Saturs
lpp.
Ievads……………………………………………………………………………………………………………3
1. Ekonomiskās sistēmas…………………………………………………………………………………4
1.1. Tradicionālā jeb naturālā saimniecība……………………………………………………..7
1.2. Komandekonomika……………………………………………………………………………….9
1.3. Brīvā tirgus ekonomika…………………………………………………………………………11
1.4. Jauktā ekonomika…………………………………………………………………………………13
2. Valsts sektors Latvijā…………………………………………………………………………………..16
2.1. Valsts sektors un struktūra………………………………………………………………………16
2.2. Valsts izdevumi valsts sektoram………………………………………………………………25
3. Valsts ekonomikas regulēšana………………………………………………………………………27
3.1 Fiskālā politika……………………………………………………………………………………….27
3.2. Monetārā politika…………………………………………………………………………………..30
Secinājumi un priekšlikumi……………………………………………………………………………..33
Izmantoto avotu un literatūras saraksts………………………………………………………………35IEVADS
Ar valsti – tās institūcijām, ierēdņiem, likumiem – ikviens konkrētās valsts iedzīvotājs sastopas nepārtraukti. Tas nozīmē, ka valsts ietekme uz katru indivīdu, kā arī uz visu sabiedrību kopumā ir ievērojama. Šī ietekme noteikti pastāv arī ekonomikā. Ļoti svarīgi ir izprast to, cik tad iela ir valsts ekonomiskā ietekme, ar to saistītās priekšrocības vai trūkumi, likumsakarības valsts intervencei ekonomiskās norisēs, lai spētu izvērtēt tās nepieciešamību, neaizstājamību un ieguvumus.
Studiju darba mērķis ir izveidot priekšstatu par valsts ietekmes ekonomikā apmēriem, veidiem, nepieciešamību un sekām.
Lai studiju mērķis tiktu izpildīts, jānoskaidro valstiskās regulēšanas iespējamie apmēri, metodes ekonomikas regulēšanai, valstiskās ekonomikas regulēšanas ietekme kā uz ekonomiku kopumā, tā arī uz ikvienu indivīdu, noskaidrojot valsts lomu sabiedriskā sektora regulēšanā.
Studiju darba izstrādē ir izmantota teorētiskās literatūras atlase atbilstoši izvēlētajam tematam, tās apkopošana un analīze, būtisku pazīmju un likumsakarību pētīšana.
Kursa darbs sastāv no ievada, trijām nodaļām, astoņām apakšnodaļām, secinājumiem, priekšlikumiem, izmantoto avotu un literatūras saraksta.1.Ekonomiskās sistēmas
Ekonomikas pamats ir cilvēku saimnieciskā darbība, kuru izsauc vajadzības. Saimnieciskā darbība ir viena no cilvēka dzīves darbības sfērām, kurā pastāv daudzveidīgi sakari, kas veido noteiktu sistēmu. Vajadzības veido cilvēku saimniecisko darbību, kura ir ekonomikas pamats. Ikvienā sabiedrība cenšas risināt galveno ekonomikas pamatproblēmu: atrast visefektīvāko ražošanas faktoru sadales veidu un risināt ierobežotības jeb nepietiekamības problēmu, ko rada sabiedrības neierobežotās vajadzības un ierobežotie resursi. Šajā nolūkā katrai sabiedrībai jāatbild uz trim jautājumiem:
1. Ko (kādas preces un pakalpojumi) ir jāražo un cik daudz?
2. Kā šīs preces un pakalpojumi ir jāražo?
3. Kas saņems un patērēs šīs preces un pakalpojumus? Kam tās tiks ražotas?
Ekonomiskajā literatūrā ir atrodamas vairākas ekonomiskās sistēmas definīcijas. Vieni ekonomisti, piemēram, M. Vats (M. Wats) raksta, ka ekonomiskā sistēma ir institucionāla struktūra, ko sabiedrība izmanto, lai noteiktu, ko ražot, kā ražot un sadalīt preces un pakalpojumus. Citi ekonomisti, piemēram, F. Saunders (F. Saunders) raksta, ka ekonomisko sistēmu var raksturot kā institūciju, likumu, aktivitāšu, pamatvērtību un cilvēku motivāciju kopumu, kas veido struktūru ekonomisko lēmumu pieņemšanai. Savukārt Pauls R. Gregorijs un Roberts C. Stjuarts (P. Gregory, R. Stuart) raksta, ka ekonomiskā sistēma ir sabiedrības saimnieciskās dzīves noteikta organizācija, ko izmanto, lai izvietotu ierobežotos resursus noteiktu ekonomisko mērķu sasniegšanai. Bet F. Priors (F. Pryor) uzskata, ka ekonomisko sistēmu nav iespējams pilnībā definēt. Tā aptver visas dzīves puses: dažādu institūciju un organizāciju tīklu, likumus, tradīcijas, tikumus, vērtības u.c. noteiktā ģeogrāfiskā vidē. Tas viss tieši vai netieši ietekmē ekonomikas subjektu rīcību ražošanā, ienākumu gūšanā un patēriņā.1
Ekonomisko sistēmu raksturo četras galvenās pazīmes, kas parāda pastāvošo institūciju būtību un to ietekmi uz lēmumu pieņemšanu resursu ierobežotības apstākļos:
lēmumu pieņemšanas līmeņi un organizēšana, t.i., kādā veidā sabiedrība pieņem lēmumus par resursu izvietošanu un risina ekonomikas organizācijas pamatjautājumus: ko ražot, cik ražot, kam ražot, kā arī sadala resursus starp nozarēm, apakšnozarēm un atsevišķiem uzņēmumiem atbilstoši viņu vajadzībām. Šos lēmumus var pieņemt, balstoties uz tradīcijām, saskaņā ar kurām cilvēki no paaudzes uz paaudzi atkārto jau sen pieņemtus lēmumus. Lēmumus var pieņemt arī centralizēti, izmantojot varu, vai arī decentralizēti, kā to dara atsevišķās
_____________________
1Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 46.lpp.
apakšvienībās: mājsaimniecības, firmas, saņemot informāciju ar tirgus mehānisma starpniecību;
informācijas ieguves un koordinācijas mehānisms. Informācija par cenu līmeni ir iegūstama ar tirgus starpniecību, kas signalizē par preču trūkumu vai pārpalikumu. Tas savukārt ietekmē ražotāja rīcību preču ražošanas paplašināšanā vai sašaurināšanā. Tirgus cenas ietekmē arī ekonomisko resursu un saražoto preču un pakalpojumu izvietošanas proporcijas atbilstoši pircēju vēlmēm un viņu maksātspējai. Arī centralizētās plānošanas apstākļos ar dažādām instrukcijām un direktīvām šo informāciju var novadīt līdz precu un pakalpojumu ražotājiem. Šādā veidā iegūtai informācijai sekos citāda ražotāju ekonomiskā rīcība. Tās būs ierobežota, jo liks saņemtā plāna ietvaros;
īpašuma tiesības. Ir svarīgi, kura īpašuma forma sabiedrībā ir valdošā – privātīpašums vai sabiedriskais īpašums. Atbilstoši tam notiek ienākuma sadale un ierobežoto resursu izmantošana;
ekonomiskais mehānisms galamērķa sasniegšanai un cilvēku iesaistīšanai saimnieciskajā darbībā, t.i., kādi ir vērtību un motivāciju virzītājspēki, kas nosaka ekonomisko rīcību dotajā ekonomiskajā sistēmā. Tie ir stimuli, kas sekmē mērķtiecīgu darbību labāku galarezultātu sasniegšanai: augsts atalgojums, prēmijas, stingra administrācijas kontrole, ordeņi, goda raksti u.tml.2
Ekonomisk…ā sistēma nav izolēts veidojums sabiedrībā. Tā mijiedarbojas ar visām sabiedrības struktūrām. Tāpēc augstākā galarezultāta sasniegšana ir atkarīga ne tikai no ekonomiskās sistēmas, bet arī no citiem faktoriem. Liela nozīme ir vides faktoriem (dabas resursiem, ekonomikas attīstības līmenim, darba un kapitāla izdevumiem u.c.), valdības ekonomiskās politikas pasākumiem, kā arī kultūras tradīcijām.
Ekonomiskās sistēmas galarezultāts parādās noteiktu sociāli ekonomisko mērķu sasniegšanai. Tie ir:
ekonomikas izaugsme paredz produkcijas izlaides pastāvīgu pieaugumu uz vienu iedzīvotāju ilgstošā periodā. Iedzīvotāju dzīves līmeni iespējams paaugstināt tikai tad, ja palielinās preču un pakalpojumu ražošana, jo patērēt var tikai to, kas ir saražots. Ja valsts ražošanas iespējas ir mazas, tad arī tās iedzīvotāju dzīves līmenis ir zems. Tikai palielinot produkcijas izlaidi var cerēt, ka pieaugums pieaugs arī iedzīvotāju dzīves līmenis;
ekonomiskā efektivitāte. Svarīgi ir sasniegt augstāku galarezultātu ar esošajiem
______________________
2Biznesa pamati. – R.:JAL Apgāds.-2000.-20.20-3.1 lpp
resursiem, kā arī iegūt maksimālu labumu no ierobežoto resursu izmantošanas, veicot
tikai tādu ekonomisko izvēli, lai par papildu izmaksām saņemtu papildu ieguvumu;
ekonomiskā brīvība attiecas uz ražotāju brīvību izlemt pašam, ko ražot un kā ražot, uz patērētāju brīvību izlemt, par kādām precēm vai pakalpojumiem izdot naudu vai uzkrāt ietaupījumus, uz strādātāju brīvību izvēlēties savu darba vietu, to mainīt, iestāties arodbiedrībās vai pievienoties streikiem, uz valdības centieniem ierobežot vai samazināt tirgus brīvību;
ekonomiskā vienlīdzība attiecas uz ienākumu un bagātības sadali sabiedrībā. Svarīgi atšķirt vienlīdzību iespēju ziņā no vienlīdzības rezultātos;
ekonomiskā drošība attiecas uz cilvēku vēlēšanos būt aizsargātiem no ekonomiskā riska, par kuru viņiem ir maza kontrole vai tās nav vispār. Pie riska pieder: nelaimes gadījumi darbā, bezdarbs, iztikas līdzekļu trūkums vecumdienās, neveiksmes uzņēmējdarbībā, banku krīze u.tml. Parasti valdības izstrādā sociālās programmas, kas paredz dažāda veida pabalstus, banku ieguldījumu apdrošināšana, subsīdijas lauksaimniecības produkcijai. Valstis nodrošina savu ārējo ekonomisko darbību, noslēdzot starptautiskos līgumus. Ekonomisko drošību rada ar likumu aizsargātas iedzīvotāju tiesības, kā arī personu īpašumā esošā manta;
makroekonomiskā stabilitāte attiecas uz pilnīgas nodarbinātības un cenu stabilitātes nodrošināšana sabiedrībā.
Tas kādā veidā tiek risināti ekonomikas pamatjautājumi: ko, cik, kā un kam ražot, pastāvot resursu ierobežotībai, lielā mērā ir atkarīgs no funkcionējošās ekonomiskās sistēmas. Tā var sekmēt vai ierobežot efektīva lēmuma pieņemšanu.
Ekonomikas sistēmām, kuras ir tikušas pieņemtas saistībā ar to ekonomiskajām problēmām, kas valstīs ir atšķirīgas, katrai ir savas īpatnības. Neraugoties uz to, dažas no šīm sistēmām ir ļoti līdzīgas citas citai, un tās var iedalīt trijās vai četrās grupās.
_______________________
3Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 48.lpp.1.1.Tradicionālā jeb naturālā saimniecība
Vēsturiski pirmais saimnieciskās darbības veids ir naturālā jeb tradicionālā saimniecība. Tā ir saimniecība, kas balstās uz tradīcijām un paražām, kurā visus saražotos vai arī tieši no dabas iegūtos produktus patērē paši ražotāji, viņu ģimenes locekļi savu vajadzību apmierināšanai.
Naturālā saimniecības apstākļos katra atsevišķa saimnieciska vienība veic visus darba veidus, sākot ar dažādu izejvielu iegūšanu un beidzot ar to pārstrādi patēriņam. Klasiskā formā naturālā saimniecība pastāvēja pirmatnējās kopienas apstākļos. Maiņai starp kopienām bija tikai gadījumu raksturs.
Ar laiku sāk attīstīties sabiedriskā darba dalīšana. Vispirms izdalās lopkopju ciltis: pēc ilgstošās attīstības kā autonoms specializēts darba lauks atdalās amatniecībā. Pateicoties darba dalīšanas priekšrocībām, rodas iespēja ražot vairāk produktu, nekā to ir nepieciešams pašu patēriņam. Amatnieki arvien lielāku savu izstrādājumu daļu sāk ražot nevis sev, bet pārdošanai, tirgum. Arī zemnieki ir spiesti savas produkcijas zināmu daļu pārdot tirgū, lai gūtu iespēju pirkt nepieciešamos amatnieku izstrādājumus. Līdz ar to maiņa kļūst regulārāka, tā pārvēršas par ikdienišķu parādību. Produkts, kas tiek ražots maiņai, tirgum un pārdošanai citam īpašniekam, izpaužas preces formā.
Naturālo saimniecību pakāpeniski sāk aizstāt preču ražošanas attiecības. Mainās ražotāju rīcības motivācija – tagad jācenšas apmierināt nevis savas, bet potenciālā pircēja vajadzības. Taču vienas preces maiņa pret otru kļūst arvien sarežģītāka. Tāpēc rodas nepieciešamība pēc dažādu preču vērtību mērauklas, kas varētu pildīt naudas lomu.4
Līdz ar naudas ieviešanu, preču pirkšanu un pārdošanu sabiedrībā rodas iedzīvotāju grupa – tirgotāji, kas ir starpnieki starp preču ražotājiem un patērētājiem. Blakus tirdzniecībai rodas arī augļošana. Šajā laikā veidojas pilsētas, kas pakāpeniski pārvēršas par amatniecības un tirdzniecības centriem. Attīstās tirgus kā īpaša attiecību sistēma, kā mehānisms, kas savieno pircējus un pārdevējus, pieprasījumu un piedāvājumu.
Preču ražošana, kas radās jau pirmatnējās kopienas iekārtas sairuma periodā (Ēģiptē 3-5 tūkstošus gadu, bet Babilonijā 4-7 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras), nekļuva par visaptverošu ekonomisku parādību, nedz verdzības, nedz arī feodālās sabiedrības apstākļos.5
Preču ražošana iegūst vispārēju raksturu tikai noteiktā vēsturiskās attīstības posmā, t.i., līdz ar sabiedriskās darba sadalīšanas attīstību un ražošanas specializācijas padziļināšanos.
No vienas puses, darba dalīšana attīsta cilvēka darba iemaņas, racionālas kustības, sekmēm specializētu iekārtu un instrumentu radīšanu un pielāgošanu, pārdomātu darba organizāciju. Tā
_______________________
4Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 49.lpp.
5Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 50.lpp.
ietekmē palielinās darba atdeve, tiek taupīts darbs un citi resursi tomēr nedrīkst neievērot darba dalīšanas negatīvos momentus. Pārāk detalizētu darba dalīšanu vienlaikus mazina darba radošās iespējas un pārvērš cilvēku par automātu, darba funkciju trulu izpildītāju. Tāpēc mūsdienās lieto pilnīgi jaunas darba dalīšanas un organizācijas formas, kuru pamatā ir ražošanas procesu automatizācija. Tagad tradicionālās sīki sadalītās darba operācijas ir integrētas vienotā, nepārtrauktā automātiskā sistēmā. Tām ir raksturīgi daudz augstāka darba sarežģītības pakāpe. Automātiskās sistēmas apkalpi var uzticēt tikai augstas kvalifikācijas speciālistiem programmētājiem, operatoriem, iekārtu kontrolieriem, remontdarbiniekiem u.c. Darba dalīšana līdz ar to sekmē it visu resursu efektīvāku izmantošanu.6
No otras puses, darba dalīšana veicina darba specializāciju. Savā laikā Ādams Smits jau minētajā darbā „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem” norādīja, ka, ja cilvēkam savai iztikai vajadzētu gādāt visu pašam, pat ar centīgu darbu un labvēlīgos klimatiskos apstākļos nāktos dzīvot visi trūcīgi.
Taču specializ…ētā darba veicējs nespēj ar sava darba produktu tieši apmierināt savas vajadzības. Ir nepieciešama dažādu darba rezultātu apmaiņa, ražošanas un darba kooperēšana, kad ražotāji strādā cits citam. Katram darbam jākļūst par kopdarba daļu. Tas nozīmē, ka daļrezultāts ir koprezultāta nosacījums. Starp atšķirīga darba darītājiem veidojas sarežģīta atkarības saikne, būtībā daudzšķautņainas ražošanas attiecības. 7
Katra sabiedrība izstrādā savas atbildes uz jautājumiem – ko un kā ražot, un kas saņems un varēs izlietot saražotos produktus. Veidojas noteikts saimnieciskais mehānisms, kas ietver organizācijas, kas darbojas ekonomikā, dažādas īpašuma formas, valdības ekonomisko politiku, juridiskos likumus, kas regulē ekonomiskās attiecības.1.2.Komandekonomika
Komandekonomika ir tāda saimnieciskās dzīves organizācija, kur pastāv sabiedriskais īpašums uz ražošanas resursiem. Ekonomisko sakaru galvenā forma ir plānveidīgums. Sistēmas raksturīgās iezīmes ir praktiski visu ekonomisko resursu sabiedriskais (bet īstenībā valsts) īpašums, ekonomikas monopolizācija un birokratizācija specifiskās formās, centralizēta ekonomikas plānošana kā saimnieciskā mehānisma pamats.
Komandekonomikas pamats ir ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums. Saskaņā ar marksisma atziņām sabiedriskais īpašums padara visus strādātājus par ražošanas līdzekļu
_______________________
6Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 49.lpp.
7Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 50.lpp.
līdzīpašniekiem. Pēc marksisma teorijas tas ir visspēcīgākais efektīvas saimniekošanas motīvs.8
Komandekonomikas apstākļos sabiedriskajam īpašumam ir divas formas:
valsts jeb saucamais visas tautas īpašums;
kooperatīvu kolhozu īpašums.
PSRS valsts īpašums aptvēra 90% visu ražošanas līdzekļu, kooperatīvu īpašums – 10%. Sabiedriskā īpašuma attiecību ieviešana jebkurā valstī, tajā skaitā arī Latvijā 1940. gadā, radikāli mainīja visu līdz tam pastāvošo ekonomisko sistēmu.
Ekonomikas pamatjautājums – ko, kā un kas – risina nevis tirgus, ievērojot visas ekonomiskās likumsakarības (pieprasījums, piedāvājums utt.), bet to nosaka valsts, plānojot gan nepieciešamos resursus, gan preču un pakalpojumu veidus, gan saražotā produkta izlietojumu, gan nepārtrauktu ekonomikas attīstības augšupeju.
Speciāli sagatavoti augsti kvalificēti ierēdni (plānotāji) nosaka kādas preces un kādi pakalpojumi tiks ražoti. Šie norādījumi tiek atspoguļoti Valsts plānā. Ja viņi uzskata, ka jāpaplašina kāda nozare un kāda cita jāsašaurina, tad izstrādā attiecīgas direktīvas un dod pavēles (komandu) ražotājiem.
Bijušajā Padomju Savienībā Valsts plāna komiteja vāca informāciju pa visu valsti, lai varētu izstrādāt plānus ekonomikas attīstībai. Šiem plāniem bija likuma spēks. Galvenie bija piecgadu un gada plāni, kuros bija noteikts – par cik, piemēram, jāpalielina patēriņa preču ražošana, par cik jāpieaug lauksaimniecības kultūru ražībai.
Kad plānošana tika pabeigta, rūpnīcu direktoriem paziņoja, kas ražoja, kādi resursi un no kurienes tiks piešķiti šo mērķu īstenošanai, kam būs jānosūta saražotā produkcija, par kādu cenu tā jāpārdod, cik lielas algas būs strādniekiem. 9
Nosakot darba algas lielumu, tika noteikts cik katrs var nopirkt jo strādāt vairākās darbavietās bez atļaujas nedrīkstēja, jo, lūk, tas nebija plānots. Tātad vairāk nopelnīt strādnieks parasti nevarēja.
Prakse pierādījusi, ka tajās valstīs (bijusī PSRS, Austrumvācija u.c.), kur ekonomikas pamats bija sabiedriskais īpašums, pastāvošā komandekonomika nespēja nodrošināt efektīvu saimniekošanu. Šai sistēmai raksturīgi bija arī tas, ka paralēli valsts struktūrām tiek veidotas valdošās partijas struktūras. Uzņēmumos, iestādēs, valsts institūcijās darbojas partijas komitejas, kuras rosina vai kontrolē to darbību. Valdošā partija saplūst ar valsts pārvaldes aparātu un kļūst par tās neatņemamu sastāvdaļu. Līdz ar to partijai ir tiešs sakars ar īpašuma attiecībām. Tā kopā ar valsti īsteno jau minētās īpašuma valdījuma, lietojuma un rīcības attiecības savas varas
______________________
8Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 55.lpp.
9Biznesa pamati. – R.:JAL Apgāds.-2000.-20.20-3.4 lpp
nostiprināšanas un saglabāšanas interesēs.
Neefektīva saimniekošana komandekonomikas apstākļos ir likumsakarīga parādība, jo sabiedriskais īpašums nav spējīgs padarīt visus par gādīgiem saimniekiem, īstenībā tas atsvešina strādātājus no ražošanas līdzekļiem. Cilvēkos izveidojas attieksme pret sabiedrisko īpašumu kā pret „nekam nepiederošu mantu”. Tā sekas bija vispārēja bezatbildība jebkuru resursu izlietošanā. Notika dabas bagātības izniekošana, valsts īpašuma izšķērdēšana un izlaupīšana plašā mērogā, zagšana un iedzīvošanās u…z tā rēķina. Šīs negatīvās parādības pastāvēja gadu desmitiem. Tās noveda pie postošās ekoloģiskās krīzes, it visu resursu augošā deficīta. Plānošanas atrautība no tirgus, uzņēmumu darbības vērtēšana pēc plāna rādītāju izpildes pakāpes situāciju vēl vairāk pasliktināja. Darba samaksa bija lielā mērā nolīdzinoša. Tā ierobežoja darbaspēka radošo potenču izmantošanu.
Komandekonomikas apstākļos valsts formāli pārstāv visas tautas intereses, pauž „darbaļaužu asociācijas” centienus. Valsts vada tautsaimniecību it kā tautas vārdā, balstoties uz itin visu ražošanas resursu pārvaldīšanas attiecībām. Arī pilsoņu personiskais īpašums ir atkarīgs no sabiedriskā īpašuma. Pilnīgā atkarībā no valsts ir arī jebkurš cilvēks, ikviens darba veicējs. Privātā iniciatīvie tiek praktiski aizliegta. Valsts darbības virzienus nosaka ekonomiskā politika.1.3.Brīvā tirgus ekonomika
Naturālo saimniecību jeb tradicionālo ekonomiku nomainīja preču ražošana. Darba rezultātā tika saražotas preces, t.i., produkti, kas paredzēti maiņai un pārdošanai. Radās tirgus kā īpašs ekonomisks mehānisms, kur satiekas pircēji un pārdevēji.
Brīvā tirgus ekonomika ir tāda ekonomika, kurā resursu sadales process notiek tikai ar tirgus starpniecību.
Brīvā tirgus ekonomika ekonomiskajā literatūrā tiek dēvēta arī par liberālo vai neierobežoto tirgu. Tās veidošanas teorētiskās atziņas izstrādāja klasiskās liberālas saimniekošanas mācības dibinātāji.Ā. Smits, D. Rikardo un Dž. Mills, bet vēlāk – neklasiskās skolas pārstāvji. Viņi sludināja katra indivīda brīvās iniciatīvas un konkurences nepieciešamību un noraidīja jebkuru saimnieciskās darbības ierobežojumu. Pēc viņu uzskata tikai brīvā konkurencē var noskaidrot, kura prece ir labāka, jo to cenu nosaka tirgus, pieprasījums un piedāvājums. Tas rada tirgus saskaņotību un regulē ražošanu.10
Brīvo tirgus ekonomiku raksturo vairākas pazīmes:
šīs ekonomikas pastāvēšanas obligāts nosacījums ir privātīpašums. Tas vairumā uzņēmumu ir vienpersonas īpašums, kura galvenais mērķis ir peļņas iegūšana. Šādu
_______________________
10Biznesa pamati. – R.:JAL Apgāds.-2000.-20.20-3.4 lpp
uzņēmumu vada pats īpašnieks. Viņš pilnā mērā par visu ir atbildīgs, brīvi rīkojas ar saviem ražošanas līdzekļiem, pats gūst sava darba augļus vai arī cieš zaudējumus. Lai iegūtu lielāku peļņu, privātuzņēmējs pilnveido ekonomisko darbību, cenšas paplašināt ražošanu un ieviest jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus. Brīvā tirgus apstākļos veidojas un pastāv arī citas īpašuma formas;
gandrīz visi darba produkti iegūst preces formu. Produkts tiek izgatavots nevis sev, bet citiem. Tas nonāk pie patērētāja ar tirgus mehānisma palīdzību. Piemēram, kurpnieks ražo kurpes kā preci nevis sev, bet citiem pārdošanai tirgū. Iesaistoties tirgus attiecībās, fermeris pina lielāko daļu piegādā pienotavai vai piena kombinātam, kas to pārstrādātā veidā pārdod veikaliem. Veikali kā tirgus forma piena produktus pārdod tūkstošiem pircēju. Mašīnbūves uzņēmums izgatavo un realizē iekārtu citiem ražotājiem ražošanas resursu tirgū. Arī friziera, ārsta, advokāta u.c. sniegtie pakalpojumi tiek pārdoti un pirkti līdzīgi parastiem produktiem.
Tirgus ekonomikas apstākļos dominējošās ir maiņas attiecības, kad gandrīz visi produkti un pakalpojumi nonāk pie patērētāja pirkšanas un pārdošanas ceļā. Darbojas princips –pārdot lai pirktu, jo tikai tā var apmierināt gan ražošanas, gan arī personiskās vajadzības.
Pirkšanas un pārdošanas darījumi notiek daudzveidīgos preču un pakalpojumu tirgos un biržās. Tajos veidojas brīvās cenas atkarība no pieprasījuma, piedāvājuma un konkurences;
Brīva tirgus ekonomikas apstākļos pastāv pilnīga konkurence, jo ir pietiekami liels skaits vienveidīgas preces ražotāju, un pircējs var brīvi izvēlēties pārdevēju. Preces tiek pārdotas par tirgus cenām. Brīvā konkurence ir saimnieciskās dzīves dzinējspēks, ražošanas regulators, jo katrs ražotājs cenšas izgatavot labākas preces un ražošanā ieviest visracionālākos darba paņēmienus. Taču privātie uzņēmēji tiek pakļauti nežēlīgai tirgus pārbaudei, nesaudzīgai atlasei, kurā tiek pazudināts vājākais, bet izdzīvo spēcīgākais;
Brīvā tirgus ekonomiku raksturo brīva uzņēmējdarbība un ekonomiskā iniciatīva. Tas nozīmē, ka cilvēku saimnieciskās darbības izvēle ir brīva. Ražotāji paši var brīvi izvēlēties, ko, cik, kā un kam ražot, kādā nozarē un cik plaši darboties. Brīva izvēles rīcība ļauj uzņēmējam izvērst ekonomisko iniciatīvu, lai savas darbības galarezultātā iegūtu peļņu. Panākumus viņam lielā mērā nodrošina māka pārvaldīt savu uzņēmumu, pārkārtot ražošanu atbilstoši mainīgajām vajadzībām, ieviest jaunāko tehniku un tehnoloģiju u.tml.;11
_______________________
11Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 53.lpp.
Brīvā tirgus apstākļos darbojas „ekonomiskais cilvēks”, kuram jebkuras darbības motīvus nosaka paša …intereses, neievērojot sabiedrības intereses;
Valsts loma ekonomikā ir ierobežota. Ā. Smita mācības galvenā ideja ir tā, ka tirgus ekonomika funkcionēs labāk, ja netiks valstiski regulēta. Tāpēc valdībai viņš ierāda „naktssarga” lomu, kuram jāpilda trīs pienākumi: valsts aizsardzība, iekšējās kārtības nodrošina, atsevišķu sabiedrisku darbu organizēšana.
Ā. Smits savā laikā ir izdalījis trīs valsts funkcijas ekonomikā:
Pirmkārt, jāaizstāv sabiedrība no citas neatkarīgas sabiedrības vardarbīga iebrukuma;
otrkārt, jāaizstāv, cik vien iespējams, katrs sabiedrības loceklis no netaisnības vai apspiestības no jebkura cita sabiedrības locekļa;
treškārt, jāizveido un jāsaglabā noteiktas sabiedrības institūcijas un jāveic noteikti sabiedriski darbi.12
Ā.Smits brīvās tirgus ekonomikas teorija izvirzīja un pamatoja „Laissez-nous faire” (ļaujiet brīvi rīkoties), t.i., valsts neiejaukšanās politiku ekonomikā. Tā pierādīja, ka ekonomiku spēj regulēt tirgus mehānisms. Tā ir spējīga attīstīties pašregulēšanās veidā. Līdz ar to Ā. Smits norādīja, ka tirgū cilvēkus vada kāda „neredzamā roka”, kas liek viņiem strādāt un rīkoties tā, lai resursi tiktu efektīvi izmantoti „Neredzamās” rokas galvenie nosacījumi ir šādi:
konkurence, kas piespiež ražot citiem cilvēkiem vajadzīgas lietas;
privātīpašums, kas nodrošina tiesības saņemt peļņu;
peļņas motīvs. Katrs cilvēks centīsies izmantot savu kapitālu tā, lai viņa produkts iegūtu vislielāko vērtību;
personiskās intereses. Cilvēks parasti neievēro sabiedriskās intereses. Taču „neredzamā roka” viņu virza uz mērķi, kurš nemaz nav viņa nodoms. Sekojot savām personiskajām interesēm, viņš neizbēgami rīkojas tā, ka vislabākā veidā kalpo sabiedrības interesēm.13
Brīvā tirgus ekonomika, kā liecina prakse, sekmīgi darbojas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Taču tā nebija dzīvotspējīga. Mūsdienās neviena no pasaules valstu ekonomiskajām sistēmām nepārstāv nedz tradicionālo, nedz arī brīvo tirgus ekonomiku tīrā veidā. Parasti tiek lietoti jaukti ekonomisko resursu izvietošanas mehānismi, ierādot valstij ievērojamu vietu ekonomikā.
_______________________
12Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 53.lpp.
13Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 54.lpp.
Jauktā ekonomika.
Jauktā ekonomika ir mūsdienīgs tirgus saimniecības veids, kurā vienlaikus pastā kā tirgus mehānisms, tā arī valsts sektors.
Jauktās ekonomikas galvenā atšķirība no iepriekšējām sistēmām ir tirgus mehānisma un valsts sektora savienošana, protams, ievērojot arī vienas vai otras valsts tradīcijas, paražas, reliģijas normas, kas tiek pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm.
Jauktās ekonomikas galvenā atšķirība no iepriekšējā sistēmām ir tirgus mehānisma un valsts sektora savienošana, protams, ievērojot arī vienas vai otras valsts tradīcijas, paražas, reliģijas normas, kas tiek pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm.
Tas nozīmē, ka mūsdienu ekonomikā iejaucas valsts, tā veic ekonomikas regulēšanu un kontroli. Jauktā ekonomika neapšaubāmi ir tirgus saimniecības veids. Tā lielā mērā balstās uz brīvā tirgus mehānismiem, kuras pamats ir privātīpašums, brīvā uzņēmējdarbība, ekonomiskā iniciatīva un nepilnīga konkurence. Taču jauktās ekonomikas apstākļos būtiska loma ir arī valstij. Tā izstrādā un realizē īpašas programmas un ietekmē tirgu gan ar ekonomiskiem, gan arī ar administratīviem līdzekļiem. Valsts neierobežo tirgu, bet izvirza interešu realizācijas nosacījumus, kas rosina un interesē uzņēmējus savas darbības galarezultātos, vienlaikus īstenojot valdības noteiktos mērķus.14
Jauktā ekonomikas veidošanās tiek pamatota ar sekojošiem argumentiem:
tirgus tieši uztver tikai tās vajadzības, kas ir saistītas ar maksātspējīgo pieprasījumu. Taču sabiedrības vajadzību aspekts ir daudz plašāks (piemēram, kultūras, dabas aizsardzības u.c. vajadzības). To apmierināšana prasa vai nu valsts mērķa asignējumus, vai arī valsts kontroli pār uzņēmumu un organizāciju darbīb…u, lai tie, piemēram, nepiesārņotu dabu un ieguldītu nepieciešamos līdzekļus tās aizsardzībai;
sabiedrībā pastāv kopējās sociālās vajadzības (izglītība, veselības aprūpe, sociālā nodrošināšana un apdrošināšana u.c.), kuru apmierināšanu pilnībā ne vienmēr ir lietderīgi uzticēt privātpersonām. Te jāievēro, ka tirgus atražo sabiedrībā arī būtisku nevienlīdzību. Tirgus piedāvā tikai tādas preces un pakalpojumus, kuras pieprasa pircējs ar konkrētu maksātspēju. Taču sabiedrība ir arī mazturīgāki iedzīvotāji, pirmām kārtām darba nespējīgie, kuru ienākumi ir pārāk mazi, lai viņi varētu samaksāt par izglītību un veselības aprūpi. Visiem iedzīvotājiem ir vajadzīgi vienādi attīstības starta nosacījumi. Ja to nav, tad trūcīgās vai daudzbērnu ģimenēs dzīvojošo bērnu pilnvērtīga attīstība ir ierobežota un veselība apdraudēta. Valsts uzdevums ir galvenokārt nodrošināt bezmaksas
______________________________.
14Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 61.lpp.
izglītību. Nav pieļaujams, ka naudas līdzekļu trūkuma dēļ cilvēki nespēj normāli ārstēties. Tāpēc ir nepieciešams īpašs valsts mehānisms, kas mērķtiecīgi pārdala privāto uzņēmēju un darba spējīgo pilsoņu ienākumu daļu, regulē un organizē attiecīgo līdzekļu izmantošanu;
daudzpusīgu valsts rīcību prasa nacionālo robežu sargāšana, valsts aizsardzība, iekšējās kārtības nodrošināšana;
fundamentālās zinātnes attīstībai ir nepieciešams valsts finansiālais atbalsts;
tirgus ir bezspēcīgs attiecībā pret pārmērīgas ekonomiskās varas koncentrāciju atsevišķu lieluzņēmēju rokās. Ir valsts mehānisms, kas šajā jomā veiktu regulēšanu un kontroli;
ir padziļinājusies starptautiskā darba dalīšana, sarežģītāki kļuvuši internacionālie ekonomiskie sakari, būtiski ir palielinājusies stratēģisko uzdevumu un mērķu nozīme, radusies daudzkārt plašāka iespēja iegūt informāciju par kārtējām un perspektīvām sabiedrības vajadzībām, asakā ir kļuvusi konkurence pasaules tirgū. Tādējādi ievērojami ir pieaugusi valsts ārējās ekonomiskās politikas loma. Valstis vienojoties īsteno starptautisko ekonomisko integrāciju. Par to visai uzskatāmi liecina Eiropas Savienības daudzpusīgā darbība, tās tuvākās attīstības perspektīvas.
Valstiskā regulēšana ir nepieciešama gadījumos, kad funkcionējošais tirgus mehānisms nav spējīgs nodrošināt efektīvu saimniekošanu un visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu un rada nevēlamus sadalīšanas efektus.
Ekonomikas valstiskās regulēšanas nepieciešamību pamatoja angļu ekonomists Džons Meinhards Keins. 1936. gadā viņš publicē grāmatu „Nodarbinātības, procenta un naudas vispārējā teorija”. Tajā ir izstrādātas metodes, kuras lietojot, valsts var samazināt bezdarbu, kontrolēt inflāciju un sekmēt ekonomikas izaugsmi.15
____________________
15Bikse V. Ekonomikas pamati. – R.:LU.-2000. 62.lpp.
2. VALSTS SEKTORS LATVIJĀ
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās organizācijas. Nozīmīga valsts funkcija ir sabiedriskas lietošanas preču un pakalpojumu nodrošināšana. Privātais sektors tos nenodrošina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, par tiem nereti ir grūti iekasēt maksu vai nepieļaut to izmantošanu. Labs piemērs ir ielas apgaismojumus, ko pēc būtības lieto visi garāmgājēji. Otrkārt, kapitālieguldījumus sabiedriskajā sektorā ne vienmēr var nosegt peļņa. Visi vēlas sakoptus parkus, bet tikai retais ir gatavs maksāt par ieeju tajos. Privātais sektors piedāvā atsevišķus sabiedriskās lietošanas pakalpojumus – privātās skolas un klīnikas, taksometrus. Taču tie ir orientēti uz maksātspējīgāko sabiedrības daļu. Taču izglītība, veselības aprūpe un transports ir nepieciešams visiem. Aizvien lielāku lomu Latvijas valsts regulējošo sfēru jomā ieņem sabiedrisko pakalpojumu regulēšana
2.1.VALSTS SEKTORA STRUKTŪRA
Viens no tautsaimniecības attīstības stimulēšanas veidiem ir preču un pakalpojumu tirgu liberalizācija. Tomēr ekonomiski… pamatotu iemeslu dēļ dažās nozarēs nav konkurences, jo tajās uzņēmumi darbojas dabīgā monopola apstākļos. Lielo investīciju un sarežģītās infrastruktūras dēļ pakalpojumus plašam lietotāju lokam var sniegt viens liels uzņēmums. Lai novērstu iespēju monopoluzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu tirgus stāvokli, monopolnozares jāuzrauga un to uzņēmumu darbība jāregulē.16
Ar dabīgo monopolu cieši saistīts jēdziens ir preces vai pakalpojuma neaizstājamība. Turk sabiedriskajiem pakalpojumiem un precēm kā izejmateriāliem ir ievērojama nozīme ražošanas procesā, citu pakalpojumu sniegšanā un sabiedrības ikdienas dzīvē. Tie ir būtiski arī cilvēka dzīvībai un veselībai. Ņemot vērā minēto un to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas īpatnība ir to piegāde lietotājiem ražotnēs, darbavietās vai dzīvesvietās, regulēšanas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu saņemšanu arī nabadzīgos reģionos vai ģeogrāfiski izkaisītām lietotāju grupām. Kā liecina ārvalstu, it īpaši ASV un Lielbritānijas, pieredze, regulēšanas uzdevumus visefektīvāk veic profesionālas regulēšanas institūcijas jeb regulatori, kas ir neatkarīgi savu funkciju īstenošanā. Latvijā regulēšanas funkcijas enerģētikas,
____________________
16 Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004. gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-116.lpp
telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa transporta nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija). Tās uzdevums ir nodrošināt visiem lietotājiem iespēju saņemt nepārtrauktus un drošus pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, bet uzņēmumiem, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, – iespēju attīstīties ar ekonomiskajai situācijai atbilstošu rentabilitāti. Svarīga Komisijas darba sastāvdaļa ir konkurences veicināšana regulējamajās nozarēs.17
Latvijā valsts līmenī regulējamās nozarēs darbojas vēsturiski izveidojušies monopoluzņēmumi un daži no pakalpojumiem tiek sniegti dabīgā monopola apstākļos. Lai gan elektroapgādes, gāzes apgādes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tirgus pakāpeniski tiek atvērts konkurencei un dažos tirgus sektoros ienāk jauni dalībnieki, pārsvarā dominē lielie uzņēmumi. Pašreizējā situācija nozarēs nosaka regulēšanas stratēģiskos mērķus. Tie ir šādi:
nodrošināt lietotājiem iespēju saņemt kvalitatīvus, nepārtrauktus un drošus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām (tarifiem);stimulēt sabiedriskos pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot ekonomiskajai situācijai atbilstošu uzņēmumu rentabilitāti;
sekmēt ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs.
Šo mērķu sasniegšanai Komisija veic šādas funkcijas:
izsniedz licences un uzrauga to nosacījumu ievērošanu;
nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku;
apstiprina pakalpojumu tarifus;
uzrauga pakalpojumu atbilstību noteiktām kvalitātes un vides aizsardzības prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem;
veic strīdu iepriekšēju ārpustiesas izskatīšanu.
2004. gada 28. oktobrī Saeima pieņēma Elektronisko sakaru likumu, kas būtiski paplašina Komisijas funkcijas telekomunikāciju nozares regulēšanā.
Regulējamo nozaru situācija un politikas virzieni
Enerģētika
Enerģētikā valsts regulējamās nozares ir elektroapgāde un gāzes apgāde. Elektroapgādē
dominējošā loma ir VAS „Latvenergo”, kas saražo vairāk nekā 90% Latvijā ražotās elektroenerģijas, nodrošina elektroenerģijas importu, pārvadi, sadali un piegādi lietotājiem. Līdzās VAS „Latvenergo” vēl darbojas vairāk nekā simts mazo elektrostaciju un 10 licencēti
_____________________
17. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-116.lpp
uzņēmumi, kuri veic elektroenerģijas sadali un/vai realizāciju. Dabas gāzes apgādi Latvijā nodrošina vertikāli integrēts uzņēmums AS „Latvijas Gāze”, bet sašķidrinātās gāzes apgādē konkurē apmēram 70 uzņēmumu.
… Elektroenerģijas tirgus atvēršana notiek pakāpeniski. 2001. gada novembrī tika apstiprināti elektrības patēriņa kritēriji kvalificētā lietotāja statusa iegūšanai. 2004. gada pirmajam pusgadam patēriņa slieksnis kvalificētā lietotāja statusa iegūšanai bija noteikts ne mazāk par 1,0 GWh no ikgadējā elektrības patēriņa, bet ar 2004. gada 1. jūliju patēriņa slieksnis kvalificētā lietotāja statusa iegūšanai juridiskajām personām ir noteikts 0,0 GWh. Līdz ar to šobrīd piegādātāju nevar izvēlēties tikai mājsaimniecības, nodrošinot elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz 75 procentiem.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta apstiprināto Elektrības direktīvu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/54/ES par vienotiem noteikumiem iekšējam elektrības tirgum un Direktīvas 96/92/ES atcelšanu) un tās prasības, valdība 2004. gada 23. jūlijā ir izdevusi rīkojumu par Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveides pamatnostādnēm, kas paredz līdz 2005. gada 1. martam visas pārvades sistēmas operatora funkcijas paredzēts nodot „Latvenergo” pilnībā piederošai AS „Augstsprieguma tīkls”, savukārt līdz 2005. gada 1. janvārim tiks izveidota VAS „Latvenergo” struktūrvienība, kas sniegs sadales pakalpojumus un pildīs visas publiskā tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2007. gada 1. jūlijam sadales sistēmas operatora un publiskā tirgotāja funkcijas nodot divām jaunām VAS „Latvenergo” pilnībā piederošām akciju sabiedrībām.18
Attiecībā uz konkurenci elektroenerģijas ražošanas jomā jāatzīmē, ka relatīvi zemās importa elektroenerģijas cenas nesekmē jaunu neatkarīgu enerģijas ražotāju ienākšanu tirgū. Pēdējos gados Latvijā attīstījusies tikai tāda veida elektroenerģijas ražošana, kam nodrošinātas valsts atbalsta cenas – koģenerācija, mazās hidroelektrostacijas un vēja elektrostacijas.
Gāzes tirgus liberalizācijas koncepcija paredz juridisko priekšnosacījumu noteikšanu trešās puses pieejai un kvalificēto gāzes lietotāju statusa noteikšanu. Saskaņā ar Koncepciju jebkādi cenu izkropļojumi starp patērētāju grupām ir jānovērš. 2003. gada 9. aprīlī Komisija apstiprināja tarifus visiem dabas gāzes lietotājiem, kas nodrošina līdzvērtīgus apstākļus dažādām dabas gāzes
lietotāju grupām. Izstrādājot tarifu aprēķināšanas metodikas, tajās ir iekļauti vienoti izmaksu attiecināšanas principi, panākot vienādas abonēšanas maksas piemērošanu fiziskām un juridiskām personām, kā arī lietotājiem, kas gāzi izmanto apkures vai sadzīves vajadzībām.
Konkurenci nozarē sekmē arī pakāpeniska tarifu diferences palielināšana atkarībā no patērētās
gāzes apjoma. Lai samazinātu negatīvo iespaidu uz lietotājiem, ko radīs tarifu diferences palielināšana, tā tiek veikta pakāpeniski trīs gadu periodā.
_______________________
18. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-116.lpp
Fiksētie balss telefonijas pakalpojumi
Saskaņā ar telekomunikāciju uzņēmumu sniegto informāciju, 2004. gada 1. pusgadā fiksētos balss telefonijas pakalpojumus sniedza vismaz 19 telekomunikāciju uzņēmumi, vairums, no kuriem specializējušies starptautisko balss telefonijas pakalpojumu sniegšanā.
Gada laikā pēc tirgus liberalizācijas alternatīvo operatoru tirgus daļa balss telefonijas pakalpojumu tirgū sastādīja apmēram 4% un par aptuveni 200 punktiem no 9360 uz 9194 samazinājies Hiršmana-Hirfendāla indekss . Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lattelekom SIA” tuvākā konkurenta statusu fiksēto balss telefonijas pakalpojumu sniegšanā 2003. gadā saglabāja SIA “Telekomunikāciju grupa”.
Ievērojami palielinājusies alternatīvo operatoru tirgus daļa starptautisko balss telefonijas pakalpojumu tirgū. Ņemot vērā sniegto pakalpojumu apjomu (minūtes), alternatīvo operatoru tirgus daļa sastāda 26%, bet, ņemot vērā ieņēmumus no starptautisko balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas, alternatīvo operatoru tirgus daļa gada laikā pēc tirgus liberalizācijas palielinājusies līdz 19%. Hirfendāla-Hiršmana indekss, ņemot vērā apjomu (minūtes), ir 558…1, bet ņemot vērā ieņēmumus – 6721.
Alternatīvajiem operatoriem uz 2004. gada 1. maiju izdalīti 13% ģeogrāfiskās numerācijas, 15 Eiropas Savienības valstīs gadu pēc tirgus liberalizācijas – vidēji 11,9 procenti.
Fiksētā tīkla tālruņa lietotāju skaits samazinās: no aptuveni 700 tūkst. 2002. gada beigās līdz apmēram 650 tūkst. līniju 2004. gada sākumā. Kā galvenie iemesli līniju skaita samazinājumam jāmin klientu pieslēgumu optimizācija, klientu migrācija uz mobilajiem tīklu operatoriem, alternatīvu operatoru, t.sk. kabeļtelevīzijas un tīmekļa telefonijas operatoru darbības uzsākšana.19
Nomāto līniju pakalpojumi
Saskaņā ar telekomunikāciju uzņēmumu sniegto informāciju, 2004. gada 1. pusgadā nomāto līniju pakalpojumus sniedza vismaz 20 telekomunikāciju uzņēmumu.
Ņemot vērā tirgus dalībnieku sniegto informāciju, gadu pēc tirgus liberalizācijas Hirfendāla-Hiršmana indekss ir 4530. Ievērojami kritusies vēsturiskā tirgus dalībnieka – “Lattelekom SIA” tirgus daļa. 2004. gada sākumā “Lattelekom SIA” tirgus daļa nomāto līniju pakalpojumu tirgū bija apmēram 66%. Tuvāko “Lattelekom SIA” konkurentu vidū ir VAS “
“Latvenergo”, kā arī SIA “Telia Sonera International Carrier”.20
Telekomunikācijas un pasts
Telekomunikāciju (elektronisko sakaru) jomā lielākie tirgus dalībnieki ir fiksētā tīkla operators SIA „Lattelekom SIA” un mobilo sakaru operatori SIA „LMT” un SIA „Tele2”. Kopumā balss telefonijas pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 20 pakalpojumu sniedzēju, līdz ar to fiksēto balss telefonijas pakalpojumu sniegšanā „Lattelekom SIA” tirgus daļa ir sarukusi zem 95%. Vairāk nekā 20 pakalpojumu sniedzēju piedāvā arī nomāto līniju pakalpojumus, tādējādi „Lattelekom SIA” tirgus daļa šī pakalpojuma nodrošināšanā ir samazinājusies līdz apmēram 60%. Kopumā licences un atļaujas saņēmuši vairāk nekā 300 uzņēmumu, no tiem 80 uzņēmumu darbojas vai plāno darboties iekšzemes/vietējo balss telefonijas pakalpojumu jomā, gandrīz 90 uzņēmumu – starptautiskās balss telefonijas pakalpojumu jomā, 110 uzņēmumu plāno sniegt nomāto līniju pakalpojumus, 260 uzņēmumu piedāvās interneta un datu pārraides pakalpojumus, 10 uzņēmumu – taksofonu pakalpojumus, 10 uzņēmumu – radio komunikāciju pakalpojumus un 45 uzņēmumi – televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumus.21
Komisijas pamatuzdevums liberalizēta telekomunikāciju tirgus apstākļos ir nodrošināt godīgas un brīvas konkurences nosacījumus, paralēli nodrošinot telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju un abonentu tiesību aizsardzību. Lai tirgū radītu vērā ņemamu konkurences spiediena efektu, Komisija tirgus dalībniekiem piemēro tā saukto asimetrisko regulēšanu. Asimetriskā regulēšana nozīmē, ka tirgus dalībniekam, kam ir noteikta tirgus vara, tiek piemērotas papildu saistības, lai panāktu tādu uzņēmuma uzvedību tirgū, kāda tā būtu konkurences apstākļos.
Pasta jomā vispārējos pasta pakalpojumus sniedz „Latvijas Pasts”, eksprespasta nozarē aktīvi darbojas vairāk nekā 20 pakalpojumu sniedzēji.
Latvijā pasta sektorā turpinās pasta pakalpojumu tirgus atvēršana konkurencei. Saskaņā ar grozījumiem Pasta likumā no 2004. gada 1. maija konkurencei ir atvērts pasta tirgus vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai gan iekšzemes, gan starptautisko vēstuļu korespondences sūtījumu – vēstuļu, pastkaršu, bandroļu un sīkpaku pieņemšanai, pārsūtīšanai un izsniegšanai valsts robežās.22
Dzelzceļš
Dzelzceļa nozarē VAS „Latvijas Dzelzceļš” nodrošina publiskās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, kā arī veic kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Iekšzemes
pasažieru pārvadājumus veic AS „Pasažieru vilciens”. Kravu pārvadājumu jomā aktīvi darbojas arī vairāki no VAS „Latvijas Dzelzceļš” neatkarīgi operatori pasažieru pārvadājumus veic AS „Pasažieru vilciens”. Kravu pārvadājumu jomā aktīvi darbojas arī vairāki no VAS „Latvijas Dzelzceļš” neatkarīgi operatori.
_________________________
21. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada jūnījs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-134.lpp
22. Ziņojums par tautsai…mniecības attīstību. 2004.gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-118.lpp
Komisija 2003. gada beigās, apstiprinot „Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku”, radīja priekšnoteikumus jaunu pārvadātāju ienākšanai tirgū, jo precīzi tika noteikti izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas principi, lai nodrošinātu nediskriminējošu, izmaksām tuvinātu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem.23
Regulēšanas institucionālās vides pilnveidošana.
Saskaņā ar Tautsaimniecības vienoto stratēģiju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004. gada 18. augusta rīkojumu Nr. 568) ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošanai un konkurences veicināšanai ir nepieciešams valstī optimizēt daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeli.24
Vienotais daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modelis ir parādījis savas priekšrocības Latvijas situācijā, un šāda modeļa pilnveidošana jāturpina pakalpojumu lietotāju un pakalpojumu sniedzēju interesēs. Regulēšanas vienotības principa īstenošanai visas regulēšanas funkcijas jāiekļauj vienotā regulēšanas procesā. Jālikvidē pašlaik izveidojusies sadrumstalotība (pat dubultošanās) regulēšanas funkciju izpildē starp ministrijām, regulatoriem un citām valsts institūcijām. Latvijas tiesību sistēmā ir jānostiprina pietiekami augsts vienotā regulatora patstāvības un neatkarības līmenis.
Sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interesēs jāveicina pastāvīga un nepārtraukta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās, jānosaka pakalpojumu kvalitātes prasības un standarti. Visās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs jāizvērtē universālā pakalpojuma principa īstenošana kā instruments vispārējai pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visā valsts teritorijā, paredzot to katras nozares sektorpolitikā un nozaru likumos, nosakot universālā pakalpojuma kopu, šī pakalpojuma lietotājus, finansēšanas avotus un principus.
2004. gada otrajā pusē Komisija līdzdarbojās Ministru kabineta izveidotajā darba grupā, kopā ar nozaru ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem meklējot veidus, kā optimizēt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeli.
Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Saeimā grozījumus likumā “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. 2004. gada novembra sākumā grozījumi tika pieņemti otrajā lasījumā. Tie paredz:
lasījumā. Tie paredz:
nostiprināt Komisijas neatkarību;
mainīt esošo sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības regulējumu;
____________________
23. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-118.lpp
24. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada decembris.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-119.lpp
deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt stabilu valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;
ieviest jaunus efektīvus regulēšanas instrumentus, īpaši gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus;
deleģēt Komisijai tiesības noteikt kvalitātes prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;
saskaņot likumu ar Administratīvā procesa likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu, kā arī veikt redakcionālus precizējumus.25
Regulējamo cenu iespaids uz inflāciju
2003. gadā dabas gāzes un elektroenerģijas tarifu palielināšanās tiešais iespaids uz inflāciju ir bijis neliels, un arī netiešais iespaids ir ierobežots. 2004. gada pirmajos mēnešos pieejamie statistikas rādītāji apliecina, ka dabas gāzes un elektroenerģijas tarifu palielināšana kopumā devusi 0,45 procentpunktus vai 9% no gada laikā fiksētās inflācijas.
Netiešā dabas gāzes tarifu ietekme uz inflāciju ir neliela un pamatā atspoguļojas siltumenerģijas cenu izmaiņās. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai izmanto apmēram 62% valstī patērētās dabas gāzes. 24% patērētās gāzes tiek izmantots rūpniecībā, kur liel…u daļu gāzes patērē metālapstrādes un kokapstrādes nozarēs, kas produkciju pārsvarā eksportē un tādējādi iekšzemes cenu līmeni neietekmē, 6% patērē iedzīvotāji, kas atspoguļojas tarifu tiešajā ietekmē uz inflāciju, atlikušos 8% patērē lauksaimniecība, komerciāli uzņēmumi, iestādes un citi patērētāji.
Sīkāk izvērtējot siltumenerģijas cenu izmaiņas, būtiskas ir atsevišķu kurināmā veidu cenu izmaiņas. Dabas gāzes patēriņa cenas 2003. gada decembrī vidēji bija par 9,2% augstākas nekā iepriekšējā gada decembrī, cietā kurināmā (malka, ogles u.c.) cenas šajā periodā pieauga par 6%, bet naftas produktu un degvielas cenas pieauga par 4,1%. Latvijas kurināmā bilancē dabas gāze veido apmēram 32%. Līdz ar to var pieņemt, ka gāzes cenu kāpums veidoja apmēram pusi no 2003. gada novērotā siltumenerģijas cenu pieauguma, nosakot inflācijas pieaugumu par 0,11 procentpunktiem jeb 3,3% no gada laikā fiksētās inflācijas.
Elektroenerģijas tarifu izmaiņas atstāj nelielu netiešo iespaidu uz cenu līmeni, jo šķērssubsīdiju novēršanas rezultātā patērētājiem, kas izmanto pieslēgumu augstākai sprieguma pakāpei, tarifi ar 2004. gada sākumu samazinās, pieslēgumiem vidējam spriegumam tarifi būtībā nemainās vai nedaudz pieaug, savukārt zema sprieguma izmantotājiem tarifi pieaug. Saskaņā ar VAS “Latvenergo” operatīvo informāciju par 2004. gada 1. ceturksni, zemāki tarifi 1. ceturksnī
__________________________
25. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada jūnījs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-134.lpp
pieauguši tikai par 1,5%. Arī zema sprieguma pieslēgumu izmantotājiem tarifu izmaiņas nevarētu radīt lielu produkcijas cenu kāpumu, jo kopā tautsaimniecībā juridiskām personām realizētā elektroenerģija veido nedaudz mazāk nekā 1% no uzņēmējsabiedrību kopējām izmaksām.26
Pie administratīvi regulētām cenām pieskaitāmas ne tikai sabiedrisko pakalpojumu cenas, bet arī cenas tādām precēm un pakalpojumiem kā dzīvojamo telpu īre, medicīnas pakalpojumi, autopārvadājumi, autostāvvietas u.c. No kopējās inflācijas 2003. gadā administratīvi regulējamās
cenas veidoja apmēram ceturto daļu. Saskaņā ar datiem par 2004. gada aprīli, administratīvi regulējamo cenu izmaiņas veido apmēram piekto daļu (20,4%) no iepriekšējo 12 mēnešu laikā
fiksētās inflācijas. Galvenie administratīvo cenu kāpumu izraisošie faktori bija:
1. energoresursu cenu vispārējs kāpums pasaules tirgū. Šobrīd jēlnaftas cenas pasaulē ir augstākās pēdējo 12 gadu laikā, kas nosaka gan naftas produktu, gan dabas gāzes cenu īpaši augstu līmeni. Turklāt šo kurināmā veidu augstā cena atstāj iespaidu arī uz citiem kurināmā veidiem.
Saskaņā ar esošo praksi dabas gāzes cena starptautiskajā tirgū tiek piesaistīta smago naftas produktu (mazuta) cenām. Dabas gāzes tarifi Latvijā 2003. gadā tika palielināti saistībā ar piegādātāju (Gazprom, Itera Latvija) noteikto cenu kāpumu, reaģējot uz izmaiņām pasaules tirgū.
Gan gāzes tarifu, gan citu kurināmā veidu cenu pieaugums noteica siltumenerģijas tarifu izmaiņas. Gāzes tarifu kāpums arī bija viens no elektroenerģijas tarifu kāpuma iemesliem, jo apmēram piektā daļa Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek saražota VAS “Latvenergo” termoelektrostacijās, kas izmanto dabas gāzi.27
Energoresursu cenu vispārēja kāpuma ietekme uz regulējamām cenām radīja inflācijas pieaugumu par 0,46 procentpunktiem jeb 9,1% no gada laikā fiksētās inflācijas.
2. nodokļu izmaiņas. Pievienotās vērtības nodokļa bāzes paplašināšana, uzsākot piemērot komunālajiem pakalpojumiem nodokļa pazemināto likmi, pamatā noteica pašvaldību līmenī regulējamo pakalpojumu tarifu kāpumu. Iepriekš šos pakalpojumus ar pievienotās vērtības nodokli neaplika. Rezultātā 2003. gadā dārgāka atkritumu izvešana, ūdens piegāde un kanalizācijas pakalpojumi kopumā deva 0,34 procentpunktus vai 9,2% no 12 mēnešu laikā fiksētās inflācijas.
3. alternatīvo enerģijas ražotāju cenu un apjomu izmaiņas. Līdz ar VAS “Latvenergo” termoelektrostaciju ražošanas cenu pieaugumu (skatīt 1. punktu) gāzes un m…azuta cenu
__________________________________________
26. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada jūnījs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-134.lpp
27. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada jūnījs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-135.lpp
pieaugums ir palielinājis ražošanas izmaksas un elektroenerģijas iepirkuma cenas no neatkarīgajām koģenerācijas stacijām (ar jaudu virs 4MW). Savukārt piesaiste pie vidējā tarifa un saražotās elektroenerģijas apjoma palielinājums mazajās hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās un koģenerācijas stacijās (ar jaudu līdz 4MW) ir palielinājis VAS “Latvenergo” izmaksas šo atbalstāmo ražotāju saražotās enerģijas iepirkšanai. Alternatīvo enerģijas ražotāju saražotās elektroenerģijas apjomu pieaugums, kurināmā izmaksu kāpums un atsauces cenas palielināšana atspoguļojas elektroenerģijas gala tarifos un radīja inflācijas pieaugumu par 0,11 procentpunktiem jeb 2,2% no gada laikā fiksētās inflācijas.
4. pieaugošas energouzņēmumu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Gan a/s “Latvijas Gāze”, gan VAS “Latvenergo” iepriekšējie tarifi nedeva iespēju uzturēt infrastruktūru nepieciešamajā līmenī. A/s “Latvijas Gāze” gadījumā tika kavēti tīklu un pazemes gāzes krātuves atjaunošanas darbi, VAS “Latvenergo” gadījumā atjaunošana tika veikta nepilnā apjomā, vienlaikus strauji palielinot aizņēmumu apjomu. Saglabājot iepriekšējo tarifu līmeni, uzņēmumiem vidējā termiņā nebūtu iespējams nodrošināt licenču prasību izpildi attiecībā uz apgādes drošību un nepārtrauktību. Apstiprinātajos dabas gāzes tarifos tīklu uzturēšanas izmaksu pieaugums veido apmēram trešo daļu no kopējā tarifu pieauguma, savukārt apstiprinātajos elektroenerģijas tarifos šī komponente ir gandrīz puse no kopējā tarifu pieauguma. Pieaugošas energouzņēmumu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un to iekļaušana tarifos radīja inflācijas pieaugumu par 0,21 procentpunktu vai 4,2% no gada laikā fiksētās inflācijas.28
5. Citi faktori, kas noteica administratīvi regulēto cenu kāpumu (pamatā dzīvokļa īres maksas izmaiņas saistībā ar īres griestu izmaiņām), radīja inflācijas pieaugumu par 0,07 procentpunktiem jeb 1,3% no gada laikā fiksētās inflācijas.
2.2 VALSTS IZDEVUMI SABIEDRISKAJAM SEKTORAM
Valsts budžeta izlietojums jeb izdevumi ir ļoti nozīmīgs ekonomiskais rādītājs, jo atspoguļo gan valsts prioritātes un to īstenošanu, gan dod salīdzināt rādītājus dinamikā.
Kopbudžeta izdevumi vidēji ik gadu par 1-2% pārsniedz ieņēmumus. 2003. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi palielinājās lēnākā tempā nekā ieņēmumi. To apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada izdevumiem palielinājās par 10,7%, kas nepārsniedza IKP pieauguma tempu (faktiskajās cenās). Tādējādi kopbudžeta izdevumi attiecībā pret IKP samazinājās un sastādīja 35,4% no IKP. Būtisks izdevumu palielinājums bija kārtējiem izdevumiem un transfertiem (sociālās apdrošināšanas un nodrošināšanas maksājumi, subsīdijas,
__________________________
28. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gada jūnījs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-135.lpp
dotācijas u.tml.), bet kapitālieguldījumu izdevumi palielinājās minimāli.
Sabiedriskā pieprasījuma daļa kopējā iekšējā pieprasījumā caurmērā ir 23-24%. Sabiedrisko pieprasījumu veido valsts patēriņš jeb sabiedriskie pakalpojumi, kuru vērtību nosaka sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un valsts investīcijas, kas ir kapitālieguldījumi par budžeta līdzekļiem.
Kā jau atzīmēts, 2003. gadā sabiedriskais pieprasījums (faktiskajās cenās) palielinājās nedaudz lēnākos tempos nekā IKP, straujāk pieaugot kapitālieguldījumiem, bet krietni mērenākos tempos – sabiedrisko pakalpojumu apjomam. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājās centrālās valdības izdevumos, bet pašvaldībās samazinājās.
Vislielākā ietekme uz kopīgo budžeta izdevumu pieaugumu bija to palielinājumam sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai, vispārējiem valdības dienestiem, izglītībai un lauksaimniecībai.
2004. gada četru mēnešu …budžeta izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājušies lēnākos tempos nekā ieņēmumi. Visstraujāk tie ir pieauguši lauksaimniecībai, transportam un sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai, bet samazinājušies veselības aprūpei, turklāt krietni, un kultūrai.
2003. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi palielinājās lēnākā tempā nekā ieņēmumi. To apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada izdevumiem palielinājās par 9,4%, kas nepārsniedza IKP pieauguma tempu (faktiskajās cenās). Tādējādi kopbudžeta izdevumi attiecībā pret IKP samazinājās un sastādīja 35% no IKP. Būtiski palielinājās kārtējie izdevumi un transferti (sociālās apdrošināšanas un nodrošināšanas maksājumi, subsīdijas, dotācijas u.tml.), bet kapitālieguldījumu izdevumi palielinājās minimāli.
2.tabulaValsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi
(procentos)29
2002 2003
struk¬tūra struk¬tūra
Izdevumi – pavisam 100 100
vispārējie valdības dienesti 7,7 8,4
aizsardzība 3,4 3,6
sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība 6,5 7,0
izglītība 18,4 17,5
veselības aprūpe 9,3 9,4
sociālā apdrošināšana un nodrošināšana 32,3 30,5
dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība 5,4 5,1
brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija 3,9 4,0
lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība 4,0 4,9
transports un sakari 4,4 4,9
pārējā ekonomiskā darbība 2,5 1,7
pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās 2,1 3,1
_______________________
29. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību. 2004.gadajūnūjs.-R.:-LR Ekonomikas ministrija.-61.lpp
2004. gada desmit mēnešu budžeta izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājušies lēnākos tempos nekā ieņēmumi. Visstraujāk tie ir pieauguši transportam, aizsardzībai un vides aizsardzībai, kā arī sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai, bet samazinājušies veselības aprūpei, turklāt krietni, un kultūrai.
3.Valsts metodes ekonomikas regulēšanā
Valdības uzdevums ir rūpēties par sabiedrības labklājību kopumā. Tāpēc ir jānodrošina makroekonomiskā stabilitāte valstī. Lai to īstenotu, valsts rīcībā ir divi svarīgi instrumenti: fiskālā politika un monetārā politika
Manipulējot ar Valsts budžeta līdzekļiem un nodokļiem, valdība var panākt ražošanas un nodarbinātības pieaugumu. Savukārt, regulējot naudas piedāvājumu, procenta likmes un kontrolējot nacionālās valūtas kursu, tā var nodrošināt cenu stabilitāti un inflācijas samazināšanu.30
3.1.Fiskālā politika
Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi, lai ietekmētu kopējā pieprasījuma līmeni ekonomikā.
Fiskālo politiku var izmantot gan kopējā pieprasījuma stimulēšanai,lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanu, gan arī kopējā pieprasījuma samazināšanai, ja ir nepieciešams ierobežot ekonomikas izaugsmi un inflācijas tempu. Valdība var izmantot fiskālo politiku, lai piešķirtu nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas šo summu investē jaunu uzņēmumu un iekārtas iegādē, vai arī esošās ražošanas paplašināšanā.
Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai valdība izmanto sekojošus fiskālās politikas instrumentus:
valsts izdevumus sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei;
transfertmaksājumus, kas ir naudas nodošana atsevišķām ģimenēm un iestādēm ( šos maksājumus tērē ģimenes, atsevišķi cilvēki un tie uzņēmumi, kuri saņem šos līdzekļus. Transfertie maksājumi veido aptuveni 50% no valsts izdevumiem):
• bezdarbnieku pabalsti;
• pabalsti mātēm bērnu uzturēšanai;
• citu veidu sociālie pabalsti, pensijas;
• subsīdijas;
nodokļu likmes.
Pastāv divi fiskālās politikas veidi: diskrecionārā un nediskrecionārā politika. Diskrecionārā fiskālā politika ir valdības apzināta rīcība, lai, manipulējot ar valsts izdevumiem un nodokļiem,:
mainītu nacionālās ražošanas reālo apjomu;
________________________
30. Bikse V. …Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 256.lpp
palielinātu nodarbinātību;
kontrolētu inflācijas tempu;
stimulētu ekonomikas izaugsmi.31
Savukārt diskrecionārā fiskālā politika:
stimulējošā jeb ekspansīvā politika;
stingrā jeb restriktīvā politika.
Nediskrecionārā fiskālā politika tiek īstenota automātiski vai ar iekšējiem stabilizatoriem. Ekonomikā automātiskie vai iekšējie stabilizatori ir bezdarbnieku pabalsti, progresīvās nodokļu likmes u. C., kas reaģē uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām un ietekmē kopējo pieprasījumu. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes periodos samazinās produkcijas izlaide un iedzīvotāju nodarbinātība. Ienākumi un nodokļu maksājumi budžetā kļūst mazāki, jo nodokļu maksātāji automātiski tos maksā pēc zemākām likmēm, bet bezdarbnieki tos vispār nemaksā. Toties palielinās pabalsti bezdarbniekiem, jo pieaug bezdarbs, kas automātiski radā Valsts budžeta deficītu. Ekonomikas uzplaukuma periodos, pieaugot ienākumiem, pieaug nodokļu maksājumi, jo automātiski pieaug arī nodokļu likmes. Līdz ar to samazinās budžeta deficīts, un budžetā veidojas pārpalikums. Nodokļu maksājumu pieaugums automātiski samazina arī izdevumus personiskam patēriņam un nepieļauj ekonomikas pārkarsēšanu.32
Stimulējošā fiskālā politika ir valdības pasākumu kopums, kas tiek veikti, lai novērstu ekonomikas lejupslīdi, kā arī sekmētu valdošās partijas uzvaru vēlēšanās. Īstenojot stimulējošo fiskālo politiku, valdība var iedarboties uz ekonomiku, izmantojot šādus pasākumus:
valsts izdevumu palielināšanu;
nodokļu samazināšanu
abus pasākumus vienlaikus.
Piemēram, ja ekonomiskā aktivitāte atrodas depresijas fāzē, tādā gadījumā reālais iekšzemes kopprodukts strauji samazinās, pieaug bezdarbs. Šo procesu iespējams apturēt, ja tiek īstenoti pasākumi, kas stimulē kopējo pieprasījumu un reālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu.47
Kad ekonomiskā aktivitāte atrodas depresijas fāzē. Ražošanas apjomu ir iespējams palielināt divējādi:
1.valdība var pazemināt nodokļu likmes, nemainot valsts izdevumus;
2.valdība var palielināt izdevumus, nemainot nodokļu likmes.
Ja nodokļu likmes tiek pazeminātas, pastāvot nemierīgam valsts izdevumu līmenim, tad iedzīvotāju rīcībā esošais ienākums pieaug. Arī uzņēmumiem paliek vairāk naudas līdzekļu. Tas
_________________________
31. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 257.lpp
32. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 258.lpp
dod iespēju kā vieniem, tā otriem vairāk iegādāties vēlamo preču un pakalpojumu. Līdz ar to pieaug kopējais pieprasījums ekonomikā, kas savukārt stimulē ražošanas apjoma palielināšanu.33
Līdzīgi notiek, ja valdība palielina izdevumus preču un pakalpojumu pirkšanai vai transfertmaksājumiem, turklāt nepalielinot tādā pašā apjomā nodokļu iekasēšanu (ja nav citu izmaiņu). Tas arī sekmē kopējā pieprasījuma pieaugumu.
Valdības uzdevumu palielināšana tieši ietekmē kopējos izdevumus, bet nodokļu izmaiņas netieši ietekmē kopējos izdevumus. Vispirms notiek izmaiņas ienākumos, un tikai ar to starpniecību pēc noteikta laika nodokļu izmaiņas ietekmē kopējo patēriņu. Tāpēc arī Dž. M. Keinss, izstrādājot pieprasījuma stimulēšanas teoriju ekonomikas atveseļošanai Lielās Depresijas laikā, ieteica valdībai sākotnēji izmantot valsts izdevumu palielināšanas politiku.34
Stingrā fiskālā politika ir valdības pasākumu kopums, kas tiek veikti, lai ierobežotu ekonomisko aktivitāti tās virsotnes fāzē.
Fiskālā politika instrumentus var izmantot arī, lai palielinātu ekonomikas attīstības tempus.
Šajā gadījuma valdība var iedarboties uz ekonomiku, izmantojot šādus pasākumus:
nodokļu likmju paaugstināšana;
valdības uzdevumu samazināšana;
abu pasākumu vienlaicīga pielietošana.
Lai risinātu jautājumu par to, kuru no fiskālās politikas veidiem īstenot ekonomiskās aktivitātes stimulēšanā vai tās ierobežošanā, ir svarīgi ievērot ekonomikas vispārējo …stāvokli un problēmu, kura ir jāatrisina – nodarbinātības palielināšanu vai inflācijas samazināšanu. Turklāt fiskālo politiku nevar izolēt no monetārās politikas. Ja valstīs ar atvērtu ekonomiku un fiksētu valūtas kursu procenta likmes iekšzemē kļūst augstākas nekā pasaules procenta likmju līmenis, tas var
veicināt kapitāla ieplūdi. Tas savukārt sekmētu naudas piedāvājuma, nacionālas valūtas kursa un inflācijas pieaugumu. Līdz ar to palielinātos imports, bet eksports un reālais ražošanas apjoms samazinātos. Tāpēc Latvijas valdība šajā ekonomiskajā situācijā īsteno kā stingro fiskālo, tā arī monetāro politiku.
Ekonomistu domas dalās par fiskālās politikas izmantošanas lietderīgumu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti. Piemēram, ja valdība mēģina stimulēt pieprasījumu, izmantojot Dž. M. Keinsa izstrādāto ekonomikas regulēšanas metodi, palielinot savus izdevumus vai samazinot nodokļus, tā sekas ir Valsts budžeta deficīta rašanās. Savukārt tas palielina valsts parādu un aizdevumu procentu likmes. Bet, ja Valsts budžeta segšanas nolūkos tiek izlaista nauda veicināt kapitāla ieplūdi. Tas savukārt sekmētu naudas piedāvājuma, nacionālas valūtas kursa un inflācijas pieaugumu. Līdz ar to palielinātos imports, bet eksports un reālais ražošanas apjoms
_________________________________________
33. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 258.lpp
34. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 259.lpp
samazinātos. Tāpēc Latvijas valdība šajā ekonomiskajā situācijā īsteno kā stingro fiskālo, tā arī monetāro politiku.35
Ekonomistu domas dalās par fiskālās politikas izmantošanas lietderīgumu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti. Piemēram, ja valdība mēģina stimulēt pieprasījumu, izmantojot Dž. M. Keinsa izstrādāto ekonomikas regulēšanas metodi, palielinot savus izdevumus vai samazinot nodokļus, tā sekas ir Valsts budžeta deficīta rašanās. Savukārt tas palielina valsts parādu un aizdevumu procentu likmes. Bet, ja Valsts budžeta segšanas nolūkos tiek izlaista nauda apgrozībā, tas izsauc inflāciju. Tādējādi fiskālās politikas instrumentu izmantošana ne vienmēr dod labvēlīgus rezultātus.36
Kopējo pieprasījumu vajadzētu palielināt tik lielā mērā, lai bezdarba samazināšana neizraisītu pārāk lielu inflāciju. Taču, ja pastāv neliels bezdarbs un inflācija, tad ir svarīgi samazināt kopējo pieprasījumu un nodrošināt stabilo cenu līmeni, kas izsauktu bezdarba pieaugumu un inflācijas samazināšanos. Mūsdienās fiskālās politikas instrumentu izmantošana, lai rastu kompromisu starp bezdarbu un inflāciju, vairs nav tik aktuāla. Mūsdienās, lai stabilizētu ekonomiku, dominē arī citi uzskati. Piemēram, piedāvājuma palielināšanai, t.i., izmantot tādu fiskālo politiku, kura stimulē privāto uzņēmējdarbību, liek cilvēkiem vairāk strādāt un ražot, lai sekmētu piedāvājumu. Tas savukārt ieinteresē cilvēkus strādāt un nopelnīt vairāk, uzkrāt naudas līdzekļus, novirzīt tos jaunākās tehnoloģijās iegādei, ražošanas paplašināšanai. Galarezultātā šie pasākumi nodrošina ekonomikas stabilu attīstību.37
3.2 MONETĀRĀ POLITIKA
Monetārā politika ir centrālās bankas pasākumu kopums, kas rada izmaiņas naudas piedāvājumā un kredīta pieejamībā.
Centrālās bankas galvenais uzdevums ir īstenot valsts monetāro politiku.
Īstenojot stimulējošo monetāro politiku, centrālā banka var sekmēt kopējā pieprasījuma pieaugumu, palielinot naudas piedāvājumu un pazeminot procenta likmes, stimulējot ieguldījumus investīcijās, lai attīstītu ražošanu un palielinātu nodarbinātību. „Lētās” naudas jeb stimulējošās fiskālās politikas īstenoto pasākumu cēloņsakarības ir šādas:
centrālā banka pērk valsts parādzīmes par pazeminātām diskonta likmēm;
naudas piedāvājums;
procentu likmes;
________________________
35. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 265.lpp
36. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 269.lp…p
37. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 270.lpp
izdevumi investīcijām;
reālais GDP (ievērojot investīciju reizinātāju);
nodarbinātība un bezdarbs.
Tādējādi fiskālā politika nevar būt efektīva bez attiecīgām naudas piedāvājuma un procentu likmju izmaiņām. Stimulējoša monetārā politika ir efektīva tikai tad, ja ekonomikā faktiskā produkcijas izlaide ir zemāka nekā tās potenciālās iespējas. Šādā ekonomiskās aktivitātes situācijā monetārās politikas pasākumi var sekmēt kopējā piedāvājuma palielināšanu, bet tajā pašā laikā būtiski neietekmējot cenu līmeni un inflāciju.38
Centrālā banka (CB) arī var sekmēt inflācijas samazināšanu, izmantojot „dārgās” naudas jeb stingro monetāro politiku, regulējot naudas piedāvājumu. Tās sekas ir šādas:
CB pārdod valsts parādzīmes par augstākam diskonta likmēm;
naudas piedāvājums;
procentu likmes;
izdevumu investīcijām;
kopējais pieprasījums;
reālais GDP (ievērojot investīciju reizinātāju);
nodarbinātība un bezdarbs;
inflācijas temps.
Tādejādi centrāla banka, samazinot naudas piedāvājumus, var paaugstināt procenta likmes. Tas savukārt veicina uzkrāšanu, ierobežo patēriņu, investīcijas, kopējo pieprasījumu un vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī.39
Latvijas kā neatkarīgas valsts ekonomika sākās ar hiperinflāciju. Tāpēc arī Latvijas Bankas darbība sākotnēji bija vērsta uz cenu stabilitātes nodrošināšanu valstī un inflācijas samazināšanu, lietot stingro monetāro politiku.
Kopš lats ir piesaistīts SDR valūtu grozam, Latvijā naudas piedāvājumu galvenokārt nosaka tirgus pieprasījums pēc naudas līdzekļiem. Galvenais naudas piedāvājuma un pieprasījuma regulēšanas monetārais instruments ir valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas. Lai īstenotu monetārās politikas mērķi, Latvijas Banka iepērk jebkuru SDR valūtu groza valūtu piedāvātā
apjomā, attiecīgi palielinot nacionālās naudas daudzumu apgrozībā. Līdz ar to Latvijas Banka
var kontrolēt tikai Latvijas Bankas tīros iekšējos aktīvus, t.i., kredītus valdībai, banku sektoram un pārējos aktīvus, bet ne ārējos aktīvus.40
Latvijā ir pārejas ekonomikas valsts, kurā ražošanas resursi nav pilnīgi izmantoti un ir
_________________________________________
38. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 262.lpp
39. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 264.lpp
40. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 267.lpp
nepietiekams maksātspējīgais pieprasījums. Uzturot stabilu valūtas kursu, Latvijas Banka var
nodrošināt uzņēmējiem savas darbības prognozējamību investīciju piesaistīšanā un eksporta veicināšanā. Gadījumā, ja Latvijas Banka uzsāktu kopējā pieprasījuma stimulēšanu, palielinot naudas piedāvājumu, tas izraisītu inflācijas pieaugumu, samazinātos tīrās ārvalstu valūtas
rezerves, un lata piesaiste SDR valūtu grozam būtu apdraudēta, uzticība latam mazinātos. Tādēļ kopējā pieprasījuma stimulēšanu vajadzētu veikt, izmantojot stingro fiskālo politiku, ievērojot to, ka Latvijas imports struktūrā ir liels patēriņa preču īpatsvars. Valsts izdevumu palielināšana varētu stimulēt importa pieaugumu Latvijā. Tas nelabvēlīgi ietekmētu maksājuma bilances saldo.41
Pēc monetārismu uzskatiem, mainīga monetārā politika rada lielāku ekonomisko nestabilitāti nekā monetārā politika. Viņi uzskata, ka fiskālā politika nevar būt efektīva bez attiecīgām izmaiņām naudas piedāvājumā.42
Latvijas Republikas banku sektora 1997. gada attīstības tendences liecina par finansu sistēmas stabilizāciju un pakāpenisku attīstību. Banku sektorā notiek konsolidēšanās process. Latvijas Banka ir noteikusi papildierobežojumus vājākajām bankām, tādējādi kontrolējot to problēmas un neļaujot ietekmēt pārējo banku darbību.
________________________
41. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 199…8.- 267.lpp
42. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas, politika.- R.:LU.- 1998.- 269.lpp
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
1. Demokrātiskās sabiedrības produkts ir brīvā ekonomika, tomēr reālā nepieciešamība ir pēc jauktās ekonomiskās sistēmas, kuru valstij nav noteicoša, tomēr ļoti nozīmīga loma. Vairākumā attīstīto valstu darbojas jauktā tirgus ekonomikas sistēma, kas apvieno tirgus elementus ar valsts ietekmi un kontroli. Jauktās ekonomikas nepieciešamību pamato ar tirgus mehānisma nespēju nodrošināt visu sabiedrības vajadzību apmierināšanu un efektīvu saimniekošanu atsevišķos ekonomiskās aktivitātes cikla posmos.
2. Mūsdienās vairs nav aktuāls jautājums par to, vai ir nepieciešams valstiskais regulējums, tagad jādiskutē par tā apmēriem, nepieciešamību kādā atsevišķā nozarē.
3. Tikai valsts spēj veidot tirgus ekonomikas tiesiskos pamatus, tāpēc valsts līdzdalība ekonomikā ir vitāli nepieciešama.
4. Sevišķa nozīme valstij ir pārejas periodā uz brīvā tirgus ekonomiku, kad sagrautas vecās sociālisma ekonomiskās attiecības, bet tirgus sistēma vēl jāveido. Katrā valstī šis ceļš ir atšķirīgs, jo katrai ir sava ekonomiskā un sociālā situācija. Tiek pētīta citu valstu pieredze un spiests par šīs pieredzes piemērotību vai nepiemērotību vietējiem apstākļiem, kā arī meklēti jauni ceļi, kā ātrāk iekļauties pasaules tirgus sistēmā. Valsts uzdevums ir šo procesu padarīt mazāk sāpīgu, nodrošināt un veicināt ekonomisko aktivitāti.
5. Brīvās tirgus ekonomikas trūkums ir tāds, ka strauja ražošanas attīstība, tehnikas progress rada apstākļus brīvā tirgus pašlikvidēšanai. Galvenais darbības dzinējspēks pilnīgā konkurence sāk mazināties. To veicina jaunā tehnika un tehnoloģija, jo tās izmantošanai ir vajadzīgas lielas rūpnīcas, preces jāpārdod lielos tirgos un ražošana jānodrošina ar bagātīgiem un drošiem izejvielu avotiem. Rodas monopoli, kas mazina konkurenci, un līdz ar to brīvā tirgus sistēma kļūst vājāka, kā arī brīvais tirgus pastāvīgi rada un nostiprina sabiedrībā noteiktu sociālo nevienlīdzību. Notiek nevienāda ienākumu sadale un iedzīvotāju noslāņošanās bagātos un nabagos.
6. sabiedriskā sektora organizēšana, regulēšana un uzraudzība ir viena no sparīgākajām valstiskā regulēšanas jomām, jo tā nosaka tā sektora attīstību, par kuru neinteresējas privātais sektors.
7. sabiedriskā sektora regulēšanai ir jābūt pilnībā nodalītai no valsts ietekmes, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt tā pilnvērtīgu darbību.
8. lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti, valdība izmanto fiskālo politiku ciešā saistībā ar monetārās politikas pasākumiem.
9. stimulējošo fiskālo politiku ir svarīgi skatīt savstarpējā sakarībā ar stimulējošo monetāro politiku. To īstenojot centrālā banka var sekmē kopējā pieprasījuma pieaugumu, palielinot naudas piedāvājumu.
10. No valdības kompetences lielā mērā ir atkarīga visas valsts iedzīvotāju labklājība, jo tā ir iespējama tikai tad, kad ekonomikas regulēšanas pasākumi tiek veikti sistemātiski, plānveidīgi un pamatoti.
Priekšlikums
Valdības ietekmes pilnīgs nodalījums no sabiedriskā sektora regulatora pastāvīgu un neatkarīgu darbību, kas atstātu pozitīvu iespaidu, jo tad valdības intereses netiktu jauktas ar sabiedriskā sektora interesēm.
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS
1. Bikse. Ekonomikas pamati.-r.:LU.- 2000. – 186 lpp.
2. Pelše G.,Ruperte I. Uzņēmējas rokas grāmata. – R.:Jumava.- 2003. – 359 lpp.
3. Ekonomikas pamati.- R.:Jumava.- 2002.-277 lpp.
4. Biznesa pamati. – R.:JAL Apgāds.-2000.-20.20 lpp
5. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija, problēmas politika.- R.:LU.-1998.=314 lpp.
6. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību.2003.gada decembris.-R.:-LR ekonomikas ministrija
7. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību.2004.gada jūnijs-R.:- LR ekonomikas ministrija
8. Ziņojums par tautsaimniecības attīstību.2004.gada decembris-R.:- LR ekonomikas ministrija……