt palīdzību. Karavīri no Latvijas jau tagad aktīvi piedalās miera uzturēšanas operācijās daudzviet pasaulē. Tikai labas atsauksmes no sabiedrotajiem ir bijušas par viņu darbību Bosnijā – Hercegovinā, Kosovā, Afganistānā un Irākā. Arī šis ieguldījums ļauj mums būt pārliecinātiem, ka nelaimes brīdī NATO valstis rīkosies pēc principa „viens par visiem, visi par vienu.”4)
Kaut arī šobrīd Latvijai un tās tuvumā nav tiešu militāru draudu un es ceru , ka tādu nebūs arī nākotnē, tomēr par valsts drošību ir jārūpējas nepārtraukti. Man liekas, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir sadarboties ar saviem sabiedrotajiem NATO sastāvā, jo tieši šis aizsardzības veids ir Latvijai piemērotākais.
1) http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=15509271.
2) NATO Rokasgrāmata. – Office of Information and Press, NATO Belgium. 2001. 546. lpp.
3) http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_data_index.html.
4) Latvia a Reliable Partner in NATO. – Riga: Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia, 2003.