Neatkarīgās Latvijas sportistu pirmais oficiālais starts olimpiskajās spēlēs sākās tieši ar piedalīšanos pirmajā Ziemas olimpiādē 1924. gadā Francijas pilsētā Grenoblē. Tad startēja divi latvieši – ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Latvija ir piedalījusies 12 Ziemas olimpiskajās spēlēs, piecās no tām – zem PSRS karoga. Līdz Mārtiņa Rubeņa „bronzai” kamaniņās 12.februārī, tikai startējot zem „sarkanā” karoga, mūsu sportisti bija izcīnījuši olimpiskās medaļas.
Pēc neatkarības atgūšanas ļoti cerīgi tika gaidītas 1992. gada Ziemas olimpiskās spēles Albervillā (Francija), jo tobrīd labi startēja bobslejisti, tomēr līdz medaļai mazliet pietrūka. Pagaidām veiksmīgākās mūsu sportistiem bijušas 1998. gada Ziemas olimpiskās spēles Nagano (Japāna), kurās Latviju pārstāvēja 31 dalībnieks, sacenšoties ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā un kamaniņu sportā. Visaugstāko vietu izcīnīja bobslejisti Sandis Prūsis un Jānis Elsiņš, divnieku konkurencē izcīnot piekto vietu, bet četriniekos – sesto. Biatlonists Ilmārs Bricis ierindojās piektajā vietā 20 km distancē, bet Jēkabs Nākums bija piektais 10 km sprintā, savukārt stafetē latvieši ieņēma sesto vietu. Soltleiksitijas Olimpiskajās spēlēs piedalījās jau 51 sportists, jo biļeti uz turnīru bija izcīnījusi hokeja komanda. Pirmo reizi Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesa nevis bobslejists, bet gan hokejists – Latvijas valstsvienības kapteinis Harijs Vītoliņš. Iepriekš Latvijas karogu bija nesuši bobslejisti – Jānis Ķipurs (1992. gadā Albervillā), Zintis Ekmanis (1994. gadā Lillehammerē) un Sandis Prūsis (1998. gadā Nagano). Arī šogad Turīnā karogu nesa hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe.
Itālieši tiešām bija parūpējušies par fantastisku, pārsteigumiem pilnu, krāsainu atklāšanas ceremoniju, piedāvājot arī grandiozu uguņošanu, kā arī lieliski noorganizējuši parādi. Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē Olimpisko karogu stadionā ienesa astoņas sievietes, to starpā bija arī leģendārā aktrise Sofija Lorēna, Čīles rakstniece un aktīviste Isabela Allende, kā arī Kenijas vides aizstāve Vangari Maatai. Starptautiskās olimpiskās komitejas vadītājs Žaks Roge savā atklāšanas runā aicināja visiem sportistiem būt godīgiem, cerēja, ka olimpiāde notiks mierā, patiesā olimpiskā garā. Olimpisko uguni stadionā ienesa slēpošanas leģenda Alberto Tomba, Tomba veica pāris loku un nodeva uguni tālāk, līdz tām nonāca Stefānija Belmondo rokās, kura arī iededzināja olimpisko lāpu. Atklāšanas ceremonija beidzās ar pasaulslavenā tenora Lučiano Pavaroti uzstāšanos un neatkārtojamu salūtu. Atklāšanas ceremoniju klātienē noskatījās arī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga ar kungu. Latvijas valsts karogu stadionā ienesa valsts hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe. Atklāšanas ceremoniju kopumā klātienē vēroja 35 000 skatītāju, pie televizoru ekrāniem aptuveni divi miljardi cilvēku. Olimpiskās spēles Turīnā notika no 10. – 26. februārim, tajā piedalījās vairāk nekā 2500 sportisti 15 sporta veidos.
Turīnā sacensības notika 15 sporta veidos un kopā tika sadalīti 84 medaļu komplekti. Kopā biatlonā tika sadalīti 10 medaļu komplekti, jo gan vīri, gan sievietes sacentās piecās disciplīnās – sprintā, iedzīšanā, stafetē, masu startā un individuālajā 20km (vīr.) un 15km (siev.) distancē. Tieši ar biatlonu latvieši saistīja lielas cerības, jo Ilmārs Bricis neslēpa, ka brauca uz Turīnu pēc medaļas. Pavisam biatlona sacensībās piedalījās 9 latviešu sportisti – Ilmārs Bricis, Kristaps Lībietis, Raivis Zīmelis, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons, Anžela Brice, Madara Līduma, Gerda Krūmiņa un Linda Savļaka. Latviešu biatlonists Ilmārs Bricis olimpiskajās spēlēs Turīnā lieliski slēpoja (4.labākais slēpošanas laiks), bet šautuvē pieļāva 4 kļūdas, finišā izcīnīdams 19.vietu. Par olimpisko čempionu kļuva Vācijas sportists Mihaels Greiss, apsteidzot divus norvēģus Uli Einaru Bjorndālenu un Halvardu Hanevoldu, kurš ceturtajā vietā esošo Sergeju Čepikovu pārspēja par 0.8 sekundēm. Ilmārs Bricis XX Ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā 12,5 kilometru iedzīšanā izcīnīja ceturto vietu, bet zelta godalgu ieguva francūzis Vensāns Derfrazns. Jānis Bērziņš bija 44.vietā, Raivis Zīmelis – 47., bet Kristaps Lībietis – 56.vietā. Latviešu biatlonists ILmārs Bricis ar izcīnīto 28.vietu distancē ar kopēju startu vīriešiem noslēdza dalību Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas biatlonistes, pirmo reizi olimpiskajās spēlēs startējot stafetē, izcīnīja pēdējo 18.vietu. Par olimpiskajām čempionēm 4×6 kilometru distancē kļuva Krievijas kvartets, kas šautuvēs izmantoja tikai divas rezerves patronas. Sudraba medaļas izcīnīja vācietes, bet bronza Francijas biatlonistēm. Pavisam kamaniņu sportā tika sadalīti 3 medaļu komplekti – vīriešiem, sievietēm un divniekiem. Latviju pārstāv 8 sportisti – Mārtiņš Rubenis, Kaspars Dumpis, Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Anna Orlova, Aiva Aparjode, Andris un Juris Šici. Latvijas kamaniņu braucēja Anna Orlova izcīnīja 7.vietu Turīnas olimpisko spēļu četru braucienu kopvērtējumā. Ceturtajā braucienā Maija Tīruma sasniedza 12. labāko rezultātu, bet Aiva Aparjode bija tikai 21. ātrākā. Tādejādi četru braucienu summā Tīruma no 18. pakāpās uz 17.vietu, bet Aparjode no 16. noslīdēja uz 18. pozīciju. Tajā pašā trasē, kur risinājās kamaniņu sports, norisinājās arī sacensības bobslejā. Pavisam bobslejā tika sadalīti 3 medaļu komplekti – vīriešu divniekiem un četriniekiem, kā arī sieviešu divniekiem. Latviju šajā sporta veidā pārstāvēja 3 ekipāžas. Divnieku sacensībās startēja Jāņa Miņina un Gata Gūta ekipāžas, bet četrinieku sacensībās startēja Jāņa Miņina un Mihaila Arhipva ekipāžas. Latvijas bobsleja ekipāža Jānis Miņins/Daumants Dreiškens izcīnīja sesto vietu divniekos, bet Gatis Gūts/Intars Dīcmanis ierindojās 20.pozīcijā. Turīnas zeltu izcīnīja Vācijas labākā ekipāža – Andrē Lange/Kevins Kuške. Sudrabu nopelnīja Kanādas pirmā ekipāža – Pjērs Ludērs/Laskels Brauns. Bronzu saņēma Šveices pirmā ekipāža Martins Annens/Bets Hefti. Bet Latvijas bobslejistu četrinieku ekipāža – Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Mārcis Rullis, Jānis Ozols – Turīnas olimpisko spēļu četru braucienu summā izcīnīja 10. vietu, bet tra Latvijas ekipāža – Mihails Arhipovs, Intars Dīcmanis, Māris Bogdanovs, Reinis Rozītis – ieņēma 21. vietu. Par uzvarētāju atkal triumfēja vācieša Andrē Langes ekipāža. Arī skeletonisti startēja šajā trasē un mums bija jātur īkšķi par Martinu Dukuru, kam šī bija debija olimpiādē. Pavisam skeletonā tika sadalīti 2 medaļu komplekti – vīriešiem un sievietēm, un Martins Dukurs 7. vietu. 4 latviešu sportisti piedalījās distanču slēpošanas sacensībās, kur kopā tika sadalīti 12 medaļu komplekti. Sacensību programmā paredzētas 6 distances gan vīriešiem, gan sievietēm – iedzīšana, klasiskais slēpojums, sprints, stafete, sprinta stafete un sacensības ar masu startu. Latviju pārstāvēs Oļegs Maļuhins, Valts Eiduks, Intars Spalviņš un Oļegs Andrejevs. Trešo zelta medaļu Igaunijai Turīnas olimpiādē izcīnīja Andruss Vērpalu, uzvarot 15 kilometru distancē, bet labākais no latviešiem – 69.vieta – bija Valts Eiduks. Eiduks uzvarētājam zaudēja. Pārējie divi Latvijas slēpotāji finišēja astotajā desmitā. Intars Spalviņš uzvarētājam zaudēja septiņas minūtes un 12,1 sekundi un finišēja 76.vietā, bet Oļegs Andrejevs no uzvarētāja atpalika par septiņām minūtēm un 42,9 sekundēm un ierindojās 78.pozīcijā. Tomēr vislielākā Latvijas līdzjutēju uzmanība bija pievērsta hokeja spēlēm, toties šogad mūsu Latvijas izlases komandai neveicās un tā rezultātā Turīnas Olimpiskajās spēlēs ieguva pēdējo – 16. vietu.