Saturs
Saturs 1
1.Zemnieku saimniecības ”Upmaļi” raksturojums 2
1.2.Uzņēmuma pašreizējās darbības apraksts 2
1.2.SWOT analīze 4
1.3. Saimniecības filozofija 5
1.4.Saimnieciskais risks un problēmas. 5
Riski un to novēršana 6
2.Tirgus novērtējums un izpēte. 7
2.1.Tirgus novērtējums 7
2.2.Mārketings. 9
3. Produkcija, tās kvalitāte. 9
3.1.Kartupeļi 10
3.2.Gaļas liellopi. 11
3.3.Augšņu raksturojums. 12
4. Strādājošo struktūra un galvenās funkcijas. 12
5. Zemnieku saimniecības „Upmaļi” produkcijas ražošanas ekonomiski finansiālie rādītāji 2004.gadā. 13
5.1.Ražošanas izmaksas un struktūra. 13
6. Tālākās attīstības iespējas 14
7. Finansu aprēķini 15
7.1. Bruto segums 15
7.2. Peļņas vai zaudējuma aprēķins 15
7.3 Naudas plūsma 15
7.4 Bilance 15
8. PIELIKUMI 16
9. Kartupeļu stādījumu bruto segums (uz 1ha) 17
10. Gaļas liellopi no 2-11 mēnešu vecumā 171.Zemnieku saimniecības ”Upmaļi” raksturojums
Zemnieku saimniecība dibināta: 2004. gada 21. janvārī.
Reģistrācijas Nr. 44101034647
Saimniecības statuss: individuāls privāts uzņēmums.
Darbības virzieni:
011 – augkopība,;
012 – lopkopība;
014 – lauksaimnieciskie un ar lopkopību saistītie nodarbošanās
veidi.
Adrese: “Upmaļi”, Mārsnēnu pagasts, Cēsu rajons, Latvija, LV – 4129.
Īpašnieks: Uldis Pilveris, dzimis 1984.g., personas kods 030584 – 12205, izglītība – 2.kursa Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Uzņēmējdarības lauksaimniecībā students.
Pārvaldnieks: Jurijs Safonovs, dzimis 1982.g., personas kods 040482 – 12212, izglītība – 4. kursa Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Uzņēmējdarības lauksaimniecībā students.
Norēķinu rēķins: LV39LHZB4200092545001
Zemes platība: Kopā ha 300 ha-1
− Īpašumā – 50 ha-1
− Izīrētā platība – 250 ha-1
Zemes gabali atrodas Mārsnēnu pagastā, Cēsu rajonā.
Saimniecības resursi: Saimniecībai īpašumā ir iegādāta kūts, kur var turēt 150 ragulopus, kā arī pagrabs a ietilpību līdz pat 2500 tonnu kartupeļu. Ir arī traktors MTZ 1025 ar trīs korpusu maiņvērsējarklu, kultivatoru SAME 6m un pļaujmašīna.
Strādājošo skaits: uz 01.04.2004. – 3 cilvēki.
Ģeogrāfiskais izvietojums: Zemnieku saimniecība “Upmaļi” atrodas tieši krustpunktā starp Cēsīm, Valmieru un Smilteni. Līdz šīm pilsētām ir apmēram 20 km. Rīga no Mārsnēnu pagasta ir 100 km un pārstrādes uzņēmumi kā Aloja cietes rūpnīca ir 64 km un Ādažu čipsu rūpnīca ir 98 km.1.2.Uzņēmuma pašreizējās darbības apraksts
Z/S ”Upmaļi” ir vairāknozaru uzņēmums, kura galvenie darbības veidi ir augkopība un lopkopība.
Uzņēmuma moto: veselīgāk, dabiskāk un labāk!
Uzņēmuma misija: ražot, piedāvāt un piegādāt augstas kvalitātes lauksaimniecības produkciju patērētājiem Latvijā un ārpus tās:
1. ražot tirgus prasībām atbilstošu lauksaimniecisko produkciju;
2. panākt augstu produkcijas kvalitāti;
Misijas nodrošināšanai un sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
audzēt augkopības un lopkopības produkciju;
audzēt pastāvošajām tirgus prasībām un pieprasījumam atbilstošu produkciju;
sekot un attīstīt produkciju atbilstoši tirgus izmaiņām;
piemērot atbilstošu augmaiņu un agrotehniku gan audzējamām kultūrām, gan platībām;
sagatavot izaudzēto produkciju atbilstoši sadales kanāliem dažādos mērķtirgos:
• mazumtirdzniecībai;
• vairumtirdzniecībai;
• pārtikas un pārstrādes vajadzībām.
Lai tiktu nodrošināta sekmīga augstākminēto uzdevumu izpilde, tika noteikti šādi stratēģiskie mērķi, laika periodam ≥5 gadiem:
1. palielināt ražošanas jaudas un saražotā apjomu, kā arī paplašināt platību no 300 līdz pat 600 un vairāk;
2. uzlabot, atjaunot vai pārbūvēt vecās ēkas;
3. nodrošināt zemes platību intensīvu izmantošanu;
4. uzlabot un ieviest modernizētas un enerģiju, kā arī citu resursu taupošu ražošanas tehnoloģiju;
5. samazināt pastāvīgās izmaksas vidēji par 15%;
6. uzlabot un attīstīt saimniecības efektivitāti, darba spēka produktivitāti, darba apstākļus un darba drošību;
7. attīstīt produkcijas eksporta iespējas.
Savukārt, lai tiktu veiksmīgi panākta stratēģisko mērķu izpilde, tika nosprausti taktiskie mērķi, laika periodam no 1 līdz 5 gadiem:
1. iepirkt un uzlabot tuvumā esošās platības;
2. pielāgot produkcijas kvalitāti Eiropas Savienības standartiem;
3. iegādāties jaunu tehniku: (kartupeļu šķitotāju, kartupeļu kombainu, kartupeļu stādāmo, frontālo iekrāvēju, miglotāju, rulonu ietinēju.)
Un tādēļ tika izvirzīti šādi operatīvie mērķi 2005.gadam:
1. nodrošināt produkcijas atpazīstamību kā garantiju kvalitātei un pieprasījumam;
2. uzsākt saimniecības modernizāciju1.2.SWOT analīze
Lai noteiktu uzņēmuma – saimniecības priekšrocības un varētu izstrādāt atbilstošu stratēģiju veiksmīgai darbībai un pastāvēšanai tikai veikta SWOT analīze (S – strength (stiprās puses), W – weaknesess (vājās puses), O – opportunities (iespējas), T – threats (draudi)). S un W nosaka iekšējie saimniecības faktori, bet O un T ir ārējie faktori.
1.tabula
SWOT analīze
S W
ražošanas objekta izdevīgā atrašanās vieta;
viegla un ērta piebraukšana ar autotransportu;
iespējams paredzēt saražotās produkcijas apjoma pieaugumu;
kvalificēts un pieredzējis darbaspēks;
patērētāju uzticība vietējai produkcijai;
neliela konkurence Cēsu rajonā
+ LR iestāšanās ES, kas varētu stabilizēt produkcijas cenu − ēku relatīvi lielais nolietojums;
− neiespējamība ilgstoši uzglabāt produkciju;
− augu un lopu uzņēmība pret slimībām un kaitēkļiem;
− vāji attīstīts tehnoloģiskais iekārtojums
− augstākas cenas ražotajai produkcijai nekā importētajai produkcijai.
− Palielināsies konkurence LR iestājoties ES
O T
pilnveidojot ražošanas procesu iespējams palielināt tīro ienākumu daļu;
iespēja palielināt ražošanas jaudas;
dažādi un daudzveidīgi produkcijas realizācijas ceļi un iespējas;
produkcijas izmantošanas daudzveidība;
neizsmeltās l/s produkcijas pārstrādes un ražošanas attīstības iespējas;
vidējā IKP pieauguma tempa pozitīvais prognozētais pieaugums par 3% un FM prognoze par inflācijas tempa samazināšanos, kas stimulēs iedzīvotāju pirktspēju. − neaizsargāts vietējais tirgus;
− mainīgi klimatiskie apstākļi;
− imports par zemākām cenām, īpaši no Lietuvas, Polijas u.c. valstīm;
− grūti prognozēt nepārvaramas varas iestāšanos.
− mainīga l/s politika;
− mainīga valsts atbalsta un nodokļu politika
− ES KLP reformas;1.3. Saimniecības filozofija
Uzņēmuma filozofija par stratēģijas izvēli:
1. attēls Saimniecības filozofijas grafiska interpretācija.
Uzņēmuma filozofija ir sekojoša: stiprās puses mazina uzņēmuma vājās puses, un vājās puses savukārt rada un liek meklēt iespējas, turpretī iespējām ir gan pozitīvā puse, tas ir, tās paplašina tirgu un rada lielāku pieprasījumu, kas savukārt noved pie draudiem, turpretī draudi liek meklēt un izmantot saimniecības stiprās puses, lai tos novērstu. Kā redzams saimniecības filozofija ir noslēgts aplis, kur viens objekts ietekmē un noved pie otra. Ja pētītu šo noslēgto apli tālākā nākotnes perspektīvā, tad redzētu, ka šis aplis patiesībā ir biznesa cikls ar augšupejošu tendenci, kas arī nodrošinās saimniecības iespēju ne tikai veiksmīgi pastāvēt, bet radīs arī attīstības perspektīvas.1.4.Saimnieciskais risks un problēmas.
Galvenie saimnieciskā riska avoti, kas var apdraudēt zemnieku saimniecības ”Upmaļi” augkopības un lopkopības izstrādājumu audzēšanu un realizāciju, ir apvienojami sekojošās grupās:
Ražošanas risks – produkcijas kvalitāte un ārējais izskats;
Politiskais risks – saistīts ar izmaiņām valdības politikā, likumdošanā un normatīvos.
Cilvēciskais risks – saistīts ar saimniecībā strādājošo darbinieku un īpašnieka ģimenes locekļu uzvedības un veselības izmaiņām.
Finansu risks – saistīts ar nepietiekamu ražotās produkcijas pieprasījumu, kas rada saimniecības peļņas samazinājumu. Rezultātā var rasties maksājumu veikšanas grūtības un apdraudēta uzņēmuma naudas plūsmu.
Nelaimes gadījumu risks – ugunsgrēki, dabas katastrofas, zādzības un laupīšanas.
2.tabulaRiski un to novēršana
Riska veids Veicamie pasākumi riska samazināšanai
Ražošanas risks Precīza mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas ievērošana, kā arī laistīšanas, novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas tehnoloģiju precīza ievērošana.
Tirgus risks Tirgus informācijas uzkrāšana un analīze. Līgumu slēgšana par produkcijas piegādi pārstrādātājiem.
Politiskais risks Pārdomāt saimniecībā ražotās produkcijas realizācijas diversifikācijas iespējas, izstrādāt alternatīvus variantus
Cilvēciskais risks Izveidot darbinieku rezervi, vai arī sadarboties ar LLU un tehnikumiem un uz vasaras sezonu pieņemt darbā praktikantus.
Konkurences pieaugums Produkcijas kvalitātes uzlabošana; Uzņēmumu pozīciju nostiprināšana;
Slimības Karantīnas ieviešana; Miglošana ar fungicīdiem;
Dabiskais risks Slimībizturīgu šķirņu izvēle; Vaislas materiāla izvēle;
Finansu risks Popularizēt saražoto produkciju, tās augsto kvalitāti, veselīgumu un nepieciešamību pēc vitamīniem. Veidot visas šīs nozares reputāciju. Uzkrāt un analizēt tirgus informāciju. Meklēt jaunas realizācijas iespējas.
Nelaimes gadījumu risks Apdrošināšana. Iespēju robežās – uzņēmuma – objekta apsardze.
Mašīnu parka nolietošanās Vēcās morāli un tehniski nolietotās tehnikas nomaiņa ar jaunām; Modernizācija;2.Tirgus novērtējums un izpēte.
2.1.Tirgus novērtējums
Lopkopības un augkopības produkti, tādi, kā gaļa un kartupeļi, principā ir ikdienas pieprasījuma preces, kuras pircēji parasti iegādājas bieži un nekavējoties (bez ilgas domāšanas), jo tie ir veselīgi un tajos ir daudz vitamīnu.
Zemnieku saimniecībā ”Upmaļi” ražoto produktu potenciālie patērētāji ir atrodami visās Latvijas iedzīvotāju vecuma grupās.
Gaļas un kartupeļu kopējais patēriņš vienam iedzīvotājam kilogramos gadā mūsu valstī ir stabils apjoms.
3.tabula
Gads Gaļas patēriņš (kg) Kartupeļu patēriņš (kg)
1995 56 120
2000 76 150
2001 72 135
.
Kā redzams gaļas un kartupeļu patēriņš ir samērā stabils rādītājs un šeit var izvirzīt divas prognozes: pesimistiskā – patēriņš 2004.g. un 2005.g. paliek tajā pašā līmenī kā 2001.g. – 72 kg gaļas un 823 kg kartupeļu, optimistiskā, ka šis patēriņš pieaugs vidēji par 10% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Optimistiskā prognoze balstīta uz to, ka paredzams ir IKP pieaugums par 4% 2005.gadā attiecībā pret 2004.gadu, kā arī prognozētais privātā patēriņa pieaugums.
Tad kopējā iekšējā tirgus ietilpība gaļai un kartupeļiem ir:
T.i.= C (kg/iedz)*P(iedz. Sk.)
T.i.2001=72*2364,2=170222 ,t gaļas
T.i.2001=135*2364,2=319167 t kartupeļu
Kur: T.i. – tirgus ietilpība;
C – consumtion (patēriņš gadā kg uz 1 iedzīvotāju)
P – population (iedzīvotāju skaits)
Kopējā kartupeļu kopraža 2001.g. bija 615 tūkst. t.
Kopējā saražotā gaļa 2001.g. bija 60,3 tūkst. t
Pieauguma tempu principā var arī balstīt uz faktoru, ka strādājošo mēneša vidējā darba samaksai ir tendence pieaugt, arī bezdarba līmenis ir krities.
4.tabula
Mērķtirgus analīze.
Produkcijas veidi Potenciālie patērētāji Patērētāju izvietojums Tirgus tendences
Lopkopības un augkopības produkti Patreizējais mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tīkls Rīga, Vidzemes zona,
Krievija Augošs
Produkcijas kopējo tirgu Latvijā sastāda: imports un pašmāju ražotāji. No pašmāju ražotājiem būtiskākais konkurents ir izmēģinmājumu un selekciju stacija „Priekuļi”, kuras produkcija dominē Vidzemē. Cēsu rajonā galvenie vietējie konkurenti ir mazo firmu īpašnieki, kas būtībā ievērojamu konkurenci nesastāda. Galvenie konkurences faktori ir kvalitāte, cena un piegādes izdevīgums.
Lopkopības nozarē šajā rajonā konkurentu nav.
Galvenās zemnieku saimniecības „Upmaļi” produkcijas galvenās priekšrocības konkurencē ir:
1. Produkcijas kvalitāte;
2. Piegādes izdevīgums;
3. Cena.
Pārstrādes uzņēmumiem saražotā produkcija tiks piegadāta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Tā kā mums būs iespējams arī uzglabāt saražoto augkopības produkciju, tad zemnieku saimniezība “Upmaļi” varēs slēgt līgumus un piegādāt produkciju tājos mēnešos, kad daudzas citas firmas to nebūs spējīgas.
Lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas starp konkurentiem uzņēmumam perspektīvā jādomā par savas reklāmas un uzņēmuma reputācijas veidošanu.
Veicot konkurentu analīzi, tika veiktas cenu aptaujas ražojošjiem produktiem:gaļai un kartupeļiem. Šī aptauja aptvēra lielveikalus: Rimi un T-market, kuri iepērk produkciju vairumā un tāpēc arī cenas ir salīdzinoši zemas, kā arī faktors, ka daudzi iedzīvotāji dod priekšroku iepirkties šajos veikalos. Protams, izvērtētas tika arī cenas Rīgas Centrāltirgū, kurš arī tiek uzskatīts par perspektīvu saražotās produkcijas realizācijas ceļu.
5.tabula
Konkurences analīze
Gaļa (Ls/kg) Kartupeļi (Ls/kg)
Importa produkcija:
− T-market
0,90
0,06
Vietējie (“Priekuļi”)
− RIMI
− Centrāltirgus
− T-market
1,00
1,00
1,00
0,08
0,08
0,082.2.Mārketings.
Zemnieku saimniecības „Upmaļi” īpašumā, ne arī uz nomas līguma pamata nav veikals, tāpēc saimniecība vadās pēc tirgū pastāvošajām cenām un par šīm cenām piedāvā savu produkciju.
Ir jārēķinās, ka kartupeļu un lopu cenas būtiski svārstās ne tikai atkarībā no sezonas, bet vēl jo vairāk, tās mēdz svārstīties pat par dienām, tāpēc būtiski ir sekot līdz šīm izmaiņām un pielāgot savas cenas, bet princips paliks nemainīgs, lai pielāgotos tirgus prasībām.
Produkcijas realizācijas iespējas ir sekojošas:
1)saimniecībā saražotā produkcija tiek piedāvāta lielveikaliem Vidzemes un Rīgas reģionā, kā arī dažiem mazākiem veikaliem, kā arī Krievijas tirgū;
2) ir noslēgts līgums ar pārstrādes cehiem;
3) tiek meklēta un, patreiz izvērtēšanas stadijā atrodas, ideja algot vienu cilvēku, kurš tirgos ražotnē saražoto produkciju Rīgā Centrāltirgū.
Mārketinga – reklāmas pasākumi:
Reklāma tiešā nozīmē pielietota netiek, vismaz īpaši līdzekļi netiek tam izdalīti, jo kartupeļi un gaļa ir pirmās nepieciešamības pārtikas prece, kurus iegādājas bez iepriekšēja nodoma un izdevumi reklāmai ietekmētu produkcijas cenas pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu Upmaļu konkurētspēju cenu ziņā.
Pastāv netiešā stimulēšana un reklāma – kartupeļi un gaļa patērētāju grupām asociējas ar labu un augstu kvalitāti un garšas īpatnībām. Patreiz produkcija vēl netiek marķēta, taču tas ir tuvākās nākotnes investīcijas projektā jau ietverts.3. Produkcija, tās kvalitāte.
Zemnieku saimniecības „Upmaļi” pamatprodukcija un produkcija ražota uz 2005.gadu ir sekojoša:
− Kartupeļi
− Lielopu gaļa3.1.Kartupeļi
Kartupeļi ir daudzgadīgi nakteņu ģints lakstaugi. Kartupeļi ir mitrumprasīgi lakstaugi, kuri aug mālsmilts augsnē. Kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju varētu raksturot šādi:1)augsnes sagatavošana un apstrāde, 2)kartupeļu stādīšan un kopšana, 3)kartupeļu novākšana un pirmapstrāde. 300 g kartupeļu satur 225 kilokalorijas. Dietologi ir pirādījuši, ka pieaudzis cilvēks spēj bez jūtamiem veselības traucējumiem pārtikt tikai no kartupeļiem. Statistika parāda ka laukos dzīvojošie cilvēki kartupeļus uzturā lieto vairāk, nekā pilsētās dzīvojošie. Kartupeļi arī ir izejviela rūpniecībai. Pārstrādājot tonnu kartupeļu ar cietes daudzumu 17,5% cietes vai tikpat daudz sīrupa, 160 kg dekstrīna vai 80 kg glikozes, 112 l spirta vai 55 kg šķidrās ogļskābes.
Nozīmīgākās kartupeļu slimības un kaitēkļi:
Slimības: lakstu puve, sausplankumainība, melnais kraupis;
Kaitēkļi:kolorādo vabole, lapputis.
6.tabula
Ražošanas skaitliskie rādītāji Z/S “Upmaļi”
Kultūra Gads Platība (ha) Stāda
(mēn) Novāc
(mēn) T/ha T
Kartupeļi 2004 30 05 08;09 40 1200
Kartupeļi 2005 40 05 08;09 40 1600
Kartupeļi 2006 50 05 08;09 40 2000
Kartupeļi 2007 60 05 08;09 40 2400
Kartupeļi 2008 70 05 08;09 40 2800
Kā var redzēt 7. tabulā, tad ar katru gadu kartupeļu audzēšanas platības tiks palielinātas.
7.tabula
Kartupeļu audzēšanas un patēriņa rādītāji Latvijā.
Gads Kartupeļu sējumu platības (tūkst. ha) Kartupeļu kopraža (tūkst. t ) Kartupeļu ražība (centneri no 1 ha) Kartupeļu mazumtirdzniecības cenas (Ls par 1 kg) Strādājošo pirktspēja (kg)
1995 75,3 864 115 0,23 334
1997 69,6 946 136 – –
1998 58,8 694 118 – –
1999 50,1 796 159 – –
2000 51,3 747 146 0,13 838
2001 55,1 615 112 0,14 823
Kā var redzēt 7. tabulā, tad visi rādītāji pa gadiem ir svārstīgi, 1995. gadā gan platības, gan ražības un ražas, gan cenas bija augstas, laikam ejot visi rādītāji kritās, bet tagad jaunajā tūkstošgadē visi rādītāji atkal sāk palielināties, var secināt ka atkal pieaug gan piedāvājums, gan pieprasījums.3.2.Gaļas liellopi.
Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozarei ir plašas attīstības perspektīvas. Lielopu gaļas ražošanas Eiropā šobrīd tiek ierobežota dažāduslimību ( BSE, mutes un nagu sērga ) dēļ un krasi samazinās liellopu skaits. Mūsu valstī šo problēmu nav, līdz ar to ir plašas iespējas konkurēt Eiropas liellopu gaļas un šķirnes dzīvnieku tirgū.
A/s LGLA iecerējusi sakārtot situāciju gaļas liellopu audzēšanas nozarē Latvijā, veicināt nozares attīstību un uzplaukumu, palielinot Latvijas lauksaimniecības produktu konkurētspēju Eiropas tirgū un veicinot latvijas lauksaimniecības integrāciju Eiropas Savienībā.
Latvijā audzē četru gaļas šķirņu – Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus – lopus, ir sākta arī Hailandes šķirnes lopu audzēšana. Gaļas liellopu audzēšanā ir noteikti vairāki mērķi – augsts dzīvsvara pieaugums ekonomiski ēdinot, kvalitatīvs kautķermenis, pēc EUROP standarta, viegla atnešanās, laba auglība, šķirnei raksturīga ķermeņa uzbūve un mierīgs temperments. Šobrīd gaļas liellopu audzēšanas nozare Latvijā tikai sāk attīstīties, gaļas liellopiem tiek veidota atsevišķa Valsts ciltsgrāmata, ir apmācīti pirmie 12 gaļas liellopu pārraugi un divi gaļas liellopu vērtēšanas eksperti. Latvijā audzējamiem gaļas liellopiem jāsaglabā šķirnei raksturīga ķermeņa uzbūve un labdabīgs, mierīgs temperiments.
Nozīmīgākās gaļas liellopu slimības: Mutes un nagu sērga; BSE
8.tabula
Liellopu audzēšanas un gaļas patēriņa rādītāji Latvijā.
Gads Liellopu skaits (tūkstošos) Liellopu gaļas ražošana (tūkst. t) Strādājošo pirktspēja (kg) Liellopu gaļas mazumtirdzniecības cenas (Ls par 1 kg)
1990 1439 125,1 – –
1995 537 48,0 56 1,30
2000 367 22,4 76 1,43
2001 385 19,1 72 1,61
Kā var redzēt 8. tabulā, tad visi rādītāji pa gadiem ir svārstīgi, laikam ejot visi rādītāji kritās, bet tagad jaunajā tūkstošgadē visi rādītāji atkal sāk palielināties, var secināt ka atkal pieaug gan piedāvājums, gan pieprasījums.
9.tabula
Ražošanas skaitliskie rādītāji Z/S “Upmaļi”
Kultūra Gads Liellopu skaits Izaudzēšana dzīvmasā t. Gaļa t.
Liellopu gaļa 2004 160 0,35 56
Liellopu gaļa 2005 160 0,35 56
Liellopu gaļa 2006 160 0,35 56
Liellopu gaļa 2007 160 0,35 56
Liellopu gaļa 2008 160 0,35 56
Tā kā ferma tiks visu laiku maksimāli noslogota, tad arī ražošanas rādītājs ir konstants skaitlis.3.3.Augšņu raksturojums.
Saimniecībā esošās augsnes atbilst vidēji smagām mālsmilts augsnēm, augsnes ph 6,2., ar vidēju P2O5 un K2O saturu.
10.tabula
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju raksturojums
Augsne Reljefs Mitr.rež. Eroz.iesp. Agroķ.rād.
Tips Gran.sast.
Kartupeļi mS VK līdzens Normāls Nav Optimāli
Ņemot vērā paredzētos kultūraugus, augsne tiks sagatavota intensīvai apsaimniekošanai, jo ar laiku augsnes ķīmiskais un granulometriskais sastāvs ielabosies.4. Strādājošo struktūra un galvenās funkcijas.
Pavisam saimniecībā tiek nodarbināti 4 cilvēks uz pilnu slodzi un 2 cilvēki uz pusslodzi, ieskaitot vadītāju un pārvaldnieku.
Ražošanas kompleksa vadītāji (2 cilvēki) – operatīvi vada un organizē sēklu un pamatmateriālu iegādi, kā arī citu ražošanas resursu iegādi. Veic un dibina sakarus ar potenciālajiem klientiem un lielveikaliem. Pārzin, organizē un kārto visus ar grāmatvedību saistīto dokumentāciju. Tai pat laikā ir produkcijas izplatītāji un pilda tam piekrītošās funkcijas: organizē saimniecībā saražoto izstrādājumu savlaicīgu piegādi pasūtītājiem.
Saimniecības darbinieki – (2 cilvēki)– nodrošina produkcijas tehnoloģiski pareizu izaudzēšanu un uzglabāšanu. Viņi arī tieši piedalās ražošanas procesā.
Sezonas darbinieki – (2 cilvēki) – sezonas strādnieki tiek pieņemti darbā uz 1 mēnesi kartupeļu šķirošanas veikšanai.
Tabula 11.
Darbinieku štatu saraksts
Izmaksu nosaukums Darbinieku skaits Mēnešalga
Uzņēmuma vadība Īpašnieks 1 80
Pārvaldnieks 1 200
Ražošanas nodaļa
Traktorists 1 200
Lopkopēja 1 150
Sezonas strādnieki 2 905. Zemnieku saimniecības „Upmaļi” produkcijas ražošanas ekonomiski finansiālie rādītāji 2004.gadā.
Paredzamais realizācijas apjoms 2004.gadā ir 22000Ls. Ja analizē šos ieņēmumus pa mēnešiem, tad ir vērojams, ka šie ienākumi svārstās plašā amplitūdā no 0 līdz 11000 Ls par mēnesi. Vislielākie ieņēmumi ir septembris, kad tirdzniecība ar gandrīz visa veida produkciju rit pilnā sparā, turpretī decembris, janvāris un februāris ir „tukšie mēneši”, kad ienākumi līdzinās 0 Ls, tas tāpēc, ka šajā laikā nekas tieši ražots netiek, taču tiek sagatavots viss nepieciešamais, piemēram, tehnika, sēkla.
Analizējot ieņēmumu kopējo struktūru var secināt, ka piedāvājums ir stabils, un ja neskaita ziemas mēnešus, tad ieņēmumi ir katru mēnesi, kas ir ļoti būtiski tieši lauksaimniecības uzņēmumā, kur produkcijas realizācija un ieņēmumi parasti ir tikai gada beigās, bet sākoties ieņēmumiem no lopkopības, ienakumi būs arī ziemas mēnešos.
Taču tā kā uzņēmums ir jauns, uzņēmuma vadībai ir tālākejoši mērķi, ne tikai peļņas gūšana, bet lielāks uzsvars tiek likts uz tirgus daļas palielināšanu un reputācijas iegūšanu. Šī mērķa sekmīga realizācija nav iespējama, bez tehniskiem jauninājumiem, apjoma palielināšanu (lai minimizētu fiksētās izmaksas, kuras patreiz ir augstas) un esošo platību paplašināšana un jaunu apgūšanu.
Turpinot analizēt rādītājus, var redzēt, ka arī šī uzņēmuma rentabilitāte ir ļoti augsta, katrs ieguldītais lats ir atnesis 54 santīmu peļņu, jeb rentabilitāte ir 54%, kas ir augsts rādītājs.5.1.Ražošanas izmaksas un struktūra.
Izmaksu struktūrā vislielāko daļu jeb 60% sastāda pastāvīgās izmaksas, kas būtībā nav progresīvs rādītājs, taču ņemot vērā, to ka uzņēmums ir tikko uzsācis saimniecisko darbību, tā ir normāla parādība. Tas arī parāda, ka paplašināšanās ir nepieciešama un ļoti ieteicama tieši no izmaksu samazināšanas viedokļa. Principā izmaksas ir samērīgas ar saražotā apjomu un ieviešot investīcijas, pastāvīgās izmaksas samazināsies, mainīgās pieaugs, jo pieaugs ražošanas apjoms, taču summāri tās būs tuvu tam kopējo izmaksu līmenim, kāds tas ir patreiz, tātad ieņēmumi palielināsies un peļņa arī. Peļņu tuvāko 5 gadu laikā izmatos tikai tālākai attīstība.6. Tālākās attīstības iespējas
Jāsāk ir apgūt konkurentu aizņemtos tirgus un platības, attīstot savu ražošanu un tirdzniecību, apmierinot pircēju vēlmes pēc produkcijas par pieņemamām cenām. To var sasniegt:
1. Uzlabojot produkcijas kvalitāti;
2. Rekonstruējot ēkas;
3. Paplašinot noieta tirgu;
4. Palielinot ražošanas platības;
5. Palielinot ražošanu;
6. Modernizējot tehniku;
Zemnieku saimniecība „Upmaļi” visu iegūto peļņu plāno izmantot tālākai ražošanas paplašināšanai.7. Finansu aprēķini
7.1. Bruto segums
Lai uzņēmums varētu salīdzināt dažādu kūltūraugu audzēšanas tehnoloģiju, tiek izmantots bruto seguma rādītājs.
Bruto seguma rādītājs, kuru izmanto uzņēmuma ekonomiskās darbības analīzei un plānošanai un kas raksturo produkcijas tirgus vērtības pārsniegumu pār proporcionāli mainīgajām izmaksām. Bruto segums ir starpība starp realizācijas ieņēmumiem un mainīgajām izmaksām. Tā ir summa, kas sedz pastāvīgas izmaksas un nodrošina uzņēmuma peļņu.7.2. Peļņas vai zaudējuma aprēķins
Peļņas vai zaudējumu aprēķins sniedz informāciju par pārtskata perioda ieņēmumiem un izmaksām, kā arī gada laikā iegūto peļņu vai zaudējumiem. Izvērtējot uzņēmuma prognozēto peļņas vai zaudējuma aprēķinu ( skat.pielikumu ) var secināt, ka pirmajos gados uzņēmums prognozē peļņu, kas ar katru gadu paaugstināsies, un tiks novirzīta uzņēmuma attīstībai. Vislielākās izmaksas sastāda produkcijas ražošanas izmaksas.7.3 Naudas plūsma
Peļņa gada beigās peļņas/ zaudējumu aprēķinā vēl neliecina, ka uzņēmums varēs iegādāties resursus, kad tie būs nepieciešami. Tādēļ uzņēmumam ir jāsastāda naudas plūsmas pārskats.
Kā redzams naudas plūsmas prognožu tabulā ( skat.pielikumu ), lai uzņēmums sekmīgi varētu darboties ir nepieciešams piesaistīt papildus finansu līdzekļus no kredītiestādēm, lai varētu nosegt visas izmaksas, kas ar uzņēmuma darbības nodrošināšanu.7.4 Bilance
Darbības gados uzņēmuma īpašnieki prognozē, ka var izveidoties kreditoru parādi – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ( skat.pielikumu ). Sastādot bilanci tika pieņemts, ka pirmajos gados jauni pamatlīdzekļi tiks iegādāti, līdz ar to uzņēmuma bilances kopsummai ir tendence pieaugt, sakarā ar jaunu pamatlīdzekļu iegādi.8. PIELIKUMI
9. Kartupeļu stādījumu bruto segums (uz 1ha)
1. gads 2. gads 3. gads
Ieņēmumi:
Kartupeļi (ciete) 1600 1600 1600
Kopā: 1600 1600 1600
Mainīgās izmaksas:
sēkla 200 – –
mēslojums 150 150 150
augu aizsardzība:
fungicīdi 70 70 70
herbicīdi 33,55 33,55 33,55
insekticīdi 6,4 6,4 6,4
Citas mainīg. izmaks
tehniskie darbi 143 143 143
Kopā: 603,45 403,45 403,45
Bruto segums 996,55 1196,55 1196,5510. Gaļas liellopi no 2-11 mēnešu vecumā
1. gads 2. gads 3.gads
Ieņēmumi:
Jaunlops – 444 444
Kopā: – 444 444
Mainīgās izmaksas:
Teļš 50 50 50
Mieži 13 13 13
Auzas 5 5 5
Minerālbarība 27 27 27
skābbarība 63 63 63
veterinārārsts 6 6 6
pakaiši 5 5 5
Citas mainīgās izmaksas 20 20 20
Kopā: 189 189 189
Bruto segums -189 255 255