Drošības noteikumi sporta nodarbībās.
1. Kas ir drošības noteikumi?
Dažādu pasākumu kopums, kas nodrošina pret nelaimes gadījumiem sporta nodarbībās.
2. Kam ir jāzina un jāievēro drošības noteikumi sporta nodarbībās?
Gan skolēnam, gan skolotājam.
3. Vai drošības noteikumi jāievēro tikai oficiālajās sacensībās vai jebkurā sporta nodarbībā?
Drošības noteikumi jāievēro jebkurā sporta nodarbībā.
4. Vai drošības noteikumi visās sporta nodarbībās ir vienādi?
Daži drošības noteikumi visās sporta nodarbībās ir vienādi, bet lielākā daļa noteikumu ir atšķirīgi.
5. Kādi drošības noteikumi jāievēro jebkurā sporta nodarbībā?
Stingri jāievēro disciplīna, vienmēr jāvalkā atbilstošs sporta tērps, nodarbības laikā nedrīkst nesāt, gredzenus, ķēdītes, auskarus, saspraudes, rokassprādzes vai pulksteni.
6. Vai drīkst turpināt nodarbību, ja pasliktinās pašsajūta?
Jebkura nodarbība tūlīt jāpārtrauc.
Vingrošana.
1. Kad drīkst nodarboties uz vingrošanas rīkiem?
Tikai skolotāja klātbūtnē un ar viņa atļauju.
2. Kā jānovieto vingrošanas paklāji?
Starp paklājiem nedrīkst atstāt atstarpes vai arī likt vienu paklāja malu uz otras.
3. Kādā attālumā jāatrodas no vingrošanas rīk, uz kura nodarbojas vingrotājs?
Tādā attālumā, lai, uzlecot uz rīka, izpildot vingrojumu un nolecot no rīka, vingrotājs nevarētu otram pieskarties.
Vieglatlētika.
1. Kā jāsagatavo lēkšanas bedre?
Jāuzrok un jāatbrīvojas liekiem priekšmetiem.
2. Pa kuru celiņu jāskrien īsās distances?
Pa izlozēto vai skolotāj noteikto celiņu.
3. Kur nedrīkst atrasties, vērojot augstlēkšanu?
Lēcēju piezemēšanās vietā, vietā kur otrs var nejauši nogrūst laktiņu, vietā kur otru var skart krītošā laktiņa.
Traumas
Sāpes muskuļos. Reizēm, ja nodarbībās izmanto sen neizpildītus vai maz izpildītus vingrinājumus, nākamajā vai aiznākamajā dienā kustību laikā var rasties sāpes muskuļos. Piemēram, pēc krosa, kas noskriets bez pienācīgas sagatavošanās, nākamajās dienās būs grūti nokāpt pa kāpnēm. Domā, ka neierasta fiziska darba laikā ieplīst starp muskuļu šķiedru kūlīšiem esošie saistaudi un rodas sīki asinsizplūdumi , kuri arī rada šīs sāpes. Nākamajā nodarbībā pēc iesildīšanās sāpes ir mazākas.
Sāpes paribē. Dažreiz, piemēram, ilgstoša skrējiena laikā, rodas sāpes labajā vai kreisajā paribē. Šajā vietā atrodas divi orgāni, kas bagātīgi pildīti ar asinīm, – aknas labajā pusē un liesa kreisajā pusē. Ilgstoša darba laikā, kad strādājošo muskuļu apgādei ar skābekli tiek izmantotas visas iespējamās asiņu rezerves, aknas un liesa iztukšojas, to kapsulas saplok un it kā sačokurojas. Tās kairina kapsulās esošos nerva galiņus un izraisa sāpes. Ārī šīs sāpes nav bīstamas, taču tās stipri traucē. Skrējiens var mēģināt atbrīvoties no nepatīkamajām sāpēm, vairākkārt maksimāli dziļi ieelpojot un izelpojot vai arī dažas reizes ar plaukstu viegli uzsitot pa apakšējo daļu sāpju vietā.
Krampji. Daudz nepatīkamāki ir krampji – gribai nepakļautas, ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu saraušanās, kuras pavada asas sāpes. Krampjus kājās var radīt ilgstošs skrējiens, sevišķi karstā laikā. Īpaši bieži krampji rodas, skrienot pa cietu pamatni, piemēram, pa asfaltu. Krampjus var izraisīt arī augstums, piemēram, auksta ūdens strāva virs avota ezerā. Tieši peldēšanās laikā krampji ir visbīstamākie, jo, krītot panikā, cilvēks var noslīkt. Peldētājam, kuru sarāvuši krampji, ir jācenšas pēc iespējas daudz gaisa ieelpot un pēc iespējas maz – izelpot. Jo vairāk plaušās ir gaiss, jo lielāka ir ķermeņa peldspēja. Krampji pāriet ātrāk, ja savilkto locekli pēc iespējas vairāk izstiepj. Reizēm palīdz, ja savilktos muskuļus ar rokām saspiež, berzē vai knaiba. Ja krampji ir spēcīgi, tad arī pēc krampju izbeigšanās ir sāpes, un krampji var drīz atkārtoties. Tādēļ sportistam var nākties pārtraukt nodarbības vai izstāties no sacensībām.
Mikrotraumas. Sporta nodarbības laikā var rasties mikrotraumas, piemēram, noberzums. Vispirms rodas sāpes un ādas apsārtums, bet, ja cilvēks turpina nodarbību, izveidojas ar šķidrumu pildīta tulzna. Ja tulzna pārplīst, rodas sarkans, mitrojošs ādas defekts. Visbiežāk noberzumums izraisa nepareizi izvēlēti apavi un tie rodas uz pēdām vai papēžiem. Noberzumu var rasties arī citur. Piemēra, slēpju nījas vai airi var radīt noberzumus uz roku īkšķiem. Tulzna nevajag pārdurt. Ja tulzna pārplīst pašas, tās jāapziež ar joda vai briljantzaļā šķīdumu.
Par mikrotraumu uzskata arī locītavas saišu vieglu satiepumu. Potītes sastiepums, piemēra, var rasties tad , ja pēdu piezemē uz tās ārējās malas un ķermeņa svars pārāk stipri iestiepj potītes saites. Lai novērstu vai vismaz mazinātu iespējamo tulsku, satieptā locītava kādas 10 minūtes jādzesē ar aukstu ūdeni, vislabāk zem tekoša ūdens strūklas. Ja sāpes īpaši netraucē staigāšanu, tad saudzējošs režīms nav nepieciešams un nekādas paliekošas sekas nerodas.
Pāvilostas vidusskolas
9. a klases skolnieces
Signes Vaskopas
Mājas darbs sportā
Sporta skolotājs: Zintis Vīgulis
2005./2006. m.g.
TRAUMAS
Lūzumi, mežģījumi:
• mazo kaulu lūzuma (slēgta vai vaļēja) vai mežģījuma gadījumā imobilizēt (fiksēt un padarīt nekustīgu) locekli, saglabājot lūzuma vai mežģījuma deformāciju,
• ja cietušais jātransportē, tad piesaitē pie ķermeņa elkonī saliektu roku, bet traumēto kāju piesaitē visā garumā pie otras kājas vai dēļa,
• vaļēja lūzuma gadījumā vispirms apturēt asiņošanu, uzlikt uz brūces sterilu pārsēju un tikai tad izdarīt imobilizāciju,
• lielo kaulu (mugurkaula, augšstilba, iegurņa, augšdelma) lūzuma gadījumos nepārvietot un nekustināt cietušo, izsaukt ātro palīdzību,
Galvas trauma:
• noguldīt cietušo,
• pacelt ķermeņa augšdaļu,
• pagriezt galvu uz sāniem,
•veikt asiņošanas apturēšanu,
• izsaukt ātro palīdzību.
Vēdera traumas:
Vaļējas –
• pārklāt ar sterilu pārsēju, necenšoties atlikt izkritušos orgānus atpakaļ vēderā,
• nedot ēst un dzert,
• izsaukt ātro palīdzību (pārvietot vai transportēt cietušo, ja tas nepieciešams,
var tikai guļus).
Slēgtas:
• novietot cietušo guļus, saliecot kājas ceļos,
• zem ceļiem novietot valnīti (piemēram, salocītu apģērba rulli),
• izsaukt ātro palīdzību.
Krūškurvja trauma:
• apturēt asiņošanu vaļējas traumas gadījumā,
• uz ievainotās vietas uzlikt sterilu apsēju (marli),
• pārklāt ar plastmasas (piemēram, polietilēna) plēvi, ko nostiprina ar leikoplastu,
• novietot cietušo sēdus stāvoklī vai noguldīt uz bojātās krūškurvja puses,
• izsaukt ātro palīdzību,
Acu traumas:
• novietot cietušo guļus uz muguras,
• neļaut kustināt veselo aci,
• uzlikt uz traumētās acs sterilu marli,
• uzlikt pārsēju uz abām acīm,
• izsaukt ātro palīdzību.
Traumas ķermeņa saspiešanas gadījumos.
• atbrīvot cietušo pēc iespējas ātrāk,
• apskatīt, vai nav asiņošana, novērst to,
• novērtēt un fiksēt iespējamos lūzumus,
• noteikt iekšējās asiņošanas iespējas vai šoka stāvokli,
• izsaukt ātro palīdzību,