VESELĪGS DZĪVESVEIDS.
Veselība ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Veselība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida. Vairums cilvēku apzinās, ka veselība jāsaudzē un par to jārūpējas. Tomēr ikdienas dzīvē mēs bieži redzam pretējo. Cilvēki gan apzināti, gan neapzināti kaitē savai veselībai, tādejādi saīsina dzīves ilgumu un kvalitāti. Ikviena uzdevums ir rūpēties par savu fizisko labsajūtu, kas palīdz iegūt garīgu un sociālo labklājību.
Veselību ietekmē vairāki faktori. Vispirms tā ir atkarīga no iedzimtības. Piemēram, ir slimības, kuras mēs varam pārmantot no vecākiem. Tās sauc par iedzimtām slimībām. Par šādu slimību attīstību atbild noteikti gēni, un ja cilvēks tos pārmanto no vecākiem, tad arī viņam būs tādi paši veselības traucējumi. Iedzimtos faktorus ir grūti ietekmēt, lai gan pēdējos gados notiek plaši ģenētiski pētījumi, kuru mērķis ir ar gēnu inženierijas palīdzību ārstēt līdz šim neizārstējamas kaites. Man nav pagaidām atklāta neviena iedzimta slimība.
Pārējos faktorus, kuri nosaka veselību, cilvēks ir spējīgs ietekmēt. Tie būtu:
• dzīves un atpūtas režīms,
• fiziskās aktivitātes,
• ēšanas ieradumi,
• savstarpējās attiecības.
Šos faktorus var apzīmēt ar jēdzienu “veselīgs dzīvesveids”. Tātad, veselīgs dzīvesveids ir pareiza izpratne par to, kā dzīvot, kā strādāt, kā atpūsties, kā ēst, kā satikt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Svarīga loma ir katram augstāk minētajam faktoram.
Dienas režīms. Katrai dzīvai būtnei ir savs noteikts dzīves ritms. Ir zināms, ka ikvienam cilvēkam ir individuāls diennakts režīms jeb bioloģiskais ritms. To regulē sarežģīti procesi galvas smadzenēs. Bioloģiskais ritms regulē daudzas organisma funkcijas, piemēram, miega – nomoda ciklu. Droši vien katrs ir ievērojis sev nepieciešamās stundas miegam, lai justos atpūties un možs. Tāpat parasti zinām, vai esam tā saucamie “cīruļi”, kas agri dodas pie miera un agri mostas, vai – “pūces’”, kuras jūtas labi paliekot nomodā arī vēlās nakts stundās. To visu regulē organisma bioloģiskie ritmi jeb tā sauktais “iekšējais pulkstenis”. personīgi es esmu abi divi jo es eju gulēt vēlu, bet ceļos agri.
Miegs. Cilvēks miegā pavada apmēram trešo daļu no savas dzīves. Miegs ir organismam nozīmīgs stāvoklis, bez kura nav iespējama cilvēka eksistence. Mēs izjūtam nepārvaramu nepieciešamību pēc tā. Ne velti cilvēks bez gulēšanas var iztikt tikai 3 – 4 diennaktis. Tātad miegs un veselība ir ļoti cieši saistīti jēdzieni. Es guļu apmēram trešdaļu no diennakts. Pilnvērtīgs miegs ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.
Ko darīt, lai būtu labs miegs?
• Es eju gulēt un ceļos katru dienu vienā un tajā pašā laikā arī nedēļas nogalēs.
• Samazinu troksni un gaismu guļamistabā līdz minimumam, jo tie var traucēt miegu.
• Neeju gulēt izsalkusi vai pārēdusies
• Nesmēķēju! Smēķēšana apgrūtina gan iemigšanu, gan pamošanos. Smēķētājiem bieži rādās murgi.
• Dzīvoju aktīvu dzīvi. Patīkamas dienas aktivitātes palīdzēs man iemigt.
• Gultu izmantoju tikai miegam.
Darbs un fiziskās aktivitātes. Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri dzīves laikā daudz un smagi ir strādājuši, mazāk slimo, un viņu vidēji nodzīvotais mūžs ir garāks. Tas ir labs pierādījums tam, ka darbs ir veselīga dzīvesveida veicinošs faktors. Katra cilvēka mērķis būtu strādāt sev tīkamu un interesantu darbu, kas sagādā prieku un gandarījumu.
Fizisks darbs svaigā gaisā ir vispusīgākais kustību veids. Taču arī regulāras sporta nodarbības (vieglatlētika, sporta spēles, aerobika) var sniegt līdzvērtīgu labumu. Fiziskās aktivitātes attīsta veiklību, uzmanību, neļauj uzkrāties liekam svaram. Bez tam tās arī palīdz mazināt stresu, pārdzīvojumus, uztraukumu. Īpaši tas jāņem vērā cilvēkiem, kuri strādā mazkustīgu darbu, kas prasa lielu emocionālo spriedzi. Taka es esmu skolniece un daudz laika pavadu skola. Es uz skolu un no skolas eju ar kājām . Ka ari vakaros skrienu ar draudzenēm.
Atpūta ir tikpat svarīga kā darbs. Dienas režīmā vienmēr jābūt paredzētam laikam arī atpūtai. Pēc ikdienas pienākumu veikšanas cilvēkam nepieciešams atslēgties no saspringtā darba ritma. Sestdienas un svētdienas izmantojiet atpūšoties. Optimāli, ja darba vai mācību vienpusību tiek kompensēta ar aktīvu atpūtu – ceļojumiem, kultūras pasākumu apmeklējumiem. Mēs parasti ar manu ģimeni dodamies sestdienās un svētdienās uz laukiem pie, ka da ciemos.
Veselīga dzīvesveida pamatā, protams, arī ietilpst personīgā higiēna, pareiza uztura lietošana un izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem.