31. Operatīvās aplūkošanas jēdziens, pielietošanas noteikumi. (ODL -13.pants) Personas operatīvo aplūkošanu, veic, neatklājot personai oper-vas darbības subjekta intereses un aplūkošanas nolūku un speciāli radot tādus apstākļus, lai persona nonāktu situācijā, kas dotu iespēju veikt šo oper-vo darbību. Citiem vārdiem, operatīva aplūkošana ir oper-vais pasākums, kura gaitā oper-vas darb-as subjekta amatpersona tieši vai pastarpināti, aplūkojot kādas personas ķermeni, konstatē, vai uz tā nav kāda pazīme (rēta, tetovējums, dzimumzīmes utt), kura var liecināt par šīs personas saistību ar noziegumu vai ļautu identificēt tās personību. Veicot operatīvo aplūkošanu, nav jāievēro KPL noteikumus(var izdarīt tikai pēc krim.procesa uzsākšanas, 2 pieaicināto klātbūtnē, fiksējot rezultātus protokolā). Aplūkošanu – ka ikvienu operatīvās darbības pasākumu var izdarīt arī pirms kriminālprocesa uzsākšanas un jebkura kompetenta OD subjekta amatpersona, fiksējot rezultātus sava uzziņā. No tā izriet arī rezultātu atšķirīgais juridiskais statuss – procesuālai aplūkošanai tie ir pierādījumi kriminālprocesā, bet operatīvajā aplūkošanā konstatētais var kļūt par pierādījumu tikai tad, ja tas apstiprināsies.
32. Operatīvas aplūkošanas jēdziens, tās pielietošanas iespējas iecirkņa inspektora praksē. (ODL -13.pants) Personas operatīvo aplūkošanu, veic, neatklājot personai oper-vas darbības subjekta intereses un aplūkošanas nolūku un speciāli radot tādus apstākļus, lai persona nonāktu situācijā, kas dotu iespēju veikt šo oper-vo darbību. Citiem vārdiem, operatīva aplūkošana ir oper-vais pasākums, kura gaitā oper-vas darb-as subjekta amatpersona tieši vai pastarpināti, aplūkojot kādas personas ķermeni, konstatē, vai uz tā nav kāda pazīme (rēta, tetovējums, dzimumzīmes utt), kura var liecināt par šīs personas saistību ar noziegumu vai ļautu identificēt tās personību. Veicot operatīvo aplūkošanu, nav jāievēro KPL noteikumus(var izdarīt tikai pēc krim.procesa uzsākšanas, 2 pieaicināto klātbūtnē, fiksējot rezultātus protokolā). Aplūkošanu – ka ikvienu operatīvās darbības pasākumu var izdarīt arī pirms kriminālprocesa uzsākšanas un jebkura kompetenta OD subjekta amatpersona, fiksējot rezultātus sava uzziņā. No tā izriet arī rezultātu atšķirīgais juridiskais statuss – procesuālai aplūkošanai tie ir pierādījumi kriminālprocesā, bet operatīvajā aplūkošanā konstatētais var kļūt par pierādījumu tikai tad, ja tas apstiprināsies. Krim.procesa likumā noteikts, ka aplūkošanu, ja tā saistīta ar personas ķermeņa atkailināšanu, drīkst izdarīt tikai amatpersona, kura ir viena dzimuma ar aplūkojamo indivīdu un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtne. Tas noteikts ņemot vērā vispārcilvēciskas ētikas normas. Bet ODL –ā šādu ierobežojumu nav. Tomēr tas nenozīmē ka ODL pieļauj atklāti neētisku rīcību, kura ir pretrunā ar cilvēciskam morāles normām. Var izvēlēties citu aplūkošanas metodes paņēmienu.
33. Operatīvas apskates jēdziens un pielietošanas veidi. (ODL -11. pants)
Ja kriminālmeklēšanai nozīmīga informācija fiksēta vai atrodas kādā priekšmetā, vai dokumentā, vai atrodas kādā telpā – tiek izdarīta šo telpu vai priekšmetu operatīva apskate.
Operatīvā apskate – ir kriminālmeklēšanas pasākums, kuru lietojot kriminālmeklēšanas amatpersona vai to uzdevumā kāda tās dalībpersona veic dok-tu, priekšmetu, apvidus teritorijas vai telpu apsekošanu nolūkā iegūt nozieguma novēršanai vai atklāšanai nozīmīgu informāciju. Tāpat ka operatīvo aptauju, arī operatīvo apskati var pielietot gan patstāvīgi, gan arī citā kriminālmeklēšanas pasākuma ietvaros ka vienu no vairākiem kompleksi lietojamiem pasākumiem.
34. Operatīvas darbības jēdziens, principi, tās tiesiskie pamati. (ODL- 1.pants) OD ir likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
Principi(skat. ODL 4.pants):
Likumības ievērošanas princips – nozīmē, ka kriminālmeklēšanas gaitā var veikt operatīvas darbības pasākumus, lietot tikai tādus līdzekļus, kuri paredzēti OD likumā. Pārējie pasākumi lietojami tikai tādi un tad, ja tie neapdraud personu likumīgās tiesības un intereses.
Ievērot Vispārējās cilvēka tiesības un humānismu – kriminālmeklēšanas gaitā nekad un nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt vai nodarīt kaitējumu cilvēka dzīvībai un veselībai, ierobežojot tā pārvietošanas brīvību, radīt neatgriezeniskus zaudējumus fizisko un juridisko personu mantai, pielietojot fizisku spēku vai jebkurā veidā draudus pret personu vai tās tuviniekiem nolūkā iespaidot viņus uz noteiktu informācijas sniegšanu vai darbību.
Jāveic un jāizmanto iedzīvotāju atbalstu un palīdzibu.
Atbilstības vai proporcionalitātes princips
Iejaukšanas minimizācijas princips
Subsidaritātes princips
Kriminalmeklēšanas pasākumu un kriminalprocesualo darbību saskaņošanas (integrācijas)princips
Vienlīdžības princips
operatīvas darbības nepolitiskuma princips
10.Objektivitātes princips
11. Valsts un sabiedrības interešu prioritātes princips
12. Konspirācija
13. Kriminālmeklēšanas aktivitātes princips
Tiesiskais pamats ir ODL, un LR likuma par Policiju 12.panta 22. punkts, noteikts „ka savlaicīgai noziegumu novēršanai un atklāšanai policijas darbinieki ir tiesīgi likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā veikt operatīvos kriminālas meklēšanas pasākumus, t.sk. iesaistot personas slepenā sadarbībā.
35. Operatīvas darbības procesa jēdziens, tā etapu raksturojums. (ODL 18.pants.) Definīcija tiek noteikta OD likumā : Operatīvas darbības process ir visi operatīvie pasākumi, ko noteiktā kārtībā veic operatīvas darbības subjektu amatpersonas. Šādas darbības un to rezultāti fiksējami dienesta dokumentos, kas noformējami atbilstoši šā likuma, likuma „Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. OD process var sākties pirms krimināllietas ierosināšanas, tas var norisēt krimināllietas izmeklēšanas laikā un turpināties pēc tās pabeigšanas. OD procesam ir sādas stadijas: 1) Operatīva izziņa – operatīvas darbības subjektu amatpersonu darbība, lai iegūtu pamatojumu operatīvas pārbaudes vai operatīvas izstrādes uzsākšanai, pie tam nosakot ka sajā stādija var veikt operatīvo izzināšanu, apskati, aplūkošanu un detektīvdarbību, neiesaistoties noziedzīgā vidē. Tie jāveic vispārēja veidā; 2) operatīva pārbaude –paredz noteiktu oparatīvas darbības subjektu uzdevumiem un kompetencei atbilstošu faktu pārbaudi, veicot visus ODL paredzētos pasākumus, iznemot operatīvo iekļūšanu utt.Operatīvo pārbaudi uzsāk ar OD attiecīgo vadītāju akceptētu lēmumu un veic viņu kontrolē.; 3) operatīva izstrāde – uzsākama attiecība uz konkrētām personām, ja operatīvas darbības subjekta rīcība ir informē-ja, kas dod pietiekamu pamatu turēt sīs personas aizdomas par nozieguma gatavošanu vai jau izdarīto noziegumu. Operatīvo izstrādi uzsāk ar attiecīgo OD iestādes vadītāja akceptētu lēmumu un par to jāinformē prokurors.