Vitamīni Funkcija Produkti, kas to satur
Ū d e n ī š ķ ī s t o š i e v i t a m ī n i
PP vitamīns
(nikotīnskābe) PP vitamīns ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas līdzsvaru šūnās. Tas ir iesaistīts praktiski visos vielmaiņas procesos. PP vitamīnu var atrast rupja malums miltos, klijās, raugā, gaļā un zivīs.
B12 vitamīns (ciānkobaltamīns) Tas piedalās asinsrades procesos, jo nepieciešams eritrocītu veidošanai. Bez tam B12 vitamīns ir nepieciešams arī nervu šķiedrām. B12 vitamīns ir atrodams gaļā, aknās, piena produktos, olās un zivīs.
B6 vitamīns
(piridoksīns) Vitamīns ir nepieciešams olbaltumvielu vielmaiņas norisēs. Piridoksīns ir atrodams graudaugu produktos, zivīs, aknās un riekstos.
Biotīns
Reizēm biotīns tiek dēvēts arī par H vitamīnu, lai gan šis nosaukums tiek lietots reti. Biotīns ir iesaistīts visu uzturvielu vielmaiņas procesos. Tas piedalās tauku un ogļhidrātu veidošanā, kā arī veicina olbaltumvielu noārdīšanu šūnās.
Biotīns uztura produktos ir plaši sastopams. To var atrast graudaugos, piena produktos, olās un zemesriekstos. Bez tam biotīnu cilvēka organismā ražo arī zarnās esošas baktērijas.
C vitamīns
(askorbīnskābe) Šīs vitamīns piedalās daudzos vielmaiņas procesos. Tas stiprina organisma imūno sistēmu – neļauj mums slimot ar lipīgām slimībām, jo paaugstina mūsu aizsargspējas. C vitamīns labvēlīgi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu – stiprina un stabilizē nervu sistēmas darbību. Bez tam tas stiprina arī asinsvadu sieniņas. C vitamīns visvairāk ir citrusaugļos, piemēram, citronos un apelsīnos, arī dārzeņos, piemēram, kāpostos, tomātos, kartupeļos, dažādās ogās, zaļumos. Īpaši daudz C vitamīns ir mežrozīšu augļos.
T a u k o s š ķ ī s t o š i e v i t a m ī n i
A vitamīns
(retinots) Tas piedalās dažādos organisma vielmaiņas procesos. Tomēr galvenās funkcijas ir normālas redzes nodrošināšana, ādas un gļotādas funkciju nodrošināšana. Bez tam A vitamīns arī atbild par organisma augšanu un stiprina imūnās sistēmas aizsargreakcijas. A vitamīns visvairāk sastopams aknās, piena produktos, zivju eļļā, olas dzeltenumā, dažādos augļos un dārzeņos. Visos dzeltenas un oranžas krāsas dārzeņos, piemēram, burkānos, tomātos, ķirbjos, arī pīlādžu ogās ir daudz karotīna – augu pigments. Karotīns nonākot gremošanas traktā sašķeļas un tā rezultātā veidojas A vitamīns.
D vitamīns
(kalciferols) D vitamīns ir atbildīgs par normālu kaulu sistēmas un zobu attīstību, nobriešanu. Vitamīns arī veicina kalcija uzsūkšanos no gremošanas trakta asinīs. Visvairāk šis vitamīns ir sastopams piena produktos, zivīs un zivju eļļā,, aknās, olas dzeltenumā. D vitamīns veidojas arī cilvēka organismā. Tas notiek ādā saules gaismas ultravioleto staru ietekmē.
E vitamīns
(tokoferols) Tokoferols ir nozīmīgs antioksidants cilvēka organismā. Tas nozīmē, ka ar E vitamīna palīdzību organismā tiek iznīdētas dažas kaitīgās vielas, kas rodas vielmaiņas procesos un var kaitēt organisma šūnām. E vitamīns visvairāk ir sastopams augu eļļās, graudaugu produktos, riekstos, olas dzeltenumā.
K vitamīns K vitamīns cilvēka organismā ir iesaistīts procesos, kas atbild par asins reci.
Pirmkārt, to var uzņemt ar uzturu. Tas atrodams tādos uztura produktos, kā tumši zaļo lapu dārzeņos, graudaugos, pākšaugos un olas dzeltenumā. Otrkārt, K vitamīnu cilvēka organismā ražo īpašas zarnu baktērijas.