Vai pareizs ir apgalvojums: „Kanādas un Austrālijas saimniecībā ir daudz līdzīga.”

Paskatoties globusā, kartē, atlantā – pēc pirmā acu uzmetiena varētu pateikt, ka Kanādai un Austrālijai ir daudz kas atšķirīgs, ņemot vērā vien to, ka tās atrodas atsevišķos kontinentos, kur nu vēl runājot par atsevišķām debespusēm, tomēr neskatoties uz krasi atšķirīgo izkārtojumu, Austrālijai un Kanādai ir daudz kopīgu lietu. Par spīti tam, ka šīm abām valstīm ir pietiekoši daudz kopīgā, tomēr analizēšu pretējo, pierādot, ka tas, ka viņas atrodas atsevišķās debespusēs un kontinentos tomēr ietekmē un atšķir valstis – gan klimats, gan reljefs un

n
n ūdens krājumi katrā no valstīm ir nevienlīdzīgs.

Jau tas, ka Austrālija atrodas dienvidu puslodē, bet Kanāda – ziemeļu, vien jau ir kā atšķirība, dažādo debespušu dēļ ir arī atšķirīgas klimata joslas , kas parāda ka šīm valstīm ir atšķirīgs klimats. Kanādai tās ir – arktiskā un antarktiskā, šī valsts daļa, var teikt, ir neapdzīvota, subarktiskā un subantarktiskā un mērenā klimata josla, kur arī koncentrējas visi valsts iedzīvotāji. Turpretim Austrālija atrodas subekvatoriālajā, tropu un subtropu joslā. Taču šajā valstī iedzīvotāju noteicošais faktors nav klimata josla, be
e
et gan tas, ka valstī ir maz ūdens krājumu, līdz ar to, tie ir izvietojušies pie Klusā (valsts A pusē) un Indijas (valsts R un DA pusē) okeānu krastiem. Līdz ar to, atšķirīga ir arī gaisa vidējā temperatūra janvārī un jū
ū
ūlijā. Janvārī tā svārstās no -40˚C līdz 0˚C, turpretim jūlijā tā svārstās no -8˚C līdz +16˚C. Tajā pat laikā Austrālijā janvārī tā ir no +16˚C līdz +32˚C un vairāk, taču jūlijā – no 0˚C līdz +24˚C. Arī gada nokrišņu daudzums Kanādā ir mazāks nekā Austrālijā (Kanādā tas ir – no 100 līdz 100 mm/gadā, bet Austrālijā – no 250 līdz 3000 mm/gadā).

Reljefs Kanādā ir nevienlīdzīgs – valsts R atrodas Kordiljeru kalni, aiz tiem uz A ir lielie līdzenumi, valsts vidienē ir Loremsa augstiene, taču ap pašu Hudzona līci reljefs vairs nav kalnains, salīdzinoši zems. Tai pat laikā Austrālijā reljefs nav īpaši mainīgs – augstākā virsotne ir Kostjuško kalns (2228 m v.j.l), kas atrodas valsts A izvietotajā Lielajā ūdensšķirtnes grēdā, zemākā vieta – Eira ezers, kas ir 16 m zem jūras līmeņa. Eira ez
z
zers atrodas Austrālijas vidienē. Valsts reljefs neizceļas ar lieliem kalniem un grēdām, tas ir salīdzinoši vienveidīgs.

Arī ūdens krājumi valstīs ir dažādi. Kanādā tas ir ļoti bagātīgs un izvietots pa visu valsti (atrodas 1. vietā saldūdens krājumu rezervēs pasaulē), šeit ir daudz upju, kā lielākās varētu minēt Makenzi un Nelsonu, un daudz ezeru – lielākais ir Augšezers, taču tas tiek dalīts ar ASV. Austrālijā atrodas pāris upes, kas atrodas valsts DA, lielākās – Dārlinga, Mareja un Lakana, taču šīs ir praktiski vienīgās. Ir vēl pā
ā
āris sīkas, nenozīmīgas, taču tur ūdens krājumi ir niecīgi, pat vērā neņemami. Lielākais ezers – Eira ezers, taču tas ir sālsezers un dzeramo ūdeni no tā iegūt ir neiespējami.

Tas, ka valstis ir izvietotas atsevišķos kontinentos un debespusēs izmaina gan to klimatu un ūdens krājumu rezerves, gan reljefu. Šajā ziņā Kanāda un Austrālija ir pilnīgi atšķirīgas un tām nav nekā kopīga.

Leave a Comment