Z. renesanses literatūra Ievērojamais franču filozofs m.monteņs savās esejās
Rakstījis par aktuālajām FR un citu EU zemju problēmām. Viš pārdzīvoja savas
Valsts postu pēc pilsoņu kara. Viš izvērtēja tagadējo izglītības & zinātnes stāvokli
Un to kā tiem vajadzētu atīstīties tālāk. Viš varēja risināt tikai tālaika problēmas,
Atbildes meklējot viš izmantoja arī iepazītos antīko autoru darbus. Viņa esejas ir
Pat labākas nekā vēlāku autoru darbi. Augstu vērtēja senās Grieķijas & Romas kultūru,
Bērnībā viš mācijās latīniski & to uzskatīja par lielu veiksmi. Ļoti nosodīja grāmatu
Dedzināšanu. Viš konstatējis ka daudzi materiālās dabas faktori ietekmē
Garīgās spējas & dvēseli, atmiņa atkarīga no cilvēka veselības. Sajūtas mūs
Dažkārt krāpj, no skolnieka gaidīja kā dzīvē spēs izmantot iegūtās zināšanas, vērsās
Pret pareģošanu & zīlēšanu. F.Roblē asi kritizē sociālo & garīgo kultūru, viš sevi
Parāda kā renesanses cilvēks ar apgaismības tendenci. Tic Dievam, nosoda baznīcu,
= uzbrucis mūkiem, pāvestiem, sava laika audzināšanas sistēmai, vislielākais ļaunums
Dabiskā apspiešana. Visiem darbiem iet cauri morāles galvenais pavediens – dzīvot
Saskaņā ar saprāta norādījumiem. Bij labas zināšanas ģeogr., tieslietās, ārstniecībā,
1 no lielākajiem literatūras māksliniekiem ar milzīgu nozīmi franču literatūrā.
R. literatūra ENG V.Šexpīrs renesanses Laika angļu dramaturgs = 1 no lielākajiem raxtniekiem
& kultūras sējējiem. No viņa mācās raxtnieki, spožus panākumus gūst teātri par viņa
darbu iestudēšanu. Viņa dramaturģija iedrošina dziļāk domāt & vērtēt dzīvi. Dzimis
nelielā vidusanglijas pilsētiņā – stretfordā. Tēvs bijis zemnieks, amatnieks & tirgotājs,
ģimenē 8 bērni. 7 gadu vecumā sāka mācīties vietējā latīņu skolā, tur galvenais
priekšmets latīņu val. tā atbilst tā laika vidējās izglītības līmenim. Mācijās arī no
franču & itāļu grāmatām. Strādājis teātrī, tēlojis karaļu, vecu vīru & komiskas lomas,
nekļuva par izcilu aktieri, sacer 154 sonetus(mīlas lirika). Viņa daiļradē raksturīgi
3 posmi. 1) optimistiskais – jautras lugas, komēdijas.”Maldu komēdija”, „Spītnieces
savaldīšana”, „Sapnis vasaras naktī”, „Venēcijas tirgotājs”, „Romeo & Džuljeta”.
2) traģiskais „Hamlets”, „Karalis Līrs”, „Makbets” 3)romantiskais traģikomēdiju
„Cimbelīns”, „Ziemas pasaka”, „Vētra”. Mūža beigas pavada dzimtajā pilsētā, 52
Gadu vecumā mirst. Viņa grāmatas uzskata par lielu kultūras sasniegumu, viņa
Darbu tulkošanā izmantoti ap 17000 vārdu, katra tauta lepojas, ka tās valodā ir
izdotas viņa grāmatas. R. Literatūra Spān. Lope de vega. Izcils spāņu raxtnieks &
teātra pamatlicējs, sarakstījis satīrisku epigrammu, par ko izraidīts no Madrides.
Atstājis milzīgu literāro mantojumu, ap 2000 darbu, ap 500 lugu, ap 200 poēmu.
Darbi – „Doroteja”, „Ceļinieks savā tēvzemē”, „Suns uz siena kaudzes”, „Meitene
Ar krūzi”. Izcils dramaturģijas intrigas meistars, viņa daiļrade atstājusi lielu
Iespaidu uz Spānijas un Rietumeiropas teātra mākslas attīstību. Migels de
Ervantess Īpašs & izcils spāņu literatūras renesanses pārstāvis, kas nepakļāvās
Jezuītu ordenim un pāvestam, viņš tiešām spēja atainot 16. Gs. nogales krīzi
Spānijā. Patiess Tā laika atspoguļojums jūtams darbā „Dons Kihots” galvenais varonis
sevī jūtModušos viduslaiku bruņniecības garu & savus humānos principus cenšas
realizēt arTam laikam nepiemērotu rīcību, tā = kā cīņa ar vējdzirnavām. Caur šo
tēlu autors izsaka savus filozofiskos atzinumus par personību, iekaties pats sevī &
mēģini sevi izprast, bet tā = visgrūtākā izprašana kādu var iedomāties. Asinis
tiek mantotas bet tikums = jāiegūst & tikumam pašam par sevi = tāda vērtība
kāda nav asinīm. Kihota līdzgaitnieks bija Sančo Panso, viņš = asprātīgs &
viltīgs, kāro gubernatora amatu, bet to iegūstot no tā atsakās, jo augstāk par
visu vērtē brīvību & tiesības būt dabiskam. No šī darba tauta varēja secināt ,
ka pie Spānijas krīzes bija vainojam
aristokrātija & garīdzniecība.