Vide un veselība Latvijā. Vides ietekmes (slodzes) izvērtējums uz Latvijas iedzīvotāju veselību saistībā ar Eiropas Savienības Vides un veselības stratēģijas un Pasaules Veselības organizācijas Bērnu vides un veselības stratēģijas pamatmērķiem
Ievads
Cilvēka veselība un vides kvalitāte ir ļoti cieši saistīta. Eiropas valstu iedzīvotāji „Eurobarometer” aptaujā (2002.) uz jautājumu, kas būtiskāk ietekmē viņu dzīves kvalitāti – vide, ekonomika vai sociālie aspekti, pirmajā vietā norāda vidi, sociālos jautājumus izvirzot tikai trešajā vietā.
Vides faktori ietekmē veselību – no viegliem pārejošiem traucējumiem līdz smagām saslimšanām, pat ļaundabīgajiem audzējiem. Lielāko daļu veselības traucējumu – elpošanas orgānu slimības, alerģijas, bronhiālo astmu, sirds – asinsvadu slimības, ļaundabīgos audzējus, nervu darbības, reproduktīvās sistēmas un attīstības traucējumus var saistīt ar vides faktoru iedarbību. No vides faktoriem visvairāk ir pētīti gaisa piesārņojuma avoti ārējā un iekštelpu vidē – gaisā suspendētās cietās daļiņas (PM), konstatējot, ka ļoti smalkās daļiņas (PM2,5) ir viens no iemesliem paaugstinātai mirstībai no sirds – asinsvadu un sirds – plaušu slimībām. Pētījumi rāda, ka apmēram 20 miljoni eiropiešu cieš katru dienu no elpceļu problēmām.
Apmēram 500 ķīmiskas vielas ir klasificētas kā kancerogēnas vielas, šīs vielas nav atļautas patērētāju lietošanai, tomēr nevar izslēgt saskari ar šīm vielām. Nevar pilnībā izslēgt dzīvsudraba un svina savienojumu iedarbību – pat ļoti nelielas šo vielu koncentrācijas var izraisīt tālejošas sekas – nervu attīstības traucējumus, koncentrēšanās, uzmanības un iemācīšanās problēmas – intelektuālā koeficienta pazemināšanos bērniem. Jāatzīmē, ka svinam drošu iedarbības līmeni vispār nav iespējams noteikt. Īpaša uzmanība ir jāpievērš vielām, kas traucē normālu hormonu darbību (t.s. endokrīnās sistēmas sagrāvējvielas) – iedarbojoties grūtniecības laikā tās būtiski ietekmē embrija attīstību, spermas produkciju, menstruālā cikla darbību, pubertātes iestāšanos un var izraisīt vēzi hormonu ietekmējamos audos.
Vides troksnis – kura iedarbība rada miega un komunikāciju traucējumus, ilglaicīgi iedarbojoties ietekmē nelabvēlīgi sirds- asinsvadu sistēmu, hormonālo sistēmu un nervu sistēmu.
Kā jaunu potenciālu cilvēku veselību apdraudošu vides faktoru varētu minēt cilvēku radīto elektromagnētisko lauku (EML) avotu iedarbību – arvien plašāk turpinās pētījumi, it īpaši saistībā ar ļoti zemas frekvences EML lauku iedarbību.
Vides ietekmes (slodzes) uz veselību vērtējums Eiropā
Slimību slodze saistībā ar vides iedarbību ir ļoti atšķirīga ES valstīs, jo būtiski nozīmīgi ir arī sociāli – ekonomiskie aspekti. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionā veiktajā pētījumā konstatēts, ka 1,8 – 6,4% no visiem nāves cēloņiem var saistīt ar ārējo gaisa piesārņojumu. 4,6% gadījumu akūtās zemāko elpceļu infekcijas saista ar iekštelpu gaisa piesārņojumu. Pētījumu programmā „Tīru gaisu Eiropai” ir konstatēts, ka 2000. gadā Eiropas Savienībā ārējā gaisa piesārņojuma dēļ (saistībā ar smalkajām cietajām daļiņām PM 2,5) priekšlaicīgi nomira apmēram 350 000 cilvēku, kas atbilst apmēram katra ES pilsoņa 9 mēnešu dzīves garuma zaudēšanai. Arī piezemes ozona koncentrāciju pārsniegumi vairāk kā 20 000 cilvēku katru gadu rada veselības problēmas Eiropas valstīs.
Telpu mitrums, gaisa apmaiņas biežuma samazināšanās, celtniecības materiāli, krāsas, tīrīšanas līdzekļi, vides tabakas dūmi un kurināmā sadegšanas produkti ir iemesli sliktai iekštelpu gaisa kvalitātei. 7% Eiropas Savienības dalībvalstu bērnu vecumā no 4 līdz 10 gadiem ir veselības problēmas saistībā ar astmu. Lai arī sakarība starp gaisa piesārņojumu un astmu ir samērā vāja, tomēr gaisa piesārņojums veicina astmas lēkmju biežumu un smagumu. Slikta iekštelpu gaisa kvalitāte ir vairāku veselības problēmu iemesls – alerģiski simptomi, miega un koncentrēšanās traucējumi, klepus, šķaudīšana un astmai līdzīgi simptomi bērniem.
Dažādu populāciju biomonitoringa dati parāda samērā lielu noturīgo un bioakumulējošo vielu uzkrāšanos organismā, tomēr vēl arvien trūkst būtiskas informācijas un pierādījumu, kādā veidā šie vides faktori rada cilvēka veselības traucējumus. Ir jāņem vērā, ka vides iedarbība notiek visa cilvēka mūža garumā – sākot jau ar dīgļa šūnu dalīšanos un attīstību, pre- un postnatālo attīstību, augšanas periodu, pieauguša cilvēka stāvokli, novecošanos un galējo vecumu. Ikdienā vides iedarbība saistīta ar kompleksu – vairāku vides riska faktoru iedarbību. Jāņem vērā individuālie un paaudžu iedarbības efekti – vēlīnās atbildes uz agrīno iedarbību, tāpat arī daudzu cēloņu iedarbība. Iedarbības līmeņi ir zemi, bet iedarbības situācija ir kompleksa. Rūpes par cilvēka veselību arī nosaka Eiropas Savienības pašreizējās vides politikas prioritātes – gaisa kvalitāte, ūdens kvalitāte, augsnes kvalitāte, droša ķīmisko vielu un produktu lietošana, izvirzot rīcības plānos holistisku pieeju kompleksām vides kvalitātes un cilvēka veselības problēmām.
Eiropas Savienības „Vides un veselības rīcības plāns 2004. – 2010.” Ar mērķi mazināt piesārņotas vides izraisītu slimību attīstību, kā prioritāti atzīmējot pētīt, samazinot un novēršot 4 slimību grupas vai fizioloģiskos traucējumus – bērnu elpceļu slimības, astmu, vēzi bērniem, nervu sistēmas attīstības slimības un veselības traucējumus saistībā ar hormonu sagraujošo vielu iedarbību.
Rīcības plāna mērķis ir radīt apvienotu vides un veselības informācijas sistēmu, kā prioritāti izvirzot – vides un bērnu veselības savstarpējo mijiedarbības izpēti. PVO Eiropas Reģionālais birojs izstrādājot „Bērnu vides un veselības rīcības plānu Eiropai” (Budapeštas vides un veselības ministru konference, 2004) izvirzīja 4 galvenos reģionālos prioritāros mērķus:
– 1. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt drošu ūdeni un atbilstošu sanitāriju;
– 2. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt aizsardzību pret ievainojumiem un traumām, kā arī nodrošināt atbilstošu fizisko aktivitāti;
– 3. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt tīru āra un iekštelpu gaisu;
– 4. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt no ķīmiskām vielām, trokšņa u. c. faktoriem brīvu vidi.
Eiropas Savienības Eiropas Komisija atbalsta šo rīcības plānu, arī izvirzot šos 4 reģionālos mērķus, nosakot virzību no pierādījumiem, zināšanām uz konkrētu rīcību. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības vides politikā veselības problēmas tika aktualizētas tieši pēdējo 10 – 15 gadu laikā, problēmu risināšanai prasot ciešāku sadarbību vides aizsardzībā un veselības veicināšanā. Šeit galveno lomu ir jāuzņemas veselības nozarei. Lai kvantitatīvi novērtētu vides riska faktoru iedarbības sekas un sabiedrības t.sk. atsevišķu indivīdu veselību, tiks attīstītas un pilnveidotas riska novērtēšanas metodes un izstrādāts jauns jēdziens par slimību slodzi.
Riska novērtēšana – ir galvenokārt atsevišķu ekspertu darbs, kuru veido pierādījumi par iedarbības – slimības cēloņsakarībām, informācija par faktora iedarbības biežumu un intensitāti, patiesā riska noteikšanai atsevišķiem indivīdiem populācijā. Galvenokārt tiek novērtēta noteiktu individuālu vielu vai konkrēta viena faktora iedarbība, nosakot vienu veselības iznākumu laika vienībā. Ar šo metodi ir labi noteikt standartus aizsardzībai pret šo konkrēto faktoru, bet kompleksas iedarbības gadījumā ir grūti noteikt rezultātu. Veicot riska novērtēšanu, ietekmi uz veselību ir grūti izmērīt, reizēm to nenovērtē vai pat ignorē, bet dažreiz to pat nav iespējams noteikt saistībā ar vielas vai faktora iedarbības latento periodu, kas var ilgt pat vairāk kā 10 gadi.
Slimību vides slodze ir jauns jēdziens, kas analizē cēlonību un nosaka dažādu vides faktoru nozīmīgumu slimību izcelsmē. To izmanto, lai kombinētu izmērāmo ietekmi uz veselību, tajā skaitā izmantojot veselības statistikas rādītājus – saslimstību un mirstību. PVO globālo slimību slodzi saista ar 26 veselības rādītājiem, tajā skaitā ietverot arī vides veselības rādītājus. Saslimstības un mirstības rādītāji tiek pārvērsti mērvienībā – slimību slodze, kas atļauj salīdzinoši novērtēt dažādu risku ietekmi saistībā ar zaudētiem veselīgas dzīves gadiem vai ar invaliditāti saistītiem dzīves gadiem – disability –adjusted life-year (DALY) (Slimību slodzes indikators) – zaudēto dzīves gadu summa pāragras mirstības un invaliditātes dēļ. Slimību slodzes aprēķina pamatā ir daudzu cēloņu slimības modeļi – vides ietekme, dzīves veids, ģenētiskie faktori. Analītiskā pētījuma rezultāti PVO Eiropas reģiona valstīs (52 valstis) 2001. gadā liecina, ka trešdaļu no slimību slodzes bērniem (no 0-19 g. v.) var saistīt ar vides faktoru iedarbību.
Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību saistīta ar akūtām elpceļu infekcijām, astmas lēkmju pastiprināšanos, zemu dzimšanas svaru. Bērniem (0-4 g. v.) ar putekļu jeb suspendēto cieto daļiņu iedarbību saista 13000 nāves gadījumu gadā, kas dod 1,8 – 6,4% no visiem nāves cēloņiem. Bet saistībā ar iekštelpu gaisa piesārņojumu akūtas zemāko elpceļu infekcijas dod 4,6 % (no visiem nāves gadījumiem) un 3,1 % no gadiem, kas saistīti ar invaliditāti (DALY). Eiropas Reģiona valstīs slimību slodze saistībā ar svina saindēšanos bērniem (vāju garīgo atpalicību) jaunākiem par 5 gadiem ir apmēram 150 000 DALY’s jeb attiecīgi 1,4% no visu cēloņu DALY. Bērniem (0-14 g. v.) nepiemērots ūdens un sanitārie apstākļi var izraisīt diarejas slimību – tā ir cēlonis 5,5% no visiem nāves gadījumiem vai 3,5% no visu cēloņu DALY. 0-19 gadu vecuma grupā – ievainojumi vai traumas saistītas ar 22,6 % no visiem nāves gadījumiem un 19% no visu cēloņu DALY.
1. tabula. Slimību slodze bērniem saistībā ar vides faktoriem Eiropas Reģiona 52 valstīs (PVO pētījuma dati), 52 valstis)
Riska faktors
(bērnu vecuma grupas) Mirstība
Absolūtie uz 10 000
Skaitļi bērniem Ar invaliditāti saistītie dzīves gadi (DALY)
Skaits uz 10 000
bērniem
Ārējā gaisa piesārņojums
(0-4) 13796 2,68 – –
Iekštelpu gaisa piesārņojums (0-14) 89 845 1,91 340 818 66,13
Neatbilstošs ūdens un
Sanitārija (0-14) 13 548 0,78 549 940 31,57
Svins (0-4) – – 482 892 93,70
Ievainojumi (0-19) 75 169 22,6 4 793 557 200,39
Pierādījumi un pētījumi par vides faktoru un veselības traucējumu (slimību) savstarpējo mijiedarbību
Plaušu un elpceļu saslimšanas
Daži no vides faktoriem, kas ietekmē bērnu elpošanas sistēmas veselību paliek neskaidri un dati ir pat pretrunīgi. 2002. gada pētījums ASV parādīja, ka zemes līmeņa ozons ir galvenais kritiskais faktors astmas izplatības biežuma un ceļu satiksmes blīvuma savstarpējās mijiedarbības izpētē. Ozons veidojas gaismas ķīmiskās reakcijās starp slāpekļa dioksīdu un ogļūdeņražiem. Tādēļ arī ozons ir izplatīts vairāk virs lielajām pilsētām. Īslaicīga ozona iedarbība 120 μg/m3 vai pat zemākā koncentrācijā rada plaušu funkcijas traucējumus un iekaisumus. Ozons veicina astmas attīstību neastmatiskiem bērniem. Citi pētījumi to neliecina, drīzāk pretēji – alerģiskās slimības konstatē mazāk Austrumeiropas valstīs, lai gan gaisa piesārņojums tajās ir augstāks. Būtiski svarīga šajā gadījumā ir iekštelpu vides piesārņojums un arī ģenētiskā predispozīcija.
Nav šaubu par to, ka ārējā gaisa piesārņotāji ietekmē elpošanas orgānu sistēmas darbību – ir veikti gan īslaicīgas, gan ilgtermiņa iedarbības epidemioloģiskie pētījumi. Gaisā suspendētās smalkās daļiņas (PM 2,5) iedarbojoties uz elpceļiem, veicina sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas saslimšanas, samazinot statistisko dzīves ilgumu Eiropas populācijai par apmēram 9 mēnešiem. Tomēr ir maz pētījumu par ilgtermiņa iedarbības efektiem – hronisku bronhītu, plaušu funkcionāliem traucējumiem, lai gan samazinoties ārējam gaisa piesārņojumam – plaušu funkcijas uzlabojas. Piemēram, Honkongā (1990) ieviešot sēru saturošas degvielas ierobežošanu (ar sēra saturu ne mazāk kā 0,5%) ievērojami samazinājās bērnu bronhu paaugstinātais jutīgums no 25% uz 15%. ASV Atlantā (1996) – ieviešot alternatīvas transporta stratēģijas – bērnu ar akūtiem astmas simptomiem iestāšanās slimnīcā samazinājās par 46%. Zviedrijas Nacionālajā sabiedrības veselības ziņojumā (2001) minēts, ka mirstības rādītāji un hospitalizāciju skaits pieaug apmēram par 1% uz katriem cieto daļiņu (PM 10) 10 µg/m3, kamēr klepus un elpceļu simptomi pieaug par 3%. , bet Šveices, Austrijas un Francijas pētījumā PM 10 palielināšanos par 10 µg/m3 saista ar 350 nāves gadījumiem uz 1 miljonu iedzīvotāju gadā. Ir aprēķināts, ka 6% no kopējās mirstības un 16 miljonu DALY’s var saistīt ar gaisa piesārņojumu.
Slāpekļa oksīdi – novēro piesārņojumu pilsētās ielās un lielo autoceļu tuvumā, pilsētu centros, kur koncentrējas daudz auto, tāpat arī dzīvokļos, kur izmanto gāzes pavardus. Sievietēm un bērniem konstatē vairāk zemāko elpceļu saslimšanas.
Ļaundabīgie audzēji
Ļaundabīgo audzēju izcelsmē būtiska nozīme ir ģenētisko un vides faktoru mijiedarbībai – it sevišķi plaušu, kuņģa, aknu un dzimumorgānu ļaundabīgo audzēju gadījumā. Galvenie ļaundabīgo audzēju riski darba vidē ir ķīmiskās vielas (azbests) u.c. jonizējošais starojums.
Lai gan saistībā ar vides iedarbību jonizējošā starojuma risks ir zems, tomēr iekštelpu vidē ir iespējama radona – radioaktīva gāze, kas rodas zemē un klintīs, kuras satur urānu, iedarbība. Radons ieplūst ēkās no zemes, līdz ar radona emisiju no ūdens, gaisa un būvniecības materiāliem var būtiski palielināties piesārņojums iekštelpās. Radons sadaloties emitē daļiņas ar augstu α starojumu, kuras absorbējoties uz putekļiem var ieelpot, radot plaušu vēža risku. ASV 2003. gadā reģistrēti 21 000 plaušu vēža gadījumi, bet Zviedrijā katru gadu reģistrē – no 400 līdz 700 plaušu vēža gadījumus saistībā ar radona iedarbību. Eiropā radona iedarbība ir saistāma ar apmēram 30 000 plaušu vēža gadījumiem. Gamma starojums no celtniecības materiāliem (sabrūkot radonam) var palielināt leikēmijas risku.
Nejonizējošā starojuma iedarbība – ādas vēzis un ultravioletais starojums (UV) – ozona slānim stratosfērā samazinoties, pieaug UV zemes līmeņi. Eiropā 10 – 90 % ādas vēžu saista ar UV iedarbību, it īpaši UVB iedarbību, lai gan nevar izslēgt arī UVA iedarbību ļaundabīgās melanomas izcelsmē.
Ķīmiskās vielas – kancerogēnās vielas – gaisa piesārņojums arī var saturēt kancerogēnas vielas – benzolu, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus. Saldēta un žāvēta pārtika arī satur kancerogēnas vielas, darba vidē – ir bīstama šķīdinātāju, dažu pesticīdu iedarbība it sevišķi sievietēm un vīriešiem reproduktīvā vecumā – bērniem var attīstīties smadzeņu audzēji. Uzskata, ka lielākā daļa ļaundabīgo audzēju bērniem jau iesākas pirmsdzemdību periodā, bet ārējo kancerogēnu iedarbība tikai palielina vēža risku vēlākajā dzīvē.
Nervu sistēmas attīstības traucējumi
Nervu sistēmas attīstības traucējumi būtiski ietekmē bērnu izturēšanos, atmiņu un iemācīšanās spējas – tie saistīti ar garīgo atpalicību, disleksiju, uzmanības deficītu, hiperaktivitāti, autismu un autismam līdzīgām slimībām. Jāatzīmē, ka autisms un hiperreaktivitāte ir pieaugušas tieši pēdējos 20 gados. Būtiska ir vides un ģenētisko faktoru mijiedarbība. Mātes stress grūtniecības laikā, nervu toksisko vielu iedarbība un slikta psihosociālā vide var ietekmēt smadzeņu normālu attīstību. Identificēt cēloņa faktorus ir ļoti grūti. Ir vairāki pētījumi, kas liecina, ka noturīgie organiskie piesārņotāji – polihlorētie bifenili (PHB) – ir saistīti ar negatīvu iedarbību uz uztveres procesiem, motoro funkciju attīstību bērniem. PHB, dioksīni un arī bromētie liesmu slāpētāji (polibromētais difenilēteris) iedarbojas uz vairogdziedzera hormonu tiroksīnu, kura pareiza darbība ir nepieciešama normālai smadzeņu attīstībai. PHB, dioksīni un pesticīdi (piemēram, piretroīdi) kavē nervu – komunikācijas sistēmas attīstību.
Svins – pat ļoti mazu svina devu iedarbība ir saistīta ar intelektuālā koeficienta (IK) samazināšanos, iemācīšanās grūtībām, koncentrēšanās problēmām un impulsīvu vai neaprēķināmu uzvedību. Eksperimenti ar dzīvniekiem rāda, ka svins ietekmē nervu šūnu un sinapšu diferencēšanās procesus dažādās smadzeņu attīstības stadijās. Līdzīga iedarbība arī dzīvsudraba savienojumiem – organiskais metildzīvsudrabs ( labi penetrē caur asins – smadzeņu barjeru un placentas barjeru). Nevar izslēgt arī citu nervu toksisko vielu – kadmija, alumīnija, mangāna, arsēna, mononātrija glutamāta iedarbību, lai gan pie pašreizējiem iedarbības līmeņiem nav vērojami (zināmi) iedarbības efekti.
Troksnis –
Lai arī nav pierādījumu par tiešu iedarbību, izņemot darba vidi, bet netiešie iedarbības efekti – bezmiegs, miega traucējumi palielina sirds asinsvadu slimību risku. Sievietēm grūtniecības laikā ir svarīgi izvairīties no trokšņa iedarbības, jo troksnis augļa attīstības periodā var ietekmēt bērna dzirdi vēlākajā dzīvē. Dzirde attīstās vēlākajā nervu attīstības stadijā – tāpēc ir svarīgi aizsargāt bērnus no pārmērīgas trokšņa iedarbības.
Endokrīno sistēmu sagraujošās vielas – endokrīnā sistēma kontrolē gandrīz ikvienu cilvēka ķermeņa funkciju, t.sk. dzimuma diferenciāciju pirms dzimšanas, izmaiņas pubertātes laikā, metabolismu, gremošanu, sirds- asinsvadu un elpošanas funkcijas un ekskrēcijas procesus.
Endokrīnās sistēmas traucējumi vai hormonu sagraušana ļoti būtiski ietekmē pamatfunkcijas, šie traucējumi aptver pamatā visus hormonālā cikla aspektus, sākot no hormonu sintēzes līdz to izplūdei, piesaistei receptoriem un darbībai šūnās. Daudzas ķīmiskās vielas un pesticīdi ir pēc struktūras ļoti līdzīgi hormoniem un var pat pie mazas koncentrācijas radīt darbības traucējumus. Tā piemēram, pēdējo 60 gadu laikā visā pasaulē konstatē spermas kvalitātes samazināšanos vismaz par 50%. Ir dati, ka vīriešiem, kuru mātes grūtniecības laikā saņēma dietilstilbestrolu , spermas kvalitāte pasliktinās. Ari PHB metabolītu iedarbība – asinīs korelē ar pazeminātu spermas kvalitāti. Pesticīdu metabolīti urīnā arī. Ķīmiskās vielas ar estrogēnu aktivitāti var būt zināmā mērā atbildīgas par pazeminātu spermas kvalitāti vīriešiem. Pieaug krūts dziedzera vēža biežums – arī ir viedoklis, ka varētu būt zināma šo vielu iedarbība (PHB, DDT u.c.). Pieaug arī vīriešu dzimumorgānu (sēklinieku) vēzis – iespējams, ka ļaundabīgo audzēju attīstības process jau iesākas augļa attīstības periodā vai agrīnā vecumā – iespējama ir prenatāla estrogēna iedarbība.
Dzimuma atšķirības nosaka hormonu līemņi agrīnā attīstības stadijā: estrogēni – meitenēm, testosterons – zēniem. Acīm redzot pašlaik pastāv izmaiņas šo hormonu līdzsvarā saistībā ar ķīmisko vielu iedarbību – ja agrāk zēni dzima vairāk, tad pēdējā laikā šī attiecība sāk izmainīties un dzimst vairāk meitenes. Vairogdziedzera hormons ir nepieciešams normālai smadzeņu attīstībai, bet pazemināts līmenis organismā veicina garīgās atpalicības attīstību. Pat ļoti niecīgas šī hormona izmaiņas mātei bērnam var radīt intelekta izmaiņas. Ir zināmi pierādījumi, ka PHB, bromētie liesmu slāpētāji, insekticīdi, herbicīdi, ftalāti var ietekmēt šī hormona līmeni. Lai gan pētījumi vēl turpinās, trūkst pierādījumu un faktu, tie ir galvenokārt zinātnieku apsvērumi par šādu iespējamību. Tomēr nevar noliegt, ka svarīgs ir t.s. vides mantojums, ko vecāki nodod bērnam. Pat neliels ķīmiskais piesārņojums, kas uzskatāms par drošu, var būtiski ietekmēt augli un radīt slimību vēlākajā dzīvē.
2. tabula – Vides faktoru un dzīves veida iedarbība uz cilvēka veselību (no Eiropas vides aģentūras ziņojuma Nr. 10, 2005)
Ietekme uz veselību (veselības traucējumi, saslimšanas) Vides faktori un dzīves veida faktori
Infekcijas slimības Ūdens, gaisa un pārtikas piesārņojums
Izmaiņas patogēno mikroorganismu dzīves ciklā saistībā ar klimata izmaiņām
Vēzis Gaisa piesārņojums – galvenokārt cietās daļiņas (PM2,5 vai mazāka izmēra daļiņas)
Smēķēšana un vides tabakas dūmi
Pesticīdi
Azbests
Dabīgie toksīni (aflatoksīni)
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, t.i. dīzeļa dūmos
Metāli – arsēns, kadmijs, hroms
Starojums ( t.sk. saules gaisma)
Radons
Sirds – asinsvadu slimības Gaisa piesārņojums (tvana gāze, ozons, cietās daļiņas PM)
Smēķēšana un vides tabakas dūmi
Tvana gāze
Svins
Troksnis
Pārtika t.sk. augsts holesterola līmenis
Stress
Elpošanas slimības, t.sk. astma Smēķēšana un vides tabakas dūmi
Sēra dioksīds
Slāpekļa dioksīds
Ieelpojamās cietās daļiņas (PM10 un PM2,5)
Zemes līmeņa ozons
Sēņu sporas
Putekļu ērce
Putekšņi
Mājdzīvnieku spalvas, āda un izdalījumi
Ādas slimības UV starojums
Metāli, t.sk. niķelis
Pentahlorfenols
Dioksīni
Reproduktīvās sistēmas disfunkcija Polihlorētie bifenili
DDT
Kadmijs
Ftalāti
Endokrīnās sistēmas sagrāvējvielas
Medikamenti
Attīstības traucējumi Svins
Dzīvsudrabs
Smēķēšana un vides tabakas dūmi
Kadmijs
Pesticīdi
Endokrīnās sistēmas –hormonu sagrāvējvielas
Nervu sistēmas traucējumi Svins
Polihlorēti difenili
Metildzīvsudrabs
Mangāns
Daži šķīdinātāji
Organiskie fosfora savienojumi
Imūnie traucējumi UVB starojums
Daži pesticīdi
Pieaugošs jutīgums pret ķīmiskām vielām Daudzu ķīmisku vielu iedarbība (zemas devas)
3. tabula – Pierādījumu ticamība saistībai starp vides faktoriem un slimībām (no Eiropas vides aģentūras ziņojuma Nr. 10, 2005.)
Slimība /piesārņotājs Saistības ticamība Ticamības apraksts Ietekme uz populāciju Profilakses iespējamība
Vēzis/ radons
Nervu attīstības traucējumi /svins Ļoti iespējama
(90-99%)
Statistiski nozīmīga (ārpus visām pamatotām šaubām) Vidēja augsta
Nervu attīstības traucējumi/ dzīvsudrabs Ļoti iespējama
(90-99%) Statistiski nozīmīga (ārpus visām pamatotām šaubām) Zema augsta
Elpošanas slimības/gaisa piesārņojums Ļoti iespējama
(90-99%) Statistiski nozīmīga (ārpus visām pamatotām šaubām) Augsta vidēja
Nervu attīstības traucējumi/ Noturīgie organiskie piesārņotāji Iespējama
(66-90%) Ticama iespējamība: pietiekami zin. pierādījumi Vidēja vidēja
Astma/ gaisa piesārņojums Vidēja iespēja (33 – 66%) Pierādījumu līdzsvars: stingra iespējamība Augsta vidēja
Vēzis/EML Zema iespēja (10-33%) Zinātnieku aizdomas par risku Augsta zema
Vēzis/ zema līmeņa radioaktivitāte Ļoti zema iespēja (1-10%) Zems risks Vidēja augsta
Ķīmisko vielu slodze – veicot biomonitoringu – potenciāli bīstamo vielu noteikšanai asinīs, asins paraugos analizēja pavisam 103 dažādas vielas no 7 dažādām ķīmiskām grupām. Visiem atrada PHB, pesticīdu atliekas, bromētos liesmu slāpētājus, ftalātus, sintētisko muskusu.
Īpaša interese ir par piesārņojuma līmeni grūtnieču, bērnu organismā, saistībā ar smago metālu (dzīvsudrabs, svins), dioksīnu, PHB u.c. piesārņojumu. Svina koncentrācija asinīs atspoguļo pašreizējo svina iedarbību, kopējo iedarbības slodzi labāk rāksturo svina koncentrācijas kaulos.
Latvijā – datu par bērnu veselības traucējumiem saistībā ar apkārtējās vides piesārņojumu ir ļoti maz. Bērni ir jutīgāki, uzņem vairāk pārtikas un ūdeni uz 1 kg svara (līdz ar to arī vairāk kaitīgo vielu). Arī ieelpo vairāk gaisa, pavada vairāk laika ārējā vidē, tātad vairāk pakļauti vides iedarbībai, t.sk. piesārņojumam. Jāņem vērā, ka orgānu sistēmas (smadzenes, hormonu sistēma, reproduktīvie orgāni un imūnā sistēma) attīstības stadijā ir ļoti jutīgas pret piesārņojumu. Jāņem vērā arī indivīdu un paaudžu iedarbība un efekti – agrīna iedarbība un vēlas atbildes. Akūtās elpceļu infekcijas, bērniem, kuri aug un attīstās piesārņotā vidē, traucē normālu plaušu attīstību, it īpaši agrīnā bērnības periodā, kas var vēlāk veicināt plaušu slimību attīstību. Vides tabakas dūmi, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži gaisā ir riska faktori gan auglim attīstības periodā, gan arī augošam bērnam.
Latvijas iedzīvotāju veselība un iespējamā saistība ar vides faktoru iedarbību.
Veselība ir pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labsajūta un nav vienīgi slimības vai defekta trūkums. Veselības veicināšanas kontekstā – veselība ir resurss ikdienas dzīvei, tā nav dzīvošanas objekts, tā ietver sociālos un personīgos resursus, kā arī fiziskās spējas.
Latvijas iedzīvotāji veselību uztver kā slimību trūkumu, tādēļ par sliktu un ļoti sliktu veselību tikai sūdzas 15,6% vīriešu un 20,9 % sieviešu, visbiežāk Latgales reģionā. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji sūdzas par sirds-asinsvadu, plaušu slimībām, kā ilgstošu problēmu, kas ierobežo ikdienas aktivitātes – Vidzemē – 31,7% iedzīvotāju, attiecīgi – Latgalē – 35,1%, Kurzemē – 31,6%, Rīgas reģionā – 30,6%. Par traucējošiem darba vides apstākļiem sūdzas 16,7%. Par hroniskām plaušu slimībām sūdzas 4,1%, par bronhiālo astmu – 1,9%, bet citām plaušu slimībām – 16,7%. Par sliktu gaisa kvalitāti – gaisa piesārņojumu pilsētās sūdzas 34,7% Latvijas iedzīvotāju, bet putekļi un kaitīgas ķīmiskās vielas darba vidē traucē 43% vīriešu un 28% sieviešu.
Veselības izmaiņu negatīvā tendence tomēr pārsniedz pozitīvo. Veselības pasliktināšanās dinamika un saistība ar citiem, t.sk. vides faktoriem, līdz šim ir maz jeb gandrīz nemaz nav pētīta. Lai izvērtētu vides faktoru ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību ir iespējams izmantot tikai netiešos rādītājus.
Mirstības rādītāji un mirstības cēloņi
Analizējot mirstības cēloņus Latvijā, pirmajā vietā jau ilgus gadus stabili atrodas sirds – asinsvadu slimības. 2005. gadā sirds- asinsvadu slimības kā nāves cēlonis tika konstatētas 55,2% no visiem nāves gadījumiem, kas salīdzinot ar 2004. gadu (55,9%) ir nedaudz samazinājies. Mirstības rādītājs – 785,7 uz 100 000 Latvijas populācijas, ir palielinājies, salīdzinot ar 2004. gadu – 773,8 uz 100 000 Latvijas populācijas. Sirds- asinsvadu slimību grupā pieaug smadzeņu – asinsvadu slimību īpatsvars, kā arī slimības paaugstināta asinsspiediena dēļ. Visaugstākie mirstības rādītāji uz 100 000 Latvijas populācijas konstatēti Ludzas (1424,8), Rēzeknes (1306,4) un Krāslavas (1094) rajonā, bet viszemākie – Ogres (611,8), Valmieras (628,5) un Jelgavas (701,7) rajonā.
Ļaundabīgie audzēji dod 17,8 % no visiem nāves gadījumiem. Mirstības rādītājs uzrāda pieaugošu tendenci, tas pieaug no 251,3 (2004.g.) līdz 256,5 (2005.g.) uz 100 000 Latvijas populācijas. 2005. gadā nemainīgi pirmajā vietā paliek plaušu audzēji, resnās un taisnās zarnas audzēji, turpina pieaugt leikožu skaits. Visaugstākie mirstības rādītāji konstatēti Preiļu rajonā (370,1 uz 100000 iedzīvotājiem). Viszemākie mirstības rādītāji – Dobeles (178,9) un Saldus (203,9) rajonā un Jūrmalā (221,2).
Ārējās iedarbes sekas – Salīdzinot ar 2004. gadu, mirstības rādītājs pieaug no 137,5 uz 139,8 uz 100 000 iedzīvotājiem, pie tam 3 reizes vairāk cietuši vīrieši.
Elpošanas orgānu slimības – mirstības rādītājs pieaug no 34,6 līdz 40,2 uz 100 000 Latvijas populācijas, pie tam arvien vairāk gados jaunākiem cilvēkiem konstatē kā nāves cēloni pneimoniju un astmu. Visaugstākie mirstības rādītāji konstatēti Preiļu rajonā (71,5 uz 100 000) Daugavpils rajonā (62,0), Gulbenes rajonā (63,4), bet viszemākie – Valkas rajonā (18,6) un Jūrmalā (9,0).
2005. gadā pieaug mirstība no uroģenitālās sistēmas slimībām – no 13,9 uz 16,2 uz 100 000 Latvijas populācijas – galvenokārt nieru infekcijas un prostatas hiperplāzijas dēļ.
Iedzimtas anomālijas – 2005. gadā konstatēti 86 gadījumi (2004. gadā – 88 gadījumi) t.sk. 41gadījums pirmajā dzīves gadā. Mirstības rādītājs iedzimto anomāliju dēļ – 3,7 uz 100 000 Latvijas populācijas. Visaugstākie mirstības rādītāji iedzimto anomāliju dēļ ir Rēzeknes pilsētā (5,4 uz 100 000), Gulbenes rajonā (11,2), Kuldīgas rajonā – (8,2), Bauskas rajonā – (7,8), Ogres rajonā (7,9). Savukārt 0 rādītāju konstatē Ventspils pilsētā un rajonā, Ludzas, Jelgavas un Balvu rajonos.
Perinatālā mirstība 2005. gadā ir samazinājusies no 10,5 uz 9,9 uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem (dati salīdzinājumam – perinatālās mirstības rādītājs Somijā 2,97 un Austrijā 3,2 uz 1000 dzīvi dzimušajiem)
No nedzīvi dzimušajiem (6,1 uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem) 10,5% ir saistīti ar dažādām iedzimtām anomālijām.
1. attēls. Zīdaiņu mirstības (uz 1000 dzīvi dzimušiem) rādītāji
(CSP dati)
Lai arī zīdaiņu mirstības rādītāji uzlabojas, t.i. 2005. gadā tie samazinājušies no 9,4 uz 7,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem, tomēr Latvijā vēl arvien ir augstākā zīdaiņu mirstība Eiropas Savienībā, t.sk. arī perinatālā. Raksturīgākie nāves cēloņi ir zīdaiņu pēkšņā nāve, iedzimtas kroplības, infekcijas un ārējās nāves cēloņi.
2. attēls. Zīdaiņu mirstības (uz 1000 dzīvi dzimušiem) galvenie cēloņi
(CSP dati)
4. tabula Mirstības rādītāji bērniem (0-14 gadi) Latvijā un Eiropas Reģiona valstīs (EUR-B+C)* atkarībā no dzimuma uz 100 000 iedzīvotājiem un izmaiņas % (salīdzinot ar 1995. gadu)
(no „Highligths on health in Latvia”, 2006)
Nāves cēloņi Dzim-ums Latvija (2003)
Biežums Izmaiņas % EUR-B+C (2003)
Vidēji Izmaiņas %
Visi cēloņi Abi
Vīr.
Siev. 109,4 -5,1
126,4 -4,9
91,5 – 5,4 151,7 – 3,8
170,5 – 3,9
131,9 – 3,8
Infekcijas un parazitārās slimības Vīr. Siev. 4,2 -7,7
6,3 – 4,7 10,9 – 7,0
9,5 – 6,6
Ļaundabīgie audzēji Vīr.
Siev. 6,8 -1,9
2,7 – 8,7 5,1 -1,9
4,2 – 1,9
Sirds-asinsvadu slimības Vīr.
Siev. 3,1 43,6
0,6 3,3 1,1
2,6 0,1
Elpošanas sistēmas slimības Vīr.
Siev. 2,7 -8,2
1,5 -10,8 35,9 -5,0
30,7 -5,0
Pneimonija Vīr.
Siev. 1,4 -9,6
1,5 – 10,6 20,9 – 4,9
17,9 – 4,7
Noteikti perinatāli stāvokļi Vīr.
Siev. 493,2 -6,9
291,0 -7,5 607,6 -2,7
427,5 -2,7
Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas Vīr.
Siev 26,4 – 4,6
21,7 – 5,3 24,2 – 2,8
21,0 – 2,6
Ārējie cēloņi, ievainojumi, saindēšanās Vīr.
Siev 27,2 – 5,0
20,3 -4,4 29,0 -3,4
18,1 -3,1
Satiksmes negadījumi Vīr.
Siev 4,1 -6,0
4.6 -3,0 4,7 -2,6
3,0 -1,6
• EUR-B+C Eiropas reģiona valstis:
PVO Eiropas Reģionā valstis sadala trīs apakšgrupās:
– EURO A: ļoti zema pieaugušo/ ļoti zema bērnu mirstība
Andora, Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Islande, Īrija, Izraēla, Itālija, Luksemburga, Malta, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Sanmarino, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste.
– EURO B: zema pieaugušo/ zema bērnu mirstība
Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Bosnija un Hercegovīna, Bulgārija, Grūzija, Kirgizstāna, Polija, Rumānija, Serbija un Melnkalne, Slovākija, Tadžikistāna, Maķedonija ar agrāko Dienvidslāvijas Republiku, Turcija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
– EURO C: augsta pieaugušo/ zema bērnu mirstība
Baltkrievija, Igaunija, Ungārija, Kazahstāna, Latvija, Lietuva, Moldova, Krievijas Federācija, Ukraina.
Kā liecina apkopotie mirstības rādītāji – vislielākās bažas rada tieši mirstība noteiktu perinatālu stāvokļu, iedzimtu kroplību, deformāciju un hromosomu anomāliju dēļ, kas Latvijā varētu būt saistāma arī ar vides piesārņojuma ietekmi.
Saslimstības rādītāji –
Analizējot saslimstību ar onkoloģiskām slimībām, 2005. gadā ir vērojams saslimstības rādītāja ar onkoloģiskām slimībām pieaugums no 431,1 uz 432,9 uz 100 000 Latvijas populācijas, salīdzinot ar 2004. gadu. 2005. gadā ir pieaugusi saslimstība ar mutes dobuma, urīnpūšļa, priekšdziedzera, olnīcu un vairogdziedzera ļaundabīgajiem audzējiem. Visvairāk slimo Latgales reģionā – Rēzeknes rajonā (471,1) Daugavpils rajonā (473,9), Preiļu rajonā (477,2), kā arī Valmieras rajonā (487,5) un Jelgavas rajonā (456,8). Vismazākā saslimstība konstatēta Rīgas rajonā (241,8) un Balvu rajonā (339,3).
Analizējot bērnu vispārējos saslimstības rādītājus, konstatēts, ka saslimstība bērniem līdz 1 gada vecumam pieaug no 2228,9 uz 1000 apskatītiem bērniem 2004. gadā līdz 2284,7 uz 1000 apskatītiem bērniem 2005. gadā, t.sk. elpošanas slimību dēļ – 56,1% (bet 2004. – 54,3%). Visvairāk slimo bērni Rēzeknes pilsētā – 2902,7, Daugavpils rajonā – 2923,1, Rīgā – 2796,5 un Rīgas rajonā – 2393,9 uz 1000 apskatītiem bērniem.
3. attēls. No slimnīcas izrakstītie bērni ar elpošanas sistēmas slimībām 0 – 17 gadu vecumā uz 1000 iedzīvotājiem
4. attēls. No slimnīcas izrakstītie bērni ar elpošanas sistēmas slimībām 0 – 17 gadu vecumā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā kopumā
Jāatzīmē, ka saslimšana ar elpošanas sistēmas slimībām uzrāda tendenci pieaugt, arī saslimstībai ar pneimoniju 0-17 gadu vecuma grupā nav vērojama tendence samazināties.
Garīgā atpalicība – Analizējot invaliditātes rādītājus, 2005. gadā garīgā atpalicība – 0-14 gadu vecuma grupā konstatēta 40,4%, no tiem 22,5% psihiskās attīstības traucējumi un 15,6% – uzvedības un emocionālie traucējumi. 2005. gadā pirmreizēji bērna invalīda statuss noteikts 3116 bērniem vecumā līdz 15 gadiem (18,4% iedzimtas kroplības un deformācijas, 22% psihiskās uzvedības traucējumi, 15,8% nervu sistēmas slimības).
2005. gadā turpina samazināties bērnu skaits, kuri ārstējušies stacionāros. 2005. gadā bērniem līdz 14 gadu vecumam un pusaudžiem vecumā no 15-17 gadiem stacionāros sniegtā veselības aprūpe visvairāk bija saistīta ar elpošanas ceļu sistēmu slimību ārstēšanu (36,8% bērniem līdz 14 gadiem un 19,8% pusaudžu no hospitalizēto bērnu un pusaudžu skaita).
5. tabula Stacionāros ārstēto (izrakstīto) bērnu (0-14 gadi) skaita dalījums pa slimību grupām (CSP dati)
Slimību grupas 2003 2004 2005
Visas slimības kopā 70533 69312 70081
t.sk.
Infekciju un parazitārās slimības 7626 6991 7347
Audzēji 950 956 918
Endokrīnās, uztura un vielmaiņas slimības 740 698 656
Psihiski un uzvedības traucējumi 2488 2556 2544
Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības 3388 3363 3386
Elpošanas sistēmas slimības 23836 24441 25765
Gremošanas sistēmas slimības 7245 6861 6652
Noteikti perinatāli stāvokļi 7533 7024 7117
Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 2600 2429 2221
Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas 7112 7117 6765
Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi 317 276 337
Asinsrites sistēmas slimības 881 589 629
Ādas un zemādas audu slimības 1948 1744 1801
Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības 2234 1685 1400
Uroģenitālās sistēmas slimības 3231 2296 2237
Pasaules Veselības organizācijas 2004. gada dokumentā „Bērnu veselības politika” ir minēts, ka Latvijā bērni savu veselību kā neapmierinošu novērtē – 27% – 11- gadīgas meitenes un 43% 15 – gadīgas meitenes, bet pasaulē vidēji ir attiecīgi – 16 un 27%.
Pētījumā par mātes un bērna veselību konstatēts, ka visvairāk priekšlaicīgas dzemdības un nedzīvi dzimušo ir Preiļu, Rēzeknes, Gulbenes rajonā, bet 2003. gadā arī Ventspils rajonā (9,1%), Latvijā – vidēji 2,4%. Līdzīgi arī dati par iespējamiem grūtniecības pārtraukšanas draudiem ( Preiļu rajonā – 16,8 %, Ventspils rajonā – 36,4% – 2004. gadā)
Vides problēmas un to saistība ar Latvijas iedzīvotāju veselību
Gaisa piesārņojums
Lai arī emisiju samazinājuma ziņā Latvija šajā gadā ir vadošā valsts Eiropā, tomēr gaisa piesārņojuma problēma turpina pastāvēt, it sevišķi lielajās pilsētās – gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM10) un slāpekļa oksīdu t.sk. slāpekļa dioksīda (NO2) pieļaujamo normatīvu pārsniegumu dēļ.
Arī 2005. gadā tika konstatēti NO2 pārsniegumi – zemākais līmenis cilvēka veselības aizsardzībai tika pārsniegts Rīgas centrā 459 reizes, kamēr pilsētas nomalēs – 28-42 reizes. Liepājā un Rēzeknē pārsniegumi – attiecīgi 58 un 57 reizes. Arī NO2 gada vidējā koncentrācija pārsniegta – 59,2 μg/m3 (Latvijas likumdošanā noteiktā norma ir 40 μg/m3). Slāpekļa oksīda izmešu avoti ir organiskā kurināmā sadedzināšanas krāsnis, iekšdedzes dzinēji – slāpeklis degšanas procesā, savienojoties ar skābekli, veido dažādus oksīdus, no kuriem nozīmīgākais gaisa piesārņotājs ir slāpekļa dioksīds (NO2). Slāpekļa dioksīda emisiju galvenais avots Rīgā un citās lielākajās pilsētās (Ventspils, Liepāja) ir autotransports. Tā, piemēram, Rīgas Domes Vides centra „Agenda 21” informācija liecina, ka slāpekļa dioksīda fona koncentrācija ir 26,3 μg/m3 un vislielākās fona koncentrācijas Rīgā ir konstatētas ielās ar visintensīvāko satiksmi un lielākajos satiksmes sastrēgumos.
Lielas bažas un problēmas rada gaisā suspendēto cieto daļiņu PM10 (putekļu) piesārņojums. Ja PM10 gada vidējais robežlielums ir noteikts 40 μg/m3, un 24 stundu vidējo koncentrāciju – 50 μg/m3 kalendārajā gadā, ir pieļauts pārsniegt ne vairāk kā 35 gadījumos, tad Rīgā šie skaitļi tiek ievērojami pārsniegti – 2003. gadā 195 dienas, 2004. gadā – 174 dienas, 2005. gadā -142 dienas. Savukārt PM10 zemākais novērtējuma līmenis cilvēka veselības aizsardzībai tika pārsniegts 352 reizes (K. Valdemāra ielā), bet diennakts robežlielums 121 diennakti (visvairāk pavasarī – marta un aprīļa mēnešos). PM10 vidējā koncentrācija Rīgā ir robežās no 48 – 52 μg/m3. Liepājā un Ventspilī – attiecīgi 43 un 19 μg/m3, bet apakšējais diennakts piesārņojuma novērtējuma slieksnis attiecīgi tika pārsniegts 193 un 83 reizes (visbiežāk pavasarī – aprīļa mēnesī). Galvenais cieto daļiņu izmešu avots ir transports.
Vislielākie benzola koncentrāciju pārsniegumi ir konstatēti Rīgā – ostas rajonā – robežās no 12 – 18 μg/m3, lai gan gada vidējā koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt ir 10 μg/m3. Pārējās vietās Rīgā – benzola koncentrāciju automātiskie novērojumu dati K. Valdemāra ielā gada vidējā koncentrācija bija 3 μg/m3, Brīvības ielā – 8 μg/m3, bet stacijā Mīlgrāvis – 10 μg/m3. Samērā augstas benzola koncentrācijas konstatētas Nīgrandē – 7 μg/m3. Citās vietās – (mērījumi veikti ar difūzijas ierīču palīdzību) – Ventspilī un Liepājā gada vidējās koncentrācijas ir zemākas – attiecīgi 3 un 2 μg/m3. Bet fona mērījumi Zosēnu stacijā – 1 μg/m3.
Jāatzīmē, ka Rīgā sēra dioksīda (SO2) koncentrācija ne piezemes gaisa slānī, ne jumta līmenī nepārsniedz pieļaujamos robežlielumus. Nedaudz lielāks piesārņojums bija vērojams Mīlgrāvī (pārkraujot mazutu, to sildot izdalās gaisā sēra savienojumi) un ostas teritorijā, kur tankkuģi izmanto sēru saturošu dīzeļdegvielu. Tomēr Latvijas teritorijā konstatē zemākā novērtējuma līmeņa cilvēka veselības aizsardzībai pārsniegumus ziemas periodā (1.oktobris līdz 31. marts) Liepājā, Ventspilī, Olainē, Nīgrandē un Rēzeknē. Galvenie SO2 piesārņojuma avoti ir siltumenerģētikas uzņēmumi, kur tiek izmantots sēru saturošs kurināmais, kā arī dīzeļdegvielu izmantojošie transporta līdzekļi.
Ozons – piezemes atmosfērā ir sekundārais piesārņojums, jo rodas gaismas ķīmiskajās reakcijās zemes atmosfērā. Ne Rīgā, ne pārējā Latvijas teritorijā 2005. gadā netika novēroti rādītāju pārsniegumi. Jāatzīmē līdzīga situācija ar svinu, arī oglekļa oksīda monitoringa rezultāti neuzrāda pārsniegumus.
Ķīmisko vielu piesārņojums
Pēc „Latvijas Vides pārskata” (2001) datiem 2000. gadā Latvijā tirgus apritē bija apmēram 800 ķīmisko vielu un 2000 ķīmisko produktu. Ir vērojama pieaugoša tendence ķīmisko vielu izmantošanā. Īpaša uzmanība jāpievērš bīstamām ķīmiskām vielām – vielām, kas ir toksiskas, ķīmiski noturīgas vidē, spējīgas ieslēgties dzīvo organismu barības ķēdē un spējīgas uzkrāties dzīvnieku un cilvēku organismos. Tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) – pesticīdi (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksafhlorcikloheksāns, hlordāns, hlordekons, mirekss, toksafēns), smagie metāli (dzīvsudrabs (Hg), kadmijs (Cd), svins (Pb), hroms (Cr), cinks (Zn), niķelis (Ni), varš (Cu)), rūpnieciski tehnoloģiskie produkti (heksahlorbenzols, polihlorbifenili) un augstu temperatūras procesu blakusprodukti (dioksīni un dibezofurāni). Lai arī pašlaik Latvijā vairs netiek reģistrēti NOP grupas pesticīdi, un tiek izmantoti jaunās paaudzes pesticīdi, kas viegli sadalās vidē, tomēr Gardenes bīstamo atkritumu glabātuvē atrodas 1500 t nelikvīdo pesticīdu, t.sk. 108,3 t DDT un 3,8 t toksafēna, tāpat nevar izslēgt arī piesārņojumu saistībā ar agrāk lietotajiem pesticīdiem un pārrobežu pārnesi.
Smago metālu piesārņojums uzrāda tendenci samazināties – it sevišķi tas attiecas uz dzīvsudrabu un kadmiju, kopš 1995. gada ir vērojams stabils emisiju samazinājums, saistībā ar sadedzināšanas tehnoloģiju uzlabošanos, izmaiņām kurināmā struktūrā un svinu saturošā benzīna daļas samazinājumu. Kopš 1999. gada Latvijā nav atļauta tādas degvielas tirdzniecība, kurā svina saturs ir > 0,15 g/l. Smago metālu saturs jūras zivīs ir samērā zems un atbilst pieļaujamai uzņemšanas robežai, tā, piemēram, Rīgas jūras līča zivīs dzīvsudrabs ir vidēji 130 – 560 μg/kg (PVO vadlīnijas pieļauj 1000 μg/kg) .
Pētījumi citās valstīs konstatē saistību bīstamajām ķīmiskajām vielām un reproduktīvo orgānu vēža un bērnu leikēmijas gadījumu izplatības palielināšanos, pieaug gadījumu skaits saistībā ar iedzimtajām anomālijām, neiznēsāto jaundzimušo skaita pieaugums u.c.
Trokšņa piesārņojums
Vides trokšņa paaugstinātie līmeņi, kas saistīti ar autoceļu, dzelzceļu un lidostas darbību, var nelabvēlīgi ietekmēt iedzīvotāju veselību – pie tam trokšņa iedarbība var radīt ne tikai tiešu iedarbību, bet arī kumulatīvu iedarbību, pat ietekmējot nākošās paaudze. Bērniem ar troksni saistītie miega traucējumi var radīt pazeminātas darbaspējas – uzmanības deficītu, iemācīšanas grūtības, bet jaundzimušajiem (zīdaiņiem) paaugstināts vides trokšņa līmenis var radīt vispārējus veselības traucējumus.
Vides piesārņojuma ietekme uz veselību
Gaisa piesārņojuma kontrolei Latvijā nemainīgi jau vairākus gadus darbojas 9 monitoringa stacijas, kas pilnībā nenodrošina vides stāvokļa izvērtējumu, it sevišķi tas attiecas uz lielākajām pilsētām Latgales reģionā, kur tiek konstatēti visaugstākie mirstības rādītāji, kā arī ir novērojami daudz augstāki saslimstības rādītāji ar elpošanas sistēmas slimībām, salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem. Kā zināms slikta gaisa kvalitāte ir viens no faktoriem, kas veicina alerģisko dermatītu, iedzimtu slimību, infekcijas slimību un zīdaiņu astmas attīstību. To zināmā mērā apliecina 2003. gadā SIA „ITA Konsultants 2003” veiktais pētījums „Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju veselību Saldus rajonā”. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka gaisa piesārņojums rada nelabvēlīgu ietekmi uz veselību – pētot 4 pierobežas pagastu iedzīvotāju (vecumā no 12-18 gadiem un 18 – 60 gadiem) veselību (saslimstības, mirstības rādītājus, izvērtējot elpošanas sistēmas stāvokli un garīgo veselību) konstatēja, ka pieaug elpošanas sistēmas slimības un vērojama zināma nelabvēlīga ietekme uz CNS (garīgās veselības stāvokļa pasliktināšanās), salīdzinot ar iedzīvotāju veselības rādītājiem (kontroles) Jēkabpils un Aizkraukles rajonā. Kā iemesli nelabvēlīgai ietekmei uz veselību tiek minēta sēra dioksīda un benzola iedarbība (sēra dioksīda un benzola koncentrāciju pārsniegumi).
Veselība un slimība parādās kā endogeno faktoru un ārējo ietekmju mijiedarbība. Vide – fizikālie un ķīmiskie antropogēnie faktori var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, tomēr būtiski svarīga ir šo vielu toksiskumam, devai, iedarbības ilgumam un iedarbības ceļiem un arī organisma uzņēmībai.
Vides veselība ietver gan ķīmisko vielu, starojuma un dažu bioloģisko aģentu tiešu patoloģisku iedarbību, gan fiziskās, psiholoģiskās, sociālās un estētiskās vides (bieži vien netiešu) ietekmi uz veselību un labsajūtu. Vides veselība aptver tos cilvēka veselības un slimības aspektus, kurus nosaka vides faktori. Tas attiecas arī uz teoriju un praksi novērtējot un kontrolējot veselību ietekmējošos vides faktorus. Lai arī Latvijā pēdējā laikā nav veikti pieaugušo, t.sk. arī bērnu vides veselības pētījumi, nevar izslēgt vides faktoru nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli tiek aprēķināti vairāki rādītāji – slimību slodze, potenciāli zaudētie dzīves gadi slimības dēļ, zaudētie dzīves gadi invaliditātes dēļ.
Ir aprēķināti potenciāli zaudētie dzīves gadi (PZDG) saistībā ar pneimoniju bērniem vecumā līdz 4 gadu vecumam un elpošanas sistēmas slimībām (15-19 gadu vecumā).
5. attēls. PZDG. Pneimonija 1999. – 2005. gadā (0 – 4 gadu vecumā)
6. attēls. PZDG. Elpošanas sistēmas slimības 1999. – 2005. gadā (15 – 19 gadu vecumā)
Lai arī potenciāli zaudēto dzīves gadu skaits saistībā ar elpošanas sistēmas slimībām nav liels, un tas salīdzinot ar 1999. gadu ir būtiski samazinājies, tomēr sākot ar 2000. gadu šis rādītājs stabili nemainās, uzrādot pieaugošu tendenci saistībā ar pneimoniju bērniem vecumā no 0-4 gadiem. Ņemot vērā PVO veiktā pētījuma „Vides slodze uz bērnu veselību Eiropas reģiona valstīs” (2004) secinājumu, ka vairāk kā 30% no slimību slodzes var saistīt ar vides faktoru iedarbību un to, ka 40% no šīs slodzes ietekmes ir saistāma ar bērniem, kuri ir jaunāki par 5 gadiem, varam uzskatīt, ka apmēram 25 – 30 % no potenciāli zaudētiem dzīves gadiem varēja novērst uzlabojot gaisa kvalitāti gan ārējā vidē, gan iekštelpās.
Aprēķinātie potenciāli zaudētie dzīves gadi iedzimtu kroplību, deformāciju un hromosomu anomāliju dēļ ir ļoti lieli, lai arī kopš 1999. gada ir vērojama tendence šiem skaitļiem samazināties, tie ļoti būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību. Jāatzīmē, šajā gadījumā nevar izslēgt gaisa piesārņojuma, ķīmisko vielu iedarbību uz mātes un tēva organismu, apaugļošanas un grūtniecības laikā, jo līdz šim veikto pētījumu rezultāti liecina, ka apmēram 5% iedzimtas kroplības varētu saistīt ar vides ietekmi.
7. attēls. PZDG. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas (0 – 4 gadu vecumā)
8. attēls. PZDG uz 100 000 iedzīvotājiem; Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas (0 – 4 gadu vecumā)
Arī perinatālie stāvokļi (mirstības un saslimstības rādītāji – skat. 4. un 5. tabulu), kas ietver zemu dzimšanas svaru, priekšlaicīgas dzemdības, bērnu asfiksiju, dzemdību traumas arī vismaz 7 – 11% gadījumu ir saistāmi ar gaisa piesārņojumu, vides tabakas dūmu, ķīmisko vielu iedarbību.
Slimību slodzi varētu uzskatīt kā plaisu starp esošo veselības stāvokli un ideālo situāciju, kur ikviens cilvēks dzīvo līdz sirmam vecumam bez slimībām un invaliditātes. Šo plaisu veido priekšlaicīga mirstība, invaliditāte un noteikti riska faktori. Ar invaliditāti saistītie dzīves gadi (DALYs) ir summārs mērījums, kas apvieno slimību, invaliditātes un mirstības ietekmi uz populācijas veselību. Latvijas populāciju raksturo nepietiekama fiziskā aktivitāte, bieži vien neveselīgs uzturs, smēķēšana, pārmērīgi liels alkohola patēriņš.
6. tabula. 10 galvenie riska faktori vīriešiem un sievietēm % no kopējā ar invaliditāti saistīto gadu skaita (DALY) (2002)
(„Highlights on Health in Latvia”, 2006)
Nr. p.k. Vīrieši
Riska faktori % no kop.
DALYs Sievietes
Riska faktori % no kop.
DALYs
1. Alkohols 21,9 Augsts asinsspiediens 15,3
2. Tabaka 19,3 Augsts holesterols 11,5
3. Augsts asinsspiediens 12,9 Augsts ķermeņa
masas indekss 9,6
4. Augsts holesterols 10,6 Alkohols 6,7
5. Zems augļu un dārzeņu
patēriņš 6,6 Zems augļu un dārzeņu
patēriņš 6,1
6. Augsts ķermeņa
masas indekss 6,4 Zema fiziskā
Aktivitāte 4,7
7. Zema fiziskā
aktivitāte 4,1 Tabaka 2,5
8. Narkotiku lietošana 2,5 Nedrošs sekss 2,3
9. Darba vides riska
faktori – ievainojumi 1,1 Narkotikas 1,2
10. Svins 1,0 Ļaunprātīga seksuālā
izmantošana bērnībā 0,9
7. tabula. 10 galvenās invaliditātes grupas kā slimību slodzes cēloņi mērītas DALYs Latvijā (2002)
N.p.k. Vīrieši
Invaliditātes grupas % no kopējā
DALYs Sievietes
Invaliditātes grupas % no kopējā
DALYs
1. Sirds-asinsvadu sl. 26,4 Sirds-asinsvadu sl. 28,2
2. Netīši ievainojumi 17,3 Neiropsihiatriski stāvokļi 19,6
3. Neiropsihiatriski stāvokļi 15,8 Ļaundabīgi audzēji 11,9
4. Ļaundabīgi audzēji 11,0 Netīši ievainojumi 6,9
5. Tīši ievainojumi 7,0 Jušanas orgānu slimības 6,4
6. Gremošanas slimības 4,6 Muskuļu- skeleta slimības 6,0
7. Jušanas orgānu slimības 3,5 Gremošanas slimības 4,7
8. Infekcijas un parazitārās sl. 3,1 Tīši ievainojumi 2,4
9. Muskuļu- skeleta slimības 2,5 Infekcijas un parazitārās sl. 2,2
10. Elpošanas sist. slimības 1,9 Elpošanas sist. slimības 2,0
Jāatzīmē, ka 6. un 7. tabulā – 10 vadošo riska faktoru un 10 galveno invaliditātes grupu uzskaitījumā apkopoti visu Latvijas iedzīvotāju dati, un ar vidi saistītie riski ir tikai netīši ievainojumi, kas ir arī viens no galvenajiem mirstības cēloņiem Latvijā. Būtu nepieciešams līdzīgā veidā izvērtēt riska faktorus bērniem un pusaudžiem saistībā ar invaliditāti. Tā, piemēram, PVO Eiropas Reģiona valstīs ir analizējusi slimību slodzi saistībā ar svina saindēšanos bērniem vecumā līdz 4 gadiem. Jāatzīmē, ka EURO – C valstu grupā, kurā ietilpst arī Latvija – slimību slodzes rādītāji ir diezgan augsti.
8. tabula – vāja garīgā atpalicība saistībā ar svina līmeni asinīs Eiropas Reģionā bērniem no 0-4 gadiem 2001. gadā.
Apakšreģioni DALYs % no visu cēloņu DALYs DALYs uz 10 000
bērniem
EURO A
EURO B
EURO C 14 092
54 711
87 816 0,8
0,9
3,1 6,3
30,4
77,4
KOPĀ 156 619 1,4 3,0
Nervu attīstības traucējumi, iemācīšanās grūtības, uzmanības un motorās koordinācijas traucējumi, anēmija – veselības traucējumi, kas raksturīgi bērniem ar paaugstinātu svina līmeni asinīs, ir sastopami arī Latvijas bērniem, tomēr nav veikti pētījumi – biomonitorings, lai apliecinātu faktus par konkrēti svina iedarbību. Bez tam nevar izslēgt arī tādu sociālu problēmu kā nepietiekošs uzturs bērniem. Pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas datiem Latvijā apmēram 20 % bērnu saņem nepietiekošu uzturu. Pētījumi rāda, ka bērniem, kuri 1-3 gadu vecumā ir hronisks pārtikas trūkums nesaņem pietiekošu uzturu, palēninās augšanas procesi, rodas iemācīšanās grūtības, ir dzelzs, cinka deficīts, A vitamīna deficīts. Tāpat arī Latvijā konstatētā joda deficīta problēma – viegls un pat mērens J deficīts atstāj zināmas sekas uz bērnu garīgo un fizisko attīstību, radot garīgās un intelektuālās attīstības aizturi.
Secinājumi un priekšlikumi
1. Veiktie pētījumi apstiprina, ka 1/3 daļa no globālās slimību slodzes bērniem ir saistīta ar t.s. modificējamiem vides faktoriem, t.i. vides faktoriem, kuru iedarbību ir iespējams samazināt vai pat novērst – nedrošs dzeramais ūdens un pārtika, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, cilvēku radītas bīstamās ķīmiskās vielas, troksnis u.c.
2. Lai arī Latvijā nav veikti pētījumi par vides ietekmi uz veselību, ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas un citu starptautiski atzītu institūciju veiktos pētījumus, nevar neņemt vērā vides faktoru (gaisa piesārņojuma, augsnes piesārņojuma, ķīmisko vielu u.c.) ietekmi uz iedzīvotāju veselību, t.sk. arī uz Latvijas bērnu veselību.
3. Nepieciešams Latvijā izstrādāt Bērnu vides un veselības rīcības plānu, kurā ietvert vairāku būtisku aktuālu problēmu risinājumus:
– vides monitoringa uzlabošanai, lai iegūtu datus saistībā ar iedarbību uz cilvēku;
– cilvēka mērķbiomonitoringa ieviešana, ņemot vērā akūtās veselības problēmas (svina piesārņojums, vides tabakas dūmi u.c.);
– apkopot informāciju un veikt pētījumus, lai panāktu labāku izpratni par vides faktoru saistību ar elpošanas orgānu slimībām, nervu sistēmas un attīstības traucējumiem;
– attīstīt vides veselības indikatorus, iesaistoties Eiropas Kopienas vides un veselības informācijas sistēmā;
– iesaistīties Eiropas Komisijas veidotajās darba grupās, tematiskajās pētniecības programmās, kas saistītas ar gaisa piesārņojuma, trokšņa, nervu sistēmu un attīstību ietekmējošo toksisko vielu un vides kancerogēno vielu iedarbības pētniecību bērniem.
4. Latvijā būtu nepieciešams ietvert cilvēka veselības novērtējumu stratēģiskajā vides novērtējumā, kā to paredz ANO Eiropas Ekonomiskās Komisijas Protokols „Stratēģiskais vides novērtējums’, kuru parakstījušas 35 Eiropas valstis, stāsies spēkā 2006. vai 2007. gadā. Arī ES stratēģiskā vides novērtējuma direktīva (2001/42/EC) nodrošina juridisko bāzi veselības novērtējumam.
Izmantotā literatūra
1. Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2005. gadā, LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Rīga, 2006. gads.
2. Pamatnostādnes „Bērniem piemērota Latvija” Apstipr. Ar Ministru kabineta 2004. gada 31. marta rīkojumu Nr. 185
3. Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata, CSP, Rīga, 2006.
4. NVO bērnu tiesību tīkla ziņojums ANO par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. Rīga, 2006.
5. Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2005. gadā, LVĢMA, Rīga, 2006.
6. Latvijas ilgtspējīgās attīstības indikatoru pārskats 2003, Latvijas Vides aģentūra, Rīga, 2003.
7. Sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanas monitoringa pārskats, SVA, Rīga, 2005.
8. Latvijas vides veselības indikatori, SVA, Rīga, 2005.
9. Vides faktoru ietekme uz veselību. Latvijas iedzīvotāju aptauja, SVA, Rīga, 1999.
10. Vide Eiropā 2005. – stāvoklis un perspektīvas. Kopsavilkums.
11. Environment and health. EEA, Copenhagen, 2005.
12. Highlights on health in Latvia, WHO, 2006.
13. Principles for evaluating health risks in children associated with exposure to chemicals, WHO, 2006.
14. Environmental exposure and Birth outcomes. A Buczynska, St. Tarkowski, Int. J. of occupational medicine and environmental health, Nr. 3, vol. 18, 2005.
15. Burden of disease attributable to selected environmental factors and injuries among Europe’s children and adolescents. Background document, Budapest, 2004.
16. Making a Difference. Indicators to Improve children’sEnvironmental Health. Summary. WHO, 2003.
17. health in Sweden. The National Public Health Report 2001. Scand. J. of Public Health, 29 (suppl. 58) 2001.