Veselīgs dzīvesveids

Veselīgs dzīvesveids

Veselība ir fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Veselība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida. Vairums cilvēku apzinās, ka veselība jāsaudzē un par to jārūpējas. Tomēr ikdienas dzīvē mēs bieži redzam pretējo. Cilvēki gan apzināti, gan neapzināti kaitē savai veselībai, tādejādi saīsina dzīves ilgumu un kvalitāti. Ikviena uzdevums ir rūpēties par savu fizisko labsajūtu, kas palīdz iegūt garīgu un sociālo labklājību.

Faktorus, kuri nosaka veselību, cilvēks ir spējīgs ietekmēt. Tie būtu:

o dzīves un atpūtas režīms,

o fiziskās aktivitātes,

o ēšanas ieradumi,

o savstarpējās attiecības.

b
br />
Lai piekoptu veselīgu dzīvesveidu, jāievēro:

o Seko savai ķermeņa masai

Lieki kilogrami ir papildnasta ne tikai locītavām un mugurkaulam, bet arī sirdij, jo katrs grams tauku ir jāapasiņo.

o Nedzer daudz alkohola

Arteriālā asinsspiediena palielināšanās draudi un citas zināmas kaites.

o Samazini vai atmet smēķēšanu

30% visu nevardarbīgās nāves gadījumu 40-50 gadu vecumā saistīti ar smēķēšanas izraisītām slimībām. Smēķēšana izraisa 90% plaušu vēža, 20% sirds mazspējas gadījumu. Aprēķināts, ka, atmetot smēķēšanu 50 gadu vecumā, mūžu var vēl pagarināt par aptuveni 7 gadiem.

o Jāēd pareizie tauki

Dzīvnieku taukus aizstāj ar augu eļļām. Organisma vajadzības pēc taukskābēm apmierina vi
iena tē
ējkarote olīveļļas dienā.

o Ēd vairāk augļu un dārzeņu

Tajos ir vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas. Smēķētājiem nepieciešams divreiz vairāk vitamīnu nekā citiem. Nobela prēmijas laureāts Lainuss Polings teica, ka ar palielinātu C un E vitamīna devu mūžu var pagarināt par 30 gadiem. Viņš nodzīvoja va
airāk ne
ekā 90 gadu. C vitamīns aizsargā šūnas, saistot brīvos radikāļus.

o Šķiedrvielas uzņemsi, ja lietosi svaigus augļus un dārzeņus, rupja maluma maizi, klijas, auzas, pupas. Šķiedrvielas gremošanas traktā neskar gandrīz nekādas pārmaiņas, bet tās nepieciešamas normālai gremošanai. Pretējā gadījumā rodas aizcietējums. Tualetē nosistais laiks vēl būtu maza bēda. Aizcietējuma gadījumā uzkrājas indīgas vielas, kas rodas, pūstot nesagremotiem olbaltumiem un rūgstot pārmērīgā daudzumā uzņemtiem ogļhidrātiem. Aizkavējoties zarnās, šīs vielas gan vairāk uzsūcas asinīs, gan kontaktē ar zarnu sienu, radot resnās zarnas vēža draudus. Dienā nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu jūs uzņemsit, ja dienā apēdīsit trīs šķēles graudu maizes un kārtīgu dārzeņu salātu porciju.

o Zivis ēst ir veselīgi

Zivis satur maz un labus taukus. Tās ķeriet un ēdiet vismaz divas reizes nedēļā. Ja zivju diena jums ir katru di
ienu, ta
as jau līdzinās eskimosu diētai. Šie lepnie ziemeļu iedzīvotāji ļoti reti ķer pie sirds un ar infarktu nemirst nemaz.

o Nebārsties ar sāli!

o Dzer daudz ūdens!

o Vingro!

Papildus regulārajām sporta nodarbībām izmantojiet viss iespējas, lai paātrinātu vielmaiņu.

Vingrošana pie atvērta loga pēc pamošanās nodrošina vienmērīgu slodzi ķermenim un veicina vielmaiņu jau pirms brokastīm. Daži pietupieni kalpo tam pašam mērķim. Lifts ir tabu visiem, kas vēlas novājēt. Kāpšana pa kāpnēm ir ideāla arī tad, ja vēlaties uzlabot asinsriti, tas rada labu garastāvokli un papildu motivāciju di
iētas ie
evērošanai –paradumu loks.

Secinājums ir tāds, ka veselīgs dzīvesveids sastāv no vairākiem komponentiem: veselīga pārtika, pareizs dienas režīms ( pietiekams naktsmiers), sporta nodarbes. Svarīgs ir arī cilvēka psihiskais stāvoklis. Ja nav garastāvokļa, tad labāk atlikt iecerēto treniņu uz kādu citu dienu. Jo sporta nodarbēm vajadzīga ir pilnīga koncentrācija un optimisms.

Regulāri nodarbojoties ar sportu un ievērojot citus priekšnosacījumus, jūs pamanīsiet arvien labākus rezultātus. Sportā, it sevišķi fitnesā sportisti trenējās lai progresētu, lai iegūtu proporcionālākus ķermeņus, lielāku veiklību, izturību, spēku.

Nodarbojoties ar fitnesu, cilvēks kļūst par sevi pārliecinātāks, muskuļi iegūst tonusu un uzlabojās kopējais veselības stāvoklis.

Leave a Comment