3.Makrot-jas ir 2:1)konfliktu jeb konfliktisms(vācu sociologs R.Dārendofs;K.Markss),2)funkcionālisms(T.Pārsons,Mertons,Lūmans).
Konfliktu teorija-pamatā ir konflikts,s-bas galv.attīstības dzinulis.K.Markss saka,ka visu konfliktu s-bā pamatā ir īpašums.Par zemniekiem Markss runāja maz-uzskatīja par nebūtisku šķiru. Tas,ka vieniem kaut kas pieder,otriem nekas. Dārendorfs-nav iespējams soli pakāpt,neuzkāpjot konfliktam. Cēlonis nav īpašums konfliktam,bet gan vara.Ir pozīcijas,kur varas ir ļoti maz(direktors,klerks),konfliktē vīr.-siev., d.dev.-d.ņēm. Kad sāk cilvēki apzināties konfliktu,tad sākas šķiru cīņa. Visu galveno attiecību strukturējošais elements ir konflikts. Pamatā ir:*vara; *struktūra. Sociālajās attiecībās klāt ir konflikts.Dārendorfs saka,ka:1)jebkura s-ba ir jāskata konfliktu prizmā. Galv. konfl. cēlonis ir vara-tās esamība vai neesamība; 2)jebkura s-ba ir vērojama vienu sociālo grupu vara pār citām;3)katrā no šīm grupām cilvēkus vieno kopīgas intereses,neatkarīgi no tā, vai viņi apzinās to,vai ne.Šo gr.intereses var būt dažādas,pat pretējas; 4)konflikti starp grupām var saasināties.Saasināšanās notiek,ja vara ir sakoncentrēta ļoti nelielas gr.rokās; tiem,kuriem varas nav,ir atņemta iespēja arī to iegūt; cilvēki nevar brīvi apvienoties dažādas org-jās.
Funkcionālisms-Parsons sociālo pasauli redz kā matrjošku,tā sastāv no dažādām sistēmām,kuras diktē savus noteikumus. Viņš uzskata,ja sistāme iet kā plkst.,tad tai jātiek galā ar 4 f-ju pildīšanu:adaptīvā(jāprot pielāgoties apkārt.videi-ekonomika); mērķf-ju(nefunkcionē haotiski-politika); integratīvā(kārtības nodrošināšanas sistēma-sociālie institūti, tiesa,pr-ra,policija); latentā jeb sistēmas saglabāšanas(sistēma ir jāatražo,jaunie locekļi jāsocializē-sociālie inst.-ģimene,skola,masu saziņas līdz.).
5.Simbol.interakcionisms.Pieder pie makroteorijas.Ir:simboliskais interakcionisms jeb simboliskās mijiedarbības teorija (pamatlic.amarikānis Mids; Blūmers).Tās zari-fenomenoloģiskā socioloģija; etnometodoloģija; dramaturģiskā pieeja.Kāds amerikānu psihologs veica eksperimentu-eksperimenta būtība-eksperimentam tika angažēti studenti,brīdināja tos,ka būs jābūt vairākas nedēļas prom no mājām.Nakts sākumā aizveda visu stud.grupu uz armijas kazarmām.Vieni studenti spēlēja cietumniekus,otri-uzraugus.Šo eksperimentu vajadzēja priekšlaicīgi pārtraukt,jo cietumsargi sāka patvaļīgi izmantot savu varu.Savukārt starp cietumniekiem valdīja ģedovščina.Saistībā ar simbolisko interakc.jāsaka,ka cilvēks ir sociāli aktīvs.Studenti ir labi situētu vecāku bērni,ar vid.izglītību.Sociālajām normām būtu jābūt apgūtām,bet cilv.var mainīties,jo viss atkarīgs no paša indivīda. Mēs neesam ieprogrammēti kā roboti,viss ir daudz sarežģītāk,mēs kā subjekts esam līdzdalībnieki visās sociālās spēlītēs. Blūmera tēzes,kas atklāj simb.interakc.&mikroteoriju būtību:1)mēs lietojam dažādus priekšmetus,kontaktējamies ar citiem cilv.&rīkojamies dažādās situācijās,balstoties uz jēgu,kādu piešķiram šiem priekšmetiem un situācijām; 2)šī jēga rodas tikai un vienīgi mums kontaktējoties(mijiedarbojoties) ar citiem cilvēkiem.Jēga nepiemīt priekšmetiem&situācijām pašām par sevi un nav arī individuālpsiholoģisks fenomens; 3)šo jēgu jeb nozīmi visu laiku ietekmē apkārtējā s-ba š.v.plašākā nozīmē,kā arī konkrētas situācijas&tā var mainīties(indivīds to var pārinterpretēt).
S-ba sastāv no objektiem,kas visi ir simboliskās mijiedarbības produkti,arī cilvēki ir šādi objekti.
Simboliskais interakcionisms ir 1 no nedaudzajām,ja ne pat vienīgā socioloģiskā teorija,kur indivīds ir aktīvs&dinamisks,nevis dažādu struktūru determinēts.
6.Funkcionālisms-Pieder pie makroteorijas.Parsons sociālo pasauli redz kā matrjošku,tā sastāv no dažādām sistēmām,kuras diktē savus noteikumus. Viņš uzskata,ja sistāme iet kā plkst.,tad tai jātiek galā ar 4 f-ju pildīšanu:adaptīvā(jāprot pielāgoties apkārt.videi-ekonomika); mērķf-ju(nefunkcionē haotiski-politika);integratīvā(kārtības nodrošināšanas sistēma-sociālie institūti,tiesa,pr-ra,policija); latentā jeb sistēmas saglabāšanas(sistēma ir jāatražo,jaunie locekļi jāsocializē-sociālie inst.-ģimene,skola,masu saziņas līdz.).
7.Konfliktu teorija-pamatā ir konflikts,s-bas galv.attīstības dzinulis.K.Markss saka,ka visu konfliktu s-bā pamatā ir īpašums.Par zemniekiem Markss runāja maz-uzskatīja par nebūtisku šķiru. Tas,ka vieniem kaut kas pieder,otriem nekas. Dārendorfs-nav iespējams soli pakāpt,neuzkāpjot konfliktam. Cēlonis nav īpašums konfliktam,betb gan vara.Ir pozīcijas,kur varas ir ļoti maz(direktors,klerks),konfliktē vīr.-siev., d.dev.-d.ņēm. Kad sāk cilvēki apzināties konfliktu,tad sākas šķiru cīņa. Visu galveno attiecību strukturējošais elements ir konflikts. Pamatā ir:*vara; *struktūra. Sociālajās attiecībās klāt ir konflikts.Dārendorfs saka,ka 1)jebkura s-ba ir jāskata konfliktu prizmā.Galv.konfl.cēlonis ir vara-tās esamība vai neesamība 2)jebkura s-ba ir vērojama vienu sociālo grupu vara pār citām3)katrā no šīm grupām cilvēkus vieno kopīgas intereses,neatkarīgi no tā, vai viņi apzinās to,vai ne.Šo gr.intereses var būt dažādas,pat pretējas 4)konflikti starp grupām var saasināties.Saasināšanās notiek,ja vara ir sakoncentrēta ļoti nelielas gr.rokās; tiem,kuriem varas nav,ir atņemta iespēja arī to iegūt; cilvēki nevar brīvi apvienoties dažādas org-jās.
8.Mēģinājumi pārvarēt mikro,makro t.-Burdjē-sociālais konstruktīvisms, Gidenss-strukturācijas teorija, Habermass-komunikatīvās darbības t. Burdjē socioloģijā ienāca ar jauniem jēdzieniem-„Sociālais lauks”,”kapitāls”,”aģents”utt.Šie jēdzieni tiek plaši lietoti socioloģijā.Centrālais t.jēdziens Burdjē ir habituss(stāja,āriene,izskats).Sociol.-uztveres shēma.Katram ir savs habituss-tā ir subjektīva,bet ne individuāla struktūra. Habitusu veido kapitāli,ko dod apkārtējā s-ba(izglītības kapitāls-visbūtiskākais cilvēkam).Runā par 3veida kapitāliem:*ekonomiskais kap.-tam Burdjē pievērš ļoti mazu uzmanību,jo uzskata,ka šodien Rietumu,demokrātisko utt.s-bas ir vidusšķiras s-bas.Tie cilvēki ir labi situēti,lai varētu savu personību izkopt,nerūpējoties par to,vai tam pietiktu līdzekļu.*kultūras kap.-centrālo uzmanību viņš pievērš izglītībai,uzskatot to par galv.kapitālu šai pasaulē.Viņš lieto šeir jēdzienu „inkorporācija”,t.i.,ja ar varu velk uz muzeju,operuutt.,ir ļoti svētīgi.Visa apkārtējā vide ietekmē personības indiv.veidošanos. *sociālais kap.-runa ir par prestižu,par cilv.piederību kaut kādām prestižām sociālajām grupām un ko tas dod cilvēkam.Šī sociālā piederība,kur no svara ir arī sakari,un ne vienmēr nauda,tam ir ietekme uz mūsu habitusa veidošanos.Šīs ietekmes(laucinieks-pilsētnieks;sētnieks-baņķieris)ir ļoti daudzveidīgas.Burdjē runā,ka ir svarīgi ne tikai kādā darbā,bet arī kādā rajonā dzīvo.
Habituss-subjektīvs,bet ne individuāls fenomens. Piem.,ja tēvs ir dzērājs,tad nav viennozīmīgi,ka arī bērns tāds būs-varbūt,ka vispār neskatās virsū dzērieniem un,labas ģimenes bērns var būt pažobeļu iedz.Šeit arī parādās individuālais.No paša subjekta daudz kas ir atkarīgs.
Teorētiskās dilemmas:1)indivīda rīcība&sociālā struktūra.(cik lielā mērā mēs esam”aktīvais sākums&varam ietekmēt savu dzīvi.Varbūt mūsu rīcība ir sociālo spēku ārpus mums,ārpus mūsu ietekmes&kontroles rezultāts.Attieksme pret šo jautājumu visu laiku ir&patreiz arī turpina šķelt sociologu saimi. Simb.int.piekritēji uzsver indivīda aktīvo,esošo spēju ietekmēt savu rīcību. Funkc.piekritēji akcentē ārējo sociālo struktūru-dažādu sociālo struktūru&institūtu ietekmi,t.i.,spēju piespiest mūs noteiktā veidā rīkoties); 2)konsenss&konflikts s-bā.(Funkc.teorētiķi 1.vietā liek kārtību&harmoniju s-bā.Konfliktu teorijas piekritēji īpašu uzmanību pievērš izmaiņām&ar šīm izmaiņām saistītajiem konfliktiem s-bā.Šīs teorijas piekritēji uzskata,ka s-bas dzīvei raksturīga interešu dažādība,spriedze&cīņa.Pat,ja nav atklātas konfrontācijas,tas nenozīmē,ka s-bā nav konflikta,kas strukturizē sociālās attiecības).
9.Kultūras soc.izpratne
K ir tas,kas mūs padara no bioloģiskām būtnēm par sociālām būtnēm un,ja skatās no socioloģijas viedokļa uz K,tad jāsakā,ka viss,kas mums ir apkārt,ir K. Cilvēks piedzimst neko nemākot&dzīves laikā to apgūst.Maugļa tipa bērni nespēj dzīvot s-bā.
K-viss tas,ko ir radījis cilvēks,bet nav daba. To saprot max plaši-visu to raksturīgo garīgo, materiālo, intelektuālo,emocionālo īpašību kopums,kas piemīt kādai s-bai vai sociālai grupai. Socioloģijā K dala:1)materiālā K-viss,kas radīts ar rokām(fiziskie objekti,ko s.p.artefaktiem-tiem ir simboliska noteikta nozīme,tie pilda noteiktas f-jas,tiem ir noteikta vērtība attiecīgajā cilv.grupā vai s-bā vispār. 2)nemateriālā K-ko rada ar galvu-zināšanas,normas,paražas.Tas eksistē mūsu apziņā.
Atšķiras grupas,s-bas,bet tajā pat laikā ir kaut kas kopīgs,kas piemīt visiem cilv.Daudzās valstīs ir populāri dažādi sporta veidi,tas pats attiecas uz rotaslietām.Mēs esam pakļauti daudziem universāliem principiem,neatkarīgi no s-bas,kurā dzīvojam.K regulē sociālas attiecības,rīcības.K normas ir galv.šo sociālo attiecību regulators.Tā ir vienība,kas satur kopā sab-bu un tā struktualizē sab-bu.K pilda cilvēkiem to,ko dzīvniekiem regulē instinkti,ietekmē mūsu attiecības.Nemateriālajai K ir ietekme uz cilvēka rīcību.
K jēdziens nāk no lat.val.”cultura”.Tikai 18.gs. šis vārds iegūst to jēgu,kāds tas ir šodienas cilv.apziņā,t.i.,šo vārdu sāk attiecināt uz cilv.ar labām manierēm.Socioloģijā šis jedz.tiek saistīts ar plašāku interešu loku.
Civilizācija-to sāka lietot Francijā 19.gs.vidū,pamatā ir lat.val.”civilis”-pilsoniskais,valstiskais.Sākumā tam ir juridiska nokrāsa.To lieto kā sinonīmu jēdz.”K”.C-augstākais cilv.attīstības punkts.Tai sakarā mēdz saistīt ar tehnikas sasniegumiem. Ļoti bieži šo jēdz.izmanto runājot par kultūrām(necivilizētas tautas,kur nav rakstības).Saista arī ar dzīves apst.pilsētās,utt.Visbiežāk tas tiek saistīts ar tehniskiem sasniegumiem,kas liecina par K attīstību.
10.K elementi. 1)jēdzieni jeb vārdi,kurus izmantojam savā valodā.Ar jēdz.palīdzību mūsos tiek sakārtota saikne ar pasauli,mēģinām savu sociālo pieredzi sakopot.Valoda ir logs uz apkārtējo pasauli,katrs vārds ar kaut ko asociējas.2)attiecības starp jēdzieniem-jēdz.var sakārtot dažādi(laikā,telpā,utt.)Pirms Kopernika cilv.domāja,ka visi spīdekļi riņķo ap zemi,bet tā nav.Vēl-cilv.-ir cēlušies no pērtiķiem.Tos abus elementus kopā varētu nosaukt par zināšanām,kas var ietekmēt nākošos 2 elementus.3)vērtības-grūti definējams jēdz., piem., nauda, veselība. V-vispārpieņemti priekšstati par mērķiem, uz kuriem vajadzētu tiekties cilvēkiem savas dzīves laikā.V-darbojas kā standarti,kas ļauj selektīvi izvēlēties indivīdu rīcības orientāciju,mērķus,to sasniegšanas līdzekļus.V-vispāratzīti,vispārpieņemti cilv.priekšstati par to,kas labs,pareizs,slikts.Katram vecumam savas V.Pēc amerikānu sociologa Rokiča V dalās:terminālās-orientētas uz ilgstošu perspektīvu-galamērķi,uz kuriem tiekties.Tās ir noturīgākas,sniedz mums dzīves jēgas izpratni(interesants darbs,ģimene,draudzība,mat.labklājība).Instrumentālās V-nosaka rīcību, lai sasniegtu terminālās V. Piem., pieklājība,atbildība,paškontrole,griba,godīgums utt.
Amerik.sociologs Inglharts-runā par to,kaR-eiropā notiek V orientācijas maiņa.Šīs izmaiņas sākušās jau pag.gs.70.gados.V orientāciju maiņa no materiālistiskām uz postmateriālistiskām.Diez vai izsalkušais rūpēsies par skaistumu.Šīs izmaiņas notiek ļoti lēni,jo vecāko cilv.V orientāciju nevar izmainīt.Jānāk arvien jaunām paaudzēm.4)normas jeb priekšraksti,kas regulē cilv.uzvedību attiecīgajā grupā.Normas ir visdažādākās-parasti nodala: likumu(vissingrākāsN),tikumi(kristīgie tikumi,morāle-10baušļi),paražas(Jāņi,ģimenes paražas).Šīs N atšķiras pēc sava darbības spēka.Cilv.uzvedība parasti neatbilst visām N,joN ir ar lielāku spēku,jo tā vairāk tiek pildīta. Ietekmē tādi aspekti kā:*vai N ir apgūtas no lomu pildītāju puses,vai N ir kļuvašas par iekšēju cilv.uzvedības regulatoru.*N leģitimitāte,t.i.,tās ir atzītas N,kurām cilv.ir gatavi labprātīgi pakļauties.*no sankciju spēka,*cik funkcionālas ir N šiem indivīdu mērķiem,*kā N tiek interpretētas no pārējo iesaistīto puses.Šie elementi ir viens otram pakārtoti.N tiek ievērotas pateicoties sankcijām,bez kurām N darbotos vāji vai nedarbotos vispār.
Sankcijas var būt vairāk formāla rakstura(sēdēt cietumā,noteiktā laikā būt mājās) vai neformāla rakstura.
11.Kultūras formas.K atšķiras.Dažādu sab-bu grupu kultūras pastāv.Bija pieņemts šo K gs.sākumā dalīt aristokrātiskajā jeb augstākajā(mākslas grāmatas)&tautas jeb plebejiskajā K(teikas,pasakas,lētas lubenes).Šodien arvien vairāk runā par masu K,kas šīs pretešķības starp minētajām K nolīdzina.Masu saziņas līdz.to ļoti ietekmē.Prioritāra nozīme ir arī tehnikas līdz.attīstībai.Masu K vairs nešķiro reģionālos, šķiras, reliģiskas u.c.atšķirības.Bet atšķirības tāpat pastāv arī masu K.Masu Kā masu produkti tiek standartizēti&padarīti pieejami plašas publikas lietošanai.
S-ba nekad nav bijusi viendabīga,tā sastāv no dažādām sociālajām grupām,kuru K var atšķirties no sab-bas pārējās daļas K.Subkultūra ir N&vērtību sistēma,kas atšķir grupu no sab-bas vairākuma.SubK ietekmē vairāki faktori:<šķiru piederību;