Recenzija par Artūra Konana Doila darbu par detektīvu Šerloks Holms.
Artūrs Konans Doils bija skotu rakstnieks, kas īpaši pazīstams ar darbiem par detektīvu Šerloku Holmsu. Arturs Konans Doils rakstījis detektīvromānus, vēsturiskus romānus, piedzīvojumu romānus, zinātniskās fantastikas darbus, kā arī lugas un dzeju. Arturs Konans Doils dzimis Edinburgā. 9 gadu vecumā viņš ticis nosūtīts uz jezuītu skolu Stonijhērstā, ko pabeidza 1875. gadā, kad arī atteicās no kristietības un kļuva par agnostiķi. No 1876. līdz 1881.g. viņš studēja medicīnu Edinburgas universitātē. Pēc universitātes viņš neilgu laiku bija kuģa ārsts braucienā uz Rietumāfrikas piekrasti, 1882.g. viņš atvēra privātpraksi Plimutā. 1885.g. viņš ieguva doktora grādu. Līdz ar to viņš labi pārzināja cilvēka psihologiju , piemēram, „… Monsieur Bertiljona darbi iedveš lielu cieņu ikvienam, kam nav svešs zinātniskais domāšanas veids.” no šī fragmenta var labi to secināt, un tas viņam palīdzēja rakstīt dažādus literārus darbus. Tomēr viņa ārsta prakse nebija pārāk veiksmīga, un brīvajā laikā viņš sāka rakstīt stāstus. Un tas viņam izdēvās daudz labāk. Viņu radītais tēls Misters Šerloks Holms kļuvis par iemīļoto varoņi visā pasaulē.Viss izcilākais viņa darbs, manu prāt, ir „Šerloka Holmsa piedzīvojumi”, bet arī man ļoti patikuši šādi darbi : „Etīde purpura toņos”, “Četru zīme”, “Šerloka Holmsa memuāri”,”Bāskervillu suns”,”Šerloka Holmsa atgriešanās”, “Šausmu ieleja”, “Viņa atvadu sveiciens”. Nosaukums Šerloka Holmsa piedzīvojumi, daudz ne vēsta, jo no tā var tikai secināt, ka lasītājis sastapsies ar ar jaunu varoni vārda Šerloks Holms un viņu gaida neaizmirstāmi piedzīvojumi. Darba žars ir detektīvromāns, kurš lasījuma laikā tur lasītāju saspringumā un neļauj pat acu skatienu novērst. Darbs ir rakstīts 19.gadsimtā beigās un arī autors raksta par Anliju 19.gadsimtā. precizāk Londonu. Darba tēma ir detīva tieksme pēc piedzīvojumiem un noslēpumu atklāšana. Šerloka Holmsa piedzīvojumi var aizraut katru un grūti izcelt, kādu vienīgu fragmentu šajā darbā, jo darbs sastāv nu maziem stāstiem, kuri veido grāmatu, un katru stāstu var uzskati par vienu atsevišķu darbu. Analizējot darbu viss spilgtākais monents būs kulminācija, jo gandrīz līdz pašām stāsta beigām lasīgtājis nezina ar ko beigsies noteikts fragments.Līdz ar to viss darbs ir viens liels galvens un spilgts notikums. Mistera Šerloka Holmsa piedzīvojumi ir nebeidzms detektīvromāns, kurš turpinās visu laiku, tikai jāiedarbina smadzenes un jāpievieno nedaudz fantāzijas.Un katru lasīto stāstu, pārlasot vēl reiz, es uztēru, ka jaunu iepriekšneredzeto kaut arī es to lasīju vairākas reizes līdz ar to ar manu fantāzijas iedarbību veidojas katru reizi jauns, silts it kā no krāsnīm stāsts. Artūra Konana Doila valoda ir ļoti bagāta un izpušķota, jo viņš bija izglītots cilvēks, ārsts, kurš izstudējis daudz grāmatu, jo katram ārstam ir daudz jāmācas un daudz jālasa,kas arī ne pagāja nemanāmi, jo viņš sapratis kā jāveido idelālu detektīvromānu. Un davinājis pasaulei briniškīgu darbus. Viņa valoda ir ne izsmeļama, un darbi pilni aprakstu, dialodu, monologu, piemēram vien no monologa fragmentiem, „…Nē, vienīgais tuvākais radinieks, par kuru izdevās, ko saklaušināt, vēl būtu Rodžers Bāskervils, nelaiķa sera Čārlza jaunākais brālis. Vidējais, kas miris agrā jaunībā, par gimenes kauna traipu. Viņš mantojis Bāskervilu despotisko raksturu un esot izskatā pilnīgi līdzīgs vecajam Hjūgam Bāskervilasm…” Viņš izmanto metaforas, salidzinājumus un arī citus mākslienieciskus izteiksmes līdzekļus. Kā arī es iepriekš minēju viss svarīgākais un galvenākais tēls ir Mistērs Šerloks Holms un viņa draugs, palīgs Dokrors Vatson, ārsts, kurš kādu laiku dzīvo ar Holmsu kopā un palīdz viņam atklāt dažādus noslēpumus, piemēram, „… Baido, ka lielāka daļa jūsu slēdzienu ir nepareiza, mas dārgais Vatsons. kad es teicu, ka jūs mani ierosināt, tad tas, atklāti sakot, jāsaprot tā, ka jūsu kļūdas dažkārt norāda man pareizo ceļu.” Vatsons ir izglītots cilvēks, kurš piefikēja Šerloka piedzīvojumus un vienmēr svarīgākos brīžos, kad detektīvam tas bija vajadzīgs viņš bija kopā ar viņu, bet Doktoram Vatsonam nepiemīt spēja analizēt, kura savu kārt Šerlokam palīdz atrisināt un atrast viss grutākos un nesapratāmākos noziegumu izejas. Misters Šerloks Holms ir tievs, liela auguma cilvēks, ar divainiem ieradomiem, piemēram, kad viņam nebija ineresnatu lietu, tad viņš uzskatīja, ka viņu prāts pavisam ir iztukšots un nestrādā, tad Misters Holms lietoja narkotikas. Viņš daudz lietoja tabakas un kafijas, rītos mēdza celties ļoti vēlu, atskaitot tās diezgan biežas reizes, kad viņš nakti nemaz negāja gulēt, sedēdams pie brokasta galda. Šerlokam visaugstāks mērā piemita spējas pēc vēlēšanāš aizmirst darīšanas, bet jarādās jauns interesants piedzīvojums viņa pelēkas acis uzreiz sāka draiski iemirdzēt.Viens no Šerloka Holmsa trūkumiem – ja to var nosaukt par trūkumiem – bija tas, ka viņš nekad nevienam neuzticēja savus plānus pirms to realizēšanas. Neapšaubami, ka daļēji te bijas vainojams viņa valdonīgais raksturs, – viņam patika pavēlēt un pārsteigt, bet daļēji arī profesionālā piesardzība, kas neļāva riskēt bez vajadzības. Un Holms rada, cik mūsu pasaulē nepieciešama logiskā domāšana,arī vienmēr jādomā līdzi. Šerloks liek lasitājam savā piemēra izprast, ka izglitība ir nepieciešama katrā cilvēka dzīvē, ka arī jāizglīto sevi, jo bez tā prāts sāks slinkot, bet prāta slinkums nogalina cilvēku. Katrs darbs apmaksājas, bet to apmaksu tikai jāprot saskatīt, tas nozīme, ka no katrā izlasītā grāmatā cilvēks atrod sev to pašu svarīgāko un nepiecišamāko, rodas arī pieredze un tas ir arī liels pluss. Man Artūrs Konans Doils parādīja, ka cilvēka dzīvē ir daudz brīnumu, bet tikai mēs tos neredzam, un jāatver sirdi, lai tos saskatīt un izprastu. Un piedzīvojumi pēc kuriem visi tiecās istenībā ir vienkārši un daudzi nioslēpumi vienkāŗši izskaidrojas, bet tikai jāskatās uzmanīgi. Šis darbs ir domāts visiem, kuri grib izlasīt labu grāmatu. Mans ieteikums būtu lasītājam, kurš gribēs iepazītiem ar Šerloku Holmsu, lasiet uzmanīgi, jo detektīvā jālasa starp rindām,lai izprast īsto autora domu. Ka arī katrai grāmatai vajadzīgas rūpīgas rokas un piedzīvojumu gaidoša dvēsele.