Vīnes kongress.
1. Kāpēc notika Vīnes kongress?
Jau pirms kongresa uzsākšanas bija izveidota uzvarētājvalstu līgumgrupa, kam bija jāizolē Franciju politiski, un jāsadala tās teritoriju.
Lielbritānija vēlējās:
neatkarīgu Nīderlandi, tai pievienojot Beļģiju;
§ stiprināt Hannoveri;
§ nelaist Krieviju pāri Vislai;
§ nostiprināt Prūsiju (kā pretspēku Austrijai, Krievijai un Francijai;
§ nepieļaut Polijas restaurāciju;
§ sarīdīt Franciju ar Austriju par Ziemeļitālijas teritorijām.
Austrija (Meternihs) vēlējās nepieļaut Prūsijas nostiprināšanos, nedot tai Saksiju.
Krievija (Neselrode) vēlējās:
§ vai nu pilnīgi neatkarīgu Poliju, vai vēl vairāk no Polijas teritorijām;
§ stipru Prūsiju kā potenciālo sabiedroto.
Prūsija (Herderbergs) vēlējās:
§ hegemoniju vācu valstu vidū;
§ maksimāli novājināt Franciju;
§ iegūt Saksiju.
Francija (Taleirans) vēlējās:
§ atjaunot lielvalsts statusu un valsti pirmsrevolūcijas robežās;
§ lai Prūsija neiegūst Saksiju;
§ atbalstīt Austriju pret Prūsiju, bet nepieļaut Austrijas teritoriālus ieguvumus Ziemeļitālijā
2.Kas piedalījās Vīnes kongresā?
Kongresā piedalījās visi Eiropas toreizējie un daudzi bijušie valdnieki, kas pēc franču revolūcijas un Napoleona karu laikā bija zaudējuši savu varu, kā arī visu Eiropas valstu diplomāti.
Krievijas impēriju kongresā pārstāvēja imperators Aleksandrs I, Karls Neselrode un Andrejs Razumovskis; Lielbritāniju – Roberts Kaslrijs un hercogs Arturs Velingtons; Austriju pārstāvēja imperators Francis Jozefs II un kanclers Klements Meternihs; Prūsiju pārstāvēja kanclers Karls Gardenbergs un Vilhelms Humbolts. Šīm četrām lielvalstīm kongresā bija vadošā loma un izšķirošais vārds. Vēlāk pieaicināja arī Francijas ārlietu ministru Taleiranu.
3. Kā sadalīja teritorijas Vīnes kongresā?
Trīs lielas tautas ar senu, augstu kultūru tika sadalītas vairākos apgabalos: Poliju sadalīja starp Krieviju, Austriju un Prūsiju; Itālija – humānisma dzimtene – tika atkal sadalīta vairākās valstīs. Sadalīta palika arī Vācija, ko jau franču okupācijas laikā vācu patrioti vēlējās apvienot vienā valstī. Neapmierināta bija jaunā Nīderlandes valsts, kurā tika apvienotas divas tautas: holandieši un beļģi.
4.Kas ir Svētā savienība?
Svētā savienība- Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību alianses ietvaros pamatprincipiem, ko noslēdza uzvarētājvalstis Vīnes kongresa laikā.
1815.gada rudenī Austrijas, Krievijas un Prūsijas valdnieki noslēdza savā starpā tā saukto „Svēto savienību”.
Pēc sava satura „Svētās savienības” akts ir uzskatāms tikai kā reliģiski morāla deklarācija. Akta parakstītāji – valdnieki solījās savā starpā ievērot kristīgās ticības pamatprasības, izturēties viens pret otru kā brāļi, bet savās attiecībās pret pavalstniekiem – kā tēvi pret dēliem. „Svētās savienības” akta beigās bija norādīts, ka arī citi valdnieki, kas piekrīt akta noteikumiem, var iestāties „Svētajā savienībā”. To arī izdarīja gandrīz visi Eiropas valdnieki. Aktu vienīgi neparakstīja pāvests, uzsvērdams, ka viņam šis akts esot lieks. Ārpus savienības palika arī Anglija, jo zem akta bija tikai valdnieku paraksti, bet Anglijas likumi liedz saviem karaļiem parakstīt aktu bez ministra līdzparaksta. Turcijas sultāns kā „nekristīgais” nemaz netika aicināts pievienoties šim aktam. „Svētās savienības” aktu Meternihs uzskatīja par tukšu un nenozīmīgu dokumentu. Vēlāk viņš pārliecinājās, cik svarīgs ierocis ir šis akts viņš politisko nolūku sasniegšanai. Meternihs „Svētās savienības” aktu viegli izmantoja, lai pamudinātu Eiropas valdniekus nostiprināt reakcijas principus savās valstīs un apspiest revolucionārās kustības.