Tūrisma katedra
VIESNĪCAS “BIZNESA VILNIS”
ATTĪSTĪBAS PROJEKTS
SATURA RĀDĪTĀJS
ANOTĀCIJA
Mūsu projekta mērķis ir izstrādāt viesnīcas attīstības projektu, kas ļaus mums izprast projekta vadīšanas pamatus, attīstīt pētnieciskā darba iemaņas un galvenais, attīstīs iemaņas strādāt komandā, kā arī prasmi novērtēt tās darba dinamiku.
Mūsu darbs ir balstīts uz iespējamo risku analīzi, uzņēmējdarbības vides pētījumu, viesnīcas koncepciju un saimnieciskās darbības aprakstu, kā arī ieņēmumu un izdevumu aprēķinu, ieguldāmā kapitāla aprēķinu un finansu analīzi.
Tika izpētīts viesnīcas potenciālais tirgus, uzņēmējdarbības mikro un makro vides, izanalizēta konkurence un izstrādāta viesnīcas reklāmas un veicināšanas pasākumu stratēģija.
Savā projektā, informācijas labākai uzskatāmībai un pasniegšanai, esam izveidojušas tabulas, iekļāvušas attēlus (fotogrāfijas), kā arī izmantojušas literatūras avotus.
ANNOTATION
The aim and intention of our project is to work out the hotel’s “The Business Wave” development strategy in order to understand management basic principles of the project, to develop skills in the research works and, what is more important, to develop skills in group working and know-how in its work dinamics analysing.
Our work is based on the analysis of possible risks, research in the enterpreneuer sphere, mission statement of the hotel and description of the household operations, calculation of revenue and expenses, calculation of capital investments and financial analysis.
There has been researched a potencial market of the hotel, micro and macro environment of the enterpreneurship, competition has been analysed and advertising and promotional arrangements strategy of the hotel has been worked out in our project sample.
The use of visual aids is presented in our work in order better and clearer information. We have designed tables, included pictures (photos) and used sources of literature.
IEVADS
Ventspils pilsētas attīstību 710 gadu ilgās pastāvēšanas laikā ir noteikusi tās ģeogrāfiski nozīmīgā atrašanās vieta. Savu pašreizējo izskatu Ventspils ir ieguvusi galvenokārt pateicoties tās lielo uzņēmumu veiksmīgai attīstībai un Ventspils brīvostas darbībai, kas ievērojami papildina valsts nacionālo kopprodukta apjomu.
Sabiedrībā jau valda diezgan iesīkstējis uzskats par Ventspili kā par bagātu pilsētu, kas galvenokārt balstīts uz lielo uzņēmumu biznesu. Tomēr Ventspils un tās apkārtne, ar tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, starptautiski atpazīstamo ostu, dabas vērtībām, kultūrvēsturisko mantojumu un visai plašo un ātro attīstību var kļūt un tas jau ir kļuvis par saistošu tūrisma produktu kā Latvijas, tā ārvalstu tūristiem.
Pasaules tūrisma industrija nepārtraukti attīstās, piesaistot sev ar vien jaunus tūrisma izpausmes veidus, kamēr Ventspilī un tās rajonā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tūrisma – kā vienotas nozares attīstībai nav pievērsta nekāda uzmanība.
Ventspils pilsētas un rajona ģeogrāfiskais novietojums Baltijas jūras krastā Ventas upes lejastecē jāvērtē kā labvēlīgs tūrisma attīstībai. Novietojums Kurzemes reģionā ļauj izmantot to par potenciālu naktsmītnes vietu Kurzemes reģiona apceļotājiem.
Ērtais Ventspils novietojums un straujā pilsētas izaugsme par modernu un mūsdienīgu pilsētu izvirza arvien jaunas nepieciešamības. Mūsdienu biznesa darījumos ir nozīmīgs ne tikai darījumu lielums, bet arī apstākļi kādos tiekamies ar biznesa partneriem, potenciālajiem klientiem. Izvērtējot Ventspils situāciju – pat neprofesionālim ir skaidrs, ka pilsētā liela problēma ir konferenču telpas, praktiski neesošā konkurence labu un kvalitatīvu restorānu pakalpojumu piedāvājumā.
Jaunās Ventspils galvenās arhitektes Daigas Dzedones iedvesmotais starptautiskais arhitektūras konkurss Ventspils Lineārā centra spēles, kur vienlaikus piedalījās 13 arhitektu kolektīvi: astoņi no Latvijas, trīs no Igaunijas, divi no Lietuvas. Jaunāko laiku arhitektūras dzīvē tas bija lielākais šāda veida notikums, kas daudzējādā ziņā apliecina arī ventspilnieku ciešo apņēmību būt Latvijas avangardā. Konkurss aptvēra Ventas promenādi visā Ostas ielas garumā no Vecpilsētas līdz Dienvidu molam. Tā kopgarums – četri kilometri, kur tika projektēti vairāk nekā trīsdesmit objekti. [atsauce uz žurn.Māksla]
Konferenču centra un viesnīcas “Biznesa Vilnis” projekts, tā izstrādes grupas vērtējumā, ļoti labi iekļaujas Ventspils Lineārā centra spēļu projektā, kur tieši šai ēkai (Medņu ielā 40) iepriekš netika piešķirta pietiekoša vērība – nav novērtēta tās izmantošanas iespējas.
Pēc Ventspils Lineārā centra spēļu projekta iecerēm šai ēkai bija cita loma – blakus tai ieplānota centrālā ieeja pludmalē; esošās ēkas fasāžu pārveidošana, ēkas izmantošana – pludmales kafejnīcas, nomas punkta, pludmales inventāra un sporta preču veikala iekārtošanai. [Atsauce VLInSpēles]
Jāsaka gan, ka iepriekš minētajām vajadzībām izmantot šo lielo ēku būtu pārāk nesaimnieciski, ja tai pat laikā ēkai ir daudz pilnvērtīgāks pielietojums kā, piemēram, mūsu projekta grupas izstrādātā ideja par konferenču centra un viesnīcas ‘’Biznesa Vilnis” izbūvi.
Projekta mērķis – rast konceptuāli jaunu pielietojumu – risinājumu ēkai Ventspilī, Medņu ielā 40.
Projekta uzdevumi:
1. Iepazīties ar esošo situāciju Ventspilī tūrisma jomā, īpaši ar piedāvājumu lietišķajā tūrismā.
2. Apzināt piedāvātās konferenču telpas un ar tām saistītos pakalpojumus Ventspils pilsētā.
3. Konkretizēt situāciju ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumā – tieši lietišķā tūrisma klientu vajadzībām.
4. Izstrādāt viesnīcas, ar konferenču centru, projektu – atbilstošu Ventspils pilsētas, Kurzemes reģiona, kā arī Latvijas vajadzību nodrošināšanai.
VIESNĪCAS KONCEPCIJA
(MISSION STATMENT)
Grupas mērķis – 6 cilvēku grupas sastāvā izstrādāt viesnīcas attīstības projektu līdz 40lpp, ietverot tirgus, finansu un riska izpēti. Projekts tiek izstrādāts no 20.septembra līdz 13.novembrim.
Grupas ideja ir izveidot konferenču centru ar viesnīcu “Biznesa Vilnis”, kas atbilstu četru zvaigžņu līmenim. Viesnīcas atrašanās vieta ir Ventspils. Lai uzbūvētu viesnīcu, tiks restaurēta un atjaunota jau esošā ēka, kas atrodas netālu no jūras. Viesnīca tiks būvēta sešos stāvos. Pagrabstāvā atradīsies veselības un sporta centrs. Pirmajā stāvā – uzņemšanas nodaļa, bārs “Lito”, restorāns “Orients”, kā arī nelieli suvenīru un laikrakstu kioski, no otrā līdz piektajam stāvām atradīsies numuriņi. Sestajā stāvā atradīsies restorāns “Mīdija” un bārs “Jūras veltes”, no kura paveras skats gan uz blakus esošo parku, gan uz Baltijas jūru. Viesnīcā viesiem tiks piedāvātas trīs konferenču zāles – lielā konferenču zāle “Ventspils”, vidējā konferenču zāle “Milenium” un mazā konferenču zāle “Kanclers”, kā arī viesiem būs pieejama darbistaba, kur būs faksa aparāts, pāris datoru ar interneta pieslēgumu, skaneris, printeris un kopējamais aparāts. Konferenču centra ietilpība ir 140 cilvēki, bet maksimālā kapacitāte ir 160 cilvēki. Viesnīcā atrodas 60 vienvietīgie numuri, 20 divvietīgie numuri, 10 trīsvietīgie un 10 luksus numuri. Kopā viesnīca piedāvā 100 numurus un 140 gultasvietas.
Viesnīcas misijas pamatā ir viesis un viņa vēlmes. Viesiem svarīgākais ir:
• drošība;
• tīra, ērta istaba;
• profesionāls serviss;
• labiekārtotas telpas un iekārtas;
Tas nozīmē, ka viesnīca kalpos vienam mērķim – plānotā līmeņa sasniegšanai.
Tāpēc grupa ar šīm iepriekš aprakstītajām iespējām un iekārtām īstenos viesnīcas “Biznesa vilnis” koncepciju, kura ietver sevī biznesa klases viesu uzņemšanu un apkalpošanu, tādējādi nodrošinot atbilstošā līmenī izmetināšanu, ēdināšanu un papildpakalpojumu sniegšanu. Viesnīcas koncepcija būtu pakļauta ēdināšanas pakalpojumu kvalitātei, viesnīcas telpu daudzfunkcionālās izmantošanas iespējām, norēķināšanas procedūru efektivitātei, darbinieku profesionālajām iemaņām, iekšējās rekreācijas iespējām, utt. Noteikti viesnīcas koncepcijas uzdevums būtu kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu, kurš būtu spējīgs apmierināt atbilstošā līmenī savu potenciālo klientu vajadzības un gūt peļņu no viņu apkalpošanas, kā arī pārstāvēt Latvijas tirgus apmešanās iespējas nacionālajā tūrisma tirgū.
Attēls Nr.1 Skats uz Dienvida molu ar bāku (netālu no viesnīcas)
VIESNĪCAS “BIZNESA VILNIS”
SAIMNIECISKIE DIENESTI
Istabu pārvaldīšanas dienests (vispārīgs apraksts)
Saimnieciskā dienesta struktūra “Biznesa Vilnī” nav sarežģīta, jo tas saistās ar mūsu viesmīlības uzņēmuma lielumu.
Viesnīcas nodaļas var kvalificēt pēc dažādām metodēm, viena no tām istabu pārvaldīšanas dienests, kurā ietilpst uzņemšanas dienests, saimnieciskais dienests, drošības, tehniskais dienests.
Istabu pārvaldīšanas dienesta struktūra ir šāda: viesnīcas pārzinis ir pakļauts viesnīcas menedžerim, kā arī šim pārzinim ir 1 asistents. Savukārt viesnīcas pārzinim ir pakļauts istabiņu personāls.
Istabenes sakopj viesu istabas, nodarbojas ar kosmētisko tīrīšanu, viņu pārraudzībā atrodas arī viesnīcas koridori, halles, konferenču zāles.
Viesnīcā pastāv arī tāds amats kā “vakara” meitene, un tā nāk pēc 10 vakarā. Viņa nodarbojas ar tiem uzdevumiem, kuru pildīšanai nebija laiks pa dienas gaitu. Tā, piemēram, viņa sakopj istabas, kuras nebija iespējams sakopt pa dienu, atklāj gultu miegam. Darba laiki istabu pārvaldīšanas dienesta personālam:
• 6.00-15.00
• 12.00-15.00
• no 10.00-02.00 (vakara meitene)
Vissvarīgākais ienākumu centrs viesnīcā ir uzņemšanas dienests. Saimnieciskais, drošības un tehniskais dienests kalpo kā atbalsta centri uzņemšanas dienestam.
Uzņemšanas dienests ir visredzamākā nodaļa, un tai ir vislielākais nepastarpinātais konteksts ar viesiem.
Saimnieciskais dienests ir cieši saistīts ar uzņemšanas dienestu un ar tehnisko dienestu. Jau no paša rīta uzņemšanas dienests sagatavo dokumentus saimnieciskajam dienestam par detalizēto situāciju viesnīcā: rezervējošo uzvārdi, aizbraukšanas/izbraukšanas datumi, u.c. Istabenēm tiek izdotas lapas par attiecīgo stāvu ar šo istabu statusu. Istabeņu pārraudzībā atrodas arī minibārs katrā istabā, pēc trijām naktīm ir jāmaina gultas veļa. Piektdienās ir darba nedēļas noslogojums, lai sastādītu darba grafiku nākamajai nedēļai. Tāpēc šā dienesta darbībai ir nepieciešams sekojošais telpu tīrīšanas inventārs: pārvietojamie inventāra rati, putekļu sūcēji, paklāju mazgājamā mašīna, kā arī ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi.
Tehniskais dienests ir atbildīgs par kārtību viesnīcas teritorijā, kā arī par iekārtu darbību.
Drošības dienesta pienākumos ietilpst iekšējā patrulēšana, novērošanas iekārtu pārbaudīšana, kopumā – viesu, apmeklētāju un darbinieku drošības nodrošināšana.
Pie personāla komplektēšanas izvēles atzīmēsim to, ka uzmanība tiks pievērsta ārējam izskatam, svešvalodu zināšanām, kā arī profesionālajām iemaņām (pārbaudes laiks ir līdz trijām dienām). Kā arī viens no noteikumiem būs ievērot labklājības un laipnības principus, jānodrošina laba darba atmosfēra.
Istabu pārvaldīšanas dienesta pārraudzībā būtu arī, tā saucamā, veļas māja, kura būs izvietota pagrabā. Tā nodarbosies ar gultas veļas mazgāšanu, restorānu veļas (salvetes, dvieļi, utt.) mazgāšanu, personāla formas un klientu veļas mazgāšanu un gludināšanu. Jāatzīmē, ka restorānu galdautus un viesu kostīmus vedīsim uz ķīmisko tīrītavu, jo tas prasa profesionālu iekārtu un darbinieku uzmanību.
Jāatzīmē šā dienesta darba kvalitātes svarīgumu, jo tika secināts, ka 67% no viesiem viesnīcas apliecināja, ka tīrība ir pats svarīgākais un pats iespaidīgākais rādītājs.
Šiem dienestiem būtu nepieciešami palīgi lielām konferencēm, pirms Ziemassvētkiem, utt. (daudz laika aizņem logu un vitrīnu noformēšana, iekšējo telpu rotājums). Tāpēc šajā ziņā būtu vajadzīga profesionālo cilvēku palīdzība, floristu palīdzība, jo viesnīcā kā dekorējums būs izmantoti dabīgie augi un ziedi, arī dažādu pušķu veidošana telpu un galdu dekorēšanai būs vajadzīga noteiktām svinībām, arī attiecībā uz VIP personām.
Šeit, runājot par VIP klases viesu apkalpošanu, arī jāatzīmē istabu pārvaldīšanas dienesta aktīvā līdzdalība un profesionalitāte, radošā pieeja darbam, atsevišķu rotājamo elementu lietderīga izmantošana, komplimenta karšu pasniegšana.
Istabu pārvaldīšanas dienests arī aktīvi iesaistās mārketinga programmas īstenošanā, proti informācijas vākšana no aptaujas anketām. Jo šīs kartiņas tiks vāktas no istabenēm.
Jāatzīmē arī tas, ka mūsu biznesa klases viesnīcā šis dienests noteikti būs uniformēts.
Darbinieku pārvaldīšanas shēma
Jāatzīmē, ka viesnīcas personāls kopumā sastāda 100 darbiniekus (neieskaitot nepastāvīgos darbiniekus, kuri veiks savas specializētās darbības pēc izsaukuma).
Ēdināšanas dienesta pakļautībā būs divi restorāni “Mīdija” un “Orients” un divi bāri “Lito” un “Jūras veltes”. Par to visu atbildēs ēdināšanas menedžeri. Viņiem būs pakļauts pārējais personāls, kas strādās restorānos un bāros. Attiecībā par ēdināšanas dienestu ir jāsaka, ka ēdināšanas dienesta darbinieku skaits sadalās starp tirdzniecības telpām un virtuvēs strādājošajiem.
Ēdināšanas dienests nodarbojas ar viesu vēlmju apmierināšanu un klientu apkalpošanu attiecībā uz ēdināšanu.
Tehniskais dienests nodrošina viesnīcas iekārtu un pārējo tehnisko lietu nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību.
Grāmatvedība viesnīcā “Biznesa vilnis” uzskaitīs inventāru, aprēķinās algas, viesnīcas gada apgrozījumu, nodarbosies ar neapmaksātiem rēķiniem utt.
Istabu pārvaldīšanas dienests nodarbosies ar viesnīcas iekšējo telpu kārtību un tīrību, veļas mazgāšanu, viesnīcas telpu izrotājumu (floriste) un par teritorijas kārtību pie viesnīcas.
Tirdzniecības un mārketinga nodaļa nodarbojas ar jaunu klientu piesaistīšanu, viesnīcas reklamēšanu, tirgus izpēti, kā arī organizē konferences, u.c.
Viesu uzņemšanas dienests nodarbojas ar viesu reģistrēšanu un izmitināšanu, informācijas sniegšanu, rezervēšanu, utt.
Drošības dienests nodrošina drošību viesnīcas teritorijā, autostāvvietas apsargāšanu un klientu drošību.
Personāldienests nodarbojas personāla atlasi un apmācību.
Numuru apraksts
Attēls Nr.2 Viesnīcas “Biznesa Vilnis” luksus numurs
Katrā viesnīcas stāvā (pavisam ir seši stāvi) atradīsies 25 numuri. Vienā stāvā būs 15 vienvietīgie numuri, 5 divvietīgie numuri, 3 trīsvietīgie numuri un 2 luksus numuri.
Viesnīcas numuriņi tiks veidoti klasiskā stilā. Katrā numurā būs televizors, telefons, duša, vanna un tualete. Luksus numurs atšķirsies ar to, ka tajā būs arī dators, kā arī bez dušas un vannas būs vēl pieejama burbuļvanna.
Numuru kvadratūra:
Vienvietīgs numurs – 23,5m²
Divvietīgs numurs – 28m²
Trīsvietīgs numurs – 35m²
Luksus numurs – 60m²
Viesnīca kopumā piedāvās 140 gultasvietas.
Numuru klasiskais stils ir saistīts ar viesnīcas darbības koncepciju (klientu apkalpošana augstākajā līmenī) – vēlamies, lai viesi justos kā mājās un relaksētos omulīgā un mierīgā atmosfērā.
Attēls Nr.3 Viesnīcas “Biznesa Vilnis” vienvietīgs numurs
Numuru cenas
Numuru cenas ir sākot no 60Ls – 130Ls, cenā ietilpst arī brokastis.
Vienvietīgs numurs – 60Ls / personai diennaktī;
Divvietīgs numurs – 80Ls / personai diennaktī;
Trīsvietīgs numurs – 100Ls / personai diennaktī;
Luksus numurs – 130Ls / personai diennaktī.
Dārgāks būs tas viesnīcas numurs, no kura paveras skats uz Baltijas jūru, savukārt lētāks būs tas, no kura paveras skats uz blakus esošo parku. Jāatzīmē, ka cenas būs elastīgas, tajā ziņā, ka biznesmeņi brauc pārsvarā darba dienās, un lai nodrošinātu viesnīcas nologojumu brīvdienās, tad viesnīcas izcenojumi būs zemāki. Tas savukārt stimulēs biznesmeņus braukt kopā ar ģimenēm, kā arī tas varētu ieinteresēt potenciālos vietējos klientus.
Cenas būs atbilstošas sniegtajiem pakalpojumiem un viesnīcas līmenim, gan arī konkurētspējīgas.
Konferenču zāļu apraksts
Viesnīcā “Biznesa Vilnis” būs pieejamas trīs konferenču zāles: lielā “Ventspils”, vidējā “Millenim” un mazā zāle “Kanclers”. Lielā konferenču zāle “Ventspils” būs paredzēta kongresiem un konferencēm, ietilpība – 160 cilvēki (zāles lielums – 156m²), un tajā būs nodrošināts viss nepieciešamais modernais aprīkojums: mikrofons, video projektors, televizors, ekrāns, galvenās sēdvietas, tāfele.
Vidējā konferenču zāle “Millenium” būs paredzēta konferencēm un tikšanām, ietilpība – 80 cilvēki un tās lielums būs 90m². Arī šajā zālē būs pieejams viss nepieciešamais konferenču aprīkojums.
Mazā konferenču zāle “Kanclers” būs paredzēta korporatīviem darījumiem vai asociatīvajiem darījumiem, ietilpība – 30 cilvēki un tās lielums būs 40m². Šajā zālē būs arī kamīns, un tātad šo zāli varēs izmantot ne tikai konferencēm, bet arī saviesīgiem pasākumiem.
Konferenču organizēšana un plānošana viesnīcā
“Biznesa Vilnis”
Konferenču viesnīcā kā neatņemama sastāvdaļa nepieciešama profesionāla darbinieku komanda, kura nodarbosies ar konferenču, semināru, sanāksmju, u.c. pasākumu organizēšanu; rūpēsies par to norisi atbilstoši klienta – pasūtītāja vēlmēm un vajadzībām.
Projekta veidošanas grupa darba izstrādes laikā nonāca pie secinājuma, ka tādi speciālisti ir nepieciešami iecerētajā viesnīcā “Biznesa Vilnis”, lai nebūtu jāizmanto šāda rakstura pakalpojumi no citām firmām. Šī konferenču centra speciālisti labāk pārzinās savu viesnīcu un tās iespējas, labāk varēs piedāvāt šos pakalpojumus potenciālajiem klientiem, izpildot to vēlmes un vajadzības, tādā veidā nodrošinot pastāvīgu klientūru, kā arī to, ka nauda paliek uzņēmuma rīcībā un nevis tiek samaksāta kādai starpnieka firmai par sniegto pakalpojumu.
Konferenču organizācijas daļas padotības shēma.
Konferenču organizācijas daļā strādās augsti kvalificēti speciālisti. Viņi uzturēs sadarbību ar Biznesa Augstskolas vieslektoru un speciālistu konferenču, sanāksmju un tikšanās organizēšanā L. Chaves kungu. Ar viņa atbalstu tiks dibināti kontakti ar iespējamajiem ārvalstu klientiem – tā meklējot konferenču viesnīcas “Biznesa Vilnis” perspektīvos klientus.
Pašu konferenču organizācija un norise tiks veikta ciešā sadarbībā ar pārējiem viesnīcas dienestiem. Pirms viesa ierašanās ir nepieciešams konkretizēt viesu vēlmes un nepieciešamības, tās saskaņojot ar uzņēmuma iespējām. Piemēram, klienta īpašās vēlmes ēdināšanā; banketu, tikšanos vai konferenču organizēšanā. Ja kāds no viesiem uz darījuma tikšanos atbrauc ar savu ģimeni – īpašie piedāvājumi, izklaides iespējas, kultūras pasākumu apmeklējumi, iespējamās ekskursijas.
Viena no svarīgākajām sadaļām viesnīcas un tās pakalpojumu pārdošanā – regulāri veiktā klientu aptauja – no kurienes viņi ieradušies, kā uzzinājuši par šo viesnīcu, vai šeit ieradušies pirmo reizi vai arī jau atkārtoti, u.c. Un pēc tam, šīs savāktās informācijas, pilnvērtīga analīze.
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” uzņemšanas dienests
Uzņemšanas dienests būs visredzamākā mūsu viesnīcas nodaļa, kas visvairāk kontaktēsies ar viesiem un kura radīs arī pirmo iespaidu viesiem. Šī nodaļa atradīsies hallē – viesi nāks tur reģistrēties, saņemt istabas kartiņas, uzzināt par pakalpojumiem, iegūt informāciju par pilsētu, maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.
Attēls Nr.4 Viesnīcas “Biznesa Vilnis” lobijs
Bez tam uzņemšanas dienests ir starpnieks viesu sadarbībai ar citiem dienestiem.
Pie mūsu viesnīcas uzņemšanas dienesta piederēs arī sakaru un rezervēšanas dienesti, kuri strādā kopā vienā komandā.
Uzņemšanas dienesta galvenie uzdevumi ir šādi:
• pārbaudīt viesu istabas, iereģistrēt viesus, iedalīt istabas;
• koordinēt viesiem sniedzamos pakalpojumus;
• uzturēt informāciju par istabas statusu, rūpēties par atslēgām;
• sagatavot viesu rēķinus un gala atskaites.
Tā kā viesnīcas “Biznesa Vilnis” potenciālie klienti būs darījumu cilvēki, tad uzņemšanas dienesta darbiniekiem būs jāspecializējas biznesa informācijā Latvijā un Ventspilī. Tad runājot par uzņemšanas dienesta darbiniekiem, jāatzīmē, ka viņiem būtu jābūt obligātai viesmīlības industrijas izglītībai un valodu zināšanām.
Rezervēšanas nodaļa ir atbildīga par istabu rezervēšanas pieteikumu saņemšanu un atbildēšanu uz tiem. Rezervēšanas nodaļas mērķis ir izvietot viesus tā, lai tiktu palielināts viesnīcas noslogojums un pieaugtu ienākumi.
Telefonu centrāle (sakaru dienests) pieņem ienākošos zvanus un novada tos tālāk. Ja viesi zvana caur centrāli abonentam, kas atrodas ārpus viesnīcas, maksājumiem jāparādās uzņemšanas dienestā, kur tie tiek uzlikti uz viesa rēķina.
Centrāles operatori modina viesus, koordinē sakarus. Telefonoperatori aizsargā viesu intereses, darbojas viesnīcas kopējā drošības programmā, neizpauž viesa istabas numuru.
Uzņemšanas dienesta darba laiks
Dienas maiņa: no plkst. 7.00 līdz plkst. 15.00
Vakara maiņa: no plkst. 15.00 līdz plkst.23.00
Nakts maiņa: no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00
Uzņemšanas dienesta darbinieku skaits
Reģistrācijas nodaļā strādās 8 darbinieki: 3 – dienas maiņā, 3 – vakara maiņā un 2- nakts maiņā.
Sakaru nodaļā strādās 2 darbinieki: pa vienam dienas un vakara maiņās, naktīs ienākošos zvanus pieņems reģistrācijas nodaļā strādājošie.
Rezervēšanas nodaļā strādās 2 darbinieki: pa vienam dienas un vakara maiņās.
Kopā uzņemšanas dienesta darbinieku skaits ir 12
Lai uzņemšanas dienests sekmīgi varētu darboties, tā darbībā tiks izmantota automātiskā (datorizētā) sistēma, jo automātiskajai sistēmai ir tās priekšrocības, ka datora rēķini ir skaidri salasāmi, kārtīgi, viesiem labi saprotami, kā arī vizuāli iespaidīgāki. Informācija par rēķiniem saglabājās datora atmiņā un ir pieejama jebkurā brīdī. Tā nonāk visās atskaitēs. Turklāt katram darbiniekam datorā ir pieejama tikai viņam nepieciešamā informācija.
Datorizēta rezervēšanas sistēmas pielietošana ir izdevīga ne tikai mums, bet arī mūsu klientiem. Biznesmeņiem parasti nav laika sazināties caur pastu vai telefonu tīklu, šodien visi biznesmeņi veic visu veidu darbības sēžot pie sava datora. Tas būs visizdevīgākais veids kā mūsu starpā sazināties. Mūsu izvēlētā uzņemšanas dienesta datorprogramma palīdz darbiniekiem veikt šādas funkcijas:
• rezervēšanas pārvaldīšanu – ātri apstrādāt istabu pieprasījumus, prognozēt apgrozījumu, sniegt savlaicīgus un precīzus ziņojumus par istabu noslogojumu;
• istabu pārvaldīšanu – koordinēt viesiem sniedzamos pakalpojumus, atrast viesu prasībām atbilstošas istabas (skats uz parku, tuvāk pie lifta);
• viesu rēķinu pārvaldīšanu – kontrolēt viesu rēķinus un manāmi atvieglot nakts audita darbu, jo visi tēriņi sanāk kopā vienā rēķinā, līdz ar to ir redzams, kura viesa summa pārsniedz pieļaujamo robežu, kuram viesim jālūdz samaksāt;
• viesnīcas vadību, kuras programma savāc visu pēdējo programmu informāciju un rada pārskatus par to, cik iebraukumu paredzēts, cik ir brīvu istabu u.c.;
• aizmugures biroja (Back Office) pārvaldīšanu – kontrolēt dažādus darbības laukus: istabu pārdošanu, tālruņu zvanu uzskaiti, maksājumu analīzi;
• uzņēmuma vadības sistēmas pārvaldīšanu – viesu tēriņi no dažādiem ienākuma centriem ātri tiek transformēti uz PMS (Property Management System), kur tie automātiski tiek uzņemti elektroniskajos folijos.
Uzņemšanas dienesta lete, tā saucamais “front desk” atrodas viesnīcas 1.stāvā hallē. Šeit notiek viesu reģistrācija, informācijas un pakalpojumu sniegšana, sūdzību novēršana, rēķini, izčekošana.
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” uzņemšanas dienesta darbības principi
Reģistrācijas mērķis būs: strādāt pie letes prasmīgi un pieklājīgi, lai viesis varētu iereģistrēties pēc iespējas ātrāk. Reģistrācijas mērķis ir laika efektivitāte un reģistrācijas kvalitāte.
Telefonista mērķis būs: atbildēt uz katru zvanu ne vēlāk kā pēc 3 signāliem neatkarīgi no tā, vai tas ir iekšējais vai ārējais zvans.
Viesnīcā “Biznesa Vilnis” uzņemšanas dienestam tiks piegriezta īpaša vērība, lai, klientam ierodoties viesnīcā, pirmais iespaids būtu kā par priekšzīmīgu, klientu vēlmēm un biznesam atbilstošu racionālu un dinamisku viesnīcu.
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” saimnieciskais dienests (Houskeeping)
Tā ir uzņemšanas dienesta svarīgākā atbalsta nodaļa. Saimnieciskais dienests pārbaudīs viesnīcas istabas pirms to pārdošanas. Uzņemšanas dienesta un saimnieciskā dienesta sadarbībai būs liela nozīme viesiem sniedzamā servisa organizēšanā. Efektīvi vadīta saimniecības nodaļa nodrošinās tīrību un estētisku pievilcību izmitināšanas īpašumos. Saimnieciskais dienests ne tikai savlaicīgi sagatavos tīras istabas viesu uzņemšanai, bet arī tīrīs un uzturēs visu tādā līmenī, lai viesnīca būtu tikpat tīra un pievilcīga kā atvēršanas dienā. Saimnieciskajā dienestā bieži vien ir lielāks darbinieku skaits nekā pārējās nodaļās. Te ietilps darbinieki, kas būs nozīmēti tīrīt sabiedriskās telpas, konferenču zāles, banketzāles, kā arī darbinieki, kas strādās viesnīcas veļas un mazgājamajās telpās, istabu uzraugi. Uzdevumi, ko veiks saimnieciskā nodaļa būs ļoti svarīgi viesnīcas normālai ikdienas darbībai.
Istabu dienesta ietvaros saimnieciskās nodaļa pirmkārt uzturēs sakarus ar uzņemšanas dienestu, īpaši ar reģistrāciju. Parasti reģistrētājs nedrīkstēs pārdot viesu istabas, pirms saimnieciskā nodaļa tās nav iztīrījusi un pārbaudījusi.
Saimnieciskās nodaļas darbība notiks šādā veidā:
• Katru vakaru reģistrētājs sastāda noslogotības ziņojumu, kurā ir atzīmētas istabas, kuras tiks atbrīvotas nākošajā dienā. Līdz ko viesis izrakstījies no viesnīcas, administrācija to ziņo saimnieciskajai nodaļai. Tai ir jārūpējas par to, lai šīs istabas tiktu iztīrītas viesiem, kas ieradīsies;
• Maiņas beigās saimnieciskā nodaļa sagatavojusi ziņojumu par istabu stāvokli. Šis ziņojums atspoguļo katras istabas saimniecisko stāvokli. Svarīgi, lai informācijas apmaiņa starp saimniecisko nodaļu un reģistrāciju notiktu savlaicīgi. Šī apmaiņa var notikt mutiski, rakstiski. Mūsu viesnīcā šī apmaiņa notiks rakstiskā veidā. Šī ir informācijas dokumentācija, kas prasa laiku, bet ir droša, jo informācija ir jānodod rokās.
Saimnieciskā nodaļa sastāv no sekojošām sfērām:
• Stāvi un koridori;
• Viesu istabas;
• Veļas mazgājamā telpa;
• Preču glabātuve;
• Bufete;
• Trauku mazgājamās telpas;
• Iekšējie pagalmi.
Lielāka daļa viesnīcu un arī mūsējā saimnieciskā nodaļa ir atbildīga par tikšanās un restorānu telpām, banketzālēm un konferenču zālēm.
Persona, kas būs atbildīga par visu saimniecības nozari ir ģenerālpārzinis. Šī persona ir kompetenta visās saimniecības nozarēs. Būs atbildīgs par netraucētu uzņēmuma darbību, tā kopšanu un visa aprīkojuma uzturēšanu kārtībā, par tīrību un kārtību viņam pakļautajā departamentā. Tā uzdevums ir:
• Plānot;
• Organizēt;
• Saskaņot darbības;
• Koordinēt;
• Kontrolēt;
• Nodrošināt nepieciešamo darbinieku skaitu;
• Savlaicīgi nodot informāciju;
• Novērtēt un kontrolēt darbības;
• Novērst nelaimes gadījumus un rūpēties par ugunsdrošību;
• Iepirkt un pasūtīt nepieciešamo inventāru;
• Kontrolēt preču izmantošanu;
• Rūpēties par viesiem un personālu.
Ģenerālpārzinim būs pakļauti stāvu pārziņi. Tie būs ciešā kontaktā ar uzņemšanas nodaļu. No viņiem būs atkarīgs, vai uzņemšanas nodaļā pārdotās istabas būs nevainojamā kārtībā un būs pārdodamas viesiem vēlamā laikā. Katrā stāvā būs viens pārzinis. Viņa uzdevumi būs:
• Pakļautā personāla instruktāža un darba organizēšana;
• Bojājumu kontrole;
• Ugunsdrošības kontrole;
• Mašīnu novietojuma pārraudzīšana;
• Lietojamo materiālu papildināšana;
• Istabu un sabiedrisko telpu kontrole;
• Palīdzība, ja tā ir nepieciešama;
• Sagatavot ziņojumus uzņemšanas nodaļai;
• Slimo viesu un līdzstrādnieku aprūpe;
• Izpildīt vai virzīt tālāk viesu īpašās vēlmes.
Mūsu viesnīcā būs 6 stāvu pārziņi. Stāvu pārzinim būs pakļautas istabenes. Tās veic istabu un pārējo telpu uzkopšanu. Mūsu viesnīcā strādā 25 istabenes.
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” inženiertehniskais dienests
Uzņemšanas un inženiertehniskajam dienestam jānodrošina operatīva savstarpējas informācijas apmaiņa.
Sevišķa uzmanība būs veltīta apgaismojumam viesnīcā, sakaru un elektrības plūsmas pastāvīgai pārraudzībai, kā arī inženiertehniskais dienests būs atbildīgs par konferenču zāļu aparatūru un iekārtu gatavošanu konferencēm.
Viesnīcā ir īpašs žurnāls, kurā tiek atzīmēti veicamie remontdarbi.
Drošības dienests
Drošības dienesta darbinieku pienākumos ietilps iekšējā patrulēšana, novērošana, iekārtu pārbaudīšana, kopumā – viesu, apmeklētāju un darbinieku drošības nodrošināšana.
Sadarbība ar vietējo likumības nodrošināšanas dienestu – kas ir ļoti svarīgs drošības dienesta darbības efektivitātes pazīme.
Viesnīcas drošības programmas efektivitāti nodrošina arī tas, ka visi viesnīcas darbinieki, kuru primārie pienākumi ir citi, pieliek pūles drošības sekmēšanā.
– Viesnīca tiek slēgta pulksten 23:00 un naktī tiek atvērta uz zvanu.
– Viesnīcā novērošanas kameras ir novietotas – pie ieejas; lobijā un pie recepcijas.
– Galvenais seifs atrodas recepcijā, kur pēc darba beigām tiek novietota nauda no restorāna un bāra. Katra istabiņa nodrošināta ar individuālu seifu, kuru viesi var izmantot pēc saviem ieskatiem.
ĒDIENU UN DZĒRIENU ORGANIZĀCIJA VIESNĪCĀ “BIZNESA VILNIS”
Ēdienu un dzērienu organizācija viesnīcā “Biznesa Vilnis” nodrošinās sekojošo uzņēmumu darbība: galvenais restorāns “Orients” un galvenais bārs “Lito”, un mazāks restorāns “Mīdija” ar bāru “Jūras veltes”
Galvenais restorāns “Orients” būs domāts 102 cilvēku apkalpošanai un tirdzniecības zālē būs novietoti 23 galdiņi. Tas būs liels ēdināšanas uzņēmums, kurš strādās ar pilnu ražošanas programmu, ēdienkartē iekļaujot visas ēdienu grupas (gan eiropiešu, gan latviešu virtuves ēdienus). Tajā tiks piedāvāts plašs dzērienu klāsts, un ir paredzēta viesmīļu apkalpošana. Vakaros skanēs dzīvā mūzika.
Restorāns “Mīdija” ir neliels restorāns, kurš ir paredzēts 54 apmeklētājiem un kurā tiks piedāvāti 14 galdiņi. Šajā restorānā būs augstākas cenas nekā restorānā “Orients”, jo būs augstāka līmeņa apkalpošanas serviss. Šajā restorānā ir paredzēts izvietot nelielu bāru ar nosaukumu “Jūras veltes”, kur strādās bārmenis un tirgos bāra produkciju pie bāra letes. Tā kā šis bārs būs izvietots restorāna zālē, tad nebūs nepieciešams izvietot atsevišķus galdiņus. Bārs ir vajadzīgs ar saviem konditorijas izstrādājumiem, augļiem, mini uzkodām un kokteiļiem, lai kalpotu par aperitīva piedāvājumu, un tieši šā bāra funkcijas ir radīt neformālu atmosfēru darījumu cilvēkiem un kalpot par vietu, kur patīkami var relaksēties un mierīgi sagaidīt galdiņu vai pasūtīt ēdienu.
Tad pēdējais ēdienu un dzērienu organizācijas daļas pārstāvis viesnīcā “Biznesa Vilnis” ir galvenais bārs “Lito”, kurš tiks izvietots viesnīcas pirmajā stāvā. Tas, pirmkārt, piedāvās “Welcome” dzērienus iebraucošiem klientiem, ļaus viesiem no malas patīkamā atmosfērā sagaidīt viesnīcas klientus, lai apspriestu kādus darījumus, utt. Šeit ir paredzama neformāla atmosfēra, un šis bārs nav slēgta tipa bārs kā piemēram restorānā izvietotais bārs “Jūras veltes” un cenas šeit būs krietni zemākas. Šeit gan mums būs vajadzīgas sevišķi bāram domātas mēbeles: mīkstie dīvāni ar mīkstiem krēsliem. Ļoti ērti būs apvienot šo mēbeļu funkcionālo izmantošanu: tās būs paredzētas gan bāra, gan uzņemšanas dienesta, vai visumā viesnīcas viesiem un klientiem. Bet šī teritorija atradīsies “Lito” bārmeņu pārraudzībā.
Ēdienu un dzērienu organizācijas mērķi:
• Piedāvāt ēdienu un dzērienu pakalpojumu klāstu;
• Sniegt personificētus ēdienus un dzērienus, lai apmierinātu pēc iespējas visdažādākās vēlmes un gaumes;
• Apkalpot profesionāli un kvalitatīvi, lai ēdienu un dzērienu organizācijas daļa atbilstu savām funkcionālajam nodomam – kļūt par ienākumu nodaļu viesnīcā;
• Ar savu interjeru un atmosfēru pievilināt klientus relaksācijai un atpūtai tajos;
• Radīt klientus drošības un miera atmosfēru;
• Piedāvāt augstākās kvalitātes ēdienus un dzērienus;
• Apmierināt viesu vajadzības ēdienu un dzērienu izvēlē
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” galvenais restorāns “Orients”
Jau tika atzīmēts, ka šis restorāns ir paredzēts 102 cilvēku apkalpošanai. Restorānā ir izvietoti 23 galdiņi (13 galdiņi ir četrvietīgie, 4 galdiņi – divvietīgie, 3 galdiņi – sešvietīgie, 3 galdiņi – astoņvietīgie).
Attēls Nr.5 Restorāns “Orients”
Šis restorāns ir galvenais viesnīcas restorāns, kurš darbosies no 7.00 – 23.00 vakarā. Šajā restorānā tiks pasniegtas brokastis (8.30 – 10.30), pusdienas (13.00 – 15.00) un vakariņas (19.00 – 22.00). Jāatzīmē, ka rītos viesnīcas klientiem ir paredzēta bufete, un notiks daļēja apkalpošana. Bet pusdienās un vakariņām ir paredzēta pilna apkalpošana pie galdiņiem pēc a la carte principa.
Restorāns pēc sava interjera radīs ļoti omulīgu un mierīgu atmosfēru, tajā tiks izvietots kamīns. Dizains būs izpildīts klasiskā stilā un būs smalki noformēts ar gleznu reprodukcijām, dabiskās ziedu un augļu kompozīcijām. Šajā restorānā valdīs mierīga un atmosfēra, kura atgādinās pašu māju atmosfēru.
Lai kvalitatīvi apkalpotu viesus mums būs nepieciešams profesionāli izglītots personāls ar valodu zināšanām. Restorāna “Orients” darbiniekiem būs izsniegta uniforma, un darbinieku pakļautības shēma būs sekojoša:
Food&Beverage menedžeris atbildēs par viesu sagaidīšanu un pavadīšanu līdz galdiņiem, sniegts palīdzību konsultējot par ēdienu un dzērienu izvēli, dibinās personīgus kontaktus un radīs labvēlīgu iespaidu par viesnīcas darbību. Viņš atbildēs personīgi par VIP personu apkalpošanu, pēc viņa uzskata tiks piešķirtas atlaides pastāvīgiem klientiem.
Galvenais viesmīlis atbildēs par darba vietu tīrību un kārtību, par sagatavotību darbībai, viņš atbildēs par darba grafiku sastādīšanu un dzeramnaudas sadalīšanu. Galvenais viesmīlis ir Food&Beverage menedžera labā roka, tāpēc viņa prombūtnes vai aizņemtības gadījumos, galvenais viesmīlis pilda viņa funkcijas, kā arī pats apkalpo viesus.
Viesmīļi atbild par galdiņiem, to tīrību un sagatavotību darbam, pieņem pasūtījumus, veic pilno apkalpošanu un naudas manipulācijas. Viņiem būs arī labi jāpārvalda valodas, lai viņi varētu sniegt informāciju par pašu viesnīcu, pilsētu, utt. Personīgie kontakti par ģimeni un darbu nav vēlami.
Kad tiks rīkotas lielas konferences vai banketi, tad tiks uzaicināti studenti, kas veiks nesarežģītus uzdevumus, palīdzot darba efektivitātei nevis kvalitātei.
Runājot par darbības aprakstu, jāatzīmē, ka šim restorānam būs tirdzniecības telpas (neliels vestibils, garderobe, viesu tualetes un pati tirdzniecības zāle ar vietu bufetei), ražošanas telpas (virtuve ar trauku mazgājamo telpu un sadali), administratīvās telpas (biroja telpa F&B menedžerim un darbinieku ģērbtuve ar dušām un tualetēm), noliktavas. Tiks izmantoti porcelāna un stikla trauki, metāla trauki virtuvei un sudraba galda piederumi. Brokastīs un pusdienās tiks klāts minimālais galda klājums, vakariņās – pilnīgākais galda klājums.
Restorānā “Orients” ēdienkartes būs daudzveidīgas cenu ziņā, daudzveidīgas arī izmantojamo produktu ziņā. Restorānā būs pasūtījuma kartes un speciālās kartes. Pirmie ēdieni tiks porcionēti, kā arī tas attiecas uz dzērieniem. Bet otrie ēdieni, salāti, saldie ēdieni tiks pasniegti amerikāņu manierē.
Restorāns “Mīdija” ar bāru “Jūras veltes”
Tas ir tikai a la carte tipa restorāns, kurš atšķiras no “Orienta” ar savu pilno augstākā līmeņa servisu. Ņemot vērā to, ka restorāns strādās kopā ar bāru, tad darba laiks “Mīdijai” būs no 18.00 – 24.00, kaut gan faktiski virtuve savu darbību beidz 23.00. Jau tika atzīmēs, ka restorāns būs paredzēts 54 apmeklētājiem un tiks izvietoti 14 galdiņi (4galdiņi – divvietīgie, 8galdiņi – četrvietīgie, 1sešvietīgais galdiņš un 1astoņvietīgais galdiņš).
Attēls Nr.6 Restorāns “Mīdija”
Restorāna interjers būs izveidots zilos toņos, uz galdiem tiks uzklāti gaiši dzelteni. Uz katra galda atradīsies svecīte un rotājums vai kāda kompozīcija no jūras veltēm (gliemežvākiem, jūras zvaigznēm, utt.). Tātad ir redzams, ka restorāna interjers un restorāna nosaukums ir pakļauti “Mīdijas” specifikai. Arī attiecīgi tiks izrotāta bāra lete. Restorāna īpatnība ir tā izvietojums: viesnīcas augšējais stāvs, no kura ir iespējams aplūkot skaistu panorāmu uz Baltijas jūru.
Personāls šajā restorānā būs uniformēts. Te strādās personāls ar augstāko profesionālo sagatavotību, darba pieredzi un darba iemaņām, ļoti labām valodu zināšanām. Strādās vienīgi vīrieši.
Šajā restorānā – bārā tiks piedāvāti augstākās kvalitātes ēdieni un dzērieni, un to klāsts būs plašs. Šim restorānam tirdzniecības telpas būs mazākas pēc platības, bet bagātākas pēc izrotājumiem, administratīvo telpu nebūs ( tās būs kopīgas ar restorānu “Orients”), nebūs arī noliktavas. Tiks izmantoti fajansa un kristāla trauki, sudraba galda piederumi. Šeit tiks izmantots pilnais galda klājums. Ēdienkarte būs viena un tā pati, kurai papildus katrā dienā būs kāds specializēts dienas ēdiens. Svinīgiem pasākumiem tiks sastādītas speciālās ēdienu un dzērienu kartes. Apkalpošana notiks tikai franču manierē.
Ja restorāns tiks pasūtīts svinīgajiem banketiem, tad restorāns kopā ar bāru strādās pēc slēgtā tipa uzņēmuma un tiks piedāvāta tikai pilnā apkalpošana.
Bāra lete “Jūras veltes” strādās pēc bāra darbības pamatiem, un konditorijas izstrādājumus un mini uzkodas saņems “Mīdijas” restorāna virtuvē, kur tās tiks pagatavotas.
Saimniecisko risku analīze
Jebkurš uzņēmums vienmēr ir spiests rēķināties ar iespējamo risku un citām problēmām un ja šis perspektīvu aprēķins ir efektīvi paveikts, tad uzņēmums strādās veiksmīgi. Mums jāapskata iespējamie riska rašanās avoti, iemesli, to iedarbības sekas un novēršanas paņēmieni attiecībā uz viesnīcu “Biznesa Vilnis”.
Lai mūsu uzņēmums sekmīgi varētu strādāt, ir svarīgi izanalizēt ne tikai finansiālos un komerciālos, bet arī visus iespējamos saimnieciskos riskus un varbūtības, ka kādas no mūsu iecerētajām darbībām neizpildīsies. Mūsu viesnīcas darbībā ir jāapsver visi faktori, kuri prasa vadības lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma funkcionēšanu, izvirzīto mērķu sasniegšanu un vēlamo rezultātu iegūšanu. Visiem vadības līmeņiem un struktūrvienībām savstarpēji sadarbojoties, var:
• palielināt uzņēmuma rentabilitāti;
• paaugstināt uzņēmuma darbinieka darba ražīgumu.
Saimnieciskie riski ir tādi riski, kuri rodas nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā.
Viens no riskiem, kurš var rasties saimnieciskās darbības rezultātā ir nekvalificēts darba spēks, kura dēļ viesnīca var sākt zaudēt savu klientūru, un tātad arī ienākumus. Tas nozīmē, ka komplektējot viesnīcas darba kolektīvu, tiks veikta ļoti rūpīga atlase, lai viesnīcā strādātu profesionāli, gudri, pieklājīgi, lojāli un kvalificēti darbinieki.
Bez tam tiks veikta sistemātiska kontrole, lai viesnīcas vadība laikus varētu novērst kļūmes, kas būtu radušās darbinieku paviršības vai nezināšanas dēļ, lai savlaicīgi varētu pieņemt pareizos lēmumus.
Otrs riska veids, kurš var apdraudēt uzņēmuma darbību ir lēmumu risks, jeb risks, kurš rodas, ja tiek pieņemti nepareizi lēmumi.
Viens šāds risks, piemēram var būt tad, ja viesnīcas vadība, naudas taupīšanas nolūkā, nolemj viesnīcā ievietot ugunsdzēsības iekārtas, kuras varbūt maksā lētāk, bet trauksmes gadījumā (ugunsgrēkā) nesniedz gaidīto rezultātu un pieviļ darbiniekus un vadību, jo vienkārši nenostrādā vai arī nestrādā pietiekoši efektīvi. Gala rezultātā viesnīcai var rasties lieli zaudējumi, kas noteikti nav to vērti, lai pūlētos ietaupīt naudu uz ugunsdzēsības iekārtām. Šajā gadījumā šis risks neatmaksāsies.
Šī iemesla dēļ mūsu viesnīcā katrā numurā, kā arī publiskās vietās (restorānos, bārā, foajē, konferenču zālēs – šajās vietās pat vairāki) tiks uzstādīti dūmu detektori un tā saucamie “sprinkleri”, kuri pie 570C temperatūras pārplīst un sāk darboties ugunsdzēsības iekārta, tādējādi novēršot jebkuru mazāko ugunsgrēka iespējamību.
Tā kā mūsu viesnīcas darbībā tiks izmantota automātiskā (datorizētā) sistēma, tad vēl viens iespējamais saimnieciskais risks var rasties tad, kad notiek datorsistēmas darbības pārtraukšanās, ko var izraisīt datorvīrusi, kā arī nemākulīga darbinieku rīcība.
Šis risks ir īpaši bīstams, jo zaudējot jebkādu informāciju, kas ir saistīta ar rezervēšanu, istabu statusu, iebraucošajiem un izbraucošajiem viesiem, kā arī esošo informāciju par viesi, viesnīcā var izveidoties haoss, nesaprašanās un dažādi pārpratumi, kas savukārt var izraisīt viesu neapmierinātību.
Šajā gadījumā viesnīcā esošā datorsistēma ir jāapdrošina, kā arī tiks noslēgts līgums ar profesionāliem datorspeciālistiem, kuri iespējami īsā laika posmā centīsies atjaunot sistēmas darbību.
VIESNĪCAS TIRGUS IESPĒJU IZPĒTE
Ventspils pilsētas apraksts
Vispārējās ziņas
Ventspils ir Latvijas sestā lielākā pilsēta. Tā atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Šodienas Ventspils ir moderna Eiropas līmeņa un pasaules klases osta. Ventspils Brīvosta ir lielākā osta Latvijā un vadošā Baltijas jūras reģionā, tā ir svarīgākais valsts transporta sistēmas mezgls un būtisks Austrumu – Rietumu tranzīta ceļa posms.
Ventspilij ir raksturīgs piejūras klimats ar samērā siltām ziemām un rudeņiem, bet nedaudz vēsākiem pavasariem un vasarām. Jūra pie Ventspils neaizsalst. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis veicināja Ventspils ostas izveidošanos un tirdzniecību ar daudzām valstīm. Baltijas jūra vienmēr ir bijusi svarīgs satiksmes ceļš starp Austrumeiropu un Rietumeiropu.
Ventspils osta ar tās daudzajiem moliem ieņem trīs kilometru garu joslu Ventas labajā krastā. Ostas celtniecība sākās Hanzas savienības laikos, kad tika uzbūvēts Ziemeļu mols. No Ventspils jūras braucēji devās ceļā uz Gambiju un pāri okeānam uz Tobago. Osta labi apskatāma, braucot pa Dzintara ielu.
Ventspils ekonomiskais pamats ir tās neaizsalstošā jūras osta.
Kaut iedzīvotāju skaita ziņā Ventspils ir tikai piektā lielākā Latvijas pilsēta, tās osta (pēc kravu apgrozījuma) ir lielākā netikai starp Latvijas, bet arī starp visām Baltijas jūras ostām.
Pilsētas teritorija ir 55,4 km2, no tiem vairāk par 40 % aizņem meži un parki. Augu valsts pilsētā ir īpatnēja un ļoti atšķiras no ārpilsētas. 45 % Ventspils teritorijas klāj dabisks augājs, galvenokārt priežu meži – 1097 ha. Salīdzinājumā ar pārējām sešām lielākajām Latvijas pilsētām, Ventspils ir ļoti zaļa pilsēta un atpaliek šajā ziņā vienīgi no Jūrmalas.
Ventspilī dzīvo 46,5 tūkstoši iedzīvotāju (1.04.98.), te ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā valstī kopumā. Ventspils ir patstāvīga administratīva teritorija, kurā vietējo pašpārvaldi veic pilsētas dome.
Pilsētā ir plaši izvērsts finansu iestāžu tīkls – sešu valsts vadošo banku filiāles, Ventspils Apvienotā Baltijas banka un 6 apdrošināšanas sabiedrības.
Pēdējos desmit gados Ventspilī ir notikušas ievērojamas izmaiņas daudzās jomās. Tiek restaurēta vecpilsēta, sakopti parki un ostmala, atjaunots ielu segums. Pašvaldība radījusi labvēlīgus apstākļus privāto namīpašumu sakārtošanai un atjaunošanai. Pilsētvides sakopšanai un iedzīvotāju, it īpaši mazturīgo, dzīves līmeņa uzlabošanai pilsētas dome katru gadu atvēl lielus līdzekļus.
Pilsētas kultūras dzīve ir kļuvusi daudz aktīvāka– aizvien biežāk notiek dažādi vietēja un starptautiska mēroga pasākumi, operas viesizrādes, koncerti un mākslas izstādes. Aktīvi darbojas 2 kultūras centri, vairāki desmiti pašdarbības kolektīvu, Centrālā zinātniskā bibliotēka. Ventspilī ir Ziemeļvalstu informācijas biroja un Lielbritānijas padomes nodaļas.
Pilsētā ir 9 vispārizglītojošās skolas, vairākas profesionālās un vidējās speciālās mācību iestādes; augstāko izglītību var iegūt Ventspils Augstskolā, Rīgas Tehniskās Universitātes Ventspils nodaļās, Baltijas Krievu Institūta filiālē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Ventspils nodaļā.
Ventspilniekiem un pilsētas viesiem ir radītas daudzveidīgas atpūtas iespējas. Pilsētu, tās vēsturi un attīstību var iepazīt, apmeklējot muzejus, vēsturiskos objektus u.c. interesantas apskates vietas. Netālu no pilsētas centra ir Baltijas jūras pludmale. Aktīvās atpūtas cienītāji var nodarboties ar sportu modernās sporta būvēs – stadionā, daudzos sporta klubos un 1997.g. pabeigtajā Olimpiskajā sporta hallē, kurā ir 3000 skatītāju vietas.
1999.gada 18.februārī svinīgi atklāts Ventspils peldbaseins – bijušais Ventspils 6.vidusskolas peldbaseins, kurš rekonstruēts atbilstoši Eiropas standartiem. Pilnībā atjaunots 25 metrus garais peldbaseins un 11 metrus garais baseins bērniem, izbūvēta somu pirts, solārijs, smagatlētikas zāle, aerobikas zāle un ģērbtuves, kas izveidotas atbilstoši Eiropas prasībām.
Ventspils pilsētas domē izstrādāta “Atpūtas dārza” attīstības koncepcija, kas paredz, ka tiks uzbūvēta jauna brīvdabas estrāde ar jumtu, minigolfa laukums, pieci rotaļlaukumi bērniem, strūklaka, kafejnīca.
Vēl tiek domāts, ko darīt ar bijuši Jurija Gagarina pieminekli.
“Atpūtas dārzs“ atrodas pilsētas atpūtas zonā netālu no pludmales. Jau ilgāku laiku tikušas meklētas idejas un dažādi dārza rekonstrukcijas varianti.
Ventspils pilsētas sabiedriskā transporta darbību nodrošina pašvaldības uzņēmums; vairākas privātfirmas veic arī pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus (maršruta taksometri, vieglie taksometri).
Pilsētā darbojas 6 degvielas uzpildes stacijas.
Lattelekom” tālruņu sakaru līnija ir pieslēgta ciparu tīklam. Paralēli fiksētajam tālruņu sakaru tīklam darbojas arī mobilo telefonu sakaru tīkli, – GSM sistēmā sakarus nodrošina Latvijas mobilais telefons un Baltcom GSM. Latvijas Mobilais telefons nodrošina mobilos telefonsakarus arī NMT-450 sistēmā.
Transporta infrastruktūra
Ceļi, transporta mezgli (ostas, stacijas, lidostas), autostāvvietas, sabiedrisko teritoriju labiekārtojumi, sabiedriskā transporta organizācija kā vispārējās infrastruktūras elementi, kuriem ir nozīmīgi vieta tūrisma attīstībā.
Svarīga nozīme ir autoceļu kvalitātei, ņemot vērā to, ka ar automašīnām un autobusiem, pēc 1999.gada vietējā tūrisma apsekojuma, daudzdienu atpūtas braucienos devās 73,4% vietējo tūristu, bet ar vilcienu 25,8%. Savukārt 1998.gadā lielākā daļa ārvalstu tūristu Latvijā ieradās, izmantojot autotransportu (75%), ievērojami mazāk ar dzelzceļa transportu (%) un neliela daļa ar gaisa transportu (8%).
Lidosta
Projekts par Ventspils lidostas darbības atjaunošanu ir Latvijas Republikas Transporta attīstības nacionālās programmas (1996-2010) pasākums. Projekta realizācija sekmēs Ventspils transporta mezgla konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū.
Vispirms tika veikta lidostas darbības atjaunošanas mērķtiecības zinātniski praktiskā izpēte, kurā tiks izmantoti Valsts Statistikas komitejas, Ekonomikas un Finansu ministrijas dati, starptautisko organizāciju ICAQ, ECAC un IATA pētījumi un prognozes, kā arī Zviedrijas CAA pētījumi par Ventspils lidostu. Izpētes ietvaros tika noskaidrota Latvijas transporta attīstības stratēģija, analizēta Ventspils transporta sistēma, potenciālais aviopakalpojumu pieprasījums un tā noteicošie faktori, kā arī galvenie tehniski ekonomiskie jautājumi. Tika konstatēts, ka lidostas atjaunošana paaugstinās transporta koridoru efektivitāti un sekmēs saimnieciskās aktivitātes pieaugumu reģionā. Reģionā konstatēti visi galvenie sociāli ekonomiskie faktori, kas veido potenciālo aviopārvadājumu pieprasījumu.
Aptaujājot divas galvenās lidostas potenciālo klientu grupas, t.i., iedzīvotājus un biznesa struktūru pārstāvjus, tika konstatēta ieinteresētība par ievērojamu skaitu lidojumu no Ventspils. Turklāt, uzņēmēju aptauja liecina, ka pašreiz viņi ceļā zaudē apm. 5-6 stundas tiešās aviosatiksmes trūkuma dēļ viņu tradicionālajos maršrutos: Ventspils – Stokholma, Helsinki, Maskava, Hamburga, Amsterdama, Londona u.c. Ņemot vērā aptaujas datus, patreizējais lidostas pārvadājumu pieprasījums ir aptuveni 2000 pasažieri gadā, un tiek prognozēts, ka šis pieprasījums līdz 2002. gadam palielināsies 1,7 reizes. Tādējādi, laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam Ventspils lidosta var darboties cauru gadu ar vidējo reisu biežumu 4 reisi diennaktī.
Atbilstoši piedāvātajai lidostas nodošanas ekspluatācijā stratēģijai ir izveidota nepieciešamā investīciju programma prognozējamam projekta realizācijas laika posmam (1998-2002). Šī stratēģija sastāv no četriem etapiem jeb ražošanas jaudu attīstības līmeņiem. Realizējot 1. etapu, lidosta tiks ekspluatēta tikai pavasara un vasaras sezonā vispārējas nozīmes lidostas režīmā un bez regulāriem reisiem. 2. etapa realizācija nodrošinās lidostas darbību visu gadu un regulārus reisus maršrutos: Rīga-Ventspils-Stokholma, St.Pēterburga-Ventspils-Hamburga, Maskava-Ventspils-Londona. 3. etapā paredzēta aerostacijas nodošana ekspluatācijā, bet 4. etapa realizācija nodrošinās lidostas ekspluatāciju ICAO pirmās kategorijas režīmā. Tas ļaus pieņemt visus pasaulē esošo tipu gaisa kuģus.
1999.-2000.gadā tiek realizēti pasākumi lidlauka ekspluatācijas atjaunošanai. Ir veikts skrejceļa seguma remonts un marķēšana, kā arī tiek izstrādāta dokumentācija lidostas sertifikācijai un publicēšanai starptautiskajā katalogā “AIP”. Lai nodrošinātu maksimālu servisu lidojumu un pasažieru apkalpošanai, ir izstrādāts pasažieru termināla ēkas projekts, kura pamatā ir izmantota līdzīgu Skandināvijas un Eiropas reģionālo lidostu pieredze.
Jahtu klubs
Ventspils Zvejas ostu ir plānots sadalīt divās daļās. Vienā paliks zvejas osta, bet tās otrā daļa, kurā ietilpst jahtu osta, tiks pārbūvēta tūrisma attīstībai vēlamā virzienā. Rīgas Andrejostā 1999.gada gada vasaras sezonā piestājušas 126 jahtas no ārzemēm, kamēr Ventspils jahtu ostā viesojušās 158 jahtas ar 574 ārzemju tūristiem. Šogad Ventspils brīvostā, jahtkluba “Ventspils” piestātnē, līdz jūlija mēnesim ienākušas 128 dažādas klases jahtas, uz kurām kuģojuši 429 cilvēku. Ventspils jahtklubs šogad saņēmis Zilā karoga sertifikātu, kas ir kā pēdējais solis ceļā uz Zilo karogu. Patreiz jahtklubs izīrē piestātni ar 12 vietām, bet šogad jau ir izveidojusies situācija, ka periodiski sāk pietrūkt vietas, rodoties nepieciešamībai piestātni palielināt vismaz divas reizes. Katru gadu palielinās to valstu skaits, kurās jahtas ir reģistrētas. Šogad ostā ienākušas jahtas no 20 pasaules valstīm, tajā skaitā ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Japānas, Belizas, Šveices, Austrijas un Skandināvijas.
Diagramma Nr.1 Apkalpoto jahtu skaits no 1995.-1999.gadam[
Patreiz jahtu ekipāžu locekļi Ventspili pārsvarā neuztver kā tūrisma objektu, bet gan kā izdevīgu bāzes, starpposma vietu, kur pavadīt tumšo diennakts laiku vai nelabvēlīgus laika apstākļus.
Izvērtējot esošo transporta infrastruktūras stāvokli un tā ietekmi uz tūristu pieplūdumu – apmeklējot dažādus tūrisma objektus Ventspilī un tās rajonā, var secināt, ka:
– automaģistrāļu A 10 un P108 izvietojums, to tehniskais stāvoklis nerada problēmas tūrisma attīstībai, bet pie tiem nav labiekārtotu atpūtas vietu, tūrisma objektu norādes zīmju un tūrisma informācijas stendu, nav iekārtotas velosipēdistu joslas, nepietiekams sniegto pakalpojumu klāsts un kvalitāte (ēdināšanas, sanitāro mezglu, benzīna uzpildes stacijas u.c.);
– ceļu P 111 un P124 stāvoklis – lielā mērā kavē būtiska un interesanta tūrisma maršruta realizāciju gar Baltijas jūras piekrasti, kas ir interesants netikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu tūristiem;
– nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums ceļa posmā Ventspils – Kolka;
– mūsdienu vajadzībām neatbilstošas kvalitātes autoosta Ventspilī;
– nepieciešams modernizēt Ventspils dzelzceļa staciju, kurai ir būtiska nozīme saistībā ar lielu pasākumu norisi;
– nepieciešams lielāku vērību pievērst pasažieru prāmju stacijas izveidei, lai Ventspils pēc iespējas ātrāk varētu kļūt par lielāko ostu Kurzemē pasažieru prāmju satiksmē;
– jāpievērš lielāka uzmanība lidostas iespēju izmantošanai tūristu piesaistē; jo īpaši lietišķā tūrisma attīstības kontekstā.
Ventspils iedzīvotāji
Ventspilī dzīvo 46,5 tūkstoši iedzīvotāju (1.04.98.). Kopš 17.gadsimta, kad Ventspils iedzīvotāju aptuvenais skaits bija 1,5-2 tūkstoši, līdz mūsdienām tas ir pieaudzis apmēram 25 reizes. Šajā gadsimtā lielākais iedzīvotāju kopskaita pieaugums bija laikā no gadsimta sākuma līdz 1914.gadam, kad tas palielinājās no 7 līdz 24 tūkstošiem.
Laikā no 1960.līdz 1980.gadam iedzīvotāju skaits palielinājās vidēji par 1000 cilvēkiem gadā. Šī straujā iedzīvotāju pieauguma cēlonis bija galvenokārt migrācija no PSRS.
No 1980.gada migrācijas plūsma pakāpeniski samazinājās. No 1990.līdz 1998.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4 tūkstošiem cilvēku. Tā pamatā bija dzimstības samazināšanās, mirstības pieaugums, kā arī pastiprināta iedzīvotāju izbraukšana no Ventspils sākot ar 1991.gadu. 80 % no tiem izbrauca uz bijušo PSRS, – lielā mērā šis process bija saistīts ar Krievijas armijas izvešanu no Ventspils.
Vairāk kā 53 % no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita ir sievietes. 28,6 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju (jeb 61,4 %) ir darbaspējas vecumā, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji valstī. Pensionāru īpatsvars ir 24,7 %.
Lielākais darba spējīgo iedzīvotāju skaits ir nodarbināts uzņēmumos, kas saistīti ar kravu pārkraušanu, uzglabāšanu un tranzītu, kā arī firmās, kas apkalpo un nodrošina Ventspils ostas darbību.
Ventspils pilsētas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir daudzveidīgs. Lielākie etnosi Ventspilī ir latvieši un krievi. 1998.g.sākumā Ventspilī dzīvoja 22 046 latvieši jeb 47,31 % no kopējā iedzīvotāju skaita un 17 177 krievi jeb 36,86 % no kopskaita. Nākamie lielākie etnosi ir ukraiņi (5,24 %) un baltkrievi (5,21 %). Līdz 19.gadsimta vidum nacionālā piederība statistikā netika uzrādīta, bet pirmie 1863.gadā reģistrētie dati liecina, ka tolaik latviešu īpatsvars Ventspilī bijis tikai 19,61 % no kopējā iedzīvotāju skaita, bet krievu – 3,67 %. Tai laikā lielākā iedzīvotāju daļa Ventspilī bijuši vācieši – 74,65 %.
Ventspils nacionālā sastāvs izmainījās laika posmā no 1930.gada līdz 1998.gadam, kad strauji saruka latviešu skaits, bet stipri pieauga krieviski runājošo iedzīvotāju skaits. Lielais, krieviski runājošo, iebraucēju skaits tika nodarbināts, sešdesmito gadu sākumā izveidotajos, ostas uzņēmumos. Šāds iedzīvotāju nacionālais sastāvs lielā mērā noteica un joprojām nosaka atsevišķos pilsētas rajonos, piemēram, Pārventā, tā kultūrvidi.
Ventspils ekonomika
Ventspilī ir reģistrēti vairāk kā 1700 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Pēdējos gados ir strauji pieaudzis apkalpojošās sfēras uzņēmumu un tajos strādājošo skaits. Ventspils dome ir daudz padarījusi, lai pilsētā izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un sekmīgai attīstībai. Ventspilī privatizācijas fonda līdzekļi netiek tērēti pilsētas budžetam, bet tikai uzņēmējdarbības atbalstam. Ventspilī ir vislielākais investīciju apjoms uz cilvēku visā Latvijā, tādēļ šeit ir visattīstītākā infrastruktūra. Ventspilī ir viens no augstākajiem nodarbinātības un vidējās algas līmeņiem Latvijā.
Dominējošā pilsētas ekonomikas nozare ir transports, – tas ir pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats. Visvairāk pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti tieši transporta nozarē. Neaizsalstošās Ventspils osta ir lielākā naftas un naftas produktu eksporta osta Baltijas jūras reģionā. No 1997.gada sākuma Ventspils osta darbojas brīvostas statusā. Plaša ostas investīciju un stabilu ikgadēju kravu apgrozījuma pieaugumu.
Ventspilī ir senas tradīcijas zvejniecībā un kokapstrādē. Ar zvejniecību un zivju apstrādi Ventspilī nodarbojas vairākas privātās kompānijas, kuras vietējā un eksporta tirgos piedāvā svaigu, sālītu, kūpinātu, konservētu un saldētu zivju produkciju. Kokapstrādes nozarē galvenie produkcijas veidi ir skaidu plātnes, zāģmateriāli un mēbeles, un lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Pēdējos gados strauji pieaugušie celtniecības apjomi ir veicinājuši esošo celtniecības materiālu ražotņu paplašināšanos un jaunu izveidošanos.
Patreiz tiek nopietni apsvērta iespēja būvēt jaunu naftas cauruļvadu uz Ventspili, kura jauda būtu 18 miljoni tonnu gadā. Notiek Ventspils lidostas atjaunošanas projekta izstrāde un diskusijas par naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecību Ventspilī.
Tūrisma mītnes
Ventspilī ir septiņas tūristu mītnes – 2 trīs zvaigžņu viesnīcas (“Vilnis”; “Dzintarjūra”), 1 viesu māja (“Rāte”), kā arī 4 kopmītņu tipa mītnes, kurās tiek izmitināti darbinieki, sportisti, skolēni vai citas zemas maksātspējas grupas.
Tabulā Nr. 1 apkopoti dati par pieejamo naktsmītņu skaitu, gultas vietu skaitu Ventspils pilsētā un rajonā.
Tabula Nr.1
Viesnīcas tips Ventspils pilsētā Ventspils rajonā
iestāžu skaits gultas vietu skaits iestāžu skaits gultas vietu skaits
Viesnīcas 2 174 – –
Viesu mājas 1 28 2 19
Jauniešu mītnes, t.sk. skolas, kopmītnes u.c. 4 145 2 70
Lauku mājas – – 4 51
Kempingi – – 5 234
Kopā: 7 347 13 374
t.sk. visu gadu 347 139
tikai sezonā – 235
Telšu laukumi – – 6 –
Šajā tabulā apkopotie dati liecina par to, ka Ventspils pilsēta vienlaicīgi var nodrošināt ar vidējas un labas kvalitātes naktsmītnēm aptuveni 200 viesus, kas gan nav īpaši liels skaits pilsētai, kurai ir iespējas organizēt liela mēroga konferenču, sporta un citu pasākumus.
Tabulā Nr.2 apkopoti dati par Ventspils pilsētas tūristu mītņu apkalpoto klientu skaitu, kas gan neatspoguļo patieso situāciju, jo atsevišķu tūristu mītņu vadība ekonomisku interešu dēļ nevēlas izpaust reālos datus. Tabula Nr.2
Gadi
Iestāžu skaits
Gultas vietu skaits Apkalpoto personu skaits pilsētā
Summa t.sk. no ārvalstīm
pers. sk. %
Viesnīcas , viesu mājas, moteļi
1996 4 237 9863 x x
1997 5 290 12053 5049 41,9
1998 5 224 12359 3145 25,5
1999 5 216 9777 2576 26,3
Pārējās atpūtas iestādes
1996 x x x x x
1997 x x x x x
1998 x x x x x
1999 – – – – –
x – dati nav pieejami
Diagrammā Nr.2 redzams salīdzinošs Ventspils pilsētas un rajona naktsmītnēs apkalpoto viesu skaita attainojums 1996.-1999.gados.
Diagramma Nr.2 Kopējais Ventspils pilsētas un rajona naktsmītnēs apkalpoto viesu skaits 1996.-1999.gados.
Naktsmītnēs apkalpoto viesu skaita samazināšanās atspoguļo vispārējās tendences Latvijā, kā arī vājā mārketinga programma Ventspils pilsētā.
Tabulā Nr. 3 atspoguļots klientu sadalījums pēc ceļojuma motīva Ventspils pilsētas viesnīcās un viesu mājā.
Tabula Nr.3
Naktsmītnes Apkalpoto viesu skaits
Kopā t.sk.
komandējums tūrisms
“Dzintarjūra” 5871 3574 2090 (jeb 35,6%)
“Rāte” 699 x x
“Vilnis” 1699 1556 43 (jeb 2,5%)
Šajā tabulā minētie dati gan nav pilnīgi, bet tie raksturo esošo situāciju labākajās no esošajām naktsmītnēm pilsētā.
Analizējot datus par naktsmītņu nodrošinājumu Ventspils pilsētā var secināt, ka:
– Ventspils pilsētā ir nepietiekams naktsmītņu nodrošinājums vairākās grupās (kā, piemēram, vidēju cenu un pakalpojuma līmeņa naktsmītnes tūristu grupām; jauniešu viesnīcas un kempingi);
– kopējais viesu skaits, ko vienlaicīgi ir iespējams nodrošināt ar naktsmītnēm Ventspilī nav liels un tas var radīt ierobežojumus liela mēroga pasākumu organizēšanai, kā arī turpmākajā Ventspils izaugsmē;
– kopējam Ventspils pilsētas naktsmītnēs apkalpoto viesu skaitam ir tendence samazināties, kurš arī pats par sevi ir visai mazs.
Darījumu tūrisms Ventspilī
Ņemot vērā Ventspils kā darījumu pilsētas tēlu Baltijas jūras reģionā, tās biznesa aktivitātes un Ventspils augstskolas intelektuālo potenciālu (tā varēs nodrošināt ar profesionāliem tulkotājiem), Ventspils varētu kļūt par konferenču, sanāksmju, un lietišķo tikšanos centru.
Iepazīstoties, ar Ventspils TIC izstrādāto un Ventspils domē apstiprināto Ventspils pilsētas un rajona attīstības koncepciju, var secināt, ka tūrisma dzīves organizētājiem nav īpaši lielas skaidrības kā organizējams lietišķais tūrisms, kas nepieciešams konferenču un sanāksmju labai organizācijai un norisei.
Vienīgās telpas, kuras pilsēta piedāvā šādu pasākumu organizēšanā ir Ventspils biznesa centrs, ar 120 vietām, un Ventspils jūras zvejniecība muzeja telpas, ar 20 vietām. Ņemot vērā šo Ventspilij ir akūta nepieciešamība pēc šādām telpām.
Tāpat ļoti svarīgi būtu izvērtēt piedāvāto restorānu pakalpojumu līmeni un to kvalitāti.
Viesnīcas mikrovide
Projektā paredzētās ēkas atrašanās vieta plānota Ventspilī, Medņu ielā 40. Šeit patreiz izvietojies, visai plašā teritorijā, Valdemāra ielā 6 – 0.35 ha un Medņu ielā 40 – 6.44 ha, SIA “Enkurs”. Uzņēmuma biroja ēka un teritorija atrodas uz Ventspils Brīvostai piederošās zemes, kuru nomā Latvijas Zvejnieku Saimniecība, no kuras atkal savukārt SIA “Enkurs”. SIA “Enkurs” netikai pati veic uzņēmējdarbību, bet arī izīrē savu biroja ēku citām firmām, kuras nodarbojas ar metālapstrādi, kokmateriālu apstrādi; kārbu ražošanu; zivju apstrādi.
Kā vērā ņemama priekšrocība jāmin tā, ka pilsētas rajons, kurā ieplānota šī projekta izbūve, ir Jūrmalas rajons – viens no jaukākajiem Ventspilī. Šajā apkārtnē atrodas privātās mājas, labiekārtotais Jūrmalas parks ar eleganto Mazbānīti.
No projektā iesaistītās ēkas paveras plaši un skaisti skati uz Baltijas jūru, Ventspils jūrmalu, Jūrmalas parku un industriālo Ventspili – Ventspils ostas daļu ar tās uzņēmumiem.
Jaunā viesnīca “Biznesa Vilnis” atrodas 5 – 10 minūšu braucienā no pilsētas centra vai 10 minūšu braucienā no Ventspils lidostas.
Tirgus iespēju izpēte
Marketinga koncepcija – konferenču viesnīca “Biznesa Vilnis” piedāvātie pakalpojumi būs izdevīgāki, nekā esošo konkurentu pakalpojumi, ar to, ka tiem būs sabalansēta cena ar uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem (nedaudz zemāka cena, bet tas neskars pakalpojuma kvalitāti). Konferenču centra un viesnīcas sniegtie pakalpojumi, to kvalitāte atbilst šā līmeņa prasībām.
Uzņēmuma mārketinga koncepcijas galvenā būtība – patērētāju grupas vajadzību apmierināšana, tiecoties uz to – tiek veikti nepārtraukti mārketinga darbības pētījumi, analīze kontrole.
Augstākais marketinga nodaļas darbības rezultāts – klientu atgriešanās viesnīcā, lai atkal izmantotu tās piedāvāto augsto servisu, kā arī konferenču centra sniegtos pakalpojumus. Šis fakts pats par sevi liecina par pareizi izvēlēto mārketinga stratēģiju, klients ir apmierināts, viņš labprāt atgriežas uzņēmumā atkal. Tāpat nedrīkst aizmirst par vienu no labākajiem reklāmas līdzekļiem, kuru veic šis apmierinātais klients – mutvārdu reklāmu, ko par uzņēmumu klients pastāsta saviem draugiem, radiem un kolēģiem.
Jaunā uzņēmuma sniegtie pakalpojumi jau būs paši par sevi laba reklāma – tāda veida neesošs produkts pilsētā – neaizpildīta tirgus niša.
Jāatzīmē problemātiskā situācija, kāda ir izveidojusies Ventspilī ar ēdināšanas uzņēmumiem. Ja ir nepieciešamība atrast tiešām augstas klases ēdināšanas uzņēmuma pakalpojumus, attiecīgai situācijai piemērotus, ir praktiski neiespējami. Ventspilī lielākā daļa ir tā saucamās ātrās ēdināšanas uzņēmumi. Restorānu, kas tiešām atbilstu tā vārda nosaukumam un uz kuru būt patīkami aiziet vēl un vēl, netikai tā jaukās gaisotnes dēļ, bet arī interesantās ēdienkartes un plašās dzērienu izvēles dēļ, ir ļoti grūti atrast, praktiski neiespējami.
Ar šo viesnīcas projektu, kurā iekļauta divu restorānu un bāru izveide, projekta izstrādes grupa ir iecerējusi uzsākt jauna veida produkta piedāvājumu Ventspilniekiem, jaunas izklaides un naudas tērēšanas iespējas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem, Ventspils uzņēmējiem – atbilstošu un patīkamu vidi darījumu slēgšanai, atbilstoša līmeņa pakalpojumus.
UZŅĒMĒJDARBĪBAS IESPĒJU IZPĒTE
Konferenču viesnīcas “Biznesa Vilnis” iespējamie klienti:
– primāri sagaidāmi no vietējiem uzņēmējiem; Ventspils uzņēmumiem;
– Latvijas un Baltijas valstu firmas un uzņēmēji;
– ārvalstu klienti.
Viesnīca ar konferenču centru “Biznesa Vilnis” piedāvās šādus pakalpojumus:
• četrzvaigžņu līmeņa viesnīca;
• divu restorānu un bāru produkcijas piedāvājums, banketu organizēšana;
• konferenču, tikšanos, semināru organizēšana, tam piemērotas telpas;
• pamudinošo (jeb incentive travel) ceļojumu viesu uzņemšana.
Jaunā viesnīca “Biznesa Vilnis” atrodas 5 – 10 minūšu braucienā no pilsētas centra vai 10 minūšu braucienā no Ventspils lidostas.
Viesiem jau patreiz iespējams ierasties Ventspilī ar:
– ērtajiem firmas “Ventspils Reiss” Mercedez Benz un Rīgas A/S Nordeka firmas autobusiem;
– prāmi no Zviedrijas pilsētas Vestervīka;
– pasažieru vilcienu Rīga – Ventspils,
– Ventspils lidostā – kas patreiz darbojas izmēģinājumu stadijā.
Tika veikta neliela SVID analīze Ventspils pilsētai un paredzētajam projektam tajā.
Stiprās puses
moderna, starptautiski atpazīstama osta;
daudz labi pelnoši uzņēmumi, kuriem sadarbības partneri citās Latvijas pilsētās un ārvalstīs;
izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;
pilsētas ekonomiskā izaugsme;
Ventspils “bagātās pilsētas” tēls (Latvijas un Baltijas kontekstā);
vides kvalitāte un drošība;
Ventspils pilsētas mērķtiecīga atjaunošana un modernizēšana;
izstrādāti un aizsākti nozīmīgi projekti (Ventspils Lineārās spēles; Ventspils pils restaurācijas projekts, u.c.);
cilvēkresursu potenciāls (Ventspils Augstskola sagatavo augsti kvalificētus speciālistus);
sadarbība ar sadraudzības pilsētām;
attīstīta infrastruktūra (lidostas atjaunošana, prāmju satiksmes atvēršana);
nepietiekams piedāvājums konferenču, semināru, tikšanos organizēšanā;
pārāk niecīga konkurence – tiešām labu ēdināšanas uzņēmumu vidū.
Vājās puses
Latvijas kā tūrisma zemes neizteiktais tēls;
Ventspils kā tūrisma galamērķa neizteikts tēls;
mērķtiecīgas mārketinga politikas trūkums;
nepietiekama infrastruktūras attīstība;
Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu iedzīvotāju relatīvi zemais dzīves līmenis;
relatīvi lielais attālums no Rīgas;
tūrisma informācijas nepietiekamība;
daudzu vērtīgu kultūrvēsturisku objektu neapmierinošais stāvoklis;
tūrisma attīstības stāvokli raksturojošu objektīvu datu trūkums un pretrunīgums;
pārāk niecīgā uzmanība kādu pievērš Ventspils tūrisma attīstības koncepcijā – biznesa un konferenču tūrisma attīstībai;
Iespējas
piesaistīt ārvalstu klientu interesi Ventspilij kā izdevīgam konferenču un darījumu centram;
izmantot jūras un avio transportu – tūristu un konferenču centra iespēju izmantošanai.
Draudi
valstī nelabvēlīgā situācija tūrisma attīstībā – tūrisma attīstības stagnācija;
Rīga – pagaidām esošais vienīgais konferenču centrs;
izteiktā Baltijas jūras ietekme uz biežo laika apstākļu maiņu, kas varētu negatīvi ietekmēt pamudinošā tūrisma pakalpojumu izmantošanu.
Konkurenti
1. Ventspilī abas no esošajām trīs zvaigžņu viesnīcām (“Vilnis” un “Dzintarjūra”) patreiz nepiedāvā konferenču organizēšanas pakalpojumus, ne arī konferencēm izmantojamas telpas. Tomēr nedrīkst novērtēt pārāk zemu šīs viesnīcas, jo tām abām ir pietiekoši reālas izaugsmes iespējas un nākotnē tās var, paplašinot savas telpas, piedāvāt arī šāda rakstura pakalpojumus. Abas viesnīcas piedāvā ēdināšanas pakalpojumus – savas uzņēmuma līmenī. Tikai viesnīca “Vilnis” piedāvā restorāna pakalpojumus, viesnīcā “Dzintarjūra” viesiem iespējams maltīti ieturēt kafejnīcā.
2. Ventspils Brīvostas Biznesa centrs ar 120 vietām.
3. Ventspils brīvdabas muzeja dzirnavas – piedāvā konferenču organizēšanas iespējas, ar 20 vietām (šāda iespēja pieminēta “Ventspils pilsētas un rajona tūrisma attīstības koncepcijā 2000.- 2005.gadam”).
4. Viesnīca “Amrita”****, Rīgas iela 7, Liepājā; 20 minūšu gājienā no Baltijas jūras.
-piedāvāto vietu skaits viesnīcā – 142;
-piedāvāto numuru skaits viesnīcā – 82, no tiem 2- “Prezidenta” apartamenti, 7- apartamenti, 43 – divvietīgie numuri, tai skaitā arī 8 – invalīdiem piemēroti numuri, 30- vienvietīgie numuri;
-cenas piedāvātajiem numuriem – 40.00 –205.00 Ls;
-piedāvā restorāna, bāra, banketu apkalpošanu, konferenču semināru, darījumu tikšanos rīkošanu; izstrādā individuālas programmas biznesa kontaktiem un tūres atvaļinājuma pavadīšanai pie Baltijas jūras, pastāvīgiem klientiem paredzētas atlaides;
-darbistabā pieejami faksa, un e-pasta pakalpojumi;
-piedāvā apsargātu autostāvvietu;
-akceptē kredītkartes;
-ir sauna.
Netiek piedāvātas skaistumkopšanas un sporta- vai trenažierzāles izmantošanas iespējas.
5. Relatīvi tuvā Rīga – galvaspilsēta, valsts viens no galvenajiem darījumu centriem, ne tikai Latvijas līmenī.
6. Rīgas Lidosta – viena no modernākajām Baltijas valstīs, potenciālie klienti var dot priekšroku šai lidostai un līdz ar to arī galvaspilsētas piedāvājumiem.
Potenciālie viesnīcas “Biznesa Vilnis” viesi un klienti uzzinās par viesnīcas piedāvātajiem pakalpojumiem no:
– reklāmas bukletiem;
– izvietotajiem reklāmas stendiem – Ventspils pilsētā, pie pievedceļiem Ventspils pilsētā; Ventspils un Rīgas lidostā; Ventspils autostacijā; Ventspils dzelzceļa stacijā; Ventspils prāmju stacijā;
– īpašais reklāmas buklets – Ventspils vadošajiem uzņēmumiem;
– reklāmas sludinājumi vietējā avīzē “Ventas Balss”, laikrakstos “Diena”, “Dienas Bizness”, kā arī atsevišķos ārzemju preses izdevumos;
– mājas lapā internetā www.biznesavilnis.lv, kurā, on-line režīmā, iespējams rezervēt viesnīcu; ar e-pasta starpniecību nosūtīt pieteikumu konferenču, semināru, sanāksmju organizēšanai;
– īpašie mazie reklāmas suvenīri – pildspalvas, blociņi, u.c. ar viesnīcas simboliku;
– piedalīšanās dažādās izstādēs un gadatirgos – gan Latvijā, gan ārzemēs.
Atlaižu sistēma
Viesnīcas pastāvīgiem klientiem tiks piedāvātas atlaides.
Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tā saucamajai nesezonai. Lietišķajā tūrismā un konferenču organizēšanā pasaules praksē pieņemtais standarts – aktīvākais periods ir maijs, jūnijs, septembris. Šā iemesla dēļ viesnīcā esošai konferenču organizācijas daļai nāksies pievērst īpašu uzmanību, kā piesaistīt klientus viesnīcai t.s. nesezonas laikā.
Viesnīca, nedēļas nogalēs, varēs piedāvāt izmantot savus pakalpojumus ar atlaidēm; tāpat tiks rīkotas speciālo notikumu nedēļas nogales. Īpaša nozīme un vērība tiks veltīta dažādu svētku svinēšanai, īpašo pasākumu organizēšanai.
VIESNĪCAS “BIZNESA VILNIS”
FINANSU IESPĒJU IZPĒTE
Nepieciešamā kapitāla aprēķins
Esošās ēkas pirkšanas izdevumi – Ls 20 000
Zemes noma – Ls 1 260 (1m²=Ls 7)
Viesnīcas rekonstrukcija (četrzvaigžņu viesnīcai 1m²=Ls 250) – Ls 300 000
Iespējamās galvenās tehniskās iekārtas:
– 30 datori * Ls 500 = Ls 15 000
– 2 kopējamie aparāti * Ls 500 = Ls 1 000
– 2 faksi * Ls 400 = Ls 800
– 3 printeri * Ls 150 = Ls 450
– 1 skaneris = Ls 250
– Telefoni = Ls 200
– 2 virtuves iekārtas * Ls 10000 = Ls 20 000
Inventārs un mēbeles – Ls 126 500
Algas projektā iesaistītajiem – Ls 64 200, ko sastāda:
– Vadītājam Ls 350 mēnesī ar nodokļiem (12 mēneši)
– Pārējiem darbiniekiem Ls 200 * 5 = Ls 1 000 (6 mēneši)
Pirmsatvēršanas izdevumi – Ls 10 000
Apgrozāmais kapitāls – Ls 30 000
Veļas mazgājamās mašīnas, žāvēšanas un gludināšanas iekārtas – Ls 20 000
Autobuss, 2 automašīnas – Ls 40 000
Mūzikas aparatūra – Ls 10 000
Veļa (gultas veļa, galdauti, salvetes) – Ls 20 000
KOPĀ – Ls 669 660
Ieņēmumu aprēķināšana no viesnīcas “Biznesa Vilnis” numuriem 2002.gadam
Numura tips Vidējā cena Numuru skaits Jan. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
10% 10% 15% 15% 20% 15% 10% 10% 15% 20% 20% 20%
Single Ls 60 60 5 5 10 10 17 10 7 6 8 15 15 15
Double Ls 80 20 3 3 3 4 1 3 1 2 5 3 4 2
Triple Ls 100 10 0 1 1 0 0 1 1 1 0 0 0 1
VIP Ls 130 10 2 1 1 1 2 1 1 1 2 2 1 2
Ieņēmumi 1dienā (Ls) 800 770 1070 1150 1230 1070 790 750 660 1400 1350 1420
Ieņēmumi 1mēnesī (Ls) 24000 23100 32100 34500 36900 32100 23700 22500 19800 42000 40500 42600
Ieņēmumi gadā (Ls) 373 800
2003.gadam
Numura tips Vidējā cena Numuru skaits Jan. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
10% 10% 15% 20% 25% 20% 20% 20% 25% 30% 30% 20%
Single Ls 60 60 5 5 5 15 20 15 15 15 15 20 20 10
Double Ls 80 20 3 2 5 3 3 1 3 2 5 5 5 5
Triple Ls 100 10 0 2 2 1 0 1 0 1 3 3 2 2
VIP Ls 130 10 2 1 3 1 2 3 2 2 2 2 3 3
Ieņēmumi 1dienā (Ls) 800 790 1290 1370 1700 1470 1400 1420 1860 2160 2160 1590
Ieņēmumi 1mēnesī (Ls) 2400 23700 38700 41100 51000 44100 4200 42600 55800 64800 64800 47700
Ieņēmumi gadā (Ls) 540 300
2004.gadam
Numura tips Vidējā cena Numuru skaits Jan. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
15% 10% 25% 30% 30% 20% 20% 25% 30% 35% 40% 30%
Single Ls 60 60 5 5 20 20 20 10 15 20 20 25 30 20
Double Ls 80 20 5 3 3 4 7 7 3 3 5 5 4 5
Triple Ls 100 10 2 1 1 2 1 1 1 0 2 2 1 2
VIP Ls 130 10 3 1 1 4 2 2 1 2 3 3 5 3
Ieņēmumi 1dienā (Ls) 1290 770 1670 2240 2120 1520 1370 1700 2190 2490 2870 2190
Ieņēmumi 1mēnesī (Ls) 38700 23100 50100 67200 63600 45600 41100 51000 65700 74700 86100 65700
Ieņēmumi gadā (Ls) 672 600
Ieņēmumu aprēķināšana no viesnīcas “Biznesa Vilnis” ēdināšanas iestādēm 2002.gadam
Janv. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesnīcas noslogojums 10% 10% 15% 15% 20% 15% 10% 10% 15% 20% 20% 20%
Restorānu, bāru noslogojums 15% 15% 20% 20% 25% 20% 15% 15% 20% 25% 25% 25%
Max viesu skaits 500=100% 75 75 100 100 125 100 75 75 100 125 125 125
1pers.vidējie tēriņi 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Ieņēmumi 1.dienā (Ls) 150 150 200 200 250 200 150 150 200 250 250 250
Ieņēmumi 1.mēnesī (Ls) 4500 4500 6000 6000 7500 6000 4500 4500 6000 7500 7500 75000
Ieņēmumi gadā (Ls) 72 000
2003.gadam
Janv. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesnīcas noslogojums 10% 10% 15% 20% 25% 20% 20% 20% 25% 30% 30% 20%
Restorānu, bāru noslogojums 15% 15% 20% 25% 30% 25% 25% 25% 30% 35% 35% 35%
Max viesu skaits 500=100% 75 75 100 125 150 125 125 125 150 175 175 175
1pers.vidējie tēriņi 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Ieņēmumi 1.dienā (Ls) 150 150 200 250 300 250 250 250 300 350 350 350
Ieņēmumi 1.mēnesī (Ls) 4500 4500 6000 7500 9000 7500 7500 7500 9000 1050 1050 1050
Ieņēmumi gadā (Ls) 94 500
2004.gadam
Janv. Feb. Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sept. Okt. Nov. Dec.
Viesnīcas noslogojums 15% 10% 25% 30% 30% 20% 20% 25% 30% 35% 40% 30%
Restorānu, bāru noslogojums 20% 15% 30% 35% 35% 25% 25% 30% 35% 40% 45% 40%
Max viesu skaits 500=100% 100 75 150 175 175 125 125 150 175 200 225 200
1pers.vidējie tēriņi 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2
Ieņēmumi 1.dienā (Ls) 200 150 300 350 350 250 250 300 350 400 450 400
Ieņēmumi 1.mēnesī (Ls) 6000 4500 9000 10500 10500 7500 7500 9000 10500 12000 13500 12000
Ieņēmumi gadā (Ls) 112 500
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” darbinieku algas
Ēdināšanas dienesta darbinieku algas:
• Viesmīlis (10viesmīļu) – 10 * Ls 200 = Ls 2000
• Bārmenis (3bārmeņu) – 3 * Ls 200 = Ls 600
• Food&Beverage menedžeris – Ls 270
• Pavārs (3pavāri) – 3 * 240 = Ls 720
• Šefpavārs – Ls 270
• Pavāra palīgi – 5 * Ls 200 = Ls 1000
• Trauku mazgātāji – 2 * Ls 150 = Ls 300
Kopā: Ls 5160 (1mēnesis), Ls 5160 * 12 = Ls 61 920 (gadā)
Istabu pārvaldīšanas dienesta darbinieku algas:
• Istabenes – 25 * Ls 150 = Ls 3750
• Stāvu pārziņi – 2 * Ls 180 = Ls 360
• Portjē – 2 * Ls 150 = Ls 300
• Inženieri – 3 * Ls 180 = Ls 540
• Drošībnieki (Security) – 4 * Ls 200 = Ls 800
• Administratori – 8 * Ls 240 = Ls 1920
• Telefonisti – 4 * Ls 200 = Ls 800
Kopā: Ls 8470 (1mēnesim), Ls 101 640 (gadā)
Pārējie darbinieki:
• Galvenais grāmatvedis – Ls 300
• Personāldienests – Ls 250
• Pārdošanas nodaļas direktors – Ls 300
• Mārketinga menedžeri – 3 * Ls 280 = Ls840
• Viesnīcas direktors – Ls 400
Kopā: Ls 2090 (1mēnesim), Ls 25 080 (gadā)
Pavisam kopā: Ls 188 640 (gadā)
Darba devējs saviem darbiniekiem maksā sociālo nodokli (27,09%), kas jau ir iekļauts aprēķinātas algās. Vēl šajās algās tiek iekļauts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) un iedzīvotāju sociālais nodoklis (9%). Darbinieku algas otrajā gadā palielināsies par 10%, bet trešajās gadā – par 20%, kas savukārt veicinās darba kvalitāti. Gada laikā darbiniekiem tiks izmaksātas arī veicināšanas prēmijas.
Papildarbaspēks, kas strādās tikai, kad notiks lielās konferences vai banketi tiks atalgots pēc padarītā darba (tiks skaitītas stundas).
Viesnīcas “Biznesa Vilnis” aptuvenie ieņēmumi un izdevumi,
kas balstīti uz prognozēm
Gads 2002 2003 2004
Ienākumi no istabiņām (Ls) 373800 540300 672600
Algu izmaksa (Ls) 101640 111804 1341648
Citi izdevumi (Ls) 20000 25000 30000
Departamenta ienākumi (Ls) 252160 403496 699048
Ienākumi no ēdināšanas (Ls) 7200 94500 112500
Ienākumi no viesību org. (Ls) 1400 1600 1800
Pārdošanas izmaksas (Ls) 25000 30000 35000
Algu izmaksas (Ls) 61920 68112 81734
Departamenta ienākumi (Ls) -920 12388 13766
Ienākumi no kenferenču zālēm (Ls) 65000 70000 80000
Ienākumi no nomas (Ls) 1400 1800 2000
Visi ienākumi kopā (Ls): 184840 487684 794814
Izdevumi
Pārējās algas (Ls) 2090 2299 2759
Reklāmas izdevumi (Ls) 3000 2500 2000
Personāldaļas izdevumi (Ls) 1000 1200 1300
Transporta izdevumi (Ls) 30000 30000 35000
Uzturēšanas izdevumi (Ls) 1000 1200 1500
Komunālie pak. (Ls) 30000 30000 30000
Citi izdevumi (Ls) 2000 2000 2000
Izdevumi kopā (Ls): 69090 69199 47559
Ienākums pirms nodokļa (Ls) 115750 418485 747255
Ienākuma nodoklis (25%) (Ls) 289327.5 104621.25 186813.75
Tīrais ienākums (Ls) 86752.5 313863.75 560441.25
Nobeigums
Projekta izstrādes laikā SIA “Enkurs” tika pasludināta par bankrotējušu. Atsaucoties uz līguma vienu no punktiem – ja nomnieks bankrotē, aptur darbību, nomirst vai zaudē savu juridisko statusu nomas laikā, iznomātājs (šajā gadījumā Ventspils Brīvostas pārvalde) var pārtraukt nomas līgumu.
Projekta darba grupa ir apņēmības pilna, pēc šī projekta aizstāvēšanas Biznesa Augstskolā “Turība”, doties uz Ventspils pilsētas domi un Ventspils lielākajiem uzņēmumiem, lai aizstāvētu savu projekta ideju tur, gūtu finansiālu atbalstu un varētu realizēt konferenču centra un viesnīcas “Biznesa Vilnis” īstenošanos dzīvē.
Izmantotā literatūra
1. J. Beļčikovs; V. Praude “Marketings”, R: “Zvaigzne ABC”, 1994.g., 302lpp.
2. Rurāne M., “Uzņēmuma finansu vadība”; R: “Turības mācību centrs”, 1997.g., 255lpp.
3. “Mazā biznesa kurss” –mācību līdzeklis; R: ”Jumava”; 1999.g., 315lpp.
4. “Māksla”, žurnāls, februāris – marts, 2000.gads, 43 – 44lpp.
5. “Latvijas tūrisma ceļvedis”, SIA “Katalogs BTG”, Rīga, 2000.g.
6. “Viesnīcas uzņemšanas dienesta darbības vadīšana”, tulkotais mācību palīgmateriāls kursam, 325lpp.
7. “Pastaigu karte”, Ventspils TIC izdotais informatīvais materiāls.
8. “Ventspils Lineārā Centra spēles”, reklāmas buklets; reklāmas grupa “VIDE”; 1999.gads, 64 lpp.
9. “Ventspils pilsētas un rajona tūrisma attīstības koncepcija 2000.- 2005.gadam.”
10. Abbey, James R. “Hospitality sales and marketing”; 1996 by Educational Institute of the AH&MA, 697p.
11. Berberogly H., “Designing Restaurants and Hoteliers”; 1999 by Berberogly; 342p.
12. Berberogly H., “Marketing for Restaurateurs and Hoteliers”; 1999 by Berberogly; 131p.
13. Falkner D. E.; Berberogly H. “Convention and banquet management”; 1999 by Falkner, Berberogly, Shaw; 218p.
14. Lewis R. C.; Chambers R. E.; Chacuo H. E., “Marketing Leadership in hospitality foundations and practices”; 1995 by VAN NOSTRAND REINHOLD; 844p.
15. Interneta materiāli.