ZPD “Imunitāte”

Dabas zinātņu sekcija

“Cilvēka imunitāte”
Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijā

Rēzekne
2008

Saturs
1.Ievads………………………………………………………………………………..3
1.1.Cīņa ar neredzamo ienaidnieku, kas iekļūst organismā no ārpasaules…………5
1.2. Imunitātes veidi………………………………………………………………..6
1.3. Sargā savu imunitāti…………………………………………………………. 7
1.4. Veicini savu imunitāti pats!…………………………………………………. 9
1.5. Vielas un medikamenti, kas veicina imūnsitēmu…………………………….13
2. Praktiskā daļa……………………………………………………………………..18
Nobeigums…………………………………………………………………………..21
Izmantotās literatūras saraksts………………………………………………………22
Pielikumi…………………………………………………………………………….23

1.Ievads

Katram cilvēkam dzīvē ir nostādītas savas vērtības. Šīs vērtības katram atšķiras, bet jebkura cilvēka vērtību saraksta augšgalā jābūt veselībai. Veselība ir vērtība, kuru nevar nopirkt par naudu. Es uzskatu, ja cilvēkam būs veselība, tad viņam būs arī viss pārējais. Viens no veselības ietekmējušajiem faktoriem ir imunitāte. Es izvēlējos darba tēmu par cilvēka imunitāti, jo, manuprāt, tas ir galvenais faktors, kas ietekmē cilvēka veselību. Tās ir kā sava veida attiecības- imunitāte ietekmē veselību- cilvēks ietekmē imunitāti.
Šī darba mērķis ir pierādīt, ka tiešām viss ir pašu cilvēku rokās, viņa veselība pirmām kārtām. Mums katram ir jāsargā sava imunitāte, jo tā sargā mūs. Daudzi cilvēki vēl nav sapratuši to, un es uzskatu, ka es pati, rakstot šo darbu, daudz ko iegūšu, uzzināšu daudz ko jaunu. Vēl viens iemesls kāpēc es izvēlējos šo tēmu ir interese par bioloģiju. Tas ir ļoti svarīgi lai tēma tev pašam patiktu ,jo ja tev nepatiks savs darbs, tas nepatiks arī pārējiem.
Ir ļoti daudz veidu kā veicināt vai pasliktināt imunitāti. Cilvēki mēģina apgalvot, ka veselību pasliktina galvenokārt mūsdienu produkcija, bet tas nav visai patiess apgalvojums. Produkti, protams, kurus lietojam, ietekmē mūsu veselību, bet tāpēc cilvēkam ir iespēja pašam izvēlēties, ko lietot. Ir ļoti interesanti pavērot un salīdzināt, kādus produktus cilvēki lietoja agrāk, kādus tagad. Un ir arī redzama atšķirība cilvēka mūža ilgumā. Cilvēki, kuri nelieto nekādus modernos medikamentus dzīvo daudz ilgāk nekā mūsdienu paaudze. Tagad jau jaunieši slimo ar tādām kaitēm, ar kādām agrāk slimoja daudz vecāki cilvēki. Zem visiem šiem apgalvojumiem ir viens liels kopējs nosaukums- imunitāte.
Šī darba uzdevumi ir ļoti plaši un interesanti. No dažādiem skatījumiem tiks novērota cilvēka attieksme pret veselību, pašreizējais stāvoklis. Pirmais, kas man būtu jāpaveic būs iepazīstināt cilvēkus, kas ir imunitāte, kādi ir imunitātes veidi, kas to veido. Manuprāt, ļoti svarīgi ir uzzināt apkārtējo cilvēku viedokli, tāpēc tiks veiktas aptaujas, konsultācijas ar dažāda vecuma cilvēkiem. Pēc aptauju datiem varēs secināt, kāda ir cilvēku attieksme pret veselību kā vērtību. Man ir ļoti nozīmīgi, lai tiešām cilvēki iedziļinātos un nopietni uztvertu šo darbu. Tas ir tāpēc, jo tāds ir mans mērķis- pierādīt, ka cilvēks var ,un viņam ir tāda iespēja ,uzlabot savu dzīvesveidu.
Darba teorētiskajā daļā mēģināšu pierādīt ar faktiem arī to kā apkārtējā vide ietekmē cilvēka imunitāti. Tāpēc vajadzētu aizdomāties, kādā vidē vajadzētu atrasties, lai nebūtu jānodara ļaunums sev un apkārtējiem. Pasaulē visas lietas ir savstarpēji saistītās, neviena lieta nevar pastāvēt bez otras. Viens no galvenajiem uzdevumiem teorētiskajā daļā būs pierādīt, ka no maziem sīkumiem ir atkarīgas lielas vērtības.
Es uzskatu, ka šī tēma tiešām atbilst manām interesēm un zināšanām. Šo darbu es veikšu ar lielu interesi, jo šī tēma ir saistīta ar anatomiju, kas arī mani patiesi interesē. Darba tēma ir globāla un varētu ieinteresēt visus cilvēkus, neatkarīgi no viņu dzimuma vai vecuma. Kā jau arī es teicu iepriekš, rakstot šo darbu, es daudz iegūšu. Vārds “imunitāte” ir dzirdēts ļoti bieži, bet kas tā īsti tā ir, un kas to veido būs uzdevums uzzināt man pašai. Jebkurā gadījumā, tā ir iespēja man pašai aizdomāties par savu dzīvesveidu un veselības stāvokli. Es ceru, ka pārējiem arī būs interesanti lasīt manu darbu. Atliek arī cerēt, lai man tiešām izdodas paveikt šo darbu, sasniegt savu mērķi. Mērķis ir mudināt cilvēkus dzīvot tā, lai viņiem pašiem ir labāk

1.1. Cīņa ar neredzamo ienaidnieku, kas iekļūst organismā no ārpasaules.

Vārds “imunitāte” cēlies no latīņu valodas „imunitas” – brīvība no klaušām, atbrīvots no kaut kā obligāta. Visi imunitātes veidojošie faktori veido imūnsistēmu. Tieši pateicoties šai, sarežģītajai, brīnumainajai, līdz galam neizpētītajai organisma aizsardzības sistēmai var eksistēt pats cilvēks – „dabas kronis” Mikrobi, iekļūstot dzīvā organismā, pieprasa sev dzīvošanai labvēlīgus apstākļus, taču organisms protestē pret ienācējiem. Imunitāte atbrīvo organismu, novērtējot tā individualitāti, atpazīstot „savus no svešiem” un likvidē pēdējos. Tādā veidā imūnsistēma koordinē visu reakciju saliedētību un mobilizē to organisma aizsardzībai pret infekcioziem aģentiem un dažādām ģenētiski svešām vielām, kas iekļūst no ārpasaules vai sintezējas pašā organismā. Imunoloģijas kā zinātnes rašanās laikā, tika noteikts, ka tā ir organisma neuzņēmība pret infekciju slimību izsaucējiem.
Imūnsistēmu vājinošie iemesli:
 toksisku vielu ietekme(smēķēšana, alkohols, narkotikas),
 slikts un nesabalansēts uzturs,
 hroniska neizgulēšanās,
 stress, depresija, garīga pārslodze,
 hipodinamija,
 aukstuma faktoru ietekme(ja cilvēks nav pietiekoši norūdīts).

1.2. Imunitātes veidi.

Eksistē iedzimtā imunitāte – ģenētiski noteikta neuzņēmība pret kādām konkrētām slimībām. Raksturīga visiem dzīviem organismiem – cilvēks neslimo ar lopu mēri, bet žurkas neslimo ar difteriju un tml.
Iegūtā imunitāte – izstrādājas organismā visas dzīves laikā , kas rodas pēc saskarsmes ar „nelūgtiem viesiem” – slimības izsaucējiem. Šo imunitāti cilvēks nevar nodot saviem bērniem.
Specifisko imunitāti- veido komplekss aizsardzības mehānisms, kas pazīst noteiktus patogēnus un pārtrauc to darbību vai iznīcina tos.
Nespecifisko imunitāti- rada vispārēji mehānismi un ķīmiski “šķēršļi”, kas neļauj mikroorganismiem iekļūt ķermenī un inficēt tos.
Mehāniska imunitāte- nespecifiskā imunitāte, ko nodrošina fizikāli mehānismi. Āda ir svarīgākais mehāniskās imunitātes līdzeklis. Tās ārējā kārta sastāv no neredzamām šūnām, kas veido barjeru, kuru vairums mikroorganismu nespēj “caursist”. Mehāniskie aizsardzības līdzekļi aizsargā arī pārējo ķermeni. Asaras aizskalo patogēnus no acīm. Trahejā esošās šūnas notver patogēnus lipīgās gļotās un pēc tam virza tos projām ar sīkiem matiņiem jeb skropstiņām.
Ķīmiskā imunitāte- nespecifiskā imunitāte, ko nodrošina ķīmiski aizsardzības līdzekļi. Ķermenī veidojas vielas, kas to aizsargā no kaitīgām baktērijām. Piemēram, ādu ķīmiski aizsargā eļļaina, skāba viela jeb tauki, kas iznīcina daudzas baktērijas, bet citām baktērijām neļauj vairoties. Sviedros, asarās un siekalās ir viela, ko sauc par lizozīmu. Tā nonāvē dažu veidu baktērijas, noārdot to šūnapvalkus. Cita veida ķīmisko imunitāti nodrošina kuņģis. Tas izdala sālskābi, kas nogalina daudzas baktērijas.

1.3.Sargā savu imunitāti!

Imūnsistēma, kā jebkura cita organisma sistēma, ir pakļauta dažādiem traucējumiem, var “saslimt”.
Tas izpaužas:
1. Bieži atkārtojas infekcijas, kuras izsauc baktērijas, vīrusi, sēnītes, hlamīdijas u.c. Piemēram, ādas un zemādas strutaini iekaisumi, elpošanas sistēmas infekcijas (bronhīti, pneimonijas), mutes un deguna gļotādas iekaisumi, urīnizvadsistēmas saslimšanas, zarnu darbības traucējumi, hronisks hepatīts, HBsAg nēsāšana, biežas ARVI (3-4 reizes gadā), neskaidras etioloģijas drudzis, atkārtota limfmezglu palielināšanās un tml. Šajā gadījumā imūnsistēma ir nomākta.
2. Gadījumā, kad imunitāte neadekvāti spēcīgi reaģē, tad, tā vietā, lai vienkārši aizsargātu organismu, attīstās alerģiska saslimšana: neirodermīts, ekzēma, dažreiz pievienojas astmatisks bronhīts, astma, alerģiskās iesnas. Šeit pieskaitāmas arī alerģiskās reakcijas uz ārstnieciskiem līdzekļiem, ķīmiskām un pārtikas vielām.
3. Ja organisms kļūdaini reaģē uz savām šūnām un audiem, rodas autoimūna saslimšana. Tas ir reaktīvais artrīts, sistēmas saslimšanas, izkaisītā skleroze, autonomās asinssaslimšanas. Jāatceras, ka nereti ilgstošas, hroniskas saslimšanas nereaģē uz tradicionālu ārstēšanu un var uzrādīt autoimūnā procesa pazīmes, t. i.,”paškaitējums”.
Bet, ja imūnsistēma „pārstāj” ievērot izmainītās šūnas, var attīstīties dažādas onkoloģiskās saslimšanas.
Iedzimtā patoloģija ir ģenētiski noteikta, trūkst kāda posmiņa imunitātes ķēdē. Parasti tas izpaužas jau pirmajos dzīves mēnešos. Bērns bieži slimo ar infekcijas slimībām, kas noved pie nelabvēlīga rezultāta. Iegūto jeb sekundāro imūndeficītu veicina:
• Līdz galam neizārstētas bakteriālās un vīrusu infekcijas.
• Aknu, nieru un vielmaiņas saslimšana.
• Medikamentozā un staru terapija.
• Nesabalansēts, neracionāls uzturs (badošanās, diētas).
• Cērmju un citu zarnu parazītu invāzijas.
• Daudzas hroniskas saslimšanas.
• Nelabvēlīgi ekoloģiskie apstākļi.
• Ilgstošs stress- spēcīgs nomācošs faktors.
Arī veseliem cilvēkiem mēdz būt imunoloģisko rādītāju pazemināšanās (imunitātes pazemināšanās). Parasti tai ir sezonas raksturs, kas saistīts ar apkārtējās vides ģeofizikālajiem faktoriem: saules aktivitātes pazemināšanās, laika apstākļu svārstības utt.
Nevar atzīt par kvalificētu ārstēšanu, kad netiek noteikti imunoloģiskie traucējumi, pretējā gadījumā nevar garantēt, ka bronhīts vai pneimonija neatkārtoties, nepāries hroniskā infekciozi- alerģiskajā astmā.

Lai tāda situācija neizveidotos:
1. neielaidiet akūtas saslimšanas, nenodarbojieties ar pašārstēšanos, izmantojot antibiotikas;
2. pie recidivējošām un hroniskām patoloģijām pēc ārstējošā ārsta ieteikuma vēlams izmeklēt pacienta imunoloģisko statusu un koriģējot ārstēšanu, pielietojot imunopreparātus, lāzera un adatu terapiju.

1.4. Veicini savu imunitāti pats!
Veselības nostiprināšanai cilvēks var pielietot imūnprofilaksi:
1) Svarīga ir ķermeņa higiēna. Rūpes par ādas tīrību un veselām netraucētām fizioloģiskajām funkcijām: brīvu elpošanu, savlaicīgu kuņģa – zarnu trakta atbrīvošana u.c. Te ir daudzas iespējas: ūdens procedūras (peldēšana), pirtis, kas veicina organisma attīrīšanos no šlakvielām, jo to uzkrāšanās organismā novājina imūnās sitēmas aizsargfunkciju.
2) Mazkustīgums veicina liekā svara rašanos, savukārt, liekais svars veicina dažādu saslimšanu attīstību, tāpēc nepieciešama fiziska aktivitāte.
3) Veselīgs, pilnvērtīgs uzturs.
4) Pietiekams nakts miegs.
5) Kaitīgi paradumu (smēķēšana, alkoholisms, narkomānija) izskaušana.
6) Saudzīga attieksme pret sevi un apkārtējo cilvēku psihi, izvairīšanās no stresa.
7) Saprātīga vakcinēšanās, kas palīdz izsargāties no tādām saslimšanām, kā gripa, difterija, ērču encefalīts, dzeltenais drudzis, vīrusu hepatīts.
8) Bioloģiski aktīvo piedevu lietošana. To lietošana var būt gan īslaicīga, piemēram, dažādu saslimšanu laikā, vai pastāvīga, kas saistīta ar nelabvēlīgiem darba apstākļiem, nepietiekamu uzturu, vielmaiņas traucējumiem. Piemēram, vitamīni A,E,C, mikroelementi – jods, selēns, cinks u.c. Taču pirms šo piedevu lietošanas nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija Norūdīšanās palielina organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību, tā palīdz pretoties tām slimībām, ko mēs saucām par saaukstēšanos.
Cilvēks ir tā iekārtots, ka spēj saglabāt nemainīgu ķermeņa temperatūru neatkarīgi no tā, kāda ir gaisa temperatūra. Siltuma regulācijas mehānisms līdzsvaro siltuma ražošanu ķermenī un siltuma atdošanu apkārtnei. Līdzsvara izzušanas gadījumā notiek vai nu ķermeņa pārkaršana, vai pārmērīga atdzišana. Izmainoties gaisa temperatūrai, izmaiņas notiek arī ādā. Karstumā asinsvadi paplašinās, ādai pieplūst vairāk asiņu, tāpēc ādas temperatūra paaugstinās. Pastiprinās sviedru dziedzeru darbība. Rezultātā pieaug siltuma aizplūšana no ādas virsmas. Savukārt aukstumā asinsvadi sašaurinās, ādai pieplūst mazāk asiņu, ādas temperatūra samazinās, tāpēc nenotiek siltuma aizplūšana no ķermeņa virsmas. Tāpēc ir tik svarīgi, kā ādas asinsvadi reaģē uz gaisa temperatūras izmaiņām un šo asinsvadu spēju var “trenēt” ar dažādām norūdišanās procedūrām.
Norūdīšanās vienkāršākie un efektīvākie līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saule un fiziski vingrinājumi. Tie ir efektīvi un neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus- vien pašu pacietību un apņēmību.
Svarīgi ir ievērot vairākus nosacījumus:
• norūdīšanos var sākt tad, kad cilvēks ir pilnīgi vesels
• norūdīšanās jāveic sistemātiski, labāk katru dienu pa 5 minūtēm, nekā katru otro pa 10
• procedūru ilgums jāpalielina pakāpeniski
• gaisa un ūdens procedūru temperatūra jāpazemina pakāpeniski, sākumā temperatūra ir jāpieskaņo cilvēka vecumam
• katram cilvēkam ir individuāla jūtība prêt aukstuma iedarbību.
Organisma norūdīšana ir svarīga rehabilitācijā pēc bronhiālās astmas, plaušu, nieru un asinsvadu saslimšanām.
Gaiss.
Organisma norūdīšanai ar gaisu izmantojama gulēšana (dienas un nakts miegs) labi izvēdinātā istabā pie atvērta loga (dažādos gadalaikos, telpu temperatūra nav augstāka par 18 grādiem, sākuma temperatūra 220, temperatūru pakāpeniski ik pa 2 – 3 dienām samazina), kā arī ilgstošas pastaigas, uzturēšanās, sportošana svaigā gaisā (kad pierasts pie gaisa peldēm telpās).
Pirmās reizēs gaisa pelde ilgst ne ilgāk par 15 min. Ievērojot noteikumu par pakāpenību, katru dienu var atrasties svaigā gaisā par 10 minūtēm ilgāk. Gaisa temperatūrai samazinoties, pelžu ilgumu var saīsināt.
Ūdens.
Labākais gadalaiks norūdīšanās procedūru uzsākšanai ir vasara un tās turpina visu gadu . Norūdīšanās nolūkam var lietot dažādas ūdensprocedūras.(dušu, peldēšanos).
Norīvēšanās ir vismaigākā ūdens procedūra. To veic ar ūdenī samērcētu sūkli, mazgāšanās cimdiņu vai dvieli, temperatūru pazeminot no 30º līdz 12º. Kustības izpilda virzienā no roku un kāju pirkstiem uz sirdi. Pēc norīvēšanās noslaukās sausā dvielī tā, lai āda kļūtu sausa, sārta un silta.
Aplaistīšanos veic, pazeminot ūdens temperatūru no 34º līdz 20º. Vēl var veikt aplaistīšanos pārmaiņus ar siltu (39º – 40º) un vēsu (20º) ūdeni. Procedūras ilgums 1- 2 min.
Dušas ūdens temperatūra ir 30º līdz 20º un zemāka, ilgums 1 – 5 minūtes.
Peldēšanās ir visiedarbīgākā no visām ūdens procedūrām. Peldēšanos var sākt, kad ūdens temperatūra sasniegusi aptuveni 20o C. Labi norūdīti cilvēki var peldēties arī vēsākā laikā.
Jāatceras, ka:
• nedrīkst doties peldēties sakarsis
• nav ieteicams iet peldēties ātrāk kā stundu pēc ēšanas
• bērni nedrīkst peldēt tik ilgi, kamēr sāk salt
Jo mazāk norūdīts ir cilvēks, jo pakāpeniskāk jāpazemina ūdens temperatūra,
Lietojot jebkuru ūdens procedūru. Zīdaiņiem ūdens procedūras sāk ar aptuveni 37º līdz 38º,bērniem līdz gada vecumam 35º līdz 36º.
Saule.
Saules ultravioletie stari sekmē D vitamīna veidošanos, iznīcina uz ādas esošos mikroorganismus, pastiprina organisma izturību pret saslimšanu. Pirmajās reizēs nedrīkst sauļoties ilgāk par dažām minūtēm, jo neiedegusi āda ir neaizsargāta pret saules staru kaitīgo ietekmi. Jāizmanto saules aizsargkrēmi, it sevišķi bērnu ādas aizsardzībai. Pirmajā sauļošanās reizē nedrīkst sauļoties ilgāk par 15 minūtēm, pēc tam sauļošanās laiku pakāpeniski pagarina, tomēr jāievēro mērenība. Jāatceras, ka visaugstākā saules aktivitāte ir no plkst. 12 līdz 15. Šajās stundās nevajag sauļoties, labāk izmantot rīta un vakara stundas.
Saules svelmē var rasties traucējumi ķermeņa temperatūras regulācijā. Karstuma dūriens ir ļoti nopietna organisma pārkaršana. Pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša, apdullums, apjukums, nespēja orientēties apkārtnē, kas pāriet bezsamaņā. Saules dūriens rodas tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas saulē bez galvassegas. Pazīmes ir sārta, karsta āda, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, vājums.
Īpaša piesardzība jāievēro gaišmatainiem un rudmatainiem cilvēkiem, jo viņu āda ir daudzkārt jūtīgāka prêt saules starojumu nekā tumšmatainajiem.
Fiziskie vingrinājumi
Fiziskie vingrinājumi, sporta spēles ieteicams apvienot ar gaisa peldēm un saules terapiju, Tie veicami sistemātiski. Ieteicams konsultēties ar ārstu, lai noteiktu piemērotāku vingrinājumu kompeksu,ņemot vērā vecumu, individuālās īpašības un vaselības stāvokli.
Staigāšana basām kājām
Nenorūdītiem cilvēkiem bieži tieši kāju atdzišana izraisa saaukstēšanos – rodas iesnas, klepus, aizsmakums. Lai sagatavotos staigāšanai ar basām kājām, var sākumā izmantot kāju vannošanu, sākot ar istabas temperatūru un tad ik pa pāris dienām samazinot temperatūru un paildzinot vannošanas laiku no minūtēs līdz 5 minūtēm. Pēc kāju peldes tās jānoberž ar dvieli, līdz rodas siltuma sajūta. Sākumā staigā istabā ar zeķēm, pēc tam basām kājām un visbeidzot – ārā – pa zāli, zemi, smiltīm, nelīdzenu zemi, oļiem, rasu.

Vielas un medikamenti, kas veicina imunitāti.
Medikamentu lietošana ari ir viens no veidiem ka veicināt sanu imunitāti.
Latvijā ir reģistrēti četri recepšu preparāti, kas satur liofilizētu baktēriju ekstraktu un preparāti, kuri satur baktēriju ribosomas un baktēriju lizātu. Šos preparātus lieto imunoterapijā, profilaktiski tieši augšējo un dziļo elpceļu recidivējošu infekciju gadījumos. Preparāts stimulē organisma dabiskos aizsargmehānismus pret elpceļu infekcijām, samazina to rašanās biežumu, ilgumu un smaguma pakāpi. Baktēriju lizāts stimulē gan celulāro, gan humorālo imūno lokālo atbildes reakciju elpceļu gļotādā, kā arī citās organisma imūnkompetentajās struktūrās. Tas stimulē arī organisma nespecifiskās imūnās atbildes reakcijas. Baktēriju ribosomas stimulē specifisko imunitāti, veidojot antivielas pret biežāk sastopamo augšējo un dziļo elpceļu recidivējošo infekciju izraisītājiem. Preklīniskos un klīniskos pētījumos ir konstatēti vairāki baktēriju lizātu saturošo preparātu radīti efekti elpošanas sistēmas aizsargmehānismos:
 stimulē alveolāros makrofāgus, kuri pēc tam sekretēcitokīnus, kas aizsargā pret infekcijām,
 palielinās T limfocītu skaits,
 pastiprinās perifēro mononukleāro aizsargfunkciju veicošo šūnu aktivitāte,
 palielinās gļotādas aizsargājošo IgA antivielu daudzums gan elpceļu, gan gremošanas trakta gļotāda,
 stimulē aizsargājošā adhezīvo molekulu producāšanu,
 samazina IgE antivielu daudzumu asinsritē- tas var nomākt paaugstinātas jūtības mehānismus, kas nav saistīti vienīgi ar infekciju.
Bezrecepšu medikamenti
Aptiekas piedāvā gan sen labi zināmus, gan mazāk pierastus bezrecepšu līdzekļus, kas paredzēti imūnsistēmas stiprināšanai. To sastāvā imūnstimulējošo darbību nosaka dažādas aktīvas vielas.
Interferons. Zemmolekulāras olbaltumvielas, ko iegūst no cilvēku asinīm. Interferons saistās ar mērķšūnu receptoriem un stimulē imūnaktīvās šūnas, tam piemīt pretvīrusu un imunomodulējošas īpašības. Lieto interferona pulvera šķīdumu destilētā ūdenī, pilinot to nāsīs vai arī ieelpojot inhalāciju veidā. Preparāts ir efektīvs, uzsākot tā lietošanu jau saaukstēšanās slimības pirmo simptomu laikā.
Bišu mātes peru pieniņš. Darbojas kā biostimulators pēc pārciestām infekcijas slimībām un vispārēja novājinājuma. Jāievēro, ka pacientiem ar paaugstinātu jutību pret biškopības produktiem tie ir kontrindicēti. Bišu mātes peru pieniņš var tikt iestrādāts gan supozitorijos, gan tabletēs; aptiekās ir pieejami dažādi kombinēti preparāti kopā ar žeņšeņa ekstraktu, vitamīniem, lecitīnu u.c.
Sojas lecitīns. Augu fosfolipīdu savienojums ar fosfadilholīnu, fosfatidiletanolamīnu un fosfatidilinosītu. Lieto kā organismu spēcinošu, tonizējošu līdzekli profilaktiskai organisma stiprināšanai darba spēju un arī koncentrēšanās grūtību gadījumā. Palīdzēs novērst stresa izraisīto fizisko un garīgo pērslodzi, nogurumu, nervozitāti. Lecitīna farmokoloģiskās darbības pamatā ir šūnu vielmaiņas un elpošanas procesu uzlabošana, kā arī nervu sistēmas funkciju stimulācija. Čpašas slodzes apstākļos tas nodrošina pietiekamu acetilholīna saturu asinīs, tādējādi palielinot muskuļu spēku. Lecitīna preparāti ir šķidras zāļu formas un tabletes ilgstošai lietošanai, kaut arī tā iedarbību pacients izjūt jau pāris dienu laikā.
Citrulīna malāts. Aminoskābe, kas palīdz novārgušam organismam cīnīties pret enerģētiskā potenciāla samazināšanos. Citrulīns un ābolskābe, kas veido citrulīna malātu, ir būtiski Krebsa un urīnvielas ciklu elementi. Ābolskābe stimulē Krebsa ciklu un veicina glikozes šķelšanos aerobos apstākļos ar lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos. Citrulīns palīdz intensīvas slodzes laikā izvadīt radušos amonija pārprodukciju. Citrulīna malāta ūdens šķīdumu lieto iekšķīgi noguruma ārstēšanai, atveseļošanās, kā arī pēcoperācijas periodā un vecuma astēnijas gadījumus.
Mildronāts. . Līdzeklis fizisku un garīgu darbaspēju paaugstināšanai, psihiskās un fiziskās pārslodzes simptomu mazināšanai gan veseliem cilvēkiem, gan slimniekiem atveseļošanās periodā. Ietekmējot karnitīna biosintēzi un karnitīna koncentrāciju asinīs, mildronāts trenē organisma šūnu izdzīvošanu paaugstinātas slodzes apstākļos. Tas darbojas līdzīgi nelielam stresam, kas trenē šūnas enzīmus, kuri enerģijas ražošanai izmanto cukuru (glikozes oksidēšanās). Tā darbības pamatā ir taukskābju oksidēšanās novēršana, kas ļauj ietaupīt apmēram 10% skābekļa. Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 500 mg no rīta, ko var sadalīt arī divām reizēm. Jāņem vērā, ka mildronāts var pastiprināt nitroglicerīna, b-adrenoblokatoru, hipotensīvo līdzekļu un perifēro vazodilatoru iedarbību.
Homeopātiskās zāles.Organisma pašaizsardzības spēju stiprināšana ar homeopātiskajām zālēm arvien vairāk tiek atzīta kā pašsaprotama. Homeopātisko zāļu iedarbība ir lēnāka, taču noturīgāka. Uzsākot to lietošanu, raksturīga slimības simptomu paasināšanās. Pozitīvi, ka ārstēšana ar homeopātiskajām zālēm neizslēdz arī vienlaicīgu tradicionālās medicīnas alopātisko zāļu lietošanu.Kā imunostimulatorus homeopātijā izmanto Echinacea pilienus un graudiņus, Chininum arsenicum pilienus u.c. Plaši pieejami ir kombinētie homeopātiskie līdzekļi, kas parasti ir rūpnieciski ražotās homeopātiskās zāles. Lai arī ārstēšana ar kombinētām zālēm ir attālināta no klasiskās homeopātijas pamatprincipiem, to profilaktiska lietošana, kā arī lietošana akūtu saaukstēšanās slimību vai gripas laikā ir visai nozīmīga un efektīva.
Antioksidanti. Svarīga ir uztura papildināšana ar antioksidantu zelta piecinieku – C un E vitamīniem, b-karotīnu un mikroelementiem cinku (Zn) un selēnu (Se); tie palīdz labāk izsargāties no infekciju uzbrukumiem.
Vitamīni. Vērtīgākais, fizioloģiskākais un veselīgākais vitamīnu uzņemšanas veids, pēc kura būtu jātiecas, protams, ir to uzņemšana ar barību, taču tas ir grūti realizējams. Kā liecina pētījumu dati, sabalansētu uzturu (vismaz trīs reizes dienā augļus un dārzeņus, graudaugu produktus, pienu gaļu, zivis u.c.) saņem labi ja 10% iedzīvotāju. Jāņem vērā arī vitamīnu zudums ēdiena gatavošanas procesā (A vitamīna līdz 40%, bet C –pat līdz 100%). Vitamīnu C, E un b-karotīna optimāli ieteicamā dienas deva pēc Vācijā veikto pētījumu rezultātiem ir attiecīgi 150-200, 60-100 un 15-20 mg.
Mikroelementi.Cinks ieņem nozīmīgu vietu imunitātes stiprināšanā, pretvīrusu darbības stimulēšanā, tas ir nozīmīgs daudzos (vairāk nekā 200) bioloģiskos procesos, kur nodrošina enzīmu funkcionēšanu. Optimālā diennakts deva ir 5-20 mg. Kā antioksidants cinks, nodrošinot veselīgu ādas epitēliju, palīdz arī apdegumu, dažādu brūču dziedēšanā. Šobrīd notiek pētījumi, lai noskaidrotu cinka nozīmi arī citu slimību ārstēšanā. Lai mazinātu saaukstēšanās simptomus, aptiekās cinks ir nopērkamas sūkājamo tablešu veidā. Jāatceras, ka uzturā esošā cinka biopieejamība ir trīs līdz sešas reizes lielāka nekā lietojot sintētiskās cinka formas (sulfāta, glikonāta) un kombinētos cinku satrošus preperārus. Selēns stiprina imūnsistēmu, darbojoties kā vairāku antioksidantu enzīmu kofaktors. Imūnsistēmas stiprināšanai pieejamas ir selēna tabletes, kā arī kombinētie preparāti. Ikdienā nepieciešami tikai 60-70 µg selēna, jo šis mikroelements un tā savienojumi ir toksiski un to darbības platums ir šaurs.
Piesardzība un mijiedarbība. Jāuzmanās nepārdozēt atsevišķus vitamīnus un mikroelementus, tos lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kuru sastāvā tie jau ir. No otras puses – jāņem vērā, ka mijiedarbības rezultātā vairākas zāļu grupas būtiski samazina vitamīnu un mikroelementu krājumus organismā (2.tabula) un vajadzība pēc to uzņemšanas paaugstinās. Ja nav iespējams pietiekoši daudz vitamīnu uzņemt ar pārtiku, vitamīni jālieto kā zāles vai uztura bagātinātāji. Piedāvāto produktu klāsts ir ļoti plašs, un tos var izvēlēties, ņemot vērā katra pacienta individuālās vajadzības un problēmas.
Ārstinecības augu preperāti. Imūnsistēmas stiprināšanai izmantojamo ārstniecības augu (ehinacejas, leizejas, zeltsaknes, žeņšeņa, eleitorokoka u.c.) preparātu darbības pamatā nav antigēnu atpazīšana. Tie pārsvarā ir imūnstimulatori organisma rezistences paaugstināšanai, mobilizējot īpašas efektorās šūnas. Nespecifiskā imūnstimulējošā ietekme izpaužas galvenokārt kā granulocītu fagocitārā aktivitāte.
Ehinacejas.(E.purpurea, E.angustifolia) ir viens no populārākajiem ārstniecības augiem saaukstēšanās slimību un elpceļu infekciju ārstēšanai, gripas profilaksi un imunitātes stiprināšanai. Ehinaceju sulas sastāvā esošās aktīvās vielas ir kofeīnskābes atvasinājumi un polisaharīdi, kam piemīt imūnstimulējoša darbība, cilvēka organismā tās paaugstina aizsargspējas pret elpceļu un arī pret urīnceļu infekcijām. Ir pierādīta arī ehinacejas kofeīnskābes atvasinājumu pretvīrusu darbība pret gripas un herpes vīrusiem. Jāievēro, ka nav vēlama ilgstoša ehinaceju preparātu lietošana dažādo blakņu dēļ. Tām piemīt steroīdu īpašības, kas mēdz nomākt pašu imūnsistēmu. Imunostimulatora īpašības ilgstošas lietošanas rezultātā pāriet pretiekaisuma darbībā, taču pēc dažu dienu pārtraukuma tās spēj atjaunoties .Pozitīvi ir tas, ka ehinaceju preparāti nav toksiski. Aptiekās tie ir pieejami gan pilienu, gan tablešu veidā. Čpaši vērtīga ir ehinaceju preperātu kombinācija as cinku un C vitamīnu.
Žeņšeņš. (Panax ginseng) ir lielisks palīgs vispārējai organisma aizsargspēju stiprināšanai saaukstēšanās un vīrusslimību gadījumos. Žeņšeņa sakne satur triterpēnu saponīnus – ginsenozīdu maisījuma kompleksu, kas nosaka tā farmakoloģisko darbību. Vispāratzīta ir tā imūnmodulējošā un adaptogēnā iedarbība, nespecifiski palielinot organisma aizsargmehānismu spēju pretoties ārējiem stresa faktoriem. Ilgstošas žeņšeņa preparātu lietošanas rezultātā tiek panākta fizisko un garīgo spēju uzlabošanās. Lieto gan šķidro, gan cieto zāļu formu veidā, arī kombinācijās ar vitamīniem, mikroelementiem un citiem imūnstimulējošiem ārstniecības augu preparātiem. Arī žeņšeņa preparāti nav toksiski.
Eleitorokoka (Eleutherococcus senticosus) aktīvās vielas ir saponīnu glikozīdi – eleitorozīdi. Līdzīgi žeņšeņa preparātiem, eleitorokoku izmanto kā tonizējošu līdzekli. Eleitorokoka šķidrajam ekstraktam raksturīga ilgstošāka iedarbība
Arālija. (Aralia mandshurica) preparātiem, parasti šķidrām zāļu formām – tinktūrām, piemīt tonizējoša, CNS stimulējoša darbība, ko nosaka triterpēnu saponīni- aralozīdi, kā arī to sastāvā esošās ēteriskās eļļas.
Tēja. Mobilizēt spēkus un stiprināt imūnsistēmu ikdienā var palīdzēt parastā zaļā un melnā tēja. Izrādās, ka tās sastāvā esošam L-teanīnam piemīt imūnstimulējošas īpašības. L-teanīns sašķeļas alkilamīnu grupas antigēnos, kas organismā spēj aktivizēt antivielas cīņai ar infekciju.
2. Praktiskā daļa.
Darba praktiskajā daļa mans uzdevums bija uzzināt, vai cilvēki zina, kas ir imunitāte, kas to ietekmē. Lai to uzzinātu anketas aizpildīja dažāda vecuma cilvēki, kuru viedoklis arī būtiski atšķīrās. Kopumā var secināt, ka nebija neviena, kas nezinātu, kas ir imunitāte, bet tas, kā to veicina, dažādās vecuma grupās, atšķīrās.
Vai Jūs uztrauc sava imunitāte?

Analizējot šos anketu rezultātus šajās diagrammās var novērot to, ka jaunākajā paaudzē (14-18gadi) atradās daži, kuriem neuztrauc savs veselības stāvoklis. Tas, manuprāt, ir tāpēc, jo viņiem nav gadījies vēl satapties ar veselības problēmām. Aptaujājot cilvēkus bija ļoti patīkami dzirdēt pozitīvas atbildes. Bija arī daži aptaujātie, kuri painteresējās tieši par imunitāti kas to ietekmē, kāda ir tās nozīme organisma. Biju ļoti gandarīta, jo varēja viņiem sniegt šo informāciju.
Interesanti bija arī uzzināt kā cilvēki labprātāk izvēlas aizsargāt savu organismu no infekcijām un vīrusiem.
Kā Jūs veicināt savu imunitāti?

Var novērot, ka jaunieši vairāk izvēlas sportot, ievērot pareizu uzturu. Manuprāt tas ir ļoti labi, jo cilvēki vecumā no14-18 gadiem ir augoši organismi un nav nepieciešama sevi pieradināt pie medikamentiem. Veselības stāvoklis ir spēcīgs, lai nodarbotos ar sportu u.t.t.

Pieaugot vecumam var novērot, ka pieaug arī medikamentu lietošana veselības nostiprināšanai. Iemesls tam varētu būt tas, ka veselības stāvoklis neatļauj nodarboties ar fiziskām aktivitātēm . Pēc aptaujātajiem cilvēkiem Rēzeknes pilsētā var secināt, ka cilvēki zina diezgan daudz par imunitāti un medikamentiem, kas stimulē tās darbību. Konsultējoties ar aptiekas darbiniekiem iepazinos ar medikamentiem, par kuriem nemaz nezināju. Mūsdienās šie preparāti, līdzekļi tiek izgatavoti jogurta, konfekšu veidā, lai tos arī iekārotu jaunākā paaudze. Manuprāt, tas ir ļoti izdevīgi gan ražotājiem, gan lietotājiem.(skatīt pielikumus)
Praktiskā daļa deva ļoti daudz, lai secinātu cik svarīga ir imunitāte katram no mums. Tas nav atkarīgs no vecums, dzimuma, katram ir vienlīdz svarīgi jāvērtē šī sistēma, kas pasargā mūs no apkārtējās vides.

Nobeigums.
Veicot šo darbu es esmu patiesi gandarīta par to, ka es uzzināju daudz jauna par faktoriem, kas ietekmē mūsu veselību, pašsajūtu. Kārtējo reizi tiek pierādīts, ka mazas vienības dara lielu darba. Imūnsistēma ir maza daļa no mūsu organisma, bet tās nozīme ir ļoti svarīga. Izskatot daudz teorijas par šo tēmu, sapratu, ka galvenais kas ir vajadzīgs, lai nodzīvotu garu mūžu ir gribasspēks. Mēs katrs izvēlamies vidi, kurā atrodamies, produktus, ko lietojam, un tieši šīs lietas ietekmē mūsu veselību.
Veicot darba teorētisko un praktisko daļu , tika apkopoti daudzi secinājumi un kopumā var teikt, ka :
 cilvēki pozitīvi izturas pret savu veselības stāvokli;
 imūnsistēma pasargā mūs no nelabvēlīgām vielām organismā;
 mūsdienās ir pieejami ļoti daudzi medikamenti veselības uzlabošanai;
 mēs paši izvēlamies sev veselīgāko vidi, kurā atrasties;
 katrs no mums spēj ietekmēt savu veselības stāvokli.
Darba mērķis: izpētīt imunitātes teoriju un imunitāti ietekmējošos faktorus, ir
Sasniegts un rezultāti ir tādi, kādus es tos biju gaidījusi. Līdz ar to varam uzskatīt, ka izvirzītā hipotēze -sargā savu imunitāti, tā pasargās tevi, pētijuma gaitā ir apstiprinājusies

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

Internets:
1. http://www.mfd.lv/lv/book/Imunitate_lv.htm
2. http://berni.calis.lv/calenciklopedija/n/norudisanas/
2. http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=331
Literatūra
1. .Deivids Bērnijs Mazā enciklopēdija “Cilvēka ķermenis.”

Pielikumi
Konsultācija ar aptiekas darbiniekiem
1.Kādi medikamenti ir pieejami imunitātes nostiprināšanai?
Loti dažādi, gan ķīmiskie, gan homeopātiskie. C vitamīns, Citrosept, Aflobins, dažādi vitamīni. Preparātu ir ļoti daudzi medikamenti, kas domāti bērniem, un ir ar ļoti patīkamu garšu.
2.Kāda vecuma cilvēki parasti pērk šos medikamentus?
Dažāda vecuma, gan veci, gan jauni .Manuprāt šie medikamenti ir domāti visām paaudzēm. Tos var lietot gan slimības gadījumos, gan profilakses nostiprināšanai.
3.Kurā gadalaikā cilvēki visvairāk iegādājas šos medikamentus?
Pavasarī un rudenī, arī ziemā, lai nostiprinātu imunitāti. Aptiekās vienmēr ir pircēji, jo nevar zināt, kad šie medikamenti būs nepieciešami.
4.Kuru medikamentu Jūs labāk ieteiktu, imunitātes nostiprināšanai?Kāpēc?
Homeopātisko līdzekli “Citrosept”, kurš ir uztura bagātinātājs, gatavots no greipfrūktu sēklu ekstrakta. Šo līdzekli var lietot arī profilaksei. Es pati lietoju šo medikamentu un esmu ļoti apmierināta. Slimoju arī reti, jo ir jārūpējas par apkārtējo cilvēku veselību.
5.Vai, pēc jūsu domām, imunitātes veicinošie medikamenti uzlabo cilvēka veselību?
Jā, jo mūsdienās ir neveselīga pārtika un cilvēki saņem maz dabīgo vitamīnu. Cilvēki, kuri pastāvīgi lieto šos medikamentus ir ļoti apmierināti ar rezultātiem.
6.Kā Jūs uzskatāt, vai Rēzeknē cilvēki pietiekami uztraucas par savu veselības stāvokli?
Es uzskatu, jā, jo sākoties rudenim cilvēki aktīvi iegādājas vitamīnus. Katru dienu var sastapties ar daudziem klientiem, kuri lūdz padomu un ir prieks viņiem palīdzēt.

Paldies par sadarbību!

Aptauja
“Es un mana imunitāte”
Dzimums:
Sieviete
Vīrietis
Vecums
a )14-18, b)18-25 c)25-50
1. Vai Jūs zināt, kas ir imunitāte?
Jā/Nē
2. Vai Jūs uztraus sava imunitāte?
Jā/Nē
3. Kā Jūs veicināt savu imunitāti?
a) lietoju dažādus medikamentus (vitamīni ,ārstnieciskas vielas u.t.t.)
b) ievēroju pareizu dzīvesveidu, uzturu
c) veicu dažādas procedūras, nodarbības (sports, vingrinājumi, relaksācijas u.t.t.)
Paldies par darbu!

Medikamenti imunitātes nostiprināšanai

Mildronāts

Antioksidanti

Ehinacejas

Žeņšeņš

Actimel

Citrosept

Attēlota pazemināta imunitāte

Baktēriju iekļūšana organismā