velesanu mehanisma analize PCTVL

SATURS

1. Apgabala analīze...........................2

2. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”....4

3. Partijas orgānu uzbūve............................

3.1. Vispārīgie pamatprincipi............................

3.2. Apvienības dibinātāji un dalībnieki.......................

3.3. Apvienības pārvaldes institūcijas........................

3.4. Apvienības finansiālas un saimnieciskās darbības revīzija............

3.5. Apvienības mantas un finansu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība...

3.6. Apvienības pašlikvidēšanās kārtība.........................

4. Vispārējie pamatprincipi.........................

4.1.Pamatnostādnes..............................

4.2.Ekonomiskā politika..............................

4.3.Sociālā politika..............................

4.4.Valsts iekārta..............................

4.5.Izglītība, zinātne un kultūra............................

4.6.Latvija mūsdienu pasaulē..............................

4.7.Cilvēktiesības..............................

5. Deputātu kandidātu saraksts........................

6. Taktika..............................

7. Reklāma..............................

8. Rezultāti ..............................

IEVADS

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Viens no veidiem, kā tauta var īstenot savu varu, ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā ir notikušas piecas parlamenta vēlēšanas – 1993., 1995., 1998., 2002.gadā un

n
n 2006.gadā un četras pašvaldību vēlēšanas – 1994., 1997., 2001. un 2005.gadā.

2004.gada 12.jūnijā, neilgi pēc valsts uzņemšanas Eiropas Savienībā, Latvijā pirmo reizi notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Līdzīgi kā Latvijas valsts arī Latvijas vēlēšanu sistēma piecpadsmit gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Šajā laikā Latvijā ir notikusi pāreja no mažoritārās vēlēšanu sistēmas, kuru izmantoja Padomju Latvijas Sociālistiskajā Republikā uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kādu lietoja pirmās Latvijas Republikas laikā 20.gadsimta 20. un 30.gados.

1993.gadā pēc gandrīz sešdesmit divu gadu pārtraukuma Latvijā notika pirmās de
e
emokrātiskās parlamenta vēlēšanas. Latvijā ir nostiprinājusies daudzpartiju sistēma, tikuši atjaunoti un pilnveidoti vēlēšanu norisi reglamentējošie likumi. Nozīmīgākas vai mazāk nozīmīgas izmaiņas šajā laikā skārušas visus svarīgākos vēlēšanu sarīkošanas jautājumus – vēlēšanu tiesības, kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību, kandidēšanas tiesības un ie
e
erobežojumus, vēlēšanu norisi, rezultātu aprēķināšanu, vēlēšanu komisiju izveidošanu un komisiju lēmumu pārsūdzēšanas procedūras.

1.Apgabala analīze

Saskaņā ar oficiālās statistikas datiem 1991. gada sākumā Latvijā bija 2 miljoni 658 ttūkstoši iedzīvotāju, 1996. gadā – 2 miljoni 470 tūkstoši, 2001. gadā – 2 miljoni 364 tūkstoši, bet 2006. gada sākumā – vairs tikai 2 miljoni 295 tūkstoši. Tātad 10 gadu laikā (1996-2006) iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 7%, bet par pēdējo 5 gadu laikā – par 3%. 2006. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,6 %. Tomēr jāņem vērā, ka faktiskais Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējos gados ir lielāks – visticamāk vēl par 2-3 procentpunktiem. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā un darba tirgus atvēršanas dažās ES valstīs katru gadu no Latvijas aizceļo vairāki desmit tūkstoši cilvēki, turklāt prāva daļa aizbraukušo nezina cik ilgi viņi dzīvos ārzemēs, vai arī perspektīvā pat neplāno atgriezties Latvijā.

Laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam relatīvi vi

i
isvairāk iedzīvotāju ir zaudējusi Latgale (-5,9%). Arī Latgales rajoni – Ludzas (-8,6%), Balvu (-8,3%), Krāslavas (-7,1%), Daugavpils (-5,7%) un Rēzeknes rajons (-5,2%) – izcēlušies ar vislielākajiem iedzīvotāju zudumiem. Daugavpilī un Rēzeknē iedzīvotāju skaits piecos gados samazinājies attiecīgi par 4,4% un 5,3%. Iedzīvotāju skaits krities arī Rīgā (par 4,8%), Vidzemē (par 4,5%) un Kurzemē (par 3,4%).

PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS LATGALES PILSĒTĀS 2006. GADA SĀKUMĀ

Balvi 8 051

Viļaka 1 692

Ilūkste 2 933

Subate 1 199

Krāslava 10 781

Dagda 2 649

Ludza 10 005

Kārsava 2 505

Zilupe 1 848

Preiļi 8 376

Līvāni 9 413

Viļāni 3 652

Daugavpils 109 482

Rēzekne 36 646

Kopš 1999. gada Latvijā pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējas neliela pieauguma tendence. 2006. gadā valstī bija augstākā dzimstība pē

ē
ēdējos 13 gados – piedzima 22,3 tūkstoši bērnu. Dzimušo skaits 2005. gadā sešos mēnešos – 11,3 tūkstoši ir aptuveni par 500 bērniem lielāks nekā 2006. gada pirmajā pusgadā. Starp rajoniem ar augstāko bērnu īpatsvaru 2006. gadā ir atzīmējams Saldus (17,4%) un Kuldīgas (17,2%) rajonos, bet īpaši zems šis īpatsvars ir Daugavpilī un Rīga (abās pilsētās 12,4%), Rēzeknē (13,2%), Jūrmalā (13,3%), Ludzas rajonā (13,6%).

Mirstības līmenis pēdējos gados turējās samērā stabilā līmenī, taču 2005. un arī 2006. gadā mirstība pieauga. Mirušo skaits šā gada sešos mēnešos bija 17,2 tūkstoši (17,3 tūkstoši pagājušā gada attiecīgajā periodā).Ar augstākiem mirstības radītājiem izcēlās Latgales rajoni – Ludzas (22,0), Rēzeknes (20,3), Krāslavas (19,6), Balvu (19,5) un Daugavpils rajons (19,3).

2006. gada sākumā valstī tika aprēķināts 1 miljons 477 tūkstoši darbspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 54 tūkstošiem vairāk nekā 1996. gadā. 2006 gada sākumā visaugstākais darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars bija Rīgas (65,4%) un Pierīgas (64,8%) reģionā, bet zemākais – Vidzemē (62,8%). Starp 33 galvenajām teritoriālajām vienībām augstākais īpatsvars bija Daugavpilī (66,6%) un Rēzeknē (66,4%), bet zemākais – Liepājas (61,2%), balvu (61,8%) un Alūksnes (61,9%) rajonā.

2. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” PCTVL – tā ir divu partiju – “Līdztiesība” un “Brīva izvēle tautu Eiropā” (BITE) – savienība. No 2003. gada novembra abas partijas darbojas kā vienota organizācija.

PCTVL sadarbojas ar nacionālo minoritāšu, zaļajām un kreisajām Eiropas Savienības partijām. Eiroparlamentā deputāte Tatjana Ždanoka darbojas frakcijā Zaļie/Eiropas Brīvā Alianse.

Apvienība PCTVL ir pārstāvēta arī 18 Latvijas pilsētu, pagastu un novadu pašvaldībās, tai skaitā mūsu partijas deputāti darbojas 6 no 7 republikāniskās nozīmes pilsētās. Rīgas domē PCTVL frakcijā ietilpst 8 deputāti.

PCTVL līdzpriekšsēdētāji ir Tatjana Ždanoka (Eiropas Parlamenta deputāte) un Jakovs Pliners (LR Saeimas PCTVL frakcijas priekšsēdētājs).

Apvienība tika izveidota 1998. gadā un piedalījās četrās vēlēšanās, ik reizi palielinot savu ietekmi. 2003. gadā apvienība PCTVL sekmīgi pārvarēja šķelšanās un tām sekojošo krīzi. Apvienības pēdējo gadu galvenās pūles tika veltītas cīņai par tiesību atgriešanu nepilsoņiem, par krievu lingvistiskās minoritātes aizstāvēšanu un krievu skolu saglabāšanu Latvijā. PCTVL cieši sadarbojās ar Krievu skolu aizsardzības štābu, nepametot novārtā arī aktīvu parlamentāro darbību, lai panāktu Latvijas akūto sociālo (piemēram, denacionalizēto namu iemītnieku) un tiesisko problēmu risināšanu.

PCTVL tā ir cerība uz taisnīgu varu un visas Latvijas tautas labklājību. PCTVL biedru skaits pastāvīgi pieaug, partija apvieno sevī profesionāļu pieredzi un jaunatnes enerģiju. Pašvaldībās, Saeimā un Eiroparlamentā partiju pārstāv 40 deputāti. Tai pieder vara četrās valsts pilsētās.

3. Partijas orgānu uzbūve

3.1. Vispārīgie noteikumi

Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (tālāk tekstā – Apvienība) ir nodibināta, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu Apvienības politiskos mērķus.

Apvienības oficiālais nosaukums ir „Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Apvienības dibinātāji ir Tautas saskaņas partija, Latvijas sociālistiskā partija un Politiskā organizācija Kustība „Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā”.

Apvienības darbības pamatmērķis ir pilsoņa politisko, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību un brīvību nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

Apvienības adrese: Rīga, Dzirnavu iela 102a, LV-1050.

Apvienība ir juridiska persona, tai ir savs(i) konts(i) bankā(s) un savs zīmogs. Apvienībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemies pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes iestādēs.

Apvienība atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu.

3.2. Apvienības dibinātāji un dalībnieki

Apvienības dibinātāji ir juridiskas personas, kas iemaksājušas dibināšanas iemaksas un parakstījušas Apvienības statūtus.

Apvienības dalībnieki ir juridiskas personas, kas ir iemaksājušas Dibinātāju (dalībnieku) sapulces noteikto iestāšanās iemaksu un uzņemtas Apvienībā. Uzņemšanai Apvienībā nepieciešams politiskās organizācijas (partijas) rakstveida iesniegums ar atzīmi par statūtu un darbības pamatnostādņu atbalstu, kā arī viena dibinātāja vai dalībnieka rakstveida ieteikums.

Apvienības dibinātājiem un dalībniekiem ir tiesības izvirzīt savus kandidātus Apvienības līdzpriekšsēdētāja amatam, Koordinācijas padomes un Revīzijas komisijas locekļu amatiem.

Par darbību, kura neatbilst Apvienības statūtiem un pamatnostādnēm vai kompromitē Apvienību, tās dibinātāji un dalībnieki ar Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces lēmumu var tikt izslēgti no Apvienības. Šo lēmumu pieņem ar pārējo dibinātāju (dalībnieku) vienbalsīgu lēmumu.

Apvienības dibinātājs (dalībnieks) var brīvprātīgi izstāties no Apvienības, rakstveidā par to paziņojot Koordinācijas padomei.

3.3. Apvienības pārvaldes institūcijas

Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce

Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce ir augstākā apvienības lēmējinstitūcija. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas sapulces. Tikai sapulce ir tiesīga:

a) apstiprināt un grozīt Apvienības statūtus;

b) apstiprināt Apvienības līdzpriekšsēdētājus;

c) apstiprināt Koordinācijas padomes locekļus;

d) apstiprināt Revīzijas komisijas locekļus;

e) apstiprināt Apvienības finansu darbības pārskatu un lemt par Apvienības ikgadējo finansiālo darbību;

f) noteikt Apvienības dibinātāju un dalībnieku iemaksu apmēru;

g) uzņemt Apvienībā jaunus dalībniekus vai izslēgt esošos dibinātājus un dalībniekus no Apvienības;

h) apstiprināt Apvienības politikas pamatlīnijas;

i) pieņemt lēmumus par Apvienības pašlikvidēšanos.

Kārtējā sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā.

Ārkārtas sapulce tiek sasaukta, ja to pieprasa viens no līdzpriekšsēdētājiem, Koordinācijas padome vai Revīzijas komisija. Lai sasauktu ārkārtas sapulci, ierosinošā institūcija iesniedz Koordinācijas padomē rakstveida lūgumu sasaukt ārkārtas sapulci, norādot sasaukšanas iemeslu un izskatāmo jautājumu sarakstu. Ārkārtas sapulce tiek sasaukta desmit dienu laikā.

Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulcē piedalās Apvienības dibinātāju un dalībnieku pilnvarotie pārstāvji, kurus ievēl politiskās organizācijas – Apvienības dibinātāji un dalībnieki – savos statūtos noteiktajā kārtībā. Katru politisko organizāciju pārstāv vismaz trīs pilnvarotie pārstāvji.

Katrai politiskajai organizācijai – Apvienības dibinātājam un dalībniekam – sapulcē ir viena balss.

Sapulci vada viens no Apvienības līdzpriekšsēdētājiem.

Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams, lai sapulcē piedalītos visi Apvienības dibinātāji un dalībnieki.

Lēmumi tiek pieņemti pēc konsensus principa, izņemot gadījumu, kad par darbību, kura neatbilst Apvienības statūtiem un pamatnostādnēm vai kompromitē Apvienību, tās dibinātāji un dalībnieki ar Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces lēmumu var tikt izslēgti no Apvienības. Šo lēmumu pieņem ar pārējo dibinātāju (dalībnieku) vienbalsīgu lēmumu.

Apvienības līdzpriekšsēdētāji

Apvienības līdzpriekšsēdētāji ir Apvienības vadītāji.

Katra politiskā organizācija, kas ir Apvienības dibinātājs vai dalībnieks, izvirza vienu kandidātu līdzpriekšsēdētāja amatam, kuru apstiprina Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce.

Vienu no līdzpriekšsēdētājiem Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce pilnvaro parakstīt Apvienības dokumentus.

Koordinācijas padome

Koordinācijas padome ir Apvienības izpildinstitūcija, kas izlemj Apvienības darbības un vadības politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

Katrs dibinātājs un dalībnieks izvirza divus kandidātus Koordinācijas padomei un tos apstiprina Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce.

Koordinācijas padomē pēc amata ietilpst arī Apvienības līdzpriekšsēdētāji.

Koordinācijas padomes darbība notiek Koordinācijas padomes sēdēs. Kārtējās sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Koordinācijas padomes sēdes vada viens no Apvienības līdzpriekšsēdētājiem pēc kārtas.

Ārkārtas Koordinācijas padomes sēdes sasauc viens no līdzpriekšsēdētājiem un izziņo ne mazāk kā piecas dienas pirms Koordinācijas padomes sēdes.

Koordinācijas padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz pa vienam Koordinācijas padomes loceklim no katra Apvienības dibinātāja un dalībnieka.

Koordinācijas padome:

a) sasauc Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces;

b) organizē Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulču lēmumu projektu sagatavošanu;

c) apstiprina deputātu kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

d) apstiprina vēlēšanu koordinācijas centra vadītāju;

e) sagatavo Apvienības finansiālās un saimnieciskās darbības projektu;

f) atbild par Apvienības finansu stāvokli;

g) izlemj citus Apvienības vadības politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus, kas nav Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces kompetencē.

Katrai politiskajai organizācijai – Apvienības dibinātājam un dalībniekam – Koordinācijas padomē ir viena balss un lēmumi tiek pieņemti pēc konsensus principa.

3.4. Apvienības finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce apstiprina par Revīzijas komisijas locekļiem pa vienam pārstāvim no katra Apvienības dibinātāja un dalībnieka. Par Revīzijas komisijas locekļiem nevar būt Apvienības līdzpriekšsēdētāji un Koordinācijas padomes locekļi.

Revīzijas komisija pārbauda Apvienības finansu stāvokli.

Revīzijas komisija veic Apvienības finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju ne retāk kā reizi gadā un ziņu Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulcei par revīziju un pārbaužu rezultātiem.

3.5. Apvienības mantas un finansu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

Apvienības naudas līdzekļus saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu veido:

a) politisko organizāciju – Apvienības dibinātāju un dalībnieku – iemaksas;

b) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

c) ienākumi, ko dod Apvienības uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

d) citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu aizliegts finansēt politisko organizāciju apvienības.

Apvienības naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka Koordinācijas padome.

Katru gadu likumā noteiktajā termiņā Apvienība iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam Apvienības līdzpriekšsēdētāja parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

3.6. Apvienības pašlikvidēšanās kārtība

Apvienības darbība izbeidzas, ja Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce pieņem lēmumu par pašlikvidēšanos. Šis lēmums trīs dienu laikā jāpaziņo Tieslietu ministrijai.

Apvienības pašlikvidēšanās gadījumā Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par Apvienības līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem. Apvienības likvidāciju var uzdot veikt Koordinācijas padomei.

Apvienības darbību var apturēt vai izbeigt saskaņā ar likumu „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

4.Vispārējie pamatprincipi

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programma LR 9. Saeimas velēšanām

PCTVL – 17 gadi politikā: pieredze un enerģija

4.1. Pamatnostādnes

PCTVL partijas mērķis – demokrātiska un multikulturāla Latvijas Republika. Mēs iestājamies par stabilu Latvijas attīstību vienotas 21. gadsimta Eiropas sastāvā, kas vērsta uz ikviena valsts iedzīvotāja labklājību, kā arī pilsonisko, sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu.

PCTVL ir cilvēka pašcieņas partija. Valstij ir jāciena katra cilvēka pašcieņa, jāgarantē neiejaukšanās privātajā dzīvē, jānodrošina valsts iedzīvotājiem tiesības saņemt un izplatīt objektīvu informāciju, kura būtu pietiekama apzinātu lēmumu pieņemšanai, gan izdarot politisko izvēli, gan risinot ekonomiskos, sociālos, kultūras un izglītības jautājumus. Valstij ir pienākums nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju grupu etniskās un kultūras identitātes saglabāšanu.

PCTVL ir par sabiedrības konsolidāciju, balstoties uz solidaritāti un savstarpēju cieņu. Latvijas sabiedrībai ir jāatbrīvojas no vēsturisko aizvainojumu kultivēšanas, jāatsakās no aizdomīguma un neiecietības attiecība pret citas etniskās izcelsmes vai rases cilvēkiem. Katram cilvēkam, ņemot vērā viņa derīgumu sabiedrībai, morālās īpašības un spējas, jābūt iespējai iegūt sabiedrības atzinību. Latvijas sabiedrībai ir jābūt spējīgai iekļauj sevī un aktīvi integrē visus savus locekļus, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, bezdarbniekiem un citām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.

PCTVL ir par pilsoniskās sabiedrības lomas paaugstināšanu. Valstij nepieciešams daļu no savām funkcijām deleģēt pilsoniskās sabiedrības institūcijām, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām, masu informācijas līdzekļiem, reliģiskajām konfesijām.

PCTVL izdara izvēli par labu pasaules civilizācijas garīgajām vērtībām, kuras iziet ārpus patērētāju sabiedrības primitīvo orientieru ietvariem.

Partija ir par saudzīgu attieksmi pret dabu un par dabas resursu taupīgu izmantošanu.

Cilvēka tiesības nevar nodrošināt, ja valsts neatsakās no etniskās dominēšanas politikas. PCTVL uzskata: ir pienācis laiks atzīt faktu, ka Latvijā pastāv divas kopienas – latviešu vairākuma un krievvalodīgā mazākuma kopiena.

Divu kopienu pastāvēšana Latvijas valstī nav ne pozitīva, ne negatīva parādība, bet gan objektīva realitāte. Atzīstot divu kopienu pastāvēšanas faktu, visai sabiedrībai nepieciešams pielikt pūles, lai harmonizētu attiecības starp latviešu vairākumu un krievvalodīgo kopienu.

Latvijas ideālais tēls ir atspoguļots mūsu partijas nosaukumā: “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Mūsu mērķis – konsolidēt politisko Latvijas nāciju, kas iekļauj sevī abas kopienas un visas etniskās minoritātes, nenodarot pāri to valodām un saudzīgi izturoties pret to kultūras mantojumu.

PCTVL uzņemas uz sevis funkcijas aizstāvēt plašu iedzīvotāju slāņu sociālās, ekonomiskās un kultūras intereses, nešķirojot cilvēkus pēc tautības un lingvistiskās piederības, kaut gan, pirmām kārtām, partija balstās uz krievvalodīgās kopienas atbalstu, kura objektīvi ir kļuvusi par pretošanās bāzi jebkurai diskriminācijai.

Īpašu uzmanību PCTVL velta visu to sabiedrisko institūciju sadarbībai, kas iestājas pret diskrimināciju, par sabiedrisko izlīgumu. Par saviem dabiskajiem sabiedrotajiem partija uzskata nacionālo kultūru biedrības, cilvēktiesības aizstāvošās un citas sabiedriskās organizācijas, kā arī arodbiedrības.

PCTVL gatavība un prasme darboties ar parlamentārām metodēm, iestāties valdošajās koalīcijās nacionālajā un vietēja līmenī, piedalīties Eiropas līmeņa vēlēšanās, uzturēt partnerattiecības ar citām valsts un ārvalsts partijām nenozīmē, ka mēs noliedzam demokrātijas deficītu valstī. PCTVL pieprasa atjaunot vispārējās vēlēšanu tiesības un likvidēt masu bezpilsonību.

Partijas taktika ierobežoto vēlēšanu tiesību apstākļos ir šāda:

 tiešas darbības masu akciju organizēšana;

 tiesiskā palīdzība iedzīvotajiem;

 vēršanās iekšzemes un starptautiskajās tiesu instancēs;

 pasaules sabiedrības uzmanības pievēršana valsts krievu lingvistiskās kopienas diskriminācijai.

4.2. Ekonomiskā politika

Ekonomikā PCTVL pozicionē sevi kā veselā saprāta partija. Tiesības uz privātīpašumu, uz patstāvīgu saimniecisko darbību ir viena no cilvēka pamattiesībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības veidošanās garants. Tiesībām uz īpašumu un uzņēmējdarbībai jābūt droši aizsargātām no valsts puses.

PCTVL uzskata, ka valsts var kompensēt un tai ir jākompensē tirgus mehānismu nepilnības un tas jādara, valstij aktīvi piedaloties ekonomiskās augšupejas apstākļu veidošanā. Mēs esam par saprātīgu tirgus regulēšanu plašu iedzīvotāju slāņu interesēs. Valstij ir jāuztur dinamisks līdzsvars starp stabilas ekonomiskās attīstības prioritātēm, sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un atbildību nākamo paaudžu priekšā.

Partija iestājas par :

 ekonomikas regulēšanu, pārsvarā ar nodokļu politikas palīdzību, ar investīcijām infrastruktūrā, enerģētikā un inovāciju tehnoloģijās, tranzīta un tūrisma attīstībā;

 valsts lomas palielināšanu darba resursu kvalitātes uzlabošanā, darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jomās.

PCTVL ir par dabisko monopolu un svarīgāko infrastruktūras elementu saglabāšanu valsts un municipālajā īpašumā.

Visos pārejos gadījumos jautājumus par valsts un municipālā īpašuma, tajā skaitā kapitāla daļu un akciju, pārdošanu un pavairošanu jārisina pragmatiski, balstoties uz rentabilitātes un konkurētspējas apsvērumiem.

PCTVL iestājas par Latvijas eksportētāju atbalstu no valsts puses, par pasākumu, kas veicinātu Latvijas preču konkurētspējas pieaugumu pasaules tirgū, izstrādi, par palīdzību uzņēmējiem inovāciju tehnoloģiju ieviešanā. Valstij jāatbild par attiecīgā personāla savlaicīgu sagatavošanu.

Nepieciešams izstrādāt un ieviest valsts inovāciju atbalsta programmu, stimulēt privātā kapitāla pieplūdi šajā sfērā, nepieciešamības gadījumā ieguldot budžeta līdzekļus tādās jomās kā augsto tehnoloģiju izstrāde un jaunu produktu ieviešana.

Valstij ir jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu inovācijas un kļūtu par aktīvu partneri ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību.

Valsts politikai attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmējdarbību ir jāiekļauj sevī šādus principus:

 valsts un municipālo pasūtījumu sadales un privatizējamā īpašuma iegādes sistēmai jābūt caurskatāmai;

 jāuzstāda zemu “slieksni” valsts pasūtījuma apmēram, kas tiek izvietots uz konkursa pamata;

 jānodrošina valsts garantijas inovāciju projektu kreditēšanai;

 jāattīsta dažādas sīko ražotāju kooperācijas formas;

 preču ražotāju un pakalpojumu piegādātāju asociācijām ir jāpiedalās to likumu un valdības lēmumu izstrādē, kas attiecas tieši uz viņiem;

 jāsakārto valsts palīdzība to biznesa projektu izstrādē, kuri paredz līdzekļu piesaisti no Eiropas fondiem un Latvijas preču virzību ārējā tirgū;

 jāvienkāršo uzņēmumu obligātās atskaites, tai skaitā grāmatvedības atskaites, diferencējot tās atkarībā no uzņēmuma izmēriem;

 jāpaātrina būvdarbu saskaņošanas procedūras;

 saimnieciskajā darbībā ir plaši jāievieš elektronisko vadību;

 jāpanāk maksimāli objektīvu, ātru un visiem pieejamu saimniecisko strīdu izskatīšanu tiesās;

 jāatceļ ierobežojumus zemes iegādei Latvijas nepilsoņiem.

PCTVL uzskata, ka ir nepieciešams panākt “ēnu” ekonomikas legalizāciju, nodokļu ievākšanas uzlabošanu un investīciju piesaisti ražošanai, pazeminot nodokļu likmes.

Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli:

 līdz 10% pazemināt nodokļa likmi uzņēmumiem, kuri izmanto inovāciju tehnoloģijas, kā arī lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiski tīrus pārtikas produktus;

 neaplikt ar nodokli ienākuma daļu, kas tiek investēta ražošanas attīstībā Latvijas teritorijā;

 noteikt mazajiem uzņēmumiem atlaidi 30% apmērā no aprēķinātās nodokļu summas;

 uzņēmumiem, kas tiek izveidoti depresīvajos reģionos (kur bezdarba līmenis ir augstāks, nekā vidēji valstī) un kuros ne mazāk par 50 % darbinieku dzīvo uzņēmuma atrašanās vietā, piešķirt atvieglojumu 100 % apjomā no nodokļa, kas tika izmaksāts šo uzņēmumu darbības pirmajos trīs gados;

 attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem atcelt praksi, kad tiek iekasēti avansa maksājumi uz nākotnē paredzamo ienākumu nodokļa rēķina.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli: piemērot minimālo vai nulles nodokļa likmi pirmās nepieciešamības precēm un iedzīvotājiem sniegtajiem bāzes pakalpojumiem

Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli:

 triju gadu laikā pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi līdz 15 % un pilnība pārskaitīt to pašvaldību budžetā;

 vecuma un invaliditātes pensijām noteikt ar nodokli neapliekamo minimumu divu minimālo algu līmenī;

Iekļaut ar nodokli neapliekamo attaisnoto izdevumu sarakstā:

 norēķinus par hipotekāro kredītu, kas tiek veikti pirmo reizi iegādājoties mājokli, par summu līdz 100 000 latu;

 starpību norēķinos par mājokļa īri denacionalizētajā namā salīdzinājumā ar pašvaldību noteikto vidējo īres maksu;

 īres maksu studentiem, kuri atbraukuši mācīties no citam pilsētām.

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām:

 attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu progresīvo skalu: darba ņēmēja iemaksu daļa samazinās no 9%, ja viņa alga līdzinās četrām minimālajām algām, līdz 0%, ja viņa alga ir minimālā;

 iekļaut obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu daļā , kuru sedz darba devējs, darba ņēmēja medicīniskās aprūpes apdrošināšanu, nosakot obligāto apdrošinājuma minimumu.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un nodevām par darījumiem ar nekustamo īpašumu:

 neaplikt ar nodokli dzīvojamās telpas, kuru kadastrālā vērtība ir zemāka par 50 000 latiem;

 citiem nekustamā īpašuma objektiem, kuru kadastrālā vērtība ir zemāka par 50 000 latiem, pazemināt nodokli līdz 0,5 % no to kadastrālās vērtības;

 divas reizes samazināt nodevas apmēru mājokļa iegādei paša vajadzībām, ja tās vērtība nepārsniedz 100 000 latus.

 atcelt nodevas “griestus”;

 ieviest progresīvo nodevas likmi,

PCTVL ir par to lai tiek atcelti visi ideoloģisko apsvērumu diktētie ierobežojumi, kas traucē attīstīt valstij vitāli svarīgas sfēras – tūrismu un tranzītu, kā arī traucē Latvijas biznesam ieiet Austrumu tirgū. Partija ir par vīzu režīma vienkāršošanu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

PCTVL ir gatava uzņemties diplomātiskos centienus, lai normalizētu attiecības starp Latviju un austrumu kaimiņiem, ar mērķi nostiprināt savstarpēji izdevīgus ekonomiskos sakarus.

PCTVL ir par līdztiesīgu tirgus dalībnieku brīvu konkurenci, par antimonopola likumdošanas ievērošanu un pilnveidošanu.

PCTVL ir par Latvijas dalību vienota Eirāzijas enerģētiskā tīkla izveidošanā, pret politiskās konjuktūras diktēto, dārgo aizstājēju izmantošanu importētajiem energoresursiem. Tajā pat laikā partija uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt enerģijas avotu diversifikācijas un enerģijas taupības valsts programmas, ņemot vērā neizbēgamo cenu pieaugumu uz neatjaunojamiem energoresursiem.

PCTVL iestājas par nacionālās programmas izstrādi vietējo energoresursu izmantošanai.

PCTVL uzskata, ka ir jāsaglabā speciālais budžets autoceļu uzturēšanai un attiecīgajā fondā ir jānovirza ne mazāk par 80 % no akcīzes nodokļa degvielai

Partija ir pret dzelzceļa infrastruktūras privatizāciju, bet – par privātā kapitāla pielaišanu pārvadājumu tirgum.

PCTVL ir par:

 pasažieru transporta dotēšanu no valsts un pašvaldību budžeta;

 sociāli nepieciešamu pasažieru maršrutu (it īpaši lauku rajonos) saglabāšanu un atjaunošanu;

ES investīciju piesaisti staciju saimniecību atjaunošanai un Eiropas nozīmes tranzīta maģistrāļu celtniecībai;

 lidostas „Rīga” izmantošanu trans Eirāzijas lidojumiem;

 reģionālo lidostu attīstību Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.

Partija – par saudzīgu izturēšanos pret dabu un taupīgu dabas resursu izmantošanu, par plašu iedzīvotāju slāņu iesaisti apkārtējās vides aizsardzības jautājumu risināšanā, t.s. rīkojot aptaujas un referendumus, kuros ir tiesības piedalīties visiem iedzīvotājiem.

PCTVL iestājas pret bīstamo atkritumu ievešanu no ārzemēm, pret to glabāšanu un pārstrādi.

PCTVL ir par to lai tiktu pārtraukta, upju ekosistēmu graujošā, mazo hidroelektrostaciju celtniecībā

PCTVL iestājas par dabas rezervātu un aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, par ekoloģisko normatīvu ievērošanu jaunbūvju celtniecībā un stingru atbildību par to pārkāpšanu, līdz pat licences anulēšanai un būvju nojaukšanai.

PCTVL ir par lielpilsētu ūdensapgādes kvalitātes un drošības garantiju paaugstināšanu, par pāreju pārsvarā uz pazemes ūdensapgādes avotiem.

PCTVL ir par to lai tiktu pārtraukta barbariskā Latvijas mežu, kā arī apdzīvotās vietās esošo koku izciršana, iestājas par to, lai sekmētu pilnīgu koksnes pārstrādi uz vietas, par šī dabas resursa atjaunošanu, līdzsvarojot mežu izciršanu ar mežu stādīšanu.

PCTVL ir par dabas katastrofu un tehnogēno avāriju seku likvidēšanas dienestu nodrošināšanu ar ES dalībvalsti cienīgu aprīkojumu

Lauksaimniecības ražošanas jomā PCTVL iestājas :

 par to, lai Latvijas zemniekiem tiktu nodrošināti tādi ekonomiskie apstākļi, kādos strādā zemnieki citās vecajās ES dalībvalstīs;

 par palīdzību zemnieku saimniecībām pieteikumu un atskaišu noformēšanā, kas ir saistītas ar ES finansējuma saņemšanu;

 par lauku ražotāju kooperācijas atbalstu no valsts puses;

 par palīdzību lauksaimniecības produkcijas realizācijā iekšzemes un ārējā tirgū ;

 par vietējo ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražotāju dotēšanu;

 par aizliegumu lietot ģenētiski modificētos pārtikas produktus.

4.3. Sociālā politika

Valstij ir pienākums sniegt efektīvu atbalstu tām iedzīvotāju kategorijām, kuras objektīvi ir visvairāk apdraudētas – bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, personām, kas slimības rezultātā īslaicīgi ir kļuvuši darba nespējīgi, bezdarbniekiem un bezpajumtniekiem.

PCTVL – par konstitucionāla rakstura piešķiršanu sociālajām garantijām, par valsts sociālās palīdzības sistēmas reformu, kas tiktu saskaņota ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas reālajām prasībām.

Sociālo pabalstu un pensiju apmēriem, atvieglojumu sistēmai ir jānodrošina cilvēka cienīgu uztura, mājokļa, medicīniskās palīdzības līmeni, kas atbilstu ES apstākļiem.

Sociālo garantiju sistēmai, kas ietver sevī darba algas un darba aizsardzības kvalitatīvu uzlabošanos, būtu jāapstādina Latvijas iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju.

PCTVL uzskata, ka preču un pakalpojumu cenu līmeņa izlīdzināšanās Eiropas Savienības ietvaros ir dabisks un neatgriezenisks process.

Tajā pat laikā ir nepieciešams veikt stingrus pasākumus, lai gan samazinātu inflāciju, gan nodrošinātu mazturīgo iedzīvotāju slāņu sociālo aizsardzību.

Lai samazinātu inflācijas tempus, nepieciešams :

 pazemināt PVN likmes komunālajiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm;

 izmantot Latvijā preces no NVS valstīm, kas ir sertificētas ražotājvalstīs, tai skaitā medikamentus;

 normalizēt ekonomiskās attiecības ar valstīm – enerģijas resursu un izejvielu piegādātājām;

 samazināt budžeta izdevumus, tajā skaitā :

a) minimizēt militāros izdevumus;

b) atlikt ambiciozu ārpolitisku projektu realizēšanu ;

c) nepieļaut valsts un pašvaldību ierēdņu ( pirmām kārtām, vadošā sastāva) algu un prēmiju pieauguma tempu palielināšanos, kas pārsniegtu vidējās algas pieauguma tempus valstī;

d) pārtraukt valsts finansēšanu dārgiem projektu, ja tie nesniedz būtisku ekonomisko un sociālo efektu,

PCTVL iestājas par ikgadēju minimālās algas un ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma pārrēķinu un to noteikšanu iztikas minimuma līmenī. Iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku ir jāpārskata, saskaņā ar mūsdienu standartiem, un jāapstiprina ar likumu. Minimālās pensijas apmēru ir jāpalielina līdz iztikas minimuma līmenim, bet sociālos pabalstus katru gadu jāindeksē, izejot no iztikas minimuma līmeņa.

Eiro paātrināta ieviešana nav prioritāte, kuras dēļ var ziedot neatliekamas sociālās programmas. PCTVL pieļauj iespēju, ka budžeta deficīts varētu pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta un, ka eiro ieviešana tiek atlikta Latvijas ekonomikas attīstības interesēs un sabiedrības sociālās stabilitātes uzturēšanai.

Partija PCTVL uzskata, ka ir jāizstrādā efektīva valsts sistēma dzimstības stimulēšanai un palīdzībai ģimenēm ar bērniem.

Aktīvai demogrāfiskajai politikai ir jāietver sekojošus pasākumus:

 jāveido sabiedrībā, sevišķi jauniešu vidū, pozitīvu attieksmi pret likumīgu laulību, daudzbērnu ģimeni, optimāla vecuma izvēli bērnu dzemdēšanai ;

 jāizmanto bezmaksas sertifikātus to medicīnas darbinieku prēmēšanai, kas veic grūtnieču medicīnisko novērošanu, palīdzību dzemdību laikā, ieskaitot arī dzemdību medikamentozo anestēziju un pēcdzemdību kopšanu;

 valstij ir jāapmaksā izdevumus, kas saistīti ar sievietes reproduktīvās veselības atjaunošanu un mākslīgās apaugļošanas pielietošanu;

 pabalstu apmēri bērna kopšanai pirmajā dzīves gadā nedrīkst būt zemāki par pusotru iztikas minimumu, otrajā dzīves gadā – ne zemāki par iztikas minimumu;

 valsts pabalstam ģimenei ir jāsedz visus minimālos izdevumus, kas ir saistīti ar apģērba un mācību līdzekļu iegādi bērnam;

 jāattīsta pirmskolas iestāžu sistēmu līdz pilnīgas pieprasījuma pēc šādām iestādēm apmierināšanai;

 efektīvi bērnu veselības aizsardzību pasākumi, pirmskolas iestādēs un skolās;

 par trim gadiem ir jāsamazina pensijas vecums divu bērnu mātēm, par pieciem gadiem – triju un vairāku bērnu mātēm;

 bērnu invalīdu kopšanas pabalstus ir jānosaka iztikas minimuma līmenī;

 jāveic sociāli nelabvēlīgo ģimeņu, bērnu bezpajumtnieku un bērnu, kuri neapmeklē skolu, uzskaites optimizāciju un individuālo darbu ar viņiem;

 jāattīsta un pilnvērtīgi jāfinansē bāreņu adoptācijas process no Latvijas iedzīvotāju puses, jāatbalsta ģimeņu bērnunamus;

 jānodrošina bijušos bērnunamu audzēkņus ar reālu iespēju turpināt mācības, ar dzīvojamo platību, darbu, bezmaksas juridisko un psiholoģisko palīdzību.

 jāveic efektīvus pasākumus, kas ļautu novērst tirdzniecību ar bērniem, to seksuālo izmantošanu, vardarbību ģimenē.

Valstij jākoordinē pašvaldību centienus izveidot labvēlīgu sociālo vidi bērnu un jauniešu attīstībai, iekļaujot šajos pasākumos arī nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanu, īpaši dzīves vietās. Ikvienam bērnam jābūt pieejamām bezmaksas nodarbībām pulciņos, pašvaldību dotētiem jauniešu interešu klubiem un sporta sekcijām.

Valsts politikai attiecībā uz jaunatni jāparedz:

 speciālus pasākumus aizņemtības nodrošināšanai, t.s. arī skolēnu un studentu brīvdienu laikā;

 jauno ģimeņu morālo un materiālo atbalstu, īpaši dzīvokļa jautājuma risināšanā;

 sekmēt jauno cilvēku centienus pašiem izveidot savas organizācijas, kā arī jauniešu organizāciju reālu iesaisti sabiedrisko problēmu apspriešanā un risināšanā;

 efektīvus pasākumus, lai novērstu jauniešu noziedzības, prostitūcijas, narkotiskās un citu atkarības veidu izplatīšanos.

Būtu jāpanāk reāla dzimumu vienlīdzība nodarbinātības, mācību, karjeras un sabiedriskās darbības sfērās, un valsts līmenī ir jānodarbojas ar šī procesa monitoringu.

Pensiju likumdošanas pamatā jābūt vienādai attieksmei pret visiem pensionāriem, neatkarīgi no laika, kad iziets pensijā , pilsonības un pensijas stāža uzkrāšanas vietas.

PCTVL iestājas pret pensijas vecuma paaugstināšanu, par tiesībām saglabāt iespēju priekšlaicīgi iziet pensijā personām, kurām ir liels darba stāžs, veselībai kaitīgo un bīstamo profesiju darbiniekiem (policistiem, ugunsdzēsējiem un t.l.), daudzbērnu mātēm un personām, kuras audzina invalīdus.

PCTVL – par pārejas perioda netaisnību pārvarēšanu pensiju likumdošanas jomā un par minimālā pensijas apmēra paaugstināšanu līdz iztikas minimumam.

Piecus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās darbiniekiem ir jābūt reālām garantijām pret atlaišanu no darba.

PCTVL pieprasa atcelt uz mūžu sakropļoto invalīdu atkārtoto atestāciju un saglabāt atvieglojumus invalīdiem arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

PCTVL – par efektīvu nacionālo plānu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Garantēto minimālā ienākuma apmēru, uz kura pamata aprēķina pašvaldību izmaksāto pabalstu summas, ir jānosaka līmenī, kas ir ne mazāks par ½ no iztikas minimuma. Nabadzīgāko pašvaldību izdevumus pabalstu izmaksāšanai daļēji jāsedz no valsts budžeta.

PCTVL iestājas par :

 sociālo pakalpojumu sistēmas un sociālo pakalpojumu saraksta, it īpaši sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, pilnveidošanu un paplašināšanu;

 par atalgojuma palielināšanu sociālajiem darbiniekiem, kā arī viņu skaita un kvalifikācijas paaugstināšanu;

 par pasākumiem cīņā pret invaliditātes cēloņiem un pasākumiem, kas sekmē invalīdu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē;

 par pašvaldību un Valsts probācijas dienesta centienu koordināciju, ieslodzīto iesaistīšanai sabiedriskajā dzīvē.

PCTVL pieprasa, lai bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēma tiktu pilnvērtīgi finansēta un tās kvalitāte tiktu paaugstināta, tajā skaitā :

 nepieciešams ņemt vērā reģionālo specifiku, īpaši Latgalē;

 maksimāli tuvināt pārkvalifikācijas kursu atrašanās vietu apmācamo dzīves vietai;

 izstrādāt speciālas programmas jauniešiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem; personām, kuras ilgu laiku bijušas bez darba; mātēm, kuras atgriežas darba tirgū;

 ieviest bezmaksas un efektīvu valsts valodas apmācības programmu;

 pārkvalifikācijas nodarbībās īstenot pasniegšanu gan latviešu, gan krievu valodās.

Valstij jārealizē pasākumu sistēma, kas sekmēs legālās, ar nodokli apliekamās algas plānveida paaugstināšanu privātajā sektorā. Proti, normatīvos noteiktās minimālās algas apmērs nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu.

Darba likumdošanai, darbinieku darba un veselības aizsardzības līmenim ir jāatbilst ES standartiem (t.s. arī diskriminācijas novēršanas sfērā). Kontrolējot šo normu izpildi, valdības pienākums ir cieši sadarboties ar arodbiedrībām.

PCTVL pieprasa atcelt diskriminējošas normas, kuras ierobežo darba kolektīvu tiesības uz streiku vispār, kā arī uz solidaritātes un politiskajiem streikiem.

Valstī jāievieš vienotu darba algu sistēmu visiem, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā, ieskaitot pedagogus.

Budžeta izdevumus veselības aizsardzībai ir jāpaaugstina līdz 8% līmenim no iekšzemes kopprodukta.

Nepieciešama medicīnisko iestāžu darba reorganizācija, proti :

 ir jāsamazina rindas;

 jābūt iespējai tieši griezties pie ārsta speciālista, pirms tam neapmeklējot ģimenes ārstu;

 mājas apstākļos jābūt pieejamai steidzamajai medicīniskajai palīdzībai.

Nepieciešams nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas vakcināciju un ikgadēju bezmaksas profilaktisko izmeklēšanu, lai novērstu hroniskās infekcijas, onkoloģiskās un sirds asinsvadu slimības, sākot no bērnudārziem, skolām, augstskolām un darba kolektīviem.

Nepieciešams pārtraukt tādu praksi, kad aizbildinoties ar slimnīcu tīkla optimizāciju, tiek likvidēts slimnīcu tīkls, īpaši lauku apvidū.

Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, invalīdiem un personām ar hroniskām saslimšanām jānodrošina tādu medicīniskās apkalpošanas un medikamentu iegādes dotēšanas līmeni, kas segtu reālās vajadzības, tai skaitā arī attiecībā uz lietoto medikamentu un izmantoto pakalpojumu asortimentu.

PCTVL pārtrauks iedzīvotāju izlikšanu no dzīvokļiem bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Maznodrošinātajām ģimenēm jākompensē komunālos maksājumus, kas pārsniedz trešdaļu no ģimenes ienākumiem.

Īres maksas “griesti” valsts un pašvaldību dzīvokļos, kā arī dzīvokļos, kuru iemītnieki nav mainījušies kopš denacionalizācijas brīža, ir jānosaka pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.

Valstij jādod līdzfinansējums pašvaldību dzīvojamo namu celtniecībai.

Jauno ģimeņu un denacionalizēto namu iemītnieku vajadzības pēc kredītiem mājokļa iegādei vai celtniecībai pilnībā jānodrošina ar valsts garantijām. Valstij jāsedz šo kredītu procentus, bet ģimenēm ar diviem un vairākiem bērniem – arī kredīta daļu.

Kompensācijai, kuru izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem, jāatbilst atbrīvotā dzīvokļa reālajai vērtībai. Visiem denacionalizēto namu iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, jābūt tiesībām uz kredītiem un kompensācijām.

Valstij un pašvaldībām jāsniedz pilnvērtīga metodiskā un organizatoriskā palīdzība dzīvokļu īpašnieku biedrību tapšanā, jānodrošina ilgtermiņa kredītu saņemšana daudzdzīvokļu namu renovācijai, kā arī jāpanāk resursus taupošu tehnoloģiju ieviešana komunālo pakalpojumu sfērā.

Jāpaplašina Īres valžu pilnvaras, tajā skaitā tiesības uz soda sankcijām un pārstāvību tiesā, paplašināt šo valžu iespējas pašvaldību vārdā regulēt attiecības starp īrniekiem un namīpašniekiem, kooperatīva vai biedrības locekļiem un to vadības pārstāvjiem, komunālo pakalpojumu saņēmējiem un piegādātājiem.

Pašvaldībām jāpiešķir tiesības vienpusējā kārtībā pārņemt savā īpašumā daudzdzīvokļu namus, ja namīpašnieks nepilda savus pienākumus attiecība uz nama iemītniekiem.

4.4. Valsts iekārta

PCTVL uzskata, ka ir nepieciešams pārvarēt tautas atsvešināšanos no valsts un panākt lai visi iedzīvotāji reāli spētu piedalīties valsts pārvaldē. Lai to panāktu, pirmām kārtām, jānodrošina vispārējas vēlēšanu tiesības un jālikvidē masu bezpilsonība, kā arī jānodrošina tiesības vērsties valsts un pašvaldības iestādēs krievu valodā.

Partija ir par patiesi pilsoniskas sabiedrības veidošanu, par nevalstisko organizāciju, tai skaitā mazākumtautību sabiedrisko organizāciju, lomas paplašināšanu.

PCTVL pieprasa atklātības politikas īstenošanu, pieņemot likumus un pārvaldes lēmumus, kā arī likumu un lēmumu iepriekšējo publisku apspriešanu un ieinteresēto personu un organizāciju viedokļa obligātu respektēšanu.

PCTVL ir par tiešas demokrātijas attīstību, par tautas nobalsošanu un aptauju rīkošanu, īpaši risinot svarīgākās reģionālās problēmas.

Reģionālajās tautas nobalsošanās lēmēja balsstiesības jāpiešķir visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

PCTVL iestājas pret populistiskiem piedāvājumiem ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu, pret Valsts Prezidenta un pašvaldību vadītāju tiešām vēlēšanām, kā arī pret deputātu atsaukšanu, deputātu neaizskaramības atcelšanu vai ierobežošanu.

Divkopienu valsts apstākļos vislielāko mazākumtautību pārstāvību Saeimā un pašvaldībās nodrošina pastāvošā proporcionālā vēlēšanu sistēma.

PCTVL ir par reālu varas dalīšanu, t.s. likumdošanas varas un izpildvaras. Nav pieļaujama deputāta un ministra statusu apvienošana. Nepieciešams atcelt Satversmes 81. pantu, kas ļauj Ministru kabinetam Saeimas sēžu starplaikā pieņemt noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks.

Nepieciešamas reālas garantijas mazākuma viedokļa aizstāvēšanai vēlētās vai koleģiālās varas institūcijās, tajā skaitā :

 jāievieš mehānisms, kas ļautu svarīgākos lēmumus (tajā skaitā steidzamības piešķiršana likumprojektam) pieņemt ar 2/3 balsu pārsvaru;

 deputātu pieprasījumu izskatīšana ar obligātu atbilstošas atbildīgās amatpersonas atskaiti;

 deputātu sagatavotos likumprojektus obligāti ir jānodod komisijām;

 maksimālā termiņu noteikšana likumprojekta izskatīšanai komisijās.

Saeimas deputāta statusu jāregulē ar speciālu likumu, kas ietvertu sevī šādas deputāta tiesības:

 personīgi atrasties un piedalīties diskusijās par dažādiem jautājumiem jebkurā valsts iestādē;

 apmeklēt jebkuras ieslodzījuma un īslaicīgās aizturēšanas vietas;

 operatīvi divu nedēļu laikā saņemt izsmeļošas atbildes no jebkuras amatpersonas;

 deputātam jābūt pieejamai jebkurai informācijai, tai skaitā arī slēgta rakstura.

Likumam par Saeimas deputāta statusu jāparedz arī viņa pienākumus, tajā skaitā;

 darba tālruņa un elektroniskās adreses publikāciju;

 vēlētāju pieņemšanu, ne retāk kā reizi divās nedēļās;

 ikgadējo atskaiti par padarīto darbu un tās publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

PCTVL ir par daudzpartiju sistēmas nostiprināšanu, par to, lai tiktu ierobežota valsts institūciju iejaukšanās partiju iekšējā dzīvē. Tādēļ PCTVL ir pret :

 partijas biedru saraksta obligātu iesniegšanu kontroles institūcijās;

 partijas biedru skaita minimālā “sliekšņa” paaugstināšanu;

 ierobežojumiem nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem būt par kādas partijas biedru.

Lai nepieļautu partiju atkarību no kapitāla un oligarhiem, tās jāfinansē no budžeta proporcionāli iepriekšējo velēšanu gaitā iegūto vēlētāju balsu skaitam

Vēlēšanu likumdošana jāizmaina tā, lai partiju noteiktās deputātu kandidātu vietas velēšanu sarakstā, daudz vairāk ietekmētu kandidātu ievēlēšanas rezultātus.

PCTVL ir par pārvaldes aparāta, it īpaši tiesībsargājošo institūciju, maksimālu depolitizāciju. Kritēriji, pēc kuriem jāvadās, ieceļot valsts amatā, ir profesionālisms un iepriekšējās darbības efektivitāte. Ieceļot valsts amatā nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija un, pirmām kārtām, sakarā ar etnisko piederību. Padomes un valdes uzņēmumos un akciju sabiedrībās, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, jākomplektē, pirmām kārtām, ar speciālistiem, kuriem ir nepieciešamā izglītība un (vai) darba pieredze attiecīgajā nozarē.

PCTVL ir par nepamatoti palielinātā valsts aparāta samazināšanu, par nevajadzīgo ministriju likvidēšanu.

PCTVL iestājas par reālu cīņu pret korupciju. Satversmes Aizsardzības birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nedrīkst atrasties izpildvaras kontrolē un tiem ir jāatskaitās tikai Saeimai.

Nepieciešams pārtraukt praksi, kad daļa budžeta tiek sadalīta pēc atsevišķu valdības locekļu, frakciju vai deputātu pieprasījuma.

Nepieciešams ieviest ienākumu nulles deklarāciju, bet tāda veidā, lai neradītu neērtības iedzīvotāju vairākumam. Personām, kurām gada ienākumi, naudas uzkrājumi vai saņemtie aizņēmumi nepārsniedz 10 000 latu, jādod iespēja deklarēt ienākumus pēc noklusēšanas, tas ir neaizpildot deklarāciju.

PCTVL uzskata, ka tiesu varai jābūt patiešam neatkarīgai no likumdošanas varas un izpildvaras. Gadījumus, kad tiesa pieņem netaisnīgus, nesamērīgus spriedumus, kurus ietekmē politiskā konjunktūra vai valdošās elites tiešie norādījumi, nepieciešams publiskot un nosodīt no sabiedrības puses. Tiesnešus, kuri pieņem šādus spriedumus, ir jāatstādina.

Tiesu sistēmas finansējumam jābūt pietiekamam, lai lietas tiesās tiktu izskatītas saprātīgos termiņos. Valstij jānodrošina iedzīvotājiem efektīva juridiskā palīdzība, tajā skaitā pārstāvība tiesā personām ar zemu ienākumu līmeni. PCTVL ir par to lai, valsts un nevalstiskajām tiesībsargājošajām organizācijām tiktu nodrošināta pilnvērtīga iespēja vērsties tiesā, pārstāvot cietušā intereses.

Jebkura tiesas procesa dalībniekiem ir jānodrošina tādas procesuālās garantijas, kas atbilstu Administratīvā procesa likuma noteiktajām garantijām.

PCTVL ir par to, lai jebkura Saeimas frakcija, neatkarīgi no tajā esošo deputātu skaita, būtu tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.

PCTVL pieprasa atjaunot tiesības iesniegt dokumentus tiesā krievu valodā, kā arī atcelt ierobežojumus nepilsoņiem būt ievelētiem par tiesas piesēdētājiem.

Iekšējai drošībai un, pirmām kārtām, iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzībai, īpašuma saglabāšanai un sabiedriskās kārtības uzturēšanai ir jākļūst par valsts prioritāti.

Nepieciešams minimizēt asignējumus militārajai aizsardzībai, izmantojot atbrīvojušos līdzekļus Iekšlietu ministrijas struktūrvienību papildu aprīkošanai. Iekšlietu ministrijas finansēšanas līmenim jābūt ne mazākam par 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Valstij ir jādara viss iespējamais, lai paaugstinātu policijas darbinieku statusu un prestižu. Iekšlietu ministrijas darbinieku algai, sociālajām garantijām un darba apstākļiem jānodrošina šīs struktūrvienības konkurētspēju darba tirgū.

Īpašu uzmanību jāvelta iecirkņu inspektoru tīkla pilnveidošanai un pilnvērtīgu patrulēšanas un glābšanas dienestu izveidei.

Tiesībsargājošajām institūcijām jānodarbojas nevis ar cīņu pret politisko opozīciju, bet gan ar starptautiskā terorisma, starptautiskās organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības radītajiem ārējiem draudiem.

PCTVL ir par to, lai paaugstinātu pašvaldību neatkarību un lomu valsts pārvaldē, lai pilnā apjomā tiktu realizēta Eiropas Vietējo pašvaldību harta.

Partija centīsies panākt, lai nodokļu ienākumi valsts budžetā tiktu sadalīti par labu pašvaldībām un sasniegtu tādu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai pašvaldības varētu pildīt likumā paredzētās funkcijas. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā jāpārskaita pašvaldību budžetā.

PCTVL ir par valsts un reģionālā līmenī koordinētām, daļēji no budžeta finansētām pašvaldību sasāpējušo problēmu risināšanas programmām, pirmām kārtām, mājokļa jautājuma risināšanai.

Pašvaldībām ir patstāvīgi jārīkojas ar lielāko daļu finansiālo līdzekļu no Eiropas struktūrfondiem, saņemot valsts metodisko palīdzību. Investīciju sadalei pa reģioniem jāsekmē, galvenokārt depresīvo reģionu, pirmām kārtām, Latgales, problēmu risināšanu.

Reģionālo reformu jāīsteno uz brīvprātīga pamata, saglabājot iespējas saņemt svarīgākos municipālos pakalpojumus maksimālā tuvumā no dzīvesvietas.

PCTVL ir par to, lai paplašinātu pašvaldību iespējas ieviest dažādus atvieglojumus un priekšrocības uzņēmējiem un iedzīvotājiem, bet ir pret to, lai pašvaldībām tiktu piešķirtas tiesības ieviest papildus ierobežojumus, kas nav paredzēti likumā.

Visiem vietējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāpiešķir aktīvās un pasīvās balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, jādod iespēja strādāt komisijās un darba grupās.

4.5. Izglītība, zinātne un kultūra

PCTVL ir par izglītības sistēmas finansēšanu līmenī, kas nebūtu zemāks par 3 % no iekšzemes kopprodukta, par skolu pilnīgu nodrošināšanu ar mūsdienīgām iekārtām un mācību līdzekļiem. Skolotāja algas likmei jābūt ne mazākai par trim minimālajām algām. Valsts, pašvaldību skolu un privātskolu finansējumam no valsts budžeta jābūt proporcionālam skolnieku skaitam.

PCTVL pieprasa atcelt diskriminējošās normas par valsts valodas pielietošanu skolu un profesionālās izglītības sistēmā, piešķirot skolu pašpārvaldēm tiesības izvēlēties apmācības valodu.

Jāatjauno krievu un citu mazākumtautību skolu pasniedzēju sagatavošanas sistēma.

Skolās, kuras strādā pēc mazākumtautību programmām, jāparedz ne mazāk kā sešas mācību stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apguvei. Nepieciešams būtiski paaugstināt attiecīgo pedagogu kvalifikāciju un mācību priekšmeta pasniegšanas kvalitāti.

Mēs esam par Mazākumtautību skolu departamenta atjaunošanu Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē un par attiecīgu nodaļu vai štata vietu izveidi pašvaldību skolu valdēs.

PCTVL uzskata, ka nepieciešams pārtraukt juceklīgos eksperimentus izglītības sfērā, kas tiek rīkoti nerēķinoties ar sabiedrības vajadzībām un skolēnu vecāku viedokli.

Mēs pieprasām atjaunot pedagoģijas zinātniski pētniecisko institūtu, lai tiktu veikta jaunu programmu, mācību grāmatu un mācību līdzekļu, t.s. bilingvālajai izglītībai paredzēto, izstrāde un kvalificēta novērtēšana.

Nepieciešams izstrādāt, veikt plašu apspriešanu un sākt īstenot valsts ilgtermiņa programmu izglītības attīstībai, kas tiktu vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, ieviešot jaunas attīstošās izglītības sistēmas. Skolās nepieciešams atjaunot pilnvērtīgu eksakto un dabaszinātņu pasniegšanas sistēmu.

Skolu pašpārvalžu tiesībām un, pirmām kārtām, vecāku un vecāko klašu skolnieku tiesībām jābūt paplašinātām un skaidri definētām likumā. It īpaši, jautājumos, kas attiecas uz finanšu izmantošanu, mācību programmu izvēli, vadības un pasniedzēju sastāva atlasi.

Partija atbalsta valsts finansētās skolu izglītības modeļu daudzveidību, iekļaujot tajos arī sekulāro vispārizglītojošo skolu, skolu ar reliģiskās audzināšanas elementiem un skolu ar padziļinātu dzimtās tautas kultūras un tradīciju studēšanu. Turklāt jebkurā no šiem modeļiem izglītības kvalitātei jāatbilst valsts standartiem.

Ņemot vērā iespējamo demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, nedrīkstētu pieļaut pastāvošā skolu tīkla nepamatotu samazināšanu, īpaši lauku rajonos.

PCTVL uzskata, ka ir jāsamazina normas, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu klasē. Reģionos, kur mazākumtautības sastāda ne mazāk par 20 % no iedzīvotājiem, jāievieš speciālas atvieglotas normas attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu klasēs ar apmācību mazākumtautību valodās.

PCTVL uzskata, ka zinātniskās darbības finansējuma ikgadējam pieaugumam jāsastāda ne mazāk par 0,25 % no iekšzemes kopprodukta, sasniedzot finansēšanas apmērus 1,5 % no IKP.

Būtu lietderīgi noteikt zinātnes attīstības prioritātes un palielināt valsts finansējumu tām zinātnes nozarēm, kuras ir konkurētspējīgas pasaules mērogā vai nodrošina tautsaimniecības attīstību valstī. Nepieciešams ievērojami paaugstināt algas zinātniekiem.

Nepieciešams paaugstināt augstskolu pasniedzēju algas un zinātņu doktoru sagatavošanas tempus pietuvināt līmenim, kas nodrošinātu zinātniskā personāla dabisko atražošanu.

Augstskolām nepieciešams patstāvīgi izvelēties mācību programmas, izglītības valodu un studentu uzņemšanas kritērijus. Koleģiālajām zinātniskajām institūcijām būtu jāpiešķir galvenā loma augstākās izglītības attīstības jautājumu risināšanā, t.s. mācību iestāžu akreditācijas un atkārtotās akreditācijas jautājumu lemšanā.

Jāatceļ nelietderīgā prakse, kas izpaužas kultūras finansēšanā pēc atlikuma principa.

PCTVL uzskata, ka budžeta līdzekļu sadales konkursus kultūras vajadzībām ir jāorganizē tādā veidā, lai nodrošinātu latviešu kultūras un Latvijā dzīvojošo etnisko un lingvistisko minoritāšu kultūru atbalstu proporcionāli to pārstāvju skaitam.

Valstij nepieciešams atbalstīt mecenātus, piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus kultūras finansēšanai, kā arī parakstīt divpusējas vienošanās ar attiecīgo mazākumtautību etniskās izcelsmes valstīm.

PCTVL ir par to, lai bibliotēku fonds tiktu papildināts ar literatūru krievu un citu mazākumtautību valodās līdz līmenim, kas atbilst pastāvošajam pieprasījumam.

Sabiedrībā nepieciešams organizēt diskusiju ar mērķi pēc iespējas ātrāk izstrādāt un pieņemt jaunu likumu par nacionālo minoritāšu tiesībām.

4.6. Latvija mūsdienu pasaulē

Valsts ārpolitikas pamatā jābūt sekojošiem principiem:

 valsts iedzīvotāju drošības un labklājības interešu prioritāte pār ārvalstu un ārzemju korporāciju interesēm;

 miermīlīgums un labvēlīgums;

 līdzsvara uzturēšana starp ārpolitiskajām aktivitātēm Eiroatlantijas un Eirāzijas virzienos.

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis tranzīta plūsmu ceļā starp ES un tās Austrumu kaimiņiem, neaizsalstošas ostas, kas saglabājušas attīstītu infrastruktūru, jaukts valsts iedzīvotāju etniskais sastāvs un krievu valodas izplatība ir objektīvi, taču pietiekami valsts attīstībā neizmantoti faktori.

Latvija ir spējīga uzņemties un tai ir jāuzņemas zaudēto līdera lomu no Krievijas un Baltkrievijas nākošo tranzīta plūsmu apkalpošanā. Latvijas ārpolitikai ir jāatbrīvojas no antikrieviskajiem un antibaltkrieviskajiem elementiem. Nepieciešams nekavējoties atteikties no teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju un jānoslēdz ar to robežlīgums, kā arī citi savstarpēji izdevīgi līgumi.

Nav pieļaujama Latvijas dalība ārpolitiskajās militārajās avantūrās, t.s. Irākā un Afganistānā. Iedzīvotāji neatbalsta dalību svešos reģionālajos karos, tas prasa lielus izdevumus, apdraud Latvijas karavīru dzīvības, bieži neatbilst demokrātijas un starptautisko tiesību normām, pastiprina starptautiskā terorisma draudus.

PCTVL uzskata, ka Latvijas dalība militārajos blokos nevis mazina, bet gan palielina draudus nacionālajai drošībai. Tādēļ partija iestājas par valsts demilitarizāciju.

Latvijas, kā Eiropas Savienības nabadzīgākās dalībvalsts, ekonomisko interešu aizsardzībai jākļūst par Latvijas politikas prioritāti Eiropas Savienībā . Izstrādājot un ieviešot ES direktīvas, jācenšas panākt maksimālus atvieglojumus Latvijas biznesa attīstībai, nodokļu sloga samazināšanu, iespēju izmantot eirostandartiem neatbilstošas, bet daudz lētākas preces, pirmām kārtām, degvielu un medikamentus no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

Vēstniecību un konsulātu tīkla attīstība ir jāsaskaņo ar valsts ekonomiskajām interesēm un valsts iedzīvotāju migrācijas plūsmu virzieniem. Latvijas vēstniecībām jārealizē enerģiska ekonomiskā politika, kas vērsta uz Latvijas uzņēmumu iekļaušanu ārvalstu tirgos un jāstimulē efektīvu investīciju plūsma. Latvijas vēstniecībām jākļūst par aizstāvības centriem piespiedu ekonomiskajā emigrācijā esošajiem tautiešiem ar Latvijas pasēm.

Partija ir līdere sabiedriskajās iniciatīvās, kas vērstas uz ekonomisko emigrantu no Latvijas tiesību aizsardzību un grasās attīstīt partijas organizāciju tīklu ES valstīs.

ES ietvaros Latvijai jāīsteno sabalansēta proeiropeisku politiku, nostiprinot sakarus ar visattīstītākajām un ietekmīgākajām ES dalībvalstīm.

PCTVL uzskata patreizējo Eiropas Savienību par nepieciešamu pārejas posmu uz daudz ciešāku un taisnīgāku Eiropas tautu kopību – kopību, kurā tiks izveidots drošs mūris, kas pasargās Eiropas kultūru no vulgarizācijas.

Nākotnē vienota Eiropa – tā ir iespēja kontinenta tautām gūt virsroku konkurencē ar ātri augošajiem globālajiem reģioniem – Ameriku un Austrumāziju. Vienotas Eiropas koncepcija paredz Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģisku integrāciju un perspektīvā vienotas politiski ekonomiskās telpas izveidi no Lisabonas līdz Vladivostokai.

PCTVL ir par ES transformāciju no valstu un politiskās elites savienības par tautu un kultūru savienību. Nākotnes apvienotajā Eiropā jābūt izstrādātiem mehānismiem mazākumtautību un reģionu tiešai pārstāvībai ES varas institūcijās, jo pēc savas būtības nacionālo valstu struktūras nav spējīgas pilnā mērā Eiropas un globālajā telpā aizstāvēt mazākumtautību intereses valodas un kultūras saglabāšanā.

Mūsu partija centīsies to panākt savienībā ar nacionālo minoritāšu partijām un sadarbībā ar liberālajiem, zaļajiem un kreisajiem Eiropas politiskajiem spēkiem.

PCTVL centīsies saglabāt flagmaņa lomu ES dalībvalstu krievvalodīgo diasporu apvienošanas un sadarbības procesā, pirmām kārtām, balstoties uz Eiropas Krievu Aliansi un Eiropas Savienības Krievu Partiju Federāciju.

4.7. Cilvēktiesības

PCTVL uzskata, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir jānodrošina vienlīdzīgas starta iespējas. No Latvijas likumiem jāizslēdz visi ierobežojumi, kas diskriminē valsts iedzīvotājus pēc viņu etniskās vai lingvistiskās piederības, sociālā statusa, pilsonības, politiskās un cita veida pārliecības. Nepieciešams radīt tādus apstākļus, kad ikviens cilvēks, neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes vai viņa vecāku materiālā stāvokļa, varētu iegūt tādu izglītību un veidot tādu karjeru, kas atbilstu viņa dabiskām spējām un būtu adekvāta ieguldītajam darbam.

PCTVL uzskata, ka valsts oficiālās cilvēktiesību institūcijas ir jānodrošina ar pilnvērtīgu finansējumu un jāpaplašina to funkcijas, īpaši attiecībā uz palīdzību konkrētām personām, kuru tiesības ir pārkāptas. Partija uzskata, ka likumdošanai jānodrošina šīm institūcijām maksimāla neatkarība no valsts pārvaldes aparāta.

Tajā pat laikā mēs saprotam, ka oficiālās cilvēktiesības sargājošās struktūras neizbēgami kļūst politiski angažētas. Tādēļ PCTVL ir par sabiedrisko organizāciju, kas specializējās cilvēktiesību jomā, lomas paaugstināšanu un uzlūko šādas organizācijas, kā savus dabiskos sabiedrotos.

Kamēr Latvijā pastāv masveida bezpilsonība, valsti nevar atzīt par patiesi demokrātisku, bet Saeimas un pašvaldību vēlēšanas par vispārējām vēlēšanām.

Vienīgais morāli attaisnojamais veids kā atgriezt nepilsoņiem politiskās tiesības ir ar likumdošanas aktu vienlaicīgi viņus atzīt par Latvijas pilsoņiem. Tajā pat laikā PCTVL atbalsta jebkurus starpsoļus šajā virzienā: nulles variantu atsevišķām nepilsoņu kategorijām, pasīvo un aktīvo balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību līmenī, naturalizācijas ierobežojumu atcelšanu un tās procedūras vienkāršošanu.

PCTVL uzskata, ka Latvijas naturalizācijas procedūra attiecībā uz nepilsoņiem ir cilvēka cieņu pazemojošs, pretdabisks, agrāk kolektīvi atņemto tiesību individuālas atgriešanas process.

Partija uzstāj, ka visiem Latvijas nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāpiešķir tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā pilsoņiem. Mēs esam par profesionālo aizliegumu un aizliegumu ieņemt valsts amatus nepilsoņiem atcelšanu. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ārvalstniekiem – ES dalībvalstu pilsoņiem ir piešķirtas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Partija uzskata šīs priekšrocības par izaicinājumu Eiropas demokrātijas pamatiem. PCTVL centīsies panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiktu atzīti par Eiropas Savienības pilnvērtīgiem pilsoņiem.

PCTVL pieprasa, lai tiktu atcelti par anahronismu kļuvušie politiskie ierobežojumi , kas liedz piedalīties valsts pārvaldē tiem valsts pilsoņiem, kuriem patlaban ir atņemtas tiesības sakarā ar viņu legālo politisko darbību pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā vai dienestu tiesībsargājošajās struktūrās.

PCTVL uzskata, ka tas, ka mazākumtautību pārstāvji prastu latviešu valodu vai latvieši prastu krievu valodu, būtu par svarīgo integrācijas elementu. Nepieciešams būtiski paaugstināt valsts finansējumu šo valodu apguvei, tai skaitā arī kursiem, kas paredzēti pieaugušajiem.

Latvijai ir jāatsauc visas atrunas, kas tika izdarītas ratificējot Vispārējo Konvenciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību un nekavējoties jāsaskaņo iekšējā likumdošana ar šīs Konvencijas principiem. Tajā skaitā:

 pašvaldību līmenī jāpiešķir oficiāls statuss krievu un latgaliešu valodām, kā arī citām nacionālo minoritāšu valodām tajās pašvaldībās, kur šīs valodas ir dzimtās ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju;

 jānodrošina valsts finansējums izglītībai krievu valodā visās pakāpēs, līdz pat augstākajai.

PCTVL uzskata, ka divu kopienu faktiskās vienlīdzības sasniegšana ir svarīgākais valsts uzdevums un iestājas par to, lai šajā jomā tiktu veikts valsts un starptautiskais monitorings.

PCTVL ir par steidzamu un pilnīgu ES pretdiskriminācijas prasību iekļaušanu Latvijas iekšējā likumdošanā.

PCTVL pretosies jebkuriem mēģinājumiem ierobežot vārda un informācijas izplatīšanas brīvību, it īpaši antikonstitucionālajiem centieniem ietekmēt masu medijus.

PCTVL ir par konkurences attīstību un pret masu saziņas līdzekļu monopolizāciju, atbalsta žurnālistu asociāciju izveidi un ētikas kodeksa izstrādi.

Partija uzskata, ka ir jāattīsta sabiedrisko radio un televīziju, jāsamazina valsts kontrole pār tiem un jāpalielina sabiedriskā kontrole.

Sabiedriskās televīzijas otrajam kanālam ir jāraida pārsvarā krievu un citu mazākumtautību valodās.

Privātos elektroniskos masu medijus jākontrolē neatkarīgam sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Lai novērstu privāto elektronisko masu mediju monopolizāciju, sadalot apraides frekvences, ir jānorāda reālos masu mediju īpašniekus.

PCTVL iestājas pret sapulču brīvības ierobežošanu likumdošanā un ir par to, lai sapulču saskaņošanas raksturs no atļaujošā tiktu nomainīts pret pieteicošu, par garantijām uz pilnvērtīgu iespēju pārsūdzēt tiesā atteikumu saskaņot pasākumus.

PCTVL iestājas pret mērķtiecīgu vēstures falsifikāciju no valsts puses, pret neonacisma izpausmēm, pret cīnītāju ar diskrimināciju un veterānu – Antihitleriskās koalīcijas dalībnieku tiesas vajāšanu.

Partija uzskata, ka veterāniem – Antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem ir jāpiešķir oficiāls statuss un attiecīgi atvieglojumi.

PCTVL seko sirdsapziņas brīvības principam un centīsies panākt, lai Pareizticīgo Lieldienas un Ziemassvētki, kā arī citi Latvijas tautai nozīmīgie svētki, t.s. 8.marts un 9.maijs, tiktu pasludināti par svētku dienām.

Partija centīsies panākt, lai tiktu attīstīti un atviegloti Latvijas iedzīvotāju kontakti, ar visām valstīm, ar kurām cieši saistītas Latvija dzīvojošās mazākumtautības, it īpaši, ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

PCTVL ir par abpusēju bezvīzu režīmu šo valstu iedzīvotāju braucieniem uz ES valstīm.

5. Deputātu kandidātu saraksts

9.Saeimas vēlēšanas

5. saraksts – Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” kandidāti 9. Saeimas vēlēšanām

Rīgas vēlēšanu apgabalā:

1. Jakovs Pliners

2. Vladimirs Buzajevs

3. Natāljia Jolkina

4. Miroslavs Mitrofanovs

5. Andrejs Kozlovs

6. Ksenija Zagorovska

7. Juris Sokolovskis

8. Nikolajs Kabanovs

9. Genadijs Kotovs

10. Andrejs Jakovļevs

11. Deniss Gorba

12. Žanna Kareļina

13. Ilga Oziša

14. Jurijs Aleksejevs

15. Viktors Dergunovs

16.VadimsGailišs

17. Aleksandrs Malnačs

18.IvoGolubkovs

19.GagiksSarkisjans

20. Viktors Guščins

21. Aleksandrs Ivanovs

22. Vjačeslavs Altuhovs

23. Arvīds Valainis

24. Vladimirs Pedāns

25. Neļa Maliha

26. Vladimirs Kupčiks

27. Andris Tolmačovs

Kurzemes vēlēšanu apgabalā:

1. Jakovs Pliners

2. Vladimirs Vlasovs

3.Aleksejs Savčenko

4. Sergejs Deņisovs

5. Ksenija Zagorovska

6.Tatjana Ņikitenko

7.Aleksandrs Iļjušenoks

8. Žanna Kareļina

9. Miroslavs Mitrofanovs

10. Andrejs Jakovļevs

11. Andris Tolmačovs

12. Vladimirs Buzajevs

13. Juris Sokolovskis

14. Nikolajs Kabanovs

Latgales vēlēšanu apgabalā:

1. JakovsPliners

2. Miroslavs Mitrofanovs

3.JevgēnijaKušča

4. Vladimirs Pedāns

5.ValērijsPetrovs

6.Aleksejs Vasiļjevs

7. Ašots Mamikonjans

8.Aivars Skerškāns

9. Igors Sorokins

10. Modris Krūze

11.Gaļina Fjodorova

12.Andrejs Golubevs

13.Sergejs Solovjovs

14. Andrejs Jegorovs

15. Vadims Gailišs

16. Vladimirs Buzajevs

17. Juris Sokolovskis

18. Nikolajs Kabanovs

Vidzemes vēlēšanu apgabalā:

1. Jakovs Pliners

2. Andris Tolmačovs

3. Žanna Kupčika

4. Irina Andrejeva

5. Aleksandrs Prutkovs

6. Elīna Čujanova

7. Tatjana Ivakina

8. Ludmila Rodionova

9. Valdis Bēniņš

10. Vladimirs Maksimovs

11. Žanna Kozlova

12. Aleksejs Gromovs

13. Jeļena Učaikina

14. Viktors Jolkins

15. Gagiks Sarkisjans

16. Anna Kaleri

17.Valerijs Vilčinskis

18. Irina Novohatjko

19.Dmitrijs Kirejevs

20.Valērijs Gorins

21. Miroslavs Mitrofanovs

22. Vladimirs Buzajevs

23. Juris Sokolovskis

24. Nikolajs Kabanovs

Zemgales vēlēšanu apgabalā:

1. Jakovs Pliners

2. Ludmila Ušakova

3. Valērijs Buhvalovs

4. Natalja Čehova

5. Andrejs Kozlovs

6. Maksims Galkins

7. Juris Petrovs

8. Sergejs Stoļarovs

9. Svetlana Pētersone

10. Vitālijs Krugļešovs

11. Antoņina Demorī

12.VadimsĻetko

13. Jekaterina Ivanova

14. Andris Tolmačovs

15. Vladimirs Buzajevs

16. Juris Sokolovskis

17. Nikolajs Kabanovs

Kopā sarakstos startē 71 kandidāts, no kuriem 22 sievietes un 59 vīrieši.

Rīgas sarakstā ir 5 sievietes;

Latgales sarakstā ir 2 sievietes;

Vidzemes sarakstā – 9 sievietes;

Kurzemē – 3 sievietes;

Zemgalē – 5 sievietes.

Jaunākais kandidāts ir dzimis 1983. gadā, viņam ir 23 gadi;

Vecākais ir dzimis 1935. gadā, viņam ir 71 gads.

Augstākā izglītība ir 56 kandidātiem (četriem no tiem ir zinātņu doktora grādi).

Vidējā izglītība – 15 kandidātiem.

6. Taktika

Viens no galvenajiem taktiskiem uzdevumiem ir personāla izvēle. Tāpēc veiksmīgai vēlēšanu kampaņai ir nepieciešama augsti kvalificēta komanda. Šīm nolūkam tik veikta stingra parbaude, lai noskaidrot, vai personāls ir pietiekami labi sagatavots šīm darbām.

Darba plāns:

1.Īsas tikšanas ar vēlētājiem – trīs reizes nedeļā braukt pa dažādām Latgales pilsētām. Galvenais uzsvers ir Rēzekne, Daugavpils, Lūdza, Balvi, Krāslava, Preiļi.

2.Preses konferenču organizēšana – divas reizes nedēļā jāorganizē tikšanas ar vietējām masu izziņas līdzekļiem.

3.Ziedojumu vākšanas kontam jābut viegli pieejāmam.

4.Visi grafiki tiks izstrādāti un saskaņoti ar visiem partijas dalibniekiem.

5.Sakaru nodrošināsanai tiks izmantoti LMT kampaņas pakalpojumi.

6.Transportu līdzekļu pakalpojumus sniegs SIA “Dekom”

7. Reklāma

Lai nodrošināt vēlēšanas kampaņas pozitīvu rezultātu nepieciešams izmantot visdažādākos reklāmas paņēmienus.

1. Maksas aģitācija.

2. Uzskatamā aģitācija.

3. Tieša materiālu nosūtīšana.

Ļoti efektīvs paņēmiens ir bukletu nosūtīšana.

4. Aģitācija pa radio.

5. Aģitācija pa TV.

Aģitācijā jāliek uzsvaru PCTVL uz prioritātēm:

Partijas darbības mērķis ir efektīvā ekonomika, taisnīgā sociālā politika, sabiedrības solidaritāte, cilvēka pamattiesību un brīvību nodrošināšana Latvijas valstī. Partijas darbības uzdevums ir tautsaimniecības efektīvās attīstības un konsekventās cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšana.

Mūsu lozungs: Viens likums, viena taisnība visiem!

PCTVL uzstājas par:

 visu Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no viņu tautības, pilsonības, dzimuma un sociālā stāvokļa, līdztiesību un vienādām starta iespējām;

 sabiedrību, kas balstās uz solidaritātes principiem;

 krievu valodas lietošanu oficiālajā sfērā;

 Latvijas pilsonības piešķiršanu bez nosacījumiem visiem tagadējiem nepilsoņiem reģistrācijas un naturalizācijas ceļā;

 tiesībām mācīties dzimtajā valodā;

 veselīgu apkārtējo vidi un saudzīgu izturēšanos pret dabas resursiem, rūpējoties par nākamo paaudžu interesēm;

 reģionu un tautu vienoto Eiropu;

 militāro izdevumu samazināšanu, piešķirot līdzekļus par labu medicīnai un izglītībai;

 valsts palīdzību ģimenes nostiprināšanai;

 pieejamu municipālo mājokļu fonda izveidi.

 godīgu vēstures atzīšanu, patlaban dzīvojošo cilvēku tiesību un interešu prioritāti pār vēsturiskā taisnīguma apsvērumiem.

Partija savus darbības mērķus un uzdevumus cenšas sasniegt piedaloties vēlēšanās un veicot citas likumīgas akcijas.

8. Rezultāti

9 Saeimas vēlēšanas kopējie rezultāti

(1006 iecirkņi)

Derīgo aplokšņu kopskaits – 907460

Npk Saraksts Balsis Vietas Procenti Grafiski

1 14 Tautas partija

177481 23 19.56

2 7 Zaļo un Zemnieku savienība

151595 18 16.71

3 15 Jaunais laiks

148602 18 16.38

4 2 “Saskaņas Centrs”

130887 17 14.42

5 9 Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība

77869 10 8.58

6 19 Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

62989 8 6.94

7 5 Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

54684 6 6.03

8 10 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

31728 0 3.50

9 3 Politiskā patriotiskā apvienība “DZIMTENE”

18860 0 2.08

10 4 Partija “Visu Latvijai!”

13469 0 1.48

11 13 “Jaunie Demokrāti”

11505 0 1.27

12 17 Politiskā organizācija “PENSIONĀRU UN SENIORU PARTIJA”

7175 0 0.79

13 1 MĀRAS ZEME

4400 0 0.48

14 6 Politiskā organizācija (partija) “Eiroskeptiķi”

3365 0 0.37

15 8 Partija “Mūsu zeme”

2065 0 0.23

16 18 Sociālā Taisnīguma partija

1575 0 0.17

17 12 Nacionālā Spēka Savienība

1172 0 0.13

18 16 “LATVIEŠU LATVIJA” nacionālpolitiska Latviešu Aizstāvības Organizācija

1130 0 0.12

19 11 Partija “Tēvzemes savienība”

1114 0 0.12

9.Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 2006.gada 25.oktobrī. Deputātu vietas parlamentā ieguva 7 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti – Tautas partija (23 vietas), Zaļo un Zemnieku savienība (18 vietas), Jaunais laiks (18 vietas), “Saskaņas Centrs” (17 vietas), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība (10 vietas), Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (8 vietas), politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (6 vietas).

9.Saeimas velēšanu rezultāts PCTVL nebija īpaši patīkams. Latgales vēlēšanu reģiona ir sekojošie dati:

Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”

Latgales apgabals

(par sarakstu-10747 zīmes, 5346-grozītas,5401-negrozīta)

Vārds,Uzvārds Punkti Plusi Svītr

1 Jakovs Pliners

13688 3085 144

2 Miroslavs Mitrofanovs

12881 2328 194

3 Nikolajs Kabanovs

12150 1566 163

4 Vladimirs Buzajevs

11773 1171 145

5 Valērijs Petrovs

11770 1212 189

6 Juris Sokolovskis

11751 1121 117

7 Gaļina Fjodorova

11743 1141 145

8 Aleksejs Vasiļjevs

11686 1106 167

9 Jevgenija Kušča

11603 1044 188

10 Andrejs Golubevs

11567 973 153

11 Sergejs Solovjovs

11565 972 154

12 Igors Sorokins

11527 929 149

13 Vladimirs Pedāns

11401 845 191

14 Ašots Mamikonjans

11398 875 224

15 Vadims Gailišs

11373 784 158

16 Andrejs Jegorovs

11359 786 174

17 Aivars Skerškāns

11286 740 201

18 Modris Krūze

11214 689 222

Kandidātu sarakstu iegūto vietu skaits vēlēšanu apgabalos

Latvijā kopā

2.„Saskaņas Centrs”- 17

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 6

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 18

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība–10

14. Tautas partija – 23

15. Jaunais laiks – 18

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 8

Rīgas vēlēšanu apgabalā

2.„Saskaņas Centrs”- 8

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 3

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 3

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība– 3

14. Tautas partija – 4

15. Jaunais laiks – 5

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 3

Vidzemes vēlēšanu apgabalā

2.„Saskaņas Centrs”- 2

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 1

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 5

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība– 2

14. Tautas partija – 8

15. Jaunais laiks – 6

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 2

Latgales vēlēšanu apgabalā

2.„Saskaņas Centrs”- 5

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 1

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 2

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība– 3

14. Tautas partija – 3

15. Jaunais laiks – 1

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 1

Kurzemes vēlēšanu apgabalā

2.„Saskaņas Centrs”- 1

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 0

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 4

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība– 1

14. Tautas partija – 4

15. Jaunais laiks – 3

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 1

Zemgales vēlēšanu apgabalā

2.„Saskaņas Centrs”- 1

5. Politisko organizāciju apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 1

7. Zaļo un Zemnieku savienība – 4

9. Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība– 1

14. Tautas partija – 4

15. Jaunais laiks – 3

19. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – 1

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

1. Demografiska attīstība latvija 21. gadsimta sākumā, Stratēģiskas analīzes komisija, Zinatniski pētnieciskie raksti 3(9)/ 2006; Zinatniskais redaktors P.Zvidriņš; Zinātne, 2006, 192 lpp.

2. www.cvk.lv

3. www.pctvl.lv

Leave a comment