1.Finansu jēdziens, būtība, pazīmes. Finanses – visu naudas līdzekļu kopums, kas pieder valstij, uzņēmumiem, jebkurai fiziskai/juridiskai personai. Finanses: atspoguļo finansu attiecības starp diviem subjektiem (viens ir valsts), vienam no subjektiem ir lielākas pilnvaras, mērķis – valsts naudas līdzekļu fonda (budžeta) izveidošana; Visas finanses var iedalīt: sabiedriskās – valsts finanses un citu sabiedrību finanses, privātās – abām ar vismazākajiem līdzekļiem jāsasniedz labi rezultāti. Finanses ir naudas attiecības, kas veidojas patstāvīgajā naudas aprites procesā. Finansu ekonomiskā daba izpaužas: pārdales f-ja, kontroles f-ja, valsts funkciju veikšanai nepieciešamo līdzekļu nodrošināšana. Finanses – naudas attiecības grupa, ko valsts organizē valsts naudas līdzekļu fonda izveidošanai, ali realizētu sociālekonomisko uzdevumu. Finansu būtība izpaužas to funkcijās: *sadalīšanas f-ja (ar finansu help tiek veikta IKP un nacionālā ienākuma sadalīšana un pārdalīšana starp ražoš.dalīniekiem un ražoš.sfērām). *finansu uzskaites un kontroles f-ja (tieši finanses ir visu ražošanas faktoru visaptverošas kontroles un uzskaites līdzeklis no visu dalībnieku puses. Pastāv iespēja mērīt ražošanas procesa parametrus dažādos ražošanas procesa līmeņos un stadijās. Finansu kontrole, uzskaite, analīze ļauj atklāt “vājās” ražošanas vietas. Abas funkcijas tiek veiktas vienlaikus.
2. Finansu tiesību sistēma, avoti. Finansu sistēma – valsts un uzņēmumu naudas līdzekļu fondu veidošanas, pārdales un izmantošanas formu un metožu sistēma nacionālās ekonomikas ietvaros. Finansu tiesību sistēma: valsts budžets (publ.tiesību nozare), nodokļi (publ), kredītiestādes (reglamentējošās normas (publ), vispār priv.), apdrošināšana (dibināšana (publ), priv.), uzņēmumu finansu uzskaite, vērtspapīru tirgus. Finansu tiesību avoti: Satversme (pamat- avots: budžets, ko pieņem Saeima, un kuru nevar nodot tautas nobalsošanā); starptautiskie līgumi (starpvalstu konvencijas par dubultnodokļa aplikšanu), likumi (mainīga), MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, dažādu resoru dokumenti.
3. Naudas būtība un izcelšanās. Vispārējā nozīmē nauda ir instruments, kas liek darboties ražošanas ekonomiskajiem faktoriem. Nauda – ir viss, kas pilda naudas funkcijas; Naudas būtība: vispārējā apmaiņas iespējamība, iespēja novērtēt gandrīz visu (rada iespēju noteikt vērtību), darba laika novērtēšanas iespējamība (darba laika materializācijas iespējamība). Naudas izcelšanās: =vienkāršā maksāšanas forma (pirmatnējā kopienā – maiņa); =izvērstā maksāšanas forma (sistemātiskā maiņa – noteikta; ir daudz vērtību, no kurām ievēlēties), =vispārējā maksāšanas forma (noteiktas lietas, kas kalpo kā nauda, piemēram, sāls; ko visi atzīst par vērtībām), =naudas maksāšanas forma (dārgmetāli kā nauda: piemēram, sudrabs, dalāms, nenolietojas). Ar naudas starpniecību skaitliski nosakāma jebkura cita priekšmeta vērtība.
4. Naudas formas. 1.Metālnauda (monēta) – metālnaudas zīme, ko lieto kā apgrozības maksāšanas līdzekli. Ar likumu tiek noteiktas monētas pazīmes: forma, leģenda, svars, prove, utt. (bija smagas un daudz viltoja) 2.Papīrnauda – sevišķas vērtības zīmes, kurām valsts piešķīrusi obligātā maksāšanas līdzekļa statusu apgrozībai iekšzemē. Tā darbojas kā starpnieks preču maiņā. (pret zelta krājumiem valstī; pn>zelts – inflācija) 3.Kredītnauda –ir papīrzīmes, kuras pilda vērtības lomu un kuras parasti ir radušās uz kredīta pamata. Kredīta naudu izlaiž centrālā banka. (kn>vērtība (IKP, esošais valstī kapitāls) vekselis – noteiktas formas rakstiskā parādsaistība, kas dod tiesības tā īpašniekam noteiktas naudas summas saņemšanai. Pušu komercdarījuma dokuments ar divām funkcijām: vienkāršs v. – parāda saistības raksts, parādu v. – kredīta rakstiska pavēle. banknote – papīrnaudas zīme, kura pasludināta par likumisku maksāšanas un apgrozības līdzekli. Banknotes ir centrālās bankas vekseļi. čeks – čeka devēja rakstveida pavēle bankai izmaksāt no viņa konta/ pārskaitīt čeka uzrādītājam čekā norādīto summu; =līdzeklis skaidrās naudas saņemšanai, apgrozības un maksāšanas līdzeklis, bezskaidrās naudas norēķinu līdzeklis.
5. Naudas funkcijas. Nauda kā vērtības mērs (nauda rada iespēju visu novērtēt. Preču/pakalpojumu vērtības naudas izteiksme izpaužas cenas veidā), nauda kā apgrozības līdzeklis (P-N-P; naudai ir starpnieka loma preču apmaiņā un tā pilda apgrozības līdzekļa funkcijas un veicina preču apmaiņas attīstību), =nauda kā uzkrājuma veidošanas līdzeklis – ieguldījumi bankā/uzņēmumos (uzkrājumi lai nopirktu nepieciešamās preces), nauda kā maksājuma līdzeklis (nauda, ko izmanto parāda segšanas nolūkos, pilda maksāšanas līdzekļu funkciju šādos gadījumos: pirkšanas/pārdošanas gaitā, ja par preci uzreiz nemaksā naudā; naudas kredīta gadījumā (ņemam/atdodam/maksājam %); *veidojot un izlietojot naudas līdzekļu fondus) , =nauda kā starptautiskā norēķina līdzeklis (“pasaules nauda”; kādreiz zelts; pilda šādas funkcijas; starpt.maksāšanas f-ja, starpt.pirkuma līdzekļa f-ja, *eiro valūta tika veidota ar mērķi pildīt pasaules naudas f-jas). 1867.(zelts)-1920(zelts$un funts)-1944($un fonts/citas valūtas)-1976 Jamaikas sistēma – konvertējamās valūtas.
6.Valsts finansu sistēmu veidojošie elementi. Valsts finansu sistēma – ir finansu posmu kopums, kam jānodrošina valstij tās funkciju veikšanu. Elementi: 1. nauda/vērtspapīri, 2. valsts finansu institūcijas (Finansu ministrija, LB (monetārā politika), Finansu un kapitāla tirgus komisija, – veic uzraudzību), 3.finansu uzņēmumi (privātās struktūras: biržas, fondi, kredītiestādes), 4. nodokļu un nodevu sistēma (naudas iekasēšanas mehānisms valsts vajadzībām), 5. nodokļu maksātāji (fiziskas un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamās darbības un gūst ienākumus), 6.nodokļu tērētāji (valsts pārvaldes iestādes: tiesas, valdība, parlaments, pērējās valsts iestādes (bibliotēkas, muzeji), nestrādājošie iedzīvotāji (pensionāri, bezdarbnieki, invalīdi un bērni līdz 24.g.v.); 7. tiesiskā bāze (tiesību aizsardzības iestādes,- nodrošina ekonomikas funkcionēšanu).
7. Valsts finansu sistēmas darbība un pamatuzdevumi. pamatuzdevums – nodrošināt valsts un tās ekonomikas funkcionēšanu. Lai iedzīvinātu šo sistēmu, valsts veic šādas darbības: nosaka un īsteno fiskālo un monetāro politiku (rada teorētisko bāzi), izdod NA (rada tiesisko bāzi), emitē naudu un nodrošina tās stabilitāti, veido valsts budžetu (iekasē līdzekļus), finansē valsts iestādes un sociālās izmaksas, rada nepieciešamos finansiālos apstākļus uzņēmējdarbībai, kontrolē valsts līdzekļu izmantošanu, nodrošina finansu tiesību ievērošanu nu nosaka atbildību par pārkāpumiem.
8. Budžeta jēdziens un būtība. budžets – sabalansēts dinamisks naudas kopums, ko veido ieņēmumi un izdevumi un kas kalpo kā finansu vadīšanas instruments. Valsts budžets ir likumdošanas ceļā apstiprināts valsts gada ieņēmumu un izdevumu uzskaitījums, un attiecīgs naudas līdzekļu kopums valsts funkciju veikšanai. /naudas līdzekļi ieņēmumu un izdevumu viedā/ Budžets rada finansiālo pamatu valsts funkciju izpildē. Lai budžets varētu funkcionēt: ir nepieciešama valsts vara (lai būtu kas iekasē), nepieciešama uzņēmējdarbība (lai būtu kas maksā nodokļus), nepieciešama stabila nauda (lai varētu sabalansēt ieņēmumus un izdevumus), ieņēmumu un izdevumu līdzsvarotība. Budžeta funkcijas: noteikt un pamatot valstij nepieciešamos finansu līdzekļus un to izlietojuma mērķus (kas jāizdara, cik vajag līdzekļu), nodrošināt šos mērķus ar ieņēmumu avotiem, iekasēt plānotos naudas līdzekļus, sadalīt naudas līdzekļu par izdevuma posteņiem atbilstoši noteiktajiem mērķiem (apropriācija), savlaicīgi izmaksāt naudas līdzekļus atbilstoši apropriācijai (asignācija – konkrētu līdzekļu piešķiršana), kontrolēt naudas izlietojumu un novērtēt rezultātu.
9. Budžeta struktūra. Budžetu iedala: 1)valsts budžetā- visi maksājumi, kas ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju (atļauja valsts kasei veikt maksājumus noteiktiem mērķiem, no budžeta) var apropriēt valsts mērķim. 2)pašvaldību budžetos- šie budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību savāktos vai saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem. Valsts budžets un pašvaldību budžeti savukārt sastāv no: 1)pamatbudžeta kas ir budžeta daļa un ietver visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem, kā arī apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem; 2)speciālā budžeta, kas ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem, ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem, kā arī, ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta iestāde ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu; Pamatbudžets: ministrijas un tām pielīdzinātās institūcijas: iestādes, iestādes, iestādes – izdevumu posteņi (tikai tajā tiek arī izlietoti; tiek aprēķināts no iepriekšējā gada skaitļiem). Pamatbudžets: budžeta daļa, kuru veido visi ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem paredzētos ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumus, kā arī izdevumus, ko paredz segt no šiem ieņēmumiem. Speciālais budžets: budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem paredzētos ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumu, ārvalstu finansiālo help, ieņēmumi nomaksas pakalpojumiem, kā arī izdevumi, ko paredzēts segt no minētiem ieņēmumiem. (sociālās apdrošināšanas budžets (pensijas, pabalsti), valsts autoceļu fonds, vides/aizsardzības fonds).
10. Budžeta ieņēmumi un izdevumi. struktūra: budžeta ieņēmumu daļa: 90% veido nodokļi un pārējo – citu veidu ieņēmumi. 1.nodokļu ieņēmumi: iedzīvotāju ienākumu, uzņēmumu ienākumu, nekustama īpašuma, PVN, akcīzes, muitas, dabas resursu, izložu un azartspēļu nodokļi, valsts obligātās apdrošināšanas maksājumi. 2.nenodokļu ieņēmumi: maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, no valsts īpašuma iznomāšanas, valsts nodevām, sodiem, ieņēmumi no nekustāmā īpašuma pārdošanas, LB maksājumiem, ieņēmumi no privatizācijas. 3.pašu ieņēmumiem – t.i. no budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Izdevumi, kuri jāfinansē: valsts pārvaldes aparāts, valsts un tiesību aizsardzība (bruņotie spēki, policija, tiesas, prokuratūra), izglītība/kultūras un veselības aizsardzība (ieskaitot sportu), sociālās vajadzības (pensijas, pabalsti), tautsaimniecības un sadzīves infrastruktūras nodrošināšana, uzņēmējdarbības atbalstam (valstu galvojumi, subsīdijas). Budžeta ieņēmumi: ir valsts un valsts uzņēmumu centralizēto finansu resursu daļa valsts funkciju izpildei (visi valsts institūciju savāktie un iegūtie līdzekļi, muitas un maksājumi, dividendes, dotācijas un dāvinājumi).
11. Valsts budžeta veidošana. Deficīts un pārpalikums valsts budžets ir finansu sistēmas centrālais posms, centralizētais naudas līdzekļu fonds. Sastāv no divām daļām: ieņēmumi un izdevumi. Pamatnoteikums: budžeta ieņēmumi vienādi ar izdevumiem. Var būt trīs veidu budžeti: *bezdeficīta budžets: pašas valsts ieņēmumi sedz visus izdevumus, *ar deficīta budžets: pašas valsts ieņēmumi nesedz visus izdevumus, vajadzīgi aizdevumi; *ar pārpalikumu budžets: pašas valsts ieņēmumi sedz visus izdevumu + paliek pāri (pārskaita uz nākamo gadu, atdod citām valstīm parādus); Jābūt zināmam deficīta segšanas avotam: iekšējie aizņēmumi (obligāciju/naudas emisija), vai nu ārējie aizņēmumi. /Finansiālais deficīts – starpība starp kopbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Fiskālais deficīts – valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. Tīrais aizdevums – kopējie aizdevumi no valsts/pašvaldību budžeta līdzekļiem, kurus piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi./ vienotība (tiesiskā bāze, budžeta dokumentācijas forma), pilnība (nevis daļēji, bet visi dati visam gadam), realitāte (datu patiesība un pietiekamība), pieejamība/atklātuma (dati par budžeta līdzekļu kustību), patstāvība (paredz ieņēmumu avotu patstāvību un noteiktu izlietošanas iespēju).
12. Valsts budžeta pieņemšanas kārtība. Pieņemšanu un izstrādāšanu koordinē un vada Finansu ministrija. 1.Budžeta pieprasījuma sastādīšanas instrukcija (norāda plānojamā gada ek.prognozes rādītāji: IKP, inflācija – kopā ar LB un Ekonomikas Ministriju; norāda arī prioritātes). 2. iesniedz to ministrijām un citām valsts pārvaldes struktūrām, 3. Ministrijas sastāda budžeta pieprasījumu (norāda: vispārējo finansu līdzekļu daudzumu par 3.g. (iepriekšējo, tekošo, plānoto), par attiecīgās iestādes finansējamais štata vietu skaits, līdzekļu daudzums, kas nepieciešami kapitālremontam un pamatlīdzekļu iegādei, investīciju projektiem nepieciešamos līdzekļus (jānorāda kop. līdzekļu daudzums par 5.g. pēc šī projekta realizācijas bez paša projekta izdevumiem), līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējo saistību kārtošanai); 4.budžeta pieprasījumu iesniedz atpakaļ Finansu ministrijai, 5. atdod atpakaļ ministrijām pretenziju izteikšanai; 6. ar pretenzijām atdod Finansu Ministrijai: cenšas rast kompromisu; ja nevar: novirza likumprojektu ar pretenzijām MK(am), 7. Saeima (līdz 1.okt.), kopā ar Finansu Ministra paskaidrojumiem (info par prognozējamo ekonomisko situāciju plānotājam gadam, plānoto ieņēmumu apjomu, izdevumu kopsavilkumu un to vispārējo sadalījumu, par nodokļu parādiem, info: kādas nodokļu atlaides tiek izmantotas)likumu grozījumu projektu (lai varētu izpildīt budžetu – parasti – nodokļu likumus); par plānojamo valsts parādu kopapjomu.
13. Valsts parāds, to veidojošie elementi. Valsts parāds – saistību kopējā summa, kuru sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Sastāv no 3elementiem: *ārējie aizņēmumi (papildus resursi ieplūst valstī, 60%), *iekšējie aizņēmumi (iegulda paša valstī, paliek valstī kad atdod, 35%), *izdevumi, kas rodas sakarā ar valsts galvojumu izpildi (G24,6%). Valsts parāda maksimāli sasniedzamo robežu norāda ikgadējā valsts budžetā. Lai iestātos ES- nevar būt lielāks par 60% no IKP (mums tagad apmēram 15%). Valsts parāda dzēšanas avoti = nodokļi un jauni aizņēmumi (valsts parāda refinansēšana). Valsts parāda regulēšanai valsts var izmantot: paaugstināt nodokļu likmes vai saņemot jaunus aizdevumus (gan iekšējos, gan ārējos). Vispusīga ražošanas attīstīšana, saimniecisko nozaru finansiālās stabilitātes nodrošināšana, uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšana, ārzemju kapitāla piesaistīšana – lai nebūtu valsts parāda. + budžeta mērķizlietošanas kontrole un neracionālo izdevumu samazināšana.
14. Budžeta izpildinstitūcijas. Budžets sastāv no divām daļām: ieņēmumi un izdevumi. VID – valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu Ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti valsts nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu LR teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku. VID struktūra: VID ģenerāldirektors: #Centrālais aparāts (valsts nodokļu pārvalde, muitas pārvalde, akcīzes preču pārvalde, finansu policijas pārvalde) un #teritoriālās iestādes. Valsts kase – finansu institūcija Finansu ministrijas pārraudzībā, kas akumulē budžeta ieņēmumus, veic attiecīgus maksājumus, kā arī kontrolē līdzekļu izlietojumu (apropriācija un asignācija). Izmanto Latvijas Banku (no 99.g.; kādreiz Komercbanka).
15. Nodokļu jēdziens un būtība. Ar likumu noteikti obligāti maksājumi valsts vai pašvaldību budžetos no uzņēmējdarbības , personu īpašuma un ienākumiem. Nodokļi- nacionālā ienākuma pārdalīšanas galvenā metode. Funkcijas: 1)fiskālā nodrošina reālus apstākļus budžeta ieņēmumu daļas veidošanai un valsts iejaukšanās noteikums ekonomikā. 2)regulējošā- nodokļi ietekmē ražošanas noteikumus, regulē darba algu, izdevumu lielumu, preču cenas, uc. nodokļu sistēmas izveides pamatnosacījumi: ekonomiskā efektivitāte (lai neaizplūstu kapitāls uz citām valstīm), vienkāršā administrēšana (viegli un lēti pārvaldāmi; administrēšanas kārtība), elastīgums (ātri jāreaģē uz ekonomisko apstākļu izmaiņām), objektivitāte un taisnīgums (korektā sistēma attiecībā pret dažādiem tax maksātājiem), politiskā atbildība (kādi nodokļi un par ko jāmaksā – skaidri jāzina maksātājiem; jābūt arī stabilai sistēmai (lai maksātāji varētu plānot savu turpmāko darbību)).
16.Nodokļu politika tās veidošanas problēmas. Politiķu uzdevums ir veidot elastīgu godīgu efektīvu nodokļu politiku. Tai jābūt izveidotai tā lai maksātāji zina kādi nodokļi un par ko tie tiek maksāti. Problēmas: 1)cik lielus nodokļus iekasēt? Cik daudz funkcijas valsts uzņemsies kuras ir jāfinansē? 2)no kā iekasēt nodokļus? Kas būs galvenie nodokļu maksātāji? Naktssarga sistēma (vienkāršā nodokļu sistēma)- valsts nodod funkcijas privātiem sektoriem, jo uzskata, ka privātais sektors ar daudzām funkcijām labāk tiek galā. Nodokļi mazi jo valsts daudz nefinansē. Lielākie nodokļu maksātāji juridiskas personas. Mīnuss- lielāka sabiedrības noslāņošanās, maksas izglītība, nozaru sašaurināšanās. Pluss- straujāka uzņēmējdarbības attīstība. Valsts nodod daudz funkciju (izņemot: valsts pārvaldi, tiesību/brīvību/valsts aizsardzība) Protekcionisms- valsts aktīvi iesaistās līdzekļu pārdalē, jo uzņemas daudz funkcijas. Sarežģīta administrācija. Nodokļi lieli. Pluss- valsts sociālās garantijas, visiem pieejama izglītība. Mīnuss- birokrātija. Komplicēta atlaižu sistēma (nodokļu), lai diferencētu nodokļu maksātājus.
17. Nodokļu struktūra. Nodokļu sistēma nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadalīšanu valsts ekonomikā lai kapitāls neaizplūst no valsts, jāizstrādā alternatīvi priekšlikumi stimulējot kapitāla veidošanos, ko izmantot ilgtermiņa attīstībai. Nodokļu struktūru veido: 1)likme- izteikta %/latos no bāzes vērtības/vienības. Neproporcionālās, nemainīgās- viena likme neatkarīgi no bāzes lieluma. Progresīvās- likme pieaug palielinoties ar nodokli apliekamai bāzei. Regresīvās- palielinoties ar nodokli apliekamai bāzei samazinās. 2)bāze- ar nodokli apliekamais objekts/tā vērtība (ienākumi, īpašums, izdevumi, jeb patēriņš- PVN, akcīze) N=L*B.
18. Nodokļu klasifikācija. Ir 3 pamati, pēc kuriem var klasificēt nodokļus: 1)pēc nodokļu objekta rakstura. Tiešie- apliek maksātāju, īpašumu, viņa ienākumus, darbību. Netiešie- pielikumu veidā pie produktu cenām (PVN). (Tiešie – apliekamais objekts pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļa maksātāju; netiešie – apliekamais objekts ir preces vai pakalpojums (pvn, akcīzes, muitas)). 2)pēc nodokļu likmes rakstura. Proporcionālie- nodokļu masa pieaug proporcionāli bāzei, likme nemainīga. Neproporcionālie- nodokļu masa nepalielinās tieši nodokļu bāzei pieaugot, likme diferencēta. ((neproporcionālie – *progresīvie – palielinoties bāzei likme pieaug (akcīze cigaretēm), *regresīvie – palielinoties bāzei likme samazinās (sociālās apdrošināšanas iemaksas)); 3)pēc izlietojuma. Vispārējie- iemaksājot nav zināms to konkrēts izlietojums, mērķis (vienkārši iet iekšā kopbudžetā). Mērķu nodokļi- ar noteiktu uzdevumu finansēšanu, piem transporta nodeva (piemēram, sociālā apdrošināšana).
19. LR nodokļu sistēma tās elementi. Likums par nodokļiem un nodevām, 13likumi par atsevišķiem nodokļu veidiem, MK noteikumi par to piemērošanu, VID/FinMin dokumenti un instrukcijas. Nodokļu sistēma ir valsts iekasējamo nodokļu kopums uz likumdošanas bāzes pamata, ko veic speciāli izveidotie nodokļu orgāni. Sistēmas elementi: 1)maksātājs- kas maksā. 2)apliekamais objekts- par ko maksā. 3)likmes- cik maksā. 4)atvieglojumi- noteikti katrā atsevišķā nodokļu likumā. Iemaksā tikai budžetā- PNV, UIN, muitas n, valsts soc. n, akcīzes n. Pašvaldībās- dabas resursu n /administrē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija/ 40%, izložu azartspēļu n 70%, IIN 28,6%, nekustamā īpašuma nodokli (tikai pašvaldībām) /tos administrē pašvaldības/. Visus nodokļus administrē VID. Nodokļu maksātāji: 1. rezidenti – iekšzemes tax maksātāji (=fiziskas personas, kuru pastāvīga dzīves vieta ir LR, LR pilsoņi, kurus nodarbina ārvalstīs LV valdība, ārvalstnieki, kuri uzturas 183>dienas; =juridiskās personas: LR reģistrētās, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības LR (dīleri)), 2. nerezidenti (ārvalstu nodokļu maksātāji nevar saņemt atvieglojumus) – pārējie.
20. Nodokļu maksātāju tiesības un pienākumi. Tiesības: 1)izmantot likumos noteiktās atlaides un atvieglojumus; 2)nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar dokumentiem kas reglamentē nodokļu uzlikšanu; 3)pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus; 4)saņemt atpakaļ pārmaksātās/nepareizi piedzītās nodokļu summas; 5)saņemt savu ienākumu gūšanas vietas izziņu par to kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis; Pienākumi- 1)aprēķināt, deklarēt, noteiktā termiņā samaksāt visus nodokļus; 2)nodokļu aprēķināšanas pareizības noteikšanai saglabāt grāmatvedības dokumentus; 3)nodokļu administrācijai ļaut ir iepazīties ar uzņēmuma dokumentiem un telpām; 4)ieturēt komerciālo nodokļu likumā paredzētās maksājamo nodokļu summas.
21. Pievienotās vērtības nodoklis. Netiešs proporcionāls vispārējas nozīmes. Maksātāji- fiziskas, juridiskas personas, kas reģistrējušās kā PVN maksātāji un kas veic ar nodokli apliekamus darījumus. Objekts-1)preču piegāde, pārdošana; 2)pakalpojumu sniegšana; 3)imports; 4)pašpatēriņš; likme-18;9;0%. Atvieglojumi- vairākām precēm, piemēram, neapliek mākslas priekšmetus. Taksācijas periods 1 mēnesis.
22. Akcīzes nodoklis- Netiešs proporcionāls, daļēji mērķa nodoklis. Maksātāji- fiziskas, juridiskas personas, kas ieved valstī vai realizē pašražotas ar akcīzes nodokli apliekamas preces. Objekts- dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, 20% no ievedmuitas vērtības. Nafta, benzīns, mazuts un mazuts 16-19 santīmi litrā. Tabakas izstrādājumi, 13 santīmi uz paciņu. Alkohols, vīnam 30 santīmi litrā, spirtam 5,5 litrā. Automobiļi, moči 250 Ls. Kafija 50 santīmi kg. Bezalkoholiskie dzērieni 2 santīmi litrā. Alus atkarībā no stipruma 3-42 santīmi litrā.
23. Dabas resursu nodoklis- tiešs proporcionāls mērķu nodoklis. Maksātāji- fiziskas, juridiskas personas, kas iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus, ievada vidē piesārņojumu, ieved kaitīgas preces, kaitīgā iepakojumā, realizē kaitīgas preces. Objekts- preces ko ieved, resurss ko iegūst, kaitējums ko nodara. Atvieglojumi- ja investē projektā lai samazinātu vides piesārņojumu. Nodoklis nonāk-40% valsts vides aizsardzības fondā, 60 % attiecīgajā pašvaldībā, par ievedamām kaitīgām precēm 100% valstij.
24. Uzņēmuma ienākuma nodoklis- tiešs proporcionāls vispārējas nozīmes. Maksātāji- iekšzemes uzņēmumi un institūcijas, kas gūst ienākumus no saimnieciskas darbības, ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskas personas, nerezidentu patstāvīgās pārstāvniecības. Objekts- apliekamais ienākums. Likme-25%. Atlaides- par ārvalstīs samaksāto nodokli, maziem uzņēmumiem, uzņēmumiem kas veic lauksaimniecisko darbību, uzņēmumiem kas ražo aukstas tehnoloģijas produktus, uzņēmumiem kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ziedotājiem, ir arī īpašas atlaides.
25. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis- tiešs, proporcionāls, daļēji mērķa nodoklis. Maksātāji- fiziskas personas, kas guvušas ienākumus LR, ārvalstīs, kā arī individuālajos uzņēmumos, zvejnieku, zemnieku saimniecības, kuras nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli. Objekts- maksātāju taksācijas periodā no kuriem atskaitīti neatliekamie izdevumi. Atvieglojumi- pamatā par maksātāja apgādībā esošām personām. Likme-25%, nodokli maksā pēc taksācijas perioda.
26. Izložu un azartspēļu nodoklis -tiešs proporcionāls mērķu nodoklis. Maksātāji- tie uzņēmumi, kas licenzēti šādu izložu organizēšanai. Objekts- izložu nodoklim realizēto biļešu vērtība, azartspēļu visas iekārtas. Atvieglojumi- nav jāmaksā par azartspēlēm kas ir līdzekļos kas veic starptautiskus pārvadājumus. Nodoklis nonāk-7.5% valsts budžetā, 25% pašvaldībā, no azartspēlēm.
27. Nekustamā īpašuma nodoklis- tiešs proporcionāls vispārējas nozīmes. Maksā- rezidenti, nerezidenti, kuriem Latvijā ir nekustamais īpašums. Objekts- zeme, būves, ēkas. Atvieglojumi- politiski represētām personām 50%, arī pašvaldībām ir tiesības noteikt atsevišķām nodokļu kategorijām atvieglojumus 25, 50, 70, 90% no nodokļa summas.
28. Muitas nodoklis –netiešs proporcionāls, vispārējas nozīmes. Maksātāji- fiziskas, juridiskas personas, kas pārvieto pāri Latvijas muitas robežai preces un citus priekšmetus. Objekts- ar nodokli apliekamas preces un pakalpojumi, kas pārvietoti pāri robežai. Likmes- ievedmuita, izvedmuita. Atvieglojumi- par virkni precēm, fiziskas personas preces līdz 300ls, ne vairāk kā 3 vienādas. Nodoklis nonāk valsts budžetā.
29. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – tiešs daļēji neproporcionāls, mērķu nodoklis. Maksātāji- 15 gadu vecumu sasniegušas fiziskas personas. Apliek- visi darbinieku ienākumus vai daļu no pašnodarbinātas personas ienākumiem. Likme-35,09% uz 2003g 33% (D-16.5, DD-16.5).
30. Nodevas, to būtība, jēdziens, nodevu sistēma. Nodevas to jēdziens, būtība, sistēma. Valsts nodeva- obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetā, kā atlīdzība par nodrošinājumu ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, Kā arī likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu uzturēšanai, u.c.). nodeva- gadījuma rakstura maksājums. Ir arī sistemātiskas nodevas. Valsts nodevas- uzliktas saskaņā ar MK noteikumiem, likumiem. Pašvaldību nodevas- uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes, padomes izdotiem saistošiem noteikumiem.
31.Valsts nodevu objekti: 2grupas. (VN definīcija – iepriekš) 1)nodevas ko uzliek ar likumu- ostas, kuģošanas, lidostu, transportlīdzekļu, izložu, azartspēļu, par zemes rezervēšanu, par apliecinājumiem.(transp.līdzekļu ikgadējā nodeva; izložu un azartspēļu nodeva, nodevas par darbībām tiesu iestādēs(piemēram CP), lidostu nodevas) 2)ko uzliek ar MK noteikumiem- apmēram 40, piemēram par notariālu darbību, civilstāvokļa reģistrācija, atļauju izsniegšana. (par civiltiesisko aktu reģistrēšanu/papildināšanu/grozīšanu, par uzņ.darbības reģistrēšanu, par info saņemšanu no reģistriem, par LV vīzu izsniegšanu, par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu, par personu dzīves vietas reģistrēšanu).
32. Pašvaldību nodevas. (PN definīcija – iepriekš) 1)pilsētas, pagasta domes nodevas- (var uzlikt) par izsniegtiem dokumentiem, pasākumu rīkošanu, dzīvnieku turēšanu, simbolikas izmantošanu, uc. (par pāsvladības izsniegtajiem ofic.dok., par izklaidējošā rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās; par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, tirdzniecību publiskās vietās, par visu veidu dzīvnieku turēšanu, par trans. līdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, par reklāmu/afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās, par laivu/motorlaivu un jahtu turēšanu (par reģistrētām), par pašvaldību simbolikas izmantošanu). 2) rajonu padomes- par rajonu padomes izsniegtajiem ofic.dokumentiem, apliecinātām kopijām, rajonu pašvaldību simbolikas izmantošanu.
33. Kredīta jēdziens un būtība. Kredīts – naudas vai citu atvietojamo lietu aizdevums, ko fiz/vai juridiskajām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām atvietojamām lietām un uzliek saistības atdot naudu vai citas atvietojamas lietas ar vai bez procentiem. Kredīts – naudas aizdevums uz noteiktu laiku par samaksu. Samaksu nosaka procentos no noteiktās summas un atkarībā no termiņa. Kredīts – brīvā naudas līdzekļu kustība, ko bankas/uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību, ko izsaka % no pamatsummas. Kredīta funkcijas: 1.apgrozības izmaksu ekonomijas f-ja, 2. valsts ekonomikas regulēšana, 3.pārdales f-ja – ar kredīta palīdzību nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, to novirzīšana no vienas nozares un citu. Tādējādi kļūst iespējama ražošanas paplašināšana, ekonomikas attīstība.
34.Kreditēšanas mehānisms. Kreditēšanas process: tas notiek starp 2 subjektiem: 1). Naudas aizdevējs = kreditors (funk: aizdot naudu un atgūt to ar %; mērķis: % gūšana un iespējamā peļņa); 2). Naudas ņēmējs = debitors (funk: aizņemties un atdot naudu ar %; ieguldīt lai dabūtu peļņu; mērķis: paplašināt saimniecisko darbības lauku, gūt peļņu) + 2papildsubjekti: noguldītāji (no to noguldījumiem tiek veidoti resursi) un uzņēmumi (kuros debitors iegulda kredītus). Kredīts (fin.aspekts): naudas akumulēšana un nodošana lietotājiem ar mērķi gūt peļņu kredītprocentus veidā; kredīts paātrina naudas pariti; Kredīts (ek.aspekts): aizņemtās naudas ieguldīšana uzņēmējdarbībā ar mērķi gūt peļņu, paātrina uzņēmuma attīstību. Noguldītāji (nauda)>kreditori (kredīts)>debitori(investīcijas)>uzņēmēji (atp:ienākumi; kredīts +%; nauda +%)
35. .Kredīta iedalījums pēc termiņa, mērķa. Kredītu veidi. 1.Pēc atmaksāšanas (aizdevuma) termiņa: *īstermiņa /līdz 1.g./ izmanto apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, *vidējā termiņa /1.-5.g./ tehnoloģiju modernizācijai, *ilgtermiņā />5.g./ investīciju projekti. 2.Pēc kreditora ekonomiskās saistības ar debitoru: *banku (finansu) kredīts – kreditors aizdod naudu un neiesaistās naudas atgūšanā, *investīciju kredīts – kreditors kopā ar debitoru uzņēmās atbildību par kredīta apsaimniekošanu; 3.Pēc mērķa: *maksāšanas kredīts (overdraft) kredītiestāde īslaicīgi kreditē klienta kontu noteiktās summas robežās, lai nodrošinātu maksātspēju, *vekseļkredīts (diskonts); *parādu kredīts (faktorings), *hipotēku kredīts – ilgtermiņa kredīts, kur kā nodrošinājums kalpo nekustamais īpašums (emitē ķīlas zīmes), *līzings. Kredītu veidi: 1.komerckredīts – piešķir viena juridiska persona otrai juridiskai personai, piemēram, preču ražotājs pārdodot preces ar atliktu maksājumu. 2.banku kredīts – piešķir bankas un citas kredītiestādes dažādiem kredīta ņēmējiem (jur/fiz p) naudas formā; 3.patērētāju kredīts – piešķir tirdzniecības/kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu preču iegādei uz nomaksu, 4. valsts kredīts – kredītņēmējs ir valsts. Valsts kredītu valsts var izmantot budžeta deficīta, valsts parāda segšanai, u.c. (kladē sk. shēmas)!
36. Kredīta atmaksas veidi. 1.proporcionālā atmaksa – pamatsummu atmaksā noteiktā periodā vienādās daļās un procentus maksā no atlikuma. 2.izlīdzinošā atmaksa – summu atmaksā vienādās daļās un procentu likmes – vienādās daļās katrā termiņā; /attiecībā uz fiziskajām personām/; 3.neproporcionālā atmaksa – pamatsummu atmaksā katru gadu, bet ne vienādās daļās, bet procentus maksā no atlikuma; 4. beigu termiņa – summu atmaksā terminā beigās, procenti tiek maksāti visu termiņa; 5.atkliktais maksājums – sāk maksāt summu vēlāk, procentus maksā no atlikuma.
37. Kredītiestāžu jēdziens, veidi un sistēma. Kredītiestāde ir uzņēmējdarbība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus u.c. apmaksājamos līdzekļus un izsniegtu kredītus. Latvijā kredītiestāde var darboties trijos veidos: 1.Bankas – tā ir kredītiestāde, kas ir tiesīga veikt visas banku operācijas. Tā ir orientēta uz nepersonificētu personu loku. 22b. (12.k). Bankas pēc uzņēmējdarbības formas ir akciju sabiedrības. 2.Krājaizdevu sabiedrības – personificēts personu loks. Pēc formas kooperatīvs. Latvijā 22, vislielākā “Latvijas Dzelzceļš”. 3.Ārvalstu banku filiāles – nekonkrēts klientu loks. Pēc formas filiāle – struktūrvienība, kas veic banku operācijas kredītiestādes vārdā. Tā ir izvietota ārpus kredītiestādes juridiskās adreses, bet nav juridiskās persona Latvijā (Nordea). Sistēma: LB – kredītiestāžu sistēma – *bankas (filiāles un pārstāvniecības), *krājaizdevumsabiedrības, *ārvalstu banku filiāles. /filiāle –struktūrvienība, kas veic banku operācijas kredītiestādes vārdā un teritoriāli ir izvietota ārpus kredītiestādes jur.adreses, bet nav juridiska persona; pārstāvniecība – struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic banku operācijas/
38.Kredītiestāžu darbības tiesiskais raksturojums. Likumi: Kredītiestāžu likums, likums Par LB, FKTK likums, likums Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu, Fizisko personu noguldījumu garantiju likums, likums Par VP, likums Par AS, komerclikums, likums par kooperatīvajām sabiedrībām, par ārvalstu ieguldījumiem LR; Bankas: jāsaņem FKTK licence; dibināt var (4veidu subjekti): pilngadīgās rīcības spējīgas fiziskas personas, gan Latvijas, gan ārvalstu juridiskās personas, kuru darbības ilgums nav mazāks par 3.g., viena ārvalstu banka (nodibinot meitas uzņēmumu), valsts (hipotēku un zemes banka); jābūt finansu stāvoklim un nevainojamai reputācijai (izņēmums: pēdējo); ir tiesības zināt arī juridiskās personas dibinātājus. Dibināšanas kapitāls: 5mln.eiro (tikai latos). Krajaizdevumsabiedrības: dibināt var tikai fiziskas personas, ar nosacījumu, ka personas jau ir kaut kādā saistībā (viena pagasta iedzīvotāji, arodbiedrības biedri…). dibināšanas kapitāls: 2000Ls. Ārvalstu banku filiāles: prasības /pret ārvalstu banku tāpat kā vietējām bankām/pret filiāli – aktīvos jāinvestē vismaz 1mln eiro un šo investīciju apjoms jāuztur katru gadu. Kredītiestāžu un klientu attiecības: Latvijā nav atļauti anonīmi konti; kredītiestādēm ir pienākums glabāt klienta konta noslēpumu (izņēmums: tiesa/prokuratūra, Valsts kontrole, VID).
39. Latvijas Banka, tās loma kredītiestāžu sistēmā, tiesiskais statuss. LB ir valsts centrāla banka , tās funkcijas ir: *nacionālās naudas emisija, tas daudzuma, apgrozījuma regulēšana, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī, *nosaka oficiālo valūtas kursu. *rezervju veidošana. *norēķinu organizēšana starptautiskajām bankām. *pārstāv LR pasaules banku/starpt.fiansu institūcijas. *LR budžeta līdzekļu glabāšana, konsultē Saeima, MK naudas un banku politikā, *nodrošina naudas stabilitāti valstī. LB pārvalde: 1) valde, kas veic operatīvo pārvaldi, 2) padome, kas sastāv no LB prezidenta, tā vietnieka un vēl sešiem locekļiem. Prezidentu var atcelt pēc paša vēlēšanās, ja stājies spēkā notiesājošs spriedums, kaut kādu iemeslu dēļ nevar turpināt pildīt savus pienākumus (slimības dēļ 6>mēneši). Lb ir neatkarīga institūcija (nav pakļauta ne Saeima, ne MK), vienīgi Saeima apstiprina prezidentu amatā uz 6.g., tai ir atļauta saimnieciskā darbība lai varētu nodrošināt savu uzdevumu izpildi – bet tā ir ierobežota, jo nedrīkst bankrotēt. Pārvaldi realizē padome un valde. Padomi vada prezidents.
40. Kredītiestāžu loma valsts finansu sistēmā. Tā ir autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga finansu un kapitāltirgu un tā dalībnieku darbību. Mērķis ir veicināt no(ie)guldītāju, apdrošināto pers. interešu aizsardzību un finansu un kapitāltirgus attīstību un stabilitāti. Funkcijas: #izdot norm. not. un rīk., #regulē dalībnieku darbību, #nosaka dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību, #apkopo un analizē info. par finansu un kapitāltirgu, analizē, prognozē tā attīstību u.c. komisiju vada priekšsēdētājs, tā vietnieks un trīs locekļi. Priekšsēdētāju un tā vietnieku ieceļ Saeima uz sešiem gadiem, pēc LB un finansu vadītāja ieteikumiem.
41. Vērtspapīru jēdziens, būtība un raksturojums. VP ir dok., kas apliecina tā valdītāja un izdevēja saistības, un var būt pub. apgr. objekts, nemainoties tajā not. tiesību apjomam. Pazīmes: *formāls dok., kura formu reglamentē likums, *iekļautā ziņas tiek uzskatītas par drošām (nav jāapstiprina ar citiem dok.), *dematerializēti, *satur mantiskas ( dod tiesības saņemt mat. vērtības (čeki, obligācijas, vekseļi)) un personīgās (tās dod tiesības darboties uzņ.sab., balsstiesības (akcijas, pajas)) tiesības, *VP iekļautās tiesības var pierādīt tikai VP, *VP izdevējam jāizpilda saistības pret VP valdītāju.
42. Vērtspapīru tirgus. Tas ir VP pirkšana/pārdošana/dāvināšana utt. Apgrozība notiek: 1) FB, 2) ārpus biržas tirgū (zina cik daudz pirks kas pirks utt). Sākotnējais process ir emisija, kas var būt publiska, kas VP var iegādāties jebkurš, slēgta, kad VP piedāvā tikai šauram, noteiktam personu lokam. Par emitentiem var būt valsts, pašvaldības, LB, Latvijas un ārvalstu jur, pers. Neviens nedrīkst sniegt nepatiesas ziņas par pub. piedāvājuma vai apgrozībā esošajiem VP un par VP pirkšanu un pārdošanu.
43. Vērtspapīru tirgus dalībnieki, to darbības tiesiskais regulējums. Emitents – persona, kas laiž VP publiskā apgrozījumā. Jāsaņem licence kā dalībniekam, ko izsniedz FKTK. Emitents ir jāreģistrē un jāsaņem komisijas atļauja. Lai saņemtu atļauju: pieteikums, statūtu reģ., lēmums par emisiju, emisijas prospekts. VP ir jāreģ. Valsts Centrāla depozitārijā, tad var sākt pārdošanu. (valsts, pašvaldība, LB, LV/ārvalstu juridiskās personas). Ieguldītāji – personas, kas savā vārdā un uz sava rēķina iegūst VP nostiprinātās tiesības. Paši netirgojas, bet izmanto brokeru palīdzību. Sasniedzot not. akciju daudzumu, jāinfo. Komisija, ja pārsniedz ir jāsaņem atļauja. (1/2 vai 3/4). Brokeri un brokeru sabiedrības, bankas – licencētas fiz./jur. personas, kas VP tirgū veic starpnieku darbību. Ieguldījumu sabiedrības – A/S, kas rīkojas ar ieguldītāju naudu un saskaņā ar riska samazināšanās principu iegulda to savā vārdā VP-os, iegādājoties tos par ieguldītāju kop. līdzekļiem. Ieguldījumu konsultanti – lic. fiz. pers., kas par maksu sniedz konsultācijas ar vērtspapīrtirgus saistītiem jautājumiem. + FB +LV Cent. Depozitārijs.
44. Fondu birža, Latvijas Centrālais depozitārijs – AS, kas organizē atklātu un regulāru VP pub. apgrozības darījumu slēgšanu. Akcionāri var būt tikai jur. pers. – bankas, brokeru sab. uzdevumi: *jānodrošina izsolēs iekļauto VP pied./piepr. koncentrāciju VP cenu noteikšanai. *jānodrošina darījumu slēgšanas drošību (dar. notiek tikai tad, ja ir ieskaitīta nauda), *vienotas info izplatīšana, kas ļauj pareizi noteikt izsolē iekļauto VP vērtību. FB ir tiesīga uzsāk darbību tikai tad, kad Komisija izsniedz atļauju – licenci, ko izsniedz uz not. laiku. FB tiešo darbību vada tās valde, kas lemj par VP iekļaušanu biržas sarakstā , piešķir/anulē tiesības biržas biedriem, uzrauga, lai tiktu ievēroti biržas not., u.c. FB var sniegt pak, kas saistīti ar VP pub. apgrozību un VP un FKTK attīstību. Latvijas Centrālais depozitārijs. Bezpeļņas A/K, kas iegrāmato, uzskaita un glabā visus LV-ā pub. apgrozībā esošos VP un nodrošina norēķinus FB tirgus darījumiem ar VP. Pienākumi: iegrāmatot visus pub. apgr. atļautos VP, atvērt un turēt visus kontu turētāju VP kontus, izdarīt VP pārskaitījumu operācijas starp CD atvērtajiem kontu turētāju VP kontiem, izdot kontu turētajiem VP noguldījumu apliecinošos dok., org. un vadīt norēķinu operācijas ar VP, kontrolēt CD dalībnieku darbības u.c.
45. Apdrošināšanas jēdziens, būtība, raksturojums. Apdrošināšana ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. A pasākumu sistēma paredz izmaksāt A atlīdzību par līguma paredzētā gadījuma iestāšanos. Ir trīs subjekti: 1) A ņēmējs, kas slēdz līgumu par A objekta A. līgumā (polisē) atrunā A noteikumus. Maksā prēmiju, 2) apdrošinātājs – A/K, kas uzņemas zaudējumu risku, 3) apdrošinātais, kur zaudējuma risks ir A. A objekti: 1) mantiskas vērtības, intereses – A pret zaudējumiem, bojājumiem, 2)personu dzīvības, veselības, fiz. stāvokļa apdr., 3) pers. civiltiesiskā atbildība – A pers. civiltiesisko atbildību par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītiem zaudējumiem3. pers.
46. .Apdrošināšanas tiesiskā bāze. par apdrošināšanas līgumu. apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums
47. Apdrošināšanas līgums. Civiltiesisks darījums, kas nosaka apdrošinātāja un klienta savstarpējās tiesiskās attiecības, pienākumus un atbildību. 1) iesniedz rakstisku pieteikumu; 15 dienu laikā paziņo vai A-js uzņemas risku, 2) sastāda līgumu, kurā norāda puses, objektu, negad. pret ko A (risku, summu, prēmiju lielumu pašrisku (10% no objekta vērtības), 3) līguma stāšanās spēkā vai nu noslēgtā datumā vai nākošajā dienā pēc prēmijas iemaksas, 4) līguma termiņi: max līdz trim gadiem (dzīvībai, veselībai max termiņš nav noteikts), 5) pušu galvenie pienākumi – A-js: ja iestājas apdrošinātais risks izmaksā atlīdzību, A-ais: maksāt prēmijas, info. par faktiem, kas varētu mainīt lietas vērtību. Līgumu var lauzt pirms termiņa – apdrošinātājam izpildot saistības, pusēm vienojoties, neveicot prēmiju iemaksas, , ja palielinās riska iespējamība, jur. pers. likvidācija, fiz. pers. nāve, maldība.
48. Brīvprātīgā un obligātā apdrošināšana. Brīvprātīgā A – īpašuma, mantas un personas privāta A, ko veic atsevišķs cilvēks pēc savas iniciatīvas un gribas, vai arī to veic uzņēmums kā civiltiesisku aktu, apdrošinot savus īpašumus un darbiniekus. Vienu objektu var A tikai vienu reizi. Obligāta A – paredz obligātu iesaistīšanos likumā paredzēto objektu A-ā, kas garantē minimālo aizsardzību nelaimes gadījumos. Obligāta ir sociālā aizsardzība, civiltiesiskās atbildības A u.c. valsts nosaka objektus, prēmiju apmērus, subjektus utt.
49. Apdrošināšanas uzraudzība
FKTK – Finansu un kapitāla tirgus komisija.
50.Finansu uzskaite, tas tiesiskā bāze. Lai pareizi un efektīvi organizētu saimn. darbību uzņēmumā ir nepieciešama precīza finansu uzskaite, kura tiek izmantota, sastādot plānus darbības analīzei un pilnveidošanai. FU uzdevumi: a) Paredzēt un kontrolēt naudas plūsmu – naudas daudzumu laika periodu un risku, b) Novērtēt finansu vadības iepriekšējā perioda darbību, c) Izvērtēt uzņēmuma vadības atbildību uzņ. apsaimniekošanā, d) Noskaidrot valdības likumu, līgumu ievērošanu un izpildi. FU galvenais uzdevums ir uzņ. darbības finansu rezultāta – peļņas/zaudējumu noteikšana. FU pamatdokuments ir gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikumiem, vadības ziņojuma. Info, ko iekļauj gada pārskatā ir jābūt savlaicīgai, patiesai, neitrālai, saprotamai, salīdzināmai. Pārskatus datus izmanto, izstrādājot lēmumus ekon. un fin. jaut. Risināšanai, peļņas sadales vērtības, zaudējumu segšanas avotu noteikšanai. Šāda info ir nepieciešama, lemjot par uzņ. reorganizācijas, apvienošanas, sadalīšanas, akciju/obligāciju emisiju u.c. jaut. Gada pārskats aptver 12 mēnešus un kas ir jāiesniedz VID un UZŅ. REĢ.
51. Bilance, peļņas zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pielikumi, ziņojums. Galvenā grāmatvedības pārskata forma, kura naudas izteiksmē raksturo uzņ. kapitāla avotus un tā izmantošanu not. laika periodā. Tā sastāv no divām pusēm: aktīva – puse, kurā ir uzrādīti uzņ. piederošie līdzekļi naudas izteiksmē (ilgterm. ieguldījumi, nemat. ieguldījumi, pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi – krājumi, gatavā produkcija, debitoru saistības, nauda, un pasīva – pašu kapitāls, kredītsaistības u.c. aktīva un pasīva starpībai jābūt 0! Peļņas un zaudējumu aprēķins – FU dok., kura apkopota info par uzņ. ieņēmumiem un izdevumiem. To aprēķina pakāpeniski atņemot izdevumus (izmantojamās metodes var mainīt 2reizes gadā). Uz tā (aprēķina) pamata veido uzņ. statistiku un novērtē fin. stāvokli. Naudas plūsmas pārskats atspoguļo naudas apriti: ieņ., izdev. not. periodā; naudas līdzekļu plūsmas, to izlietošanu, dod iespēju spriest par uzņ. maksātspēju. Pielikumi – atrunas par pirmiem trim dok. (piemēram, par izmaiņām metožu maiņā). Ziņojums – papildus info par uzņ. izdarīto finansu pareizību un ticamību. Papildus info par uzņēmuma saimniecisko darbību, plāniem, tikko noslēgtiem sadarbības līgumiem.
52. Maksātspējas pazīmes. Faktiskā MN – parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parādsaistības līdz MN lietas ierosināšanai. Tiesiskā MN – kad augstāk minētais stāvoklis ir atzīts ar tiesas spriedumu. Par MN var atzīt, ja tiesa konstatē vienu no pazīmēm: a). P nespēj vai sakarā ar pierādītajiem apstākļiem (neapdrošinātas mantas bojāeja, nav ilgstoši saņemta samaksa par precēm vai pak., to trešo personu MN kurām ir saistības ar parādnieku,/ zaudējumi, kas nodarīti trešo personu darbības rezultātā) nespēs pienācīgi nokārtot savas parādsaistības, b). P ir pārtraucis kārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, c). P parādsaistības pārsniedz tā aktīvus.
53. Maksātnespējas procesa dalībnieki: 1)parādnieka kreditora sapulce, kas izpaužas kā kopdarbības forma, kad piesakās ar prasību, (visu parādnieka kreditoru darbība). Veic sekojošās darbības: *ievēl kredītorkomitēju, *izvēlas Mn stāvokļa risinājumu un nosaka tā pamatnoteikumus, *apstiprina cesijas līgumus MN procesā, *pieprasa administratoram pārskatus par viņa darbu un apstiprina tos, *ja uzskata par nepieciešamu izsaka neuzticību administratoram, *nosaka atlīdzības apmēru administratoram. 2) kreditoru komiteja, kas ir kredītsapulces ievēlētā institūcija, kura pārstāv kreditoru sapulci attiecības ar parādnieku; Struktūra: -obligāti jāizveido ja ir 50 vai vairāk kreditori; -tai ir tās pašas funkcijas kā pirmajām, izņemot: izvēlēties MN procesa risinājumu, nevar izteikt neuzticību administratoram; 3) administrators, kas ir tiesas iecelta persona, kas faktiski vada visu MN procesu, var būt zvērināts advokāts, uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar auditu/revīziju, persona kam ir 5.g. pieredze uzņēmējdarbībā. Sapulce var noraidīt administratoru. Pienākumi: -nodrošināt MN procesa likumīgu un efektīvu gaitu, -pārņem parādnieka mantu, dokumentāciju un zīmogu līdz MN procesa izbeigšanai/mierizlīguma noslēgšanai, -MN procesa laikā pārvalda parādnieka mantu un nodrošina tās glabāšanu līdz MN procesa izbeigšanai, administrācijas izmaksu un parādu segšanai vai izlīguma noslēgšanai; -noskaidro faktiskās MN cēloņus un dod atzinumu kred.sapulcei un tiesai, -sniedz info par MN procesa gaitu kred.sapulcei, kā arī nosūta tiesai apstiprināšanai kred.sapulces pieņemto mierizlīgumu, sanācijas plānu, kā arī lēmumu par bankrotu. 4)parādnieks – uzņēmums/uzņēmējsabiedrība, kas nevar nokārtot savas parādsaistības, pienākumi: -obligāti piedalīties MN procesā, -sniegt nepieciešamo info kred.sapulcei/administratora/tiesai. 5) tiesa – MN lietas izskata apgabaltiesa pēc parādnieka jur. adreses.
54. Maksātnespējas process: *MN pieteikuma iesniegšana (to var iesniegt parādnieks/administrators citā MN lietā/likvidators/kreditors/to grupa/valsts institūcijas (VID/uzņReģ)), kuru tiesa var noraidīt vai pieņemt, pēdējā gadījumā tā pieņem lēmumu par MN lietas ierosināšanu. *Tiesa ieceļ administratoru, kas noskaidro fin. stāvokli un sastāda kreditoru sarakstu pēc dok.; to iesniedz tiesā *Tiesa atzīst vai neatzīst par MN pēc lietā esošajiem dok. *ja tiek pieņemts lēmums par atzīšanu par MN, tad administrators sasauc kreditoru sapulci (nobalso un apstiprina savas prasības/atsakās no nodrošinājuma/nosaka atlīdzības apmēru administratoram/pieņem lēmumu par risinājumu, kuru iesniedz tiesā apstiprināšanai, *Tiesa apstiprina lēmumu un pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu. Var būt 4iemesli lietas izbeigšanai: =parādnieks nokārtojis visas savas saistības, =parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu, =līdz izsludinātā termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors, =pabeigta bankrota procedūra.
55. Maksātnespējas procesa risinājumi: Mierizlīgums, Sanācija, Bankrots. 1.mierizlīgums – vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi. Var noslēgt jebkurā brīdī līdz izsolei; obligāti jāpiedāvā pirmajā kreditoru sapulcē (balso: noraida – atkrīt, ja pieņem – kreditori izstrādā projektu), ja pieņem atkal balso: piekrīt – tiesā iesniedz apstiprināšanai; mierizlīgums var izpausties prasījuma summas samazināšanā/atteikšanās no līgumsoda vai % vai to samaz/saistību izpildes termiņa atlikšana. 2.sanācija – (uztaisa kreditorus par īpašniekiem- parādu kapitalizācija, investīciju piesaistīšana) – plānveidīgo pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot MN un apmierināt kreditoru prasības. Var piedāvāt tikai tad, ja izlīgumu noraida. Plāna max izpildes termiņš – 2.g. Balso par plānu pa grupām: priviliģētie (valsts un darbinieki), nodrošinātie kreditori, citi kreditori. Nepieciešams 2/3 balsu vairākums. 3.bankrots – parādnieka likvidācija un kreditoru prasību apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā atsavinot parādnieka mantu. Ir iespējams ja ir noraidītas 2iepriekšējās. Mērķis: izpārdodot mantu (atklātajā izsolē, organizē administrators) pēc iespējas vairāk iegūt līdzekļus, kreditoru prasību apmierināšanai. Līdzekļu sadalīšana: administratoram, darbiniekiem (3mēn), samaksā valstij tax, kreditoriem pamatsummas un darbiniekiem neizmaksāto algu, kreditoriem %, izmaksā kreditoriem kas laikus nebija pieteikušies, parādniekam.